Ministru kabineta rīkojums Nr.117
Rīgā 2004.gada 25.februārī (prot. Nr.7, 13.§)
Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu
1. Apstiprināt Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu (turpmāk — programma).
2. Noteikt, ka par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija.
3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.253 “Par Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 66.nr.).
Ministru prezidents E.Repše
Zemkopības ministrs M.Roze
Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2004.gada 25.februāra rīkojumu Nr.117
Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma
Tekstā lietotie saīsinājumi
ES |
Eiropas Savienība |
IKP |
iekšzemes kopprodukts |
LAD |
Lauku atbalsta dienests (maksājumu aģentūras funkcija) |
LAF |
bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauku attīstības fonds” |
LHZB vai Banka |
valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” |
LIIKP |
Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programma |
MK |
Ministru kabinets |
SAPARD |
Speciālā pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai |
FIFG |
Zivsaimniecības vadības finanšu instruments |
1. PROGRAMMAS SASAISTE AR VALDĪBAS UN MINISTRIJAS PRIORITĀTĒM UN APSTIPRINĀTIEM POLITIKAS DOKUMENTIEM
Latvijas valdība iespēju robežās ar likumā “Par lauksaimniecību” paredzētajiem subsīdiju līdzekļiem līdz šim ir atbalstījusi investīcijas lauksaimniecībā. Taču šis subsīdiju atbalsts paredzēts izlietot tikai lauksaimniecības mašīnu un tehnoloģiju iegādes atbalstam, bet kapitālās būvniecības un rekonstrukciju projekti no šīm subsīdijām atbalstīti netiek. Kā plānots atbalsts investīcijām lauksaimniecībā ir SAPARD programma, bet arī tā nespēj atrisināt finansējuma piesaistes problēmas lauksaimniecībā.
Tādēļ Zemkopības ministrija ir izstrādājusi “Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu”, kura atbilst 2002.gada 5.novembrī apstiprinātās Deklarācijas par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību punktam 3.1.1. “Skaidri noteiksim prioritātes un kārtību, kādā valsts atbalsta uzņēmējdarbību. Realizēsim mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu” un punktam 8.4. “Attīstīsim ilgtermiņa finansu kreditēšanas programmas lauksaimniecības ražotājiem, gan nelauksaimnieciskās attīstības projektiem lauku teritorijās.”
2. PROGRAMMAS MĒRĶIS UN APAKŠMĒRĶI
Mērķis: Veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības produktu ražotāju1 veidošanos kapitālietilpīgajās lauksaimniecības nozarēs.
Apakšmērķi:
1. Radīt lauksaimniecības produktu ražotājiem pieņemamu ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu.
2. Sekmēt pozitīvas ražotāju struktūras izmaiņas un paātrināt investīciju piesaisti optimāla lieluma lauksaimniecības produktu ražotāju veidošanai.
3. Sekmēt lauksaimniecības produktu ražotāju konkurētspējas paaugstināšanu.
4. Samazināt nākotnē nepieciešamos lauksaimniecības uzturēšanas izdevumus.
5. Radīt apstākļus Eiropas Savienības (turpmāk — ES) lauksaimniecības atbalsta programmu pilnvērtīgākai izmantošanai pēc iestāšanās ES.
6. Mazināt sociālo spriedzi laukos, ko rada lauksaimniecības produktu ražotāju nespēja atrast finanšu avotus ražošanas attīstībai.
3. PLĀNOTIE PROGRAMMAS REZULTĀTI
Projektu ietvaros izveidotie lauksaimniecības produktu ražotāji būs konkurētspējīgi ražošanas izmaksu un pielietojamo tehnoloģiju ziņā ar ES uzņēmumiem, tā uzlabojot lauksaimniecības konkurētspēju kopumā.
Tiks samazināta lauku iedzīvotāju migrācija uz pilsētām, jo daļa lauksaimnieku, kas pašreiz pārvalda maza un vidēja lieluma saimniecības, redzot izaugsmes iespējas, paliks lauksaimniecības nozarē, nevis meklēs darbu pilsētās.
Tā kā lielākā investīciju daļa būs investēta kapitālajā celtniecībā, turklāt objektos, kas ir izvietoti lauku teritorijās, prognozējama šīs programmas realizācijas labvēlīgā ietekme uz vietējiem būvmateriālu ražošanas un celtniecības uzņēmumiem, kā arī uz darbaspēka pieprasījumu šajās nozarēs lauku apvidos.
4. PROGRAMMAS REZULTĀTU SASNIEGŠANAS RĀDĪTĀJI
Pēc programmas ieviešanas četru gadu laikā ilgtermiņa kapitālieguldījumiem lauksaimniecībā varētu piesaistīt papildus Ls 15 milj. lielas ilgtermiņa investīcijas.
Programmas ietvaros 20 gadu laikā tiek prognozēts no jauna realizēt vairāk nekā 1200 projektus par kopējo summu Ls 30 milj. Kopējais investīciju apjoms nozarē pārsniegs Ls 39 milj., ieskaitot papildus apgrozāmos līdzekļus.
Programmas realizācijas rezultātā nodokļu ieņēmumu veidā laikā no 2002. līdz 2021.gadam valsts budžetā papildus tiks iekasēti Ls 57 milj.
5. GALVENIE UZDEVUMI PROGRAMMAS REZULTĀTU SASNIEGŠANAI
Nodrošināt atbalsta izsniegšanu tikai Latvijas lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu) un ar bioloģiskās lauksaimniecības produktu apriti saistītiem uzņēmumiem.
Atbalsta saņēmējam izvirzāmi šādi nosacījumi:
1. vismaz 60 % no kopējiem aizņēmēja ieņēmumiem veido lauksaimniecības produktu ražošana2;
2. aizņēmējam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam;
3. vismaz 51% no aizņēmējam piederošā pamatkapitāla pieder Latvijas Republikas pilsoņiem vai tās pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Par prioritāriem ir uzskatāmi un atbalstāmi tie projekti, kas atbilst augstākminētajiem nosacījumiem un kuri veicina jaunu darba vietu rašanos, kā arī stimulē uzņēmējdarbības dažādošanu lauksaimniecībā.
Tā kā resursi, kas ir pieejami šīs programmas realizēšanai, ir ierobežoti, projektiem izvirza precīzus nosacījumus, lai nodrošinātu pēc iespējas plašākas iespējas lauksaimniekiem saņemt investīciju atbalstu. Finansēti tiek projekti, kuru realizācija uzsākta ne agrāk kā gadu pirms projekta iesniegšanas.
Programmas ietvaros tiek kreditēti šādi projekti:
a) jaunbūves lauksaimniecības produktu ražošanai un hidrotehniskās būves licencētai uzņēmējdarbībai zivkopībā;
b) lauksaimniecības produktu ražošanai paredzēto būvju rekonstrukcija;
c) tehnoloģiskās iekārtas a) un b) punktā noteikto projektu realizēšanai;
d) investīcijas ūdens un energoapgādes iekārtām a) un b) punktā noteikto projektu realizēšanai;
e) lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegāde a) un b) punktā noteikto projektu realizēšanai;
f) infrastruktūras ierīkošana.
Programmas ietvaros netiek kreditēti projekti:
a) mājlopu iegāde;
b) āra darbiem paredzētās mobilās (uz šasijas) lauksaimniecības tehnikas un augsnes apstrādes mašīnu iegāde;
c) hidroelektrostaciju būve;
d) nelauksaimnieciskas nozīmes būvju celtniecība un to rekonstrukcija;
e) citi nelauksaimnieciskas nozīmes projekti;
f) ieguldījumi mazāku projektu realizācijā, nekā to nosaka zemāk esošajā tabulā noteiktie minimālie kritēriji.
Projektu kreditēšanas minimālie kritēriji uz projekta realizācijas beigām
Produkcija |
Vienības |
Vienību minimālais skaits |
Piens |
Slaucamo govju skaits |
20 |
Cūkgaļa |
Sivēnmāšu skaits3 |
20 |
Dārzeņi slēgtās platībās |
Platība (ha) |
0,5 |
Liellopu gaļa |
Pieaugušo dzīvnieku skaits |
20 |
Lai stimulētu optimālu lauksaimniecības produktu ražotāju veidošanos, no vienas puses, bet dotu iespēju pēc iespējas lielākam skaitam lauksaimniecības produktu ražotāju saņemt atbalstu, no otras puses, tiek ierobežoti kreditējamo projektu finansiālie apjomi:
1. minimālais pieprasāmā kredīta apjoms nav mazāks par Ls 5 000;
2. maksimālais, uz atvieglotiem nosacījumiem izsniedzamā kredīta lielums nedrīkst pārsniegt Ls 200 000;
3. Kopējais zivju apstrādes sektoram piešķirtais aizdevumu apjoms nepārsniedz Ls 4 milj.
Projektu tehnoloģiskās prasības:
a) dzīvnieku labturības prasību ievērošana;
b) vides prasību ievērošana;
c) ZM Valsts zivsaimniecības pārvaldes akvakultūras uzņēmējdarbības licence ar zivkopību saistītiem projektiem. Zivju apstrādes uzņēmumiem aizdevumi tiek piešķirti tikai tādu projektu realizācijai, kuriem tiek izmantots SAPARD programmas atbalsts, kā arī ES Zivsaimniecības vadības un finanšu instrumenta (FIFG) finansējums.
Ministru kabinetam ir tiesības mainīt atbalsta nosacījumus LIIKP realizācijas gaitā, ja tas nepieciešams programmas darbības optimizācijai.
6. UZDEVUMU IZPILDES LAIKA PLĀNOJUMS
Finansējuma modelis |
Programmas realizācijas sākums |
Programmas realizācijas beigu termiņš |
Kombinētais finansējuma piesaistes variants |
2002 |
2021 |
7. UZDEVUMIEM ATBILSTOŠS PIEŠĶIRTĀ UN PAPILDUS FINANSĒJUMA PLĀNOJUMS
1. Ar Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra sēdes protokola Nr.55, 33.§ “Par lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu” tika noteikts Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas un Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas finansēšanas nodrošināšanai 2002.gadā kapitalizēt Pasaules Bankas aizdevuma Lauksaimniecības attīstības projekta pamatsummas atlikumu uz 2002.gada martu, kas ir 15652378 ASV dolāri (ekvivalents — 10017521 lats) un 113462 lati, attiecīgi palielinot valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitālu un valstij uzņemoties turpmāko aizdevuma atmaksu Pasaules Bankai.
2. No kapitalizētās summas Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmai ir piešķirti 5 milj. latu, jo no sākotnēji piešķirtajiem 8 milj. latu, 3 milj. latu tiek novirzīti Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmai.
3. Banka izmanto pamatkapitālā ieskaitītos līdzekļus kā kredītresursus kredītu izsniegšanai atbilstoši LIIKP nosacījumiem kopā ar līdzekļiem, kas piesaistīti no kapitāla tirgus attiecībā 1:2. Tādējādi LIIKP realizācijai kopumā tiek piesaistīti 15 milj. latu.
4. Kredītu izsniegšanu Banka veic:
a) tieši izsniedzot kredītus aizņēmējiem caur savu nodaļu tīklu vismaz 50 % apmērā (7,5 milj. latu) no kopējā kredītresursu apjoma;
b) refinansējot citu banku kredītus, kas izsniegti atbilstoši LIIKP nosacījumiem.
5. Lauksaimniecībai tiek nodrošināti ilgtermiņa investīciju kredīti ar procentu likmi gadā 6,8 % vai zemāku. Krītoties latu resursu cenai4 par vairāk kā 0,5 % gadā, Zemkopības ministrija un Hipotēku banka var piemērot zemāku gada procentu likmi aizņēmējam.
Ja kapitāla tirgū palielinās latu resursu cena, kas neļauj nodrošināt 6,8 % likmi kredītiem, tad Zemkopības ministrija (LAD) izmaksā kreditējošām bankām kredītprocentu subsīdijas no lauksaimniecības subsīdiju līdzekļiem.
Programmas naudas plūsma un ietekme uz sociāli ekonomiskajiem faktoriem
Programmas naudas plūsmas prognoze |
2002 |
2003 |
2004 |
2005 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2010 |
2011 |
|
No jauna piešķirti aizdevumi, (tūkst. Ls) |
2 000 |
4 250 |
6 337 |
5 037 |
3 052 |
1 644 |
1 481 |
1 294 |
1 112 |
947 |
|
Atmaksāti aizdevumi, (tūkst. Ls) |
350 |
1 787 |
1 787 |
1 752 |
1 644 |
1 481 |
1 294 |
1 112 |
947 |
798 |
|
Kredītportfelis, (tūkst. Ls) |
1 650 |
4 113 |
8 663 |
11 948 |
13 356 |
13 519 |
13 706 |
13 888 |
14 053 |
14 202 |
|
No jauna piešķirto kredītu skaits |
88 |
187 |
279 |
222 |
134 |
72 |
65 |
57 |
49 |
42 |
|
Papildus piesaistītie apgrozāmie līdzekļi, (tūkst. Ls) |
300 |
938 |
1588 |
1706 |
1213 |
704 |
469 |
416 |
361 |
309 |
|
Bankas termiņnoguldījumu procentu likmes |
6,13 % |
5,99 % |
5,39 % |
4,79 % |
4,69 % |
4,59 % |
4,49 % |
4,39 % |
4,29 % |
4,19 % |
|
Projekta ietekme uz valsts budžetu izdevumiem, (tūkst. Ls) |
|||||||||||
— Programmas līdzfinansēšanai |
667 |
1 300 |
1 517 |
1 083 |
433 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
— Procentu subsīdijām |
1 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Projekta ietekme uz valsts budžetu ieņēmumiem, (tūkst. Ls) |
|||||||||||
Papildus iekasēts PVN (no lauks. ražošanas) |
0 |
54 |
196 |
451 |
730 |
966 |
1 120 |
1 223 |
1 300 |
1 368 |
|
Papildus iekasēts ienākuma nodoklis |
50 |
181 |
327 |
572 |
829 |
1 051 |
1 210 |
1 316 |
1 394 |
1 462 |
|
Papildus iekasēts sociālais nodoklis |
105 |
224 |
334 |
266 |
161 |
87 |
79 |
69 |
59 |
51 |
|
Projekta ietekme uz nodarbinātību |
|||||||||||
No jauna radīto darba vietu skaits lauksaimniecībā |
0 |
67 |
142 |
211 |
168 |
102 |
55 |
49 |
43 |
37 |
|
No jauna radīto darba vietu skaits būvniecībā |
120 |
256 |
381 |
303 |
184 |
99 |
89 |
78 |
67 |
57 |
|
Programmas naudas plūsmas prognoze |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
KOPĀ |
No jauna piešķirti aizdevumi, (tūkst. Ls) |
798 |
679 |
483 |
320 |
213 |
160 |
112 |
58 |
20 |
3 |
30 000 |
Atmaksāti aizdevumi, (tūkst. Ls) |
679 |
483 |
320 |
213 |
160 |
112 |
58 |
20 |
3 |
0 |
15 000 |
Kredītportfelis, (tūkst. Ls) |
14 321 |
14 517 |
14 680 |
14 787 |
14 840 |
14 888 |
14 942 |
14 980 |
14 997 |
15 000 |
|
No jauna piešķirto kredītu skaits |
35 |
30 |
21 |
14 |
9 |
7 |
5 |
3 |
1 |
0 |
1233 |
Papildus piesaistītie apgrozāmie līdzekļi, (tūkst. Ls) |
262 |
222 |
174 |
120 |
80 |
56 |
41 |
25 |
12 |
4 |
9000 |
Bankas termiņnoguldījumu procentu likmes |
4,09 % |
3,99 % |
3,89 % |
3,79 % |
3,69 % |
3,59 % |
3,49% |
3,39% |
3,29% |
3,19% |
|
Projekta ietekme uz valsts budžetu izdevumiem, (tūkst. Ls) |
|||||||||||
— Programmas līdzfinansēšanai |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
5 000 |
— Procentu subsīdijām |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1 |
Projekta ietekme uz valsts budžetu ieņēmumiem, (tūkst. Ls) |
|||||||||||
Papildus iekasēts PVN (no lauks. ražošanas) |
1 426 |
1 475 |
1 517 |
1 550 |
1 574 |
1 591 |
1 602 |
1 610 |
1 616 |
1 618 |
22 988 |
Papildus iekasēts ienākuma nodoklis |
1 520 |
1 570 |
1 610 |
1 642 |
1 666 |
1 682 |
1 694 |
1 701 |
1 706 |
1 708 |
24 891 |
Papildus iekasēts sociālais nodoklis |
43 |
37 |
26 |
18 |
12 |
9 |
7 |
4 |
2 |
1 |
1 595 |
Projekta ietekme uz nodarbinātību |
2012 |
2013 |
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
KOPĀ |
No jauna radīto darba vietu skaits lauksaimniecībā |
32 |
27 |
23 |
16 |
11 |
7 |
5 |
4 |
2 |
1 |
1 000 |
No jauna radīto darba vietu skaits būvniecībā |
48 |
41 |
29 |
19 |
13 |
10 |
7 |
3 |
1 |
0 |
90 |
Avots: Latvijas Hipotēku un zemes banka
Finansēšanas shēma
8. PAR UZDEVUMU IZPILDI ATBILDĪGĀS INSTITŪCIJAS
Par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija. Zemkopības ministrijas un Latvijas Hipotēku un zemes bankas savstarpējās sadarbības detalizēti nosacījumi tiek apstiprināti, noslēdzot abu pušu sadarbības līgumu.
Programmas administrēšanas un realizācijas shēma ir iespējami vienkārša un tā nodrošina šādu prasību izpildi:
1. programmas realizācijas laikā atbalsta tikai tos projektus, kas atbilst programmas nosacījumiem;
2. programmas realizācijā iesaistītās komercbankas uzņemas visu veidu risku un arī izmaksas, kas saistītas ar projektu izvērtēšanu, kredītu izsniegšanu, kredītu administrēšanu un to atmaksu, izņemot risku, kuru uzņemas BO VAS “Lauku attīstības fonds”;
3. Zemkopības ministrija (LAD) nepieciešamības gadījumā no lauksaimniecības subsīdiju budžeta nodrošina ilgstošā laika posmā Latvijas Hipotēku un zemes bankai to kredītprocentu likmju starpības kompensāciju, kas rodas starp lauksaimniekiem izsniegto kredītu un ar savstarpēju līgumu atrunāto bankas izmaksu gada % likmi (bankas piecenojumu). Kredītprocentu starpības kompensācijai nepieciešamie finanšu resursi tiek plānoti Zemkopības ministrijas kārtējā gada Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmas ietvaros.
8. attēls. Programmas administrēšana un pārraudzība
9. PĀRSKATU SNIEGŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA
Zemkopības ministrija katru gadu reizi ceturksnī — 25.janvārī, 25.aprīlī, 25.jūlijā un 25.oktobrī saņem pārskatus no bankas par programmas realizācijas gaitu, saskaņā ar savstarpējā līgumā ar banku atrunātajām prasībām. Bez tam līgumā tiek atrunāta kārtība, kādā banka sniedz steidzamus pārskatus nepieciešamības gadījumā.
Zemkopības ministrija desmit darba dienu laikā izvērtē bankas iesniegtos pārskatus un vienu reizi gadā informē Ministru kabinetu par programmas realizācijas gaitu, kā arī nepieciešamības gadījumā ierosina Ministru kabinetam veikt izmaiņas programmās vai citos normatīvajos aktos.
1 Atbilstoši Lauksaimniecības likuma 1.pantam: Lauksaimniecības produktu ražotājs — fiziska vai juridiska persona, kas ražo lauksaimniecības produktus; Lauksaimniecības produkti — zemkopības, lopkopības un zvejas produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti. Lauksaimniecības produktu sarakstu atbilstoši Eiropas Kopienas līguma 1.pielikumam apstiprina Ministru kabinets.
2 Neattiecas uz lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un ar bioloģiskās lauksaimniecības produktu apriti saistītiem uzņēmumiem.
3 1 sivēnmāte = 10 nobarojamās cūkas
4 Latu resursu cena — Hipotēku bankas termiņnoguldījumu (virs 30 dienām) vidējā svērtā procentu likme uz mēneša pēdējo datumu.
Zemkopības ministrs M.Roze