Investori varēs justies droši

G.Kokorevičs: “Jāsaprot, ka “Lattelekom” – tas nav tikai mierizlīguma panākšanas jautājums, šim uzņēmumam var būt valstiski svarīga loma Latvijas kapitāla tirgus attīstībā.” Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Lai arī Rīgas Fondu biržai (RFB) vienādi svarīga ir gan integrācija, gan konsolidācija ar Ziemeļvalstu biržām un tirdzniecības sistēmas maiņa, tomēr tās galvenais mērķis un prioritāte turpmākajos trijos gados būs investoru drošības garantēšana Latvijas vērtspapīru tirgū. Šā mērķa sasniegšanai tiks koncentrēta ārkārtīgi liela uzmanība, īpaši pastiprinot uzraudzību, sacīja RFB prezidents Guntars Kokorevičs, aizvadītajā nedēļā, 19.februārī, iepazīstinot ar biržas stratēģiskās attīstības vadlīnijām 2004.–2006.gadam.

Emitents –
uzraugāmais objekts

RFB ir atteikusies no savas iepriekšējo gadu ideoloģijas uztvert emitentu kā klientu un pārgājusi uz visā pasaulē praktizēto principu, saskaņā ar kuru emitents ir uzraugāmais objekts. Pēc biržas vadītāja domām, tikai šāda pieeja spēj palielināt investoru drošību Latvijas vērtspapīru tirgū. Pārņemot pasaules praksi, RFB pētīs visus aspektus, kas ļauj paaugstināt investoru drošību, un iespēju robežās ne vien centīsies tos ieviest RFB iekšējos normatīvajos dokumentos, noteikumos un instrukcijās, bet arī virzīs kā priekšlikumus likumdošanas uzlabošanai.
Svarīgs nākamo triju gadu uzdevums ir pilnīgi pabeigt RFB tirdzniecības, uzskaites un norēķinu sistēmu integrāciju “OMHEX Group” un NOREX biržu aliansē. Pašreizējo biržas tirdzniecības sistēmu plānots nomainīt līdz gada beigām, ieviešot vienoto SAXESS tirdzniecības sistēmu, ko izmanto visas NOREX alianses biržas Oslo, Reikjavīkā, Kopenhāgenā, Stokholmā, Helsinkos, Rīgā un Tallinā.
Ar investoru drošības garantēšanu cieši saistīta vērtspapīru sarakstu kvalitātes uzlabošana atbilstoši atklātības un likviditātes prasībām. Pēc G.Kokoreviča teiktā, RFB pārņems visstingrākās Ziemeļvalstu prasības attiecībā uz biržā kotētajiem uzņēmumiem. Tiks piesaistīti jauni vērtspapīru emitenti un tā dēvētie attālinātie biržas biedri (remote members). Jaunu ārvalstu biedru piesaistes jautājums kļūs aktuāls šā gada otrajā pusē, kad būs nomainīta biržas tirdzniecības sistēma. Integrāciju OMHEX grupā pilnīgi plānots pabeigt līdz 2006.gada beigām.

Ieviesīs vienotu
tirdzniecības sistēmu

Šogad RFB iecerējusi ne vien īstenot integrāciju ar pārējām Baltijas valstu un Ziemeļvalstu biržām, bet arī izstrādāt jaunus pamatdarbības pakalpojumus, piesaistīt jaunus akciju emitentus un biedrus, ieviest jaunus reģistrus, kā arī izvērst aktīvu informatīvo kampaņu par kapitāla piesaisti vērtspapīru tirgū.
Kā jau minēts, līdz šā gada beigām tiks ieviesta visām NOREX alianses biržām kopīgā SAXESS tirdzniecības sistēma, īstenojot pirms četriem gadiem izvirzīto mērķi izveidot vienotu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu. Tas pavērs milzu priekšrocības vairāk nekā 100 alianses biedriem vienpadsmit Eiropas valstīs, kuri no vienas tirdzniecības vietas iegūs pieeju 490 biržās kotētiem uzņēmumiem, turklāt viņiem būs pieejama vienota ziņu izplatīšanas sistēma. Pārmaiņas ļaus tehniski viegli pieslēgties jebkurai no biržām – kļūstot par RFB biedru un pieslēdzoties SAXESS tirdzniecības sistēmai Rīgā, pēc attiecīgu formalitāšu nokārtošanas bez papildu tehniskām izmaksām būs iespējams kļūt, piemēram, par Kopenhāgenas vai Stokholmas biržas biedru. Tiks harmonizētas visu dalībvalstu tirdzniecības sistēmas – gan tirgus modelis un tirdzniecības laiki, gan noteikumi biržu biedriem un informācijas atklāšanas prasības emitentiem. Tajā pašā laikā fondu biržas Rīgā, Tallinā un Helsinkos darbosies kā līdz šim – tās būs juridiski patstāvīgas institūcijas.
Papildu solis uz pilnīgu integrāciju ir vienota Baltijas tirgus izveide. Pašlaik notiek Rīgas un Tallinas biržu integrācija, kam, iespējams, pievienosies arī Lietuvas birža. Tas nozīmē, ka visiem investoriem un biržu biedriem tiks piedāvāts vienots Baltijas tirgus. Lai arī uzņēmumi tiks reģistrēti katrs savā valstī, tomēr faktiski tie būs vienos un tajos pašos vērtspapīru sarakstos un vienā un tajā pašā tirdzniecības sistēmā. Tiks vienkāršots vērtspapīru norēķinu un uzskaites process, bet tirdzniecība un norēķini notiks valstu oficiālajās valūtās. Tāpat tiks harmonizēti tirdzniecības, kā arī emitentu iekļaušanas un kotēšanas noteikumi. Visa informācija par Baltijas biržu vērtspapīriem tiks izplatīta vienoti. Ieviesīs arī jaunu Baltijas kapitalizācijas indeksu.

Ko iegūs uzņēmēji,
biržas biedri, ieguldītāji?

Rīgas Fondu biržai iekļaujoties starptautiskajā apritē, viens no lielākajiem uzņēmēju ieguvumiem būs ievērojams likviditātes pieaugums. Paplašināsies investoru bāze, jo, piemēram, tādas starptautiskas investīciju bankas kā “J.P.Morgan”, “Merrill Lynch” un “Morgan Stanley”, kas līdz šim darbojās tikai Ziemeļvalstu tirgū, turpmāk varēs nodrošināt saviem klientiem arī tirdzniecību ar Latvijas un Igaunijas vērtspapīriem. Šis fakts ar nosacījumu, ka ir emitenti ar pietiekami lielu brīvajā apgrozībā esošu akciju daudzumu, ievērojami varētu palielināt vērtspapīru tirgus likviditāti.
Latvijas uzņēmumiem, sasniedzot noteiktos atbilstības kritērijus, būs vieglāk piesaistīt kapitālu. Mūsu valsts kompānijām pavērsies iespēja kotēt savas akcijas tajā pašā tirdzniecības sistēmā, kurā kotējas tādi lieli Ziemeļvalstu uzņēmumi kā “Nokia”, “Ericsson” vai “TeliaSonera”, un tādējādi kļūt pamanāmiem arī pasaules mērogā.
Vienota tirdzniecības sistēma ar vienotu iekšējo tehnisko infrastruktūru, vienotu pieslēgumu un darījumu centralizāciju ļaus biržas biedriem racionālāk veikt darījumus. Tos veicinās arī harmonizētie tirdzniecības noteikumi. Liels pozitīvs ieguvums būs arī izmaksu samazināšanās, veicot darījumus Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgos. Savukārt ieguldītāji iegūs efektīvāku un plašāku tirgu, zemākas darījumu izmaksas nākotnē un plašāku produktu piedāvājumu.
Pārņemot OMHEX grupas pieredzi stingras uzraudzības ieviešanā un investoru drošības palielināšanā, birža ar laiku centīsies celt pašmāju emitentu kvalitātes līmeni.

Piedāvās jaunus
pakalpojumus

Jau aptuveni pēc mēneša varētu tikt ieviesta ieguldījumu fondu daļu tirdzniecība reālā laika režīmā. Lai to izdarītu, vēl jāsaskaņo pēdējās formalitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, un G.Kokorevičs pauda cerību, ka tas notiks mēneša laikā.
Otrs jaunums – jau šā gada pirmajā pusē varētu tikt sākta ārvalstu valūtās emitēto vērtspapīru tirdzniecība. Emitenti varēs izlaist un tirgot ārvalstu valūtā ne vien akcijas, bet arī parāda vērtspapīrus un fondu daļas. Pagaidām viņiem būs iespēja izvēlēties vai nu ASV dolārus, vai eiro.

Piesaistīs jaunus emitentus

Birža sniegs potenciālajiem akciju emitentiem jebkāda veida atbalstu akciju kotēšanas sākšanai – gan investoru meklēšanā un piesaistīšanā, gan konsultēšanā par šo procesu, solīja tās vadītājs.
RFB arī turpmāk darīs visu, lai veicinātu “Lattelekom” un LMT privatizāciju, jo ir pārliecināta, ka tās izteiktais piedāvājums valdībai ir visizdevīgākais. G.Kokorevičs pauda bažas, ka varētu rasties situācija, kad valdība paraksta mierizlīgumu ar Somijas telekomunikāciju kompāniju “TeliaSonera” bez nosacījumiem – viņaprāt, beznosacījumu mierizlīgums kaitētu turpmākajai privatizācijai. Tādēļ RFB turpināšot aktīvi skaidrot savu viedokli gan valdībai, gan kompānijai “TeliaSonera”. Valdībai jāsaprot, ka “Lattelekom” – tas nav tikai mierizlīguma panākšanas jautājums, šim uzņēmumam var būt valstiski svarīga loma Latvijas kapitāla tirgus attīstībā, uzsvēra RFB vadītājs. Viņaprāt, bez nopietnas attieksmes pret to var pat sagraut šo tirgu.
Lai piesaistītu biržai jaunus emitentus, tiks rīkotas individuālas tikšanās ar uzņēmumu – potenciālo emitentu – pārstāvjiem, iepazīstinot viņus ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, akciju laišanu publiskajā apgrozībā un kotēšanos biržā.
Tiks turpināta arī sabiedrības izglītošanas kampaņa par kapitāla piesaistes iespējām. Atšķirībā no pagājušā gada, kad šīs kampaņas mērķauditorija bija jaunieši – skolēni un studenti – šogad RFB prioritāte būšot uzņēmumu īpašnieki, vadītāji un finanšu direktori.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv