• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kā veidot ētisku politiku Latvijā?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.2004., Nr. 31 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84842

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Interešu pārstāvības atklātie un zemūdens akmeņi

Vēl šajā numurā

26.02.2004., Nr. 31

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Kā veidot ētisku politiku Latvijā?

KARLSONS.PNG (85942 bytes)
Braiens Karlsons
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ētiska politika... Dzirdot šādu vārdu salikumu, lielākoties attieksme ir skeptiska. Visai bieži tiek runāts par to, ka politikā un biznesā galvenais ir nauda un vara. Un tur, kur dzird runājam par naudu un varu, ētika visbiežāk tiek aizmirsta. Tomēr mūsdienās arvien biežāk politikā mēģina ieviest ētikas principus.

Sabiedrībai nedrīkst
būt šaubu

Sabiedriskās politikas centra “Providus” rīkotajā diskusijā “Kā veidot ētisku politiku?” ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons teica: “Amerikā mēs esam nonākuši pie pārliecības, ka ētiskas rīcības mēraukla ir vidusmēra pilsoņa priekšstats, nevis ievēlētās amatpersonas nolūks. Nepietiek ar to, ka vēlētā amatpersona ir pārliecināta, ka viņš vai viņa ir rīkojušies likumīgi un ētiski. Sabiedrībai nedrīkst būt ne mazāko šaubu par to, vai amatpersona nav tikusi ietekmēta un netiks ietekmēta nākotnē. Pilsoņiem jābūt nešaubīgi pārliecinātiem, ka ikviena vēlētā amatpersona strādā vienīgi sabiedrības labā, nevis savam labumam.”

Jāredz aresti
un apsūdzības

Runājot par Latviju, B.Karlsons norādīja, ka mūsu valsts iedzīvotājiem jāuzticas saviem ievēlētajiem pārstāvjiem. Bez sabiedrības uzticības Saeimas deputātiem Latvija nespēs tikt galā ar tās bēdīgo korumpētas valsts reputāciju. “Tā Latvija tiek uztverta gan valsts iekšienē, gan ārpus tās robežām. Atklāti sakot, man šķiet, ka Latvija nav pelnījusi tādu slavu. Bet tā pastāv. Kā kliedēt baumas par korupciju, kas tiek paustas uzņēmēju, politiķu vidū un laikrakstu slejās? Ir jāatspoguļo korupcijas apkarošanas rezultāti. Tas ir vienīgais veids, kā tikt vaļā no priekšstata, ka korupcija šeit joprojām pastāv. Tas ir vienīgais veids, kā radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas piesaistītu ārvalstu investīcijas. Tas ir vienīgais veids, kā pārliecināt Latvijas jaunos NATO un Eiropas Savienības partnerus, ka valstij var uzticēties. Ja pastāv korupcija, sabiedrībai ir jāredz aresti un apsūdzības, ir jāredz rezultāti,” pārliecināts B. Karlsons. Pie šādas pārliecības esot nonākusi arī ASV tās pastāvēšanas vēsturē.

LOCMELE.PNG (105918 bytes)
Nellija Ločmele
Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Latvijā ir problēmas
ar atklātību

Arī politoloģe un politikas portāla “politika.lv” galvenā redaktore Nellija Ločmele atzīst: “Man nav nekādu ilūziju par ētiku Latvijas politikā. Mums ir problēmas ar elementāru atklātības principu ievērošanu. Piemēram, pašreizējā situācija ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju demisionējušā premjera Einara Repšes banku kredītu lietā pierāda, ka iegūt informāciju ir ļoti grūti pat izmeklēšanas komisijai.” Politoloģe uzsver, ka tas ir jautājums ne tikai par ētiku, bet arī par tiesiskumu valstī. “Tā ir ābeces patiesība, ka visiem jāpakļaujas likumam. Citur pasaulē tas ir pats par sevi saprotams, bet pie mums... Bez tam šeit par piemēru var minēt arī situāciju ar pārkāpumiem partiju finansēšanas likumā, kad Saeima lēma neizdot Ingrīdu Ūdri administratīvai sodīšanai. Mani izbrīnīja, ka politiķi šādu rīcību pamatoja ar argumentu, ka partiju finansēšanas likumā esot daudz trūkumu. Protams, likumdevējam ir tiesības mainīt likumu, ja tas ir nepilnīgs. Bet jebkurā gadījumā visi ir pakļauti vienam likumam neatkarīgi no tā, vai tas ir labs vai ne. Tiesiskā valstī nedrīkst būt situācija, kad arguments likuma neievērošanai ir trūkumi tajā. Es to nosauktu pat par tiesisko nihilismu, jo paši likumdevēji uzskata, ka viņi šo likumu var pārkāpt. Kas notiktu, ja ar tādu pašu motivāciju cilvēki atteiktos maksāt nodokļus, sakot, ka viņiem nodokļi šķiet par lielu?” retoriski vaicā N. Ločmele.
Politoloģe atzīst, ka ētikas kodeksa izstrāde Latvijā ir un būs ļoti grūts process. “Ētikas kodekss, manuprāt, ir nepieciešams kaut vai tādēļ, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret Saeimu. Mūsu valstī ir izveidojusies paradoksāla situācija. No vienas puses, sabiedrības uzticība mūsu likumdevējam un izpildvarai ir katastrofāli zema. Precīzāk – tās ir institūcijas, kurām cilvēki uzticas vismazāk. Tomēr, neraugoties uz neuzticību, iedzīvotāji aktīvi piedalās vēlēšanās un ievēlē neuzticamo likumdevēju. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, lai politiķi tajā brīdī, kad kodekss tiks pieņemts, saprastu, ka tas ir nopietni. Ir jāveidojas izpratnei, ka ētikas kodekss ir nepieciešams, lai sabiedrība Saeimu varētu cienīt, lai rastos pārliecība, ka tā ir institūcija, kas darbojas mūsu visu interesēs, kā arī tiesiski un godīgi.”

Dalās pieredzē

Ar ASV pieredzi ētiskas politikas veidošanā dalījās Kongresa Pārstāvju palātas Ētikas komisijas galvenais juridiskais konsultants Kenets Kellners (Kenneth E.Kellner). Ētikas komisija ikdienā sniedz padomus, izstrādā noteikumus un norādījums un dažkārt arī izmeklē pārkāpumus. K.Kellners norādīja, ka ētika ir ļoti jūtīgs jautājums un to pierāda arī ASV pieredze, jo, lai politiskajā dzīvē ieviestu ētikas kodeksu, demokrātijas citadelei bija vajadzīgi vairāk nekā divi gadsimti. Viņš pastāstīja, ka Ētikas komisija ir neatkarīga institūcija un tajā darbojas dažādu partiju pārstāvji, kas palīdz izvairīties no lēmumu pieņemšanas par labu vienam vai otram politiskajam spēkam. Komisijas darbības galvenais princips ir atklātība: visas komisijai iesniegtās sūdzības ir publiski pieejamas. K.Kellners norādīja, ka tiek pieņemtas arī anonīmas sūdzības, bet komisijai nav pienākums uz tām reaģēt.
Izskatot lietas, komisijas locekļi cenšas distancēties no sabiedrības viedokļa un nepaļauties tās spiedienam, norādīja K.Kellners. “To mēs nedarām tāpēc, ka mums būtu mazsvarīgs sabiedrības viedoklis. Izmeklēšanai ir jābūt objektīvai. Mēs ņemam vērā tikai faktus.”
Izmeklēšanas rezultātā par ļoti smagiem pārkāpumiem kongresmeņi var pat tikt izraidīti no Kongresa, tomēr šādi gadījumi ir ļoti reti, lai gan pavisam nesen ASV Pārstāvju palāta izslēdza no savām rindām vienu pārstāvi. Pēc K.Kellnera teiktā, tas ir vissmagākais sods, un sabiedrība izraidītajam vairs neuzticas un atkārtoti neievēlē. Biežāk par ētiskiem pārkāpumiem kongresmeņiem tiekot piemērots naudas sods vai arī, piemēram, nākotnē aizliegts vadīt komisiju u.tml. Bez jau minētajiem sodiem Ētikas komisija var arī izteikt nosodījumu par kāda kongresmeņa rīcību.
K.Kellners norādīja, ka Ētikas komisija ne tikai izskata sūdzības, bet arī sniedz konsultācijas visiem interesentiem. Piemēram, kāds uzņēmējs grib iepazīstināt kongresmeņus ar situāciju savā nozarē un piedāvā apmaksāt ceļu un uzturēšanās izdevumus, lai iepazīstinātu ar sava uzņēmuma darbību. Ja biznesmenis šaubās par savas rīcības ētiskumu, kā arī par ceļa un uzturēšanās izdevumiem, viņš var griezties Ētikas komisijā, kur izskaidros lietas tiesiskos un ētiskos aspektus.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!