Pārskatot ugunsdzēsēju depo izvietojumu

Izdarot grozījumus būvnormatīvos par ugunsdrošības prasībām, kas Ministru kabinetā (MK) tika veikts otrdien, mainītas prasības arī attiecībā uz ugunsdzēsēju depo
izvietojumu valstī. Tikmēr tiek plānota arī Valsts meža dienesta (VMD) ugunsdzēsības funkcijas pāriešana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) kompetencē.

Turpmāk mazapdzīvotos apvidos ugunsdzēsējiem jānodrošina ierašanās notikuma vietā 25 minūšu laikā no izsaukuma brīža. Nereti palīdzība nāk par vēlu, jo glābējiem jābrauc prāvi attālumi. Taču, iespējams, jau tuvākajos gados ugunsdzēsēju depo skaits palielināsies uz līdzšinējo Valsts meža dienesta struktūru rēķina Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I

Pašlaik normatīvo aktu prasībās noteikts, ka ugunsdzēsējiem izsaukuma vietā jāierodas ne vēlāk kā piecās minūtēs pilsētās un 15 minūtēs lauku rajonos. Taču, lai nodrošinātu šīs prasības, sevišķi pagastu teritorijās, kur reizēm glābējiem līdz ugunsgrēka vietai jābrauc pat ap pussimta kilometru, Latvijā papildus būtu jāizveido vēl 33 depo. Lielie attālumi un sliktais ceļu stāvoklis oficiāli noteikto ierašanās laiku ievērojami paildzina, taču nepieciešamā depo skaita izveidošana, to tehniskais nodrošinājums un jaunu darbinieku atalgošana prasītu pašlaik neiespējamus līdzekļus. Turklāt turēt ugunsdzēsības struktūrvienību reti apdzīvotos apvidos, kur paredzami daži izsaukumi gadā, ir nerentabli. Tādēļ, kā informē VUGD priekšnieks Aivars Straume, turpmāk ierašanās laikus nolemts noteikt trijās daļās. Proti, ugunsdzēsējiem izsaukuma vietā republikas mēroga pilsētās būs jāierodas piecās minūtēs, citās pilsētās un lauku teritorijās, kur iedzīvotāju blīvums ir vismaz 10 uz kvadrātkilometru, – 15 minūtēs, bet retāk apdzīvotās lauku teritorijās – 25 minūtēs pēc izsaukuma saņemšanas. Šādi kritēriji atbilst arī Eiropas Savienības praksei un prasībām, paskaidroja VUGD priekšnieks.
Ugunsdzēsēju darba operativitāti un rentabilitāti uzlabos arī plānotā VMD funkciju pārņemšana VUGD kompetencē, informē A.Straume. Proti, pašlaik meža ugunsgrēku dzēšana ietilpst VMD pienākumos, taču arī līdz šim meža dzēšanā nereti iesaistījies VUGD. Pārņemot šo funkciju pilnībā, valsts ugunsdzēsības dienests tiktu papildināts ar līdzšinējiem VMD resursiem, tajā skaitā ar vairāk nekā 50 depo. Tādējādi, kā atzīst A.Straume, tiktu atrisināts arī šobrīd problemātiskais jautājums par VUGD nepietiekamo depo izvietojumu valstī. Koncepcija par VMD ugunsdzēsības funkciju nodošanu VUGD jau iesniegta MK, un tiek gaidīts rezultāts.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārraudzībā esošā Valsts meža dienesta ugunsdzēsības funkciju pāriešana VUGD kompetencē tuvākajā nākotnē nav paredzama, skaidro VMD Meža ugunsapsardzības daļas priekšnieks Arnis Gertners. Šobrīd iebildumi saistībā ar šo projektu esot Finanšu ministrijai, taču vairāku gadu garumā jaunievedumam esot jāatmaksājas. Konceptuāli to atbalstot arī ZM. Atbilstoši plānotajam iecere jāīsteno pakāpeniski no 2005. līdz 2011. gadam, kad VUGD rīcībā pilnībā pāries arī VMD resursi. Pašreiz VMD ir 54 ugunsdzēsības depo, gandrīz simts automašīnu, kā arī 187 novērošanas torņi visā valstī. Tiesa, kā norāda A.Gertners, tikai 22 no minētajiem depo kaut cik atbilst šim terminam, pārējie drīzāk esot auto bāzēšanās vietas. Arī liela daļa tehnikas jau savu laiku nokalpojusi. Viena mūsdienu prasībām atbilstoša depo izveide izmaksājot ap 200 000 latu, viens jauns vidusmēra ugunsdzēsības automobilis – vismaz 100 000 latu.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv