Kā veidot ētisku politiku Latvijā?
Braiens Karlsons Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Ētiska politika... Dzirdot šādu vārdu salikumu, lielākoties attieksme ir skeptiska. Visai bieži tiek runāts par to, ka politikā un biznesā galvenais ir nauda un vara. Un tur, kur dzird runājam par naudu un varu, ētika visbiežāk tiek aizmirsta. Tomēr mūsdienās arvien biežāk politikā mēģina ieviest ētikas principus.
Sabiedrībai nedrīkst
būt šaubu
Sabiedriskās politikas centra “Providus” rīkotajā diskusijā “Kā veidot ētisku politiku?” ASV vēstnieks Latvijā Braiens Karlsons teica: “Amerikā mēs esam nonākuši pie pārliecības, ka ētiskas rīcības mēraukla ir vidusmēra pilsoņa priekšstats, nevis ievēlētās amatpersonas nolūks. Nepietiek ar to, ka vēlētā amatpersona ir pārliecināta, ka viņš vai viņa ir rīkojušies likumīgi un ētiski. Sabiedrībai nedrīkst būt ne mazāko šaubu par to, vai amatpersona nav tikusi ietekmēta un netiks ietekmēta nākotnē. Pilsoņiem jābūt nešaubīgi pārliecinātiem, ka ikviena vēlētā amatpersona strādā vienīgi sabiedrības labā, nevis savam labumam.”
Jāredz aresti
un apsūdzības
Runājot par Latviju, B.Karlsons norādīja, ka mūsu valsts iedzīvotājiem jāuzticas saviem ievēlētajiem pārstāvjiem. Bez sabiedrības uzticības Saeimas deputātiem Latvija nespēs tikt galā ar tās bēdīgo korumpētas valsts reputāciju. “Tā Latvija tiek uztverta gan valsts iekšienē, gan ārpus tās robežām. Atklāti sakot, man šķiet, ka Latvija nav pelnījusi tādu slavu. Bet tā pastāv. Kā kliedēt baumas par korupciju, kas tiek paustas uzņēmēju, politiķu vidū un laikrakstu slejās? Ir jāatspoguļo korupcijas apkarošanas rezultāti. Tas ir vienīgais veids, kā tikt vaļā no priekšstata, ka korupcija šeit joprojām pastāv. Tas ir vienīgais veids, kā radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kas piesaistītu ārvalstu investīcijas. Tas ir vienīgais veids, kā pārliecināt Latvijas jaunos NATO un Eiropas Savienības partnerus, ka valstij var uzticēties. Ja pastāv korupcija, sabiedrībai ir jāredz aresti un apsūdzības, ir jāredz rezultāti,” pārliecināts B. Karlsons. Pie šādas pārliecības esot nonākusi arī ASV tās pastāvēšanas vēsturē.
Nellija Ločmele Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Latvijā ir problēmas
ar atklātību
Arī politoloģe un politikas
portāla “politika.lv” galvenā redaktore Nellija Ločmele atzīst:
“Man nav nekādu ilūziju par ētiku Latvijas politikā. Mums ir
problēmas ar elementāru atklātības principu ievērošanu. Piemēram,
pašreizējā situācija ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju
demisionējušā premjera Einara Repšes banku kredītu lietā pierāda,
ka iegūt informāciju ir ļoti grūti pat izmeklēšanas komisijai.”
Politoloģe uzsver, ka tas ir jautājums ne tikai par ētiku, bet
arī par tiesiskumu valstī. “Tā ir ābeces patiesība, ka visiem
jāpakļaujas likumam. Citur pasaulē tas ir pats par sevi
saprotams, bet pie mums... Bez tam šeit par piemēru var minēt arī
situāciju ar pārkāpumiem partiju finansēšanas likumā, kad Saeima
lēma neizdot Ingrīdu Ūdri administratīvai sodīšanai. Mani
izbrīnīja, ka politiķi šādu rīcību pamatoja ar argumentu, ka
partiju finansēšanas likumā esot daudz trūkumu. Protams,
likumdevējam ir tiesības mainīt likumu, ja tas ir nepilnīgs. Bet
jebkurā gadījumā visi ir pakļauti vienam likumam neatkarīgi no
tā, vai tas ir labs vai ne. Tiesiskā valstī nedrīkst būt
situācija, kad arguments likuma neievērošanai ir trūkumi tajā. Es
to nosauktu pat par tiesisko nihilismu, jo paši likumdevēji
uzskata, ka viņi šo likumu var pārkāpt. Kas notiktu, ja ar tādu
pašu motivāciju cilvēki atteiktos maksāt nodokļus, sakot, ka
viņiem nodokļi šķiet par lielu?” retoriski vaicā N.
Ločmele.
Politoloģe atzīst, ka ētikas kodeksa izstrāde Latvijā ir un būs
ļoti grūts process. “Ētikas kodekss, manuprāt, ir nepieciešams
kaut vai tādēļ, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret Saeimu.
Mūsu valstī ir izveidojusies paradoksāla situācija. No vienas
puses, sabiedrības uzticība mūsu likumdevējam un izpildvarai ir
katastrofāli zema. Precīzāk – tās ir institūcijas, kurām cilvēki
uzticas vismazāk. Tomēr, neraugoties uz neuzticību, iedzīvotāji
aktīvi piedalās vēlēšanās un ievēlē neuzticamo likumdevēju.
Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, lai politiķi tajā brīdī, kad kodekss
tiks pieņemts, saprastu, ka tas ir nopietni. Ir jāveidojas
izpratnei, ka ētikas kodekss ir nepieciešams, lai sabiedrība
Saeimu varētu cienīt, lai rastos pārliecība, ka tā ir
institūcija, kas darbojas mūsu visu interesēs, kā arī tiesiski un
godīgi.”
Dalās pieredzē
Ar ASV pieredzi ētiskas politikas
veidošanā dalījās Kongresa Pārstāvju palātas Ētikas komisijas
galvenais juridiskais konsultants Kenets Kellners (Kenneth
E.Kellner). Ētikas komisija ikdienā sniedz padomus, izstrādā
noteikumus un norādījums un dažkārt arī izmeklē pārkāpumus.
K.Kellners norādīja, ka ētika ir ļoti jūtīgs jautājums un to
pierāda arī ASV pieredze, jo, lai politiskajā dzīvē ieviestu
ētikas kodeksu, demokrātijas citadelei bija vajadzīgi vairāk nekā
divi gadsimti. Viņš pastāstīja, ka Ētikas komisija ir neatkarīga
institūcija un tajā darbojas dažādu partiju pārstāvji, kas palīdz
izvairīties no lēmumu pieņemšanas par labu vienam vai otram
politiskajam spēkam. Komisijas darbības galvenais princips ir
atklātība: visas komisijai iesniegtās sūdzības ir publiski
pieejamas. K.Kellners norādīja, ka tiek pieņemtas arī anonīmas
sūdzības, bet komisijai nav pienākums uz tām reaģēt.
Izskatot lietas, komisijas locekļi cenšas distancēties no
sabiedrības viedokļa un nepaļauties tās spiedienam, norādīja
K.Kellners. “To mēs nedarām tāpēc, ka mums būtu mazsvarīgs
sabiedrības viedoklis. Izmeklēšanai ir jābūt objektīvai. Mēs
ņemam vērā tikai faktus.”
Izmeklēšanas rezultātā par ļoti smagiem pārkāpumiem kongresmeņi
var pat tikt izraidīti no Kongresa, tomēr šādi gadījumi ir ļoti
reti, lai gan pavisam nesen ASV Pārstāvju palāta izslēdza no
savām rindām vienu pārstāvi. Pēc K.Kellnera teiktā, tas ir
vissmagākais sods, un sabiedrība izraidītajam vairs neuzticas un
atkārtoti neievēlē. Biežāk par ētiskiem pārkāpumiem kongresmeņiem
tiekot piemērots naudas sods vai arī, piemēram, nākotnē aizliegts
vadīt komisiju u.tml. Bez jau minētajiem sodiem Ētikas komisija
var arī izteikt nosodījumu par kāda kongresmeņa rīcību.
K.Kellners norādīja, ka Ētikas komisija ne tikai izskata
sūdzības, bet arī sniedz konsultācijas visiem interesentiem.
Piemēram, kāds uzņēmējs grib iepazīstināt kongresmeņus ar
situāciju savā nozarē un piedāvā apmaksāt ceļu un uzturēšanās
izdevumus, lai iepazīstinātu ar sava uzņēmuma darbību. Ja
biznesmenis šaubās par savas rīcības ētiskumu, kā arī par ceļa un
uzturēšanās izdevumiem, viņš var griezties Ētikas komisijā, kur
izskaidros lietas tiesiskos un ētiskos aspektus.
Ilze Sedliņa, “LV”