Abpusēja ieinteresētība sadarbībā

Šodien, 27.februārī, beidzas Uzbekistānas ārlietu ministra Sadika Safajeva oficiālā vizīte Latvijā.

Uzbekistānas ārlietu ministrs Sadiks Safajevs un Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete preses konferencē Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vizītes laikā Uzbekistānas ārlietu ministram bija tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, ārlietu ministri Sandru Kalnieti, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru, Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, kā arī kopējas vakariņas ar satiksmes ministru Robertu Zīli.
Vakar, 26.februārī, Ārlietu ministrijā notika Latvijas ārlietu ministres un Uzbekistānas ārlietu ministra kopēja preses konference. To ievadot, S. Kalniete žurnālistiem pavēstīja:
“Tikko beidzās mūsu divpusējās konsultācijas ar Uzbekistānas ārlietu ministru Sadiku Safajevu. Mēs abi esam vienisprātis, ka starp Latviju un Uzbekistānu valda lielisks politiskais un ekonomiskais dialogs. Mēs konstatējām uzskatu saskaņu par būtiskākajiem globālās politikas jautājumiem, par Latvijas un Uzbekistānas lomu un uzdevumiem, lai nosargātu pasauli pret jaunajiem draudiem. Mēs esam partneri cīņā pret terorismu. Mēs piedalāmies operācijās Irākā un Afganistānā. Mēs arī iezīmējām iespējamos tālākās sadarbības ceļus, kādi starp Uzbekistānu un Latviju varētu veidoties pēc Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Es apliecināju ministram, ka Latvija arī kā ES dalībvalsts saglabās pastiprinātu interesi par sadarbību ar Uzbekistānu, un pateicos par to, ka Uzbekistāna ir pirmā valsts, kas paziņojusi par gatavību bez noteikumiem un pilnībā attiecināt ES un Uzbekistānas partnerības un sadarbības līgumu uz Latviju. Es paudu arī gandarījumu par gaidāmo Uzbekistānas prezidenta Karimova kunga vizīti Latvijā. Katrā ziņā Uzbekistānai un Latvijai ir vēl daudz lietu, ko mēs varam darīt kopā. It īpaši attīstot un nostiprinot mūsu ekonomiskos sakaros.”
Savukārt Uzbekistānas ārlietu ministrs Sadiks Safajevs žurnālistiem teica: “Es pilnībā pievienojos savas cienījamās kolēģes vārdiem par nule notikušajām konsultācijām. Mana saruna ar Kalnietes kundzi, tāpat kā pirms tam saruna ar Latvijas Valsts prezidenti, pilnībā apliecināja, ka mūsu valstu pozīcijas svarīgākajos starptautiskās dzīves jautājumos ir ne vien līdzīgas, bet pat sakrīt. Mēs apsveicam Latviju un latviešu tautu ar milzīgo vēsturisko sasniegumu – atgriešanos Eiropas ģimenē, kas ir arī latviešu senā sapņa piepildījums. Esmu pārliecināts, ka tas pavērs jaunus, plašākus apvāršņus ne vien mūsu divpusējai politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai, bet arī daudz lielākas perspektīvas sadarbībai daudzpusējā jomā. Agrāk, kad Kalnietes kundze mums vaicāja par Uzbekistānas sadarbības perspektīvām ar ES, mēs teicām: Eiropa no mums ir pārāk tālu. Bet tagad mēs redzam, ka Eiropa kļūst mums aizvien tuvāka, tāpēc arī esmu ieradies šajā vizītē pie jums.
Nozīmīgas ģeopolitiskas izmaiņas notiek arī Centrālajā Āzijā. Šodien visi saprot, ka, gan domājot par cilvēces nākotnes cerībām, gan par pretstāvi kopīgajiem draudiem, Centrālajai Āzijai šodien ir liela nozīme pasaulē. Mēs zinām, ka Latvija ir ieinteresēta gan politiski, gan ekonomiski sadarboties ar mūsu reģionu, un no savas puses esam gatavi sekmēt šo interešu īstenošanu. Šī ir viena no manām ārzemju vizītēm ministra amatā, un, izvēloties Latviju, mēs arī gribējām uzsvērt, ka Latvija ir viena no Uzbekistānas ārpolitikas prioritātēm. Abās galvaspilsētās sekmīgi darbojas vēstniecības, kas arī akcentē mūsu valstu abpusējo ieinteresētību paplašināt sadarbību plašā spektrā.
“LV” jautājums Latvijas un Uzbekistānas ārlietu ministriem: – Pavisam drīz Latvija kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Kāds ir jūsu viedoklis par ekonomiskās sadarbības padziļināšanas iespējām starp paplašinātās Eiropas Savienības un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) dalībniecēm?
S.Safajevs: – Es gribētu runāt nevis par kopējo NVS pozīciju pret ES, bet gan par katras atsevišķas NVS dalībvalsts attiecībām ar ES. Vismaz mēs, Uzbekistāna, negribētu veidot savas attiecības ar ES ar kāda starpnieka līdzdalību. Runājot par ES paplašināšanas eventuālo iespaidu, mūsu analīzes rāda, ka negatīvu iespaidu tas neatstās. Uzbekistānas tirdzniecības struktūra ar ES valstīm ir tāda, ka galvenās preču grupas, ko pērkam Eiropas Savienības valstīs vai eksportējam uz tām, tai skaitā arī sadarbībā ar Latviju, netiks pakļautas ES kvotām, licencēm vai citiem ierobežojumiem. Līdz ar to mēs nebaidāmies, ka mūsu tirdzniecības apjoms varētu samazināties. Vēl vairāk – mēs sagaidām, ka ES vīzu, likumdošanas un citu režīmu attiecināšana pilnībā arī uz Latviju pavērs mūsu sadarbībai vēl plašākas iespējas.
S.Kalniete: – Man gandrīz nav ko piebilst pie ministra kunga teiktā par ES un Uzbekistānas ekonomisko attiecību paplašināšanās iespējām. Bet es gribētu pakavēties pie diviem citiem aspektiem. Pirmkārt, Eiropas Savienību, neapšaubāmi, interesēs infrastruktūras iespējas, ko Uzbekistāna var piedāvāt, attīstot savas transporta sistēmas uz Afganistānu un veidojot labas attiecības ar citām reģiona valstīm. Bez tam, neapšaubāmi, ES un Uzbekistāna būs partneres arī drošības jautājumos, jo ES izstrādātā un pieņemtā drošības stratēģija paredz ES drošības un aizsardzības politikas aktīvāku darbību pasaules karstajos reģionos – kā civilo krīžu noregulēšanā, tā arī stiprinot un koordinējot sadarbību ar NATO.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv