Ministru kabineta rīkojums Nr.120
Rīgā 2004.gada 25.februārī (prot. Nr.8, 10.§)
Par Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnēm (2004.–2013.)
1. Atbalstīt Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādņu (2004.–2013.) (turpmāk — pamatnostādnes) kopsavilkumā ietverto risinājumu.
2. Noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
3. Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Vides ministriju, Finanšu ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Zemkopības ministriju, Informācijas sabiedrības biroju un nevalstiskajām organizācijām līdz 2004.gada 31.martam izstrādāt rīcības plānu pamatnostādņu īstenošanai.
4. Atzīt par spēku zaudējušām Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta sēdes protokollēmumu (prot. Nr.12 7.§) “Par Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnēm”).
Ministru prezidents E.Repše
Ekonomikas ministra vietas izpildītājs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters
(Ministru kabineta
2004.gada 25.februāra rīkojums Nr.120)
Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādņu (2004.–2013.) kopsavilkums
Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādņu (2004.–2013.) projekts ir izstrādāts, lai precizētu Ministru kabineta 2001.gada 20.marta sēdē apstiprinātās Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes:
• atbilstoši Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību 3.2.apakšnodaļai “Rūpniecības attīstība”;
• rūpniecības attīstības politikas virzienu saskaņošanai ar Eiropas Savienības deklarēto rūpniecības politiku paplašinātā Eiropā (Eiropas Komisijas 2002.gada paziņojums “Rūpniecības politika paplašinātā Eiropā”);
• ņemot vērā Eiropas Komisijas 2002.gada 9.oktobra progresa ziņojumā par Latvijas rūpniecības politiku paustos aizrādījumus (pārāk vispārīgi rūpniecības politikas dokumenti, vāja sadarbība ar citām ministrijām);
• paredzot ciešāku sadarbību ar citām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, izstrādājot un īstenojot rīcības plānu pamatnostādnēs definēto rīcības virzienu un rezultātu sasniegšanai.
Rūpniecības konkurētspēju ietekmē daudzi faktori. Ņemot vērā apzinātos rūpniecības attīstību ietekmējošos faktorus, tiek noteiktas šādas būtiskākās problēmas, kas kavē rūpniecības attīstību un konkurētspējas veicināšanu:
• augsti kvalificētu speciālistu trūkums, it īpaši inženiertehniskajās nozarēs;
• dominē novecojušu tehnoloģiju izmantošana, vāja moderno tehnoloģiju pārnese, zems inovāciju līmenis;
• nepietiekama investīciju piesaiste bāzes infrastruktūras un rūpniecības attīstībai, it īpaši Latvijas reģionos;
• kvalitātes un vides pārvaldības sistēmu ieviešanas, sertificēšanas un uzturēšanas augstās izmaksas, nepietiekami pieejama strukturēta informācija par brīvprātīgajām un obligātajām kvalitātes un vides pārvaldības prasībām;
• nepietiekama informācija un atbalsts vides aizsardzības un darba aizsardzības prasību ieviešanā;
• netiek sekmēta jaunu tirgu apgūšana un mārketinga pasākumi ārējā tirgū;
• apgrūtināta pieeja finansējumam, lai risinātu minētās problēmas.
Ņemot vērā kopējo Eiropas Savienības industriālo politiku, Latvijas pašreizējos rūpniecības attīstības politikas virzienus, kā arī Latvijas rūpniecības stipro un vājo pušu izvērtējumu, tiek izvirzīti šādi galvenie rūpniecības attīstības politikas pamatprincipi:
• uz zināšanām un zinātnes sasniegumiem balstītu rūpniecības nozaru (sektoru/kopu) attīstība, izvirzot zinātni un zināšanas kā galveno rūpniecības attīstības faktoru;
• produktivitātes paaugstināšana tradicionālajās rūpniecības nozarēs, to modernizācija;
• zinātniskās pētniecības, augstākās un profesionālās izglītības, tālākizglītības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas lomas ievērojama palielināšana rūpniecības attīstības nodrošināšanā, augsti kvalificētu cilvēkresursu sagatavošanā un iesaistīšanā rūpnieciskajā ražošanā;
• inovatīvo procesu ievērojama stimulēšana, inovācijām labvēlīgu priekšnosacījumu nodrošināšana, vispusīgs atbalsts inovatīvajai darbībai;
• uzņēmējdarbības vides pilnveide, kas aktivizētu uzņēmējdarbību, veidojot jaunas darba vietas un palielinot nodarbināto skaitu;
• jaunu tirgu apgūšana;
• resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana.
Atbilstoši noteiktajām problēmām un ņemot vērā minētos rūpniecības attīstības politikas pamatprincipus, tiek noteikti galvenie rīcības virzieni, kuri ir ietverti šādās pamatgrupās:
• nodrošinājums ar augsti kvalificētiem speciālistiem un zināšanu bāzes veidošana;
• zinātņietilpīgu tehnoloģiju un inovāciju attīstības sekmēšana;
• biznesa vides un rūpniecības bāzes infrastruktūras pilnveidošana;
• kvalitātes nodrošināšana;
• ilgtspējīga attīstība;
• eksporta veicināšana.
Nepieciešamais valsts un pašvaldību budžeta finansējums būs kā līdzfinansējums Attīstības plānā iekļauto pasākumu un aktivitāšu īstenošanai laikā no 2004.gada līdz 2006.gadam, kā arī aktivitātēm, kuras tiks iekļautas Attīstības plānā 2007.–2013.gadam. Attīstības plānā paredzētais indikatīvais finansējums tiks precizēts, izstrādājot rīcības plānu Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādņu (2004.–2013.) īstenošanai.
Ekonomikas ministra vietas izpildītājs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters