Kā paātrināt darbu pie lielajiem būvobjektiem

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un ceturtdien starpinstitūciju saskaņošanai nodeva grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Vispārīgie būvnoteikumi”.

Grozījumi paredz lieliem investīciju projektiem, kuru apjoms pārsniedz 5 miljonus latu, būvatļaujas izsniegšanu atsevišķam darbu posmam, ja ir izstrādāts un akceptēts skiču projekts visai būvei kopumā un tehniskais projekts attiecīgajam būvdarbu posmam, turklāt gan skiču projektam, gan attiecīgā posma tehniskajam projektam nepieciešama būvprojekta ekspertīze.
Šobrīd Būvniecības likums nosaka, ka būves pasūtītājam vai būvētājam pirms būvdarbu sākšanas jāsaņem būvatļauja “Vispārīgajos būvnoteikumos” noteiktajā kārtībā. Savukārt Ministru kabineta noteikumos “Vispārīgie būvnoteikumi” noteikts, ka būvatļauju var saņemt uz akceptēta tehniskā projekta pamata.
Skiču projekts nav pamats būvatļaujas saņemšanai. Šāda kārtība ievērojami pagarina lielu būvju investīciju ciklu, jo būvprojektēšanas process dažkārt ilgst vairākus gadus. Būvprojektēšanu lieliem būvobjektiem tehniskā projekta stadijā parasti veic pa darbu posmiem, turklāt atsevišķu posmu tehniskā projekta daļas bieži vien ir sagatavotas ievērojami agrāk pirms visa tehniskā projekta pabeigšanas.
Lieliem būvobjektiem atsevišķus būvdarbu posmus, līdzīgi kā tas ir dažās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, piemēram, nulles cikla darbus un karkasa montāžu, varētu sākt, pirms tiek pabeigta gala posmu, piemēram, apdares darbu un teritorijas labiekārtošanas darbu, projektēšana.
Eiropas Savienībā nav vienotas būvniecību administrējošas likumdošanas. Tā ir dalībvalstu kompetence. Piemēram, Skandināvijas valstīs būvniecību var sākt, respektīvi, formāli saņemt būvatļauju, trīs nedēļu laikā pēc būvprojekta pieteikuma iesniegšanas, ja būvvaldē šajā laikā neizvirza motivētus iebildumus. Būvprojekta pieteikums ir pēc apjoma mazāks nekā skiču projekts saskaņā ar Latvijas Vispārīgo būvnoteikumu prasībām.
Šāda situācija pašreiz rada ekonomiski nepamatotu investīciju cikla pagarinājumu, piemēram, Rīgas TEC-1 rekonstrukcijā, kas notiek starptautiska līguma ietvaros. Ir izstrādāts un Rīgas būvvaldē akceptēts skiču projekts un sagatavotas tehniskā projekta pirmo būvdarbu posmu daļas, kuras varētu iesniegt akceptēšanai, un sākt nulles cikla pāļu darbus. Investīciju cikla paātrināšana šajā būvobjektā ļautu ātrāk nodot ekspluatācijā koģenerācijas iekārtas, ātrāk uzlabot situāciju Rīgas pilsētas centralizētā siltumapgādē, kā arī palielinātos nodokļu ieņēmumi. Līdzīga situācija tuvākā laikā Rīgā varētu veidoties saistībā ar hokeja halli un Dienvidu tiltu.

EM informācija