Katrs desmitais parādā par dzīvokļa īri
Īrnieku apmierinātība ar mājas apsaimniekošanu CSP dati |
Pēdējā laikā nopietnas grūtības
samaksāt dzīvokļa īri un komunālos pakalpojumus ir vairāk nekā
trešdaļai īrnieku un aptuveni desmitā daļa īrnieku ir parādā par
dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes (CSP) pērna gada nogalē veiktā privāto īres
namu apsekojuma rezultāti.
Kopumā rezultāti rāda, ka dzīvojamā fonda izmantošanā vērojama
tirgus attiecību attīstība. Īres maksas apmēri būtiski atšķiras
atkarībā no dzīvojamās mājas atrašanās vietas un apsaimniekošanas
kārtības.
41 procents īrnieku reāli maksāja īri, kas pārsniedz 0,36 lati
par kopējās platības kvadrātmetru. Savukārt desmit procenti
privāto dzīvokļu īrnieki īri nemaksāja, to kompensējot ar savu
ieguldījumu mājas uzturēšanā. Rīgā gan tikai viens procents
īrnieku nemaksā īri, laukos – 50 procentu.
Salīdzinot ar analoģiska apsekojuma rezultātiem, gada laikā
vidējā īres maksa pieaugusi vairāk nekā par ceturto daļu, informē
CSP Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļa. No visiem
īres dzīvokļiem 87 procenti atrodas denacionalizētās, likumīgiem
īpašniekiem atdotās mājās.
Ar pašreizējo dzīvokļa īpašnieku īres līgums noslēgts tikai 54
procentos gadījumu. Galvenie iemesli, kāpēc ar pašreizējo
īpašnieku aizkavējusies līguma noslēgšana: īpašnieka
neieinteresētība – 42 procentos gadījumu (laukos – 69) un īres
līguma darbošanās ar iepriekšējo īpašnieku – 39 procentos
gadījumu (Rīgā – 57).
“LV” informācija