Saeima izšķiras par bērnu drošību

Vakar, 26.februārī, Saeima, par atbildīgo nosakot Cilvēktiesību un sabiedrisko komisiju un Juridisko komisiju, darbam nodeva sagatavotos grozījumus Bērnu tiesību
aizsardzības likumā. Par šo likumprojektu lemjot balsojumā, bija vislielākās deputātu iebildes – 18 Saeimas deputāti bija pret likumprojekta grozījumu izskatīšanu un līdz ar to tā nodošanu komisijām. Likuma grozījumu būtība ir noteikt, ka pasākumu, sapulču, gājienu un piketu, kuros piedalīsies bērni, norises laiks un vieta jāsaskaņo ar pašvaldību. Šie grozījumi ir loģiski arī no publiska pasākuma saskaņošanas viedokļa, jo mūsu valstī šāda kārtība jau pastāv.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Saeimas Juridiskās komisijas locekle un likuma grozījumu viena no ierosinātājām deputāte Inese Šlesere “Latvijas Vēstnesim” pauda viedokli, ka “pret” balsojušo politiķu vidū acīmredzot bijuši Tautas saskaņas partijas un frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti. Par to liecinājusi arī Saeimas sekretāra biedra Aleksandra Bartaševiča uzstāšanās un aicinājums grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā neizdarīt, jo tie radīšot aizliegumu bērniem paust savu viedokli.
Plašsaziņas līdzekļi, tostarp “Latvijas Vēstnesis”, jau pauda, ka saistībā ar veiktajiem grozījumiem Izglītības likumā vairākās Latvijas pilsētās notikuši Saeimas un pašvaldību deputātu atbalstīti protesta mītiņi, kas formāli dēvēti par tikšanos ar deputātu. Tajos tika sapulcētas lielas skolēnu masas, tostarp arī bērni, daži no tiem, kā apgalvo aculiecinieki un fiksējuši fotokadri, pat nebija desmit gadu veci. Turklāt par bērnu drošību šādos pasākumos likuma priekšā patiesībā it kā neatbild neviens.
“Kurā brīdī mūsu likumdošanā ir pieļauta kļūda, kas ļauj manipulēt ar bērniem pieaugušo cilvēku politisko vai kādu citu interešu vārdā? Un, ja šāda kļūda ir pieļauta, kāpēc likumdevēji to līdz šim brīdim vēl nav izlabojuši?” jautāja Aivars Kļavis,”Latvijas Vēstnesī” paužot viedokli par redzēto šā gada 12.februārī pie Rīgas pils.
Valsts Cilvēktiesību biroja direktora vietniece un Bērnu tiesību aizsardzības daļas vadītāja Diāna Šmite “LV” atzina, ka iesniegtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā nav vērsti uz bērnu tiesību ierobežošanu, bet gan domāti drošības garantēšanai. “Valstī darbojas tiesībsargājošās institūcijas, kuru uzdevums ir ar noteiktiem mehānismiem gādāt par drošību, ja tiek rīkots kāds publisks pasākums. Ja par drošību nerūpējas, garantiju, ka nenotiks kāds incidents, neuzņemas neviens. Es nedomāju, ka viedokļu uzklausīšana var notikt vienīgi publiskos pasākumos.”
Inese Šlesere norādīja, ka Juridiskajā komisijā iepriekš apspriesti likuma 72.pantā iesniedzamie grozījumi. Komisijas locekļi atzinuši, ka bērnu drošības garantēšana ir nozīmīgākais iemesls likuma grozījumiem. “Turklāt, ja šāds pasākums tiek dēvēts par deputāta tikšanos ar vēlētājiem, par kādiem vēlētājiem varam runāt? Skolēni un bērni nav valstī noteiktajā vēlētāju vecumā. Arī rīcībspēju likumā noteiktajā kārtībā persona sasniedz no 18 gadiem,” atzīst Saeimas deputāte. Bet uz jautājumu, kā deputāti bez šo normu ieviešanas šobrīd atbild par sapulcēto bērnu drošību, dzirdēta atbilde – morāli.
“Tomēr ar morālo atbildību vien nepietiek, jo ar bērnu noskaņojumu ir viegli manipulēt,” norāda I.Šlesere.
Tāpat domā arī Diāna Šmite: “Nezinu, ko var iesākt un panākt ar morālo atbildību vien!” Rīkojot dažādas bērnu nometnes, I.Šlesere ir saskārusies ar stingrām normatīvo aktu prasībām. Tikšanās ar bērniem, kad tajās piedalās trīs, pieci vai pat vairāki tūkstoši bērnu, nedrīkst palikt bez uzraudzības un ritēt pašplūsmā, vien kādam uzņemoties morālo atbildību.
Atbalstu pasākumu saskaņošanai pauž arī pašvaldības, norādot – jo vairāk pasākumu tiks saskaņots, jo labāk pašvaldība zinās par situāciju savā teritorijā. Tādējādi gan pasākuma rīkotājiem, gan pašvaldībai būs lielāka garantija par drošību.
Paredzēts, ka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā tiks saskaņoti arī ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv