Valsts sekretāru 2004.gada 26.februāra sanāksmē

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.214 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem””.
Imigrācijas likumā noteikts, ka par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem ārzemnieks maksā valsts nodevu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Pamatojoties uz minēto normu, ir izdoti noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kuros noteiktas valsts nodevas likmes (kopā 19 dažādas likmes) par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu.
Pašreizējās valsts nodevas likmes un to noteikšanas kārtība ir jāaizstāj ar divu veidu likmēm vairāku iemeslu dēļ.
1. Atšķirīgas valsts nodevas likmes bieži vien sarežģī vīzu saņemšanas procedūru, kā arī nereti rosina vīzu pieprasītājus sniegt nepatiesas ziņas par ieceļošanas mērķi, piemēram, ieceļošanas vīzas vietā noformējot tranzīta vīzu, lai samazinātu izmaksas. Atklājot šādus gadījumus, ārzemniekam rodas tiesiskas sekas par Latvijas imigrācijas likumdošanas neievērošanu.
2. Latvija ir uzsākusi pakāpenisku Šengenas acquis pārņemšanu. Kopējā konsulārā instrukcija diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām paredz noteikt vienādu maksu (35 eiro) par vīzas pieprasījuma izskatīšanu visām A, B un C kategorijas vīzām, vēlākais, līdz 2005.gada 1.jūlijam. Vienotas likmes ieviešana ir vērsta uz to, lai novērstu vīzu pirkšanu (visa shopping), kad ārzemnieks izvēlas valsti, kurā vīzas maksa ir zemāka. Izstrādātais projekts paredz daļēju Šengenas acquis pārņemšanu, lai ieviestu tā pamatprincipus, vienlaikus pārejas posmā līdz pievienošanās Šengenas līgumam saglabājot esošo samaksas apmēru par daudzkārtējo vīzu saņemšanu, tādējādi nodrošinot ieņēmumus valsts budžetā par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu. Piedāvātās valsts nodevas likmes paredzēts ieviest no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā brīža – 2004.gada 1.maija.
3. Sakarā ar Eiropas Savienības prasībām atbilstošu vīzu ielīmju ieviešanu ar aizsardzības elementiem un nepieciešamību jau tuvākajā laikā vīzās iekļaut personu biometriskos datus pieaug vīzas ielīmes cena un vīzu izsniegšanas nodrošināšanas izmaksas – tehniskais aprīkojums un, iespējams, arī personāla izmaksas. Daļu no ieņēmumiem no valsts nodevas par vīzu pieprasījumu izskatīšanu būtu iespējams izmantot minētajiem mērķiem.
4. Sakarā ar to telpu, kurās tiek veikta vīzu pieprasījumu apstrāde (piemēram, vīzu pieprasītāju intervēšana atsevišķā drošā telpā, dokumentu glabāšana u.c.), funkcionālā iekārtojuma neatbilstību Eiropas Savienības prasībām drošības jomā papildu līdzekļi nepieciešami novirzīšanai diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām. Daļu no ieņēmumiem no valsts nodevas par vīzu pieprasījumu izskatīšanu būtu iespējams izmantot izdevumu segšanai konsulāro iestāžu drošības uzlabošanai.
Grozījumi noteikumos paredz, ka valsts nodevas likmes par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ir šādas: vienreizējās un divreizējās vīzas pieprasīšana – 20 lati; daudzkārtējās vīzas pieprasīšana – 35 lati; vīzas atjaunošana, ja tiek mainīts ceļošanas dokuments, – 5 lati; grupas vīzas pieprasīšana – 20 lati un papildus viens lats par katru grupas vīzā iekļauto personu.
Paredzēts noteikt, ka valsts nodevas likmes par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu robežkontroles punktos tiek noteiktas dubultā apmērā.
Grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.martam.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Biodegvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtība”.
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”, kas stāsies spēkā ar 2004.gada 1.maiju, tie noteiks aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību šādiem naftas produktiem:
– svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem ir pievienots etilspirts, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un kas ir dehidratēts (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) un denaturēts – no 4,5 līdz 5,0 tilpumprocentiem vai etilspirta atvasinājums ETBE (atsevišķi vai kopā ar etilspirtu) – līdz 12 tilpumprocentiem no kopējā naftas produktu daudzuma;

– dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem ir pievienota no rapša sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela – vismaz 30 tilpumprocentu no kopējā naftas produktu daudzuma;
– biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas.
Biodegviela ir degvielas veids. Iepriekš minētie naftas produkti ir biodegvielas veidi. Atbilstoši likumam biodegvielai ir paredzēts piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi atkarībā no biodegvielas veida.
Noteikumu projektā ir atrunāta minēto biodegvielas veidu ražošanas kārtība, ievešanas kārtība, kā arī nosacījumi, lai varētu minētajiem biodegvielas veidiem piemērot attiecīgo samazināto akcīzes nodokļa likmi.
Izstrādātais noteikumu projekts neradīs ietekmi uz valsts budžetu, jo akcīzes nodokļa likmes samazinājums ir noteikts likumā, savukārt izstrādātais noteikumu projekts regulēs tikai likumā noteiktās normas detalizētāku piemērošanas kārtību. Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 8.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumos Nr.727 “Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus””.
Grozījums noteikumos nepieciešams tādēļ, ka Attīstības plāna Programmas papildinājuma ietvaros paredzēts īstenot aktīvos nodarbinātības pasākumus, ko finansēs Eiropas Sociālais fonds. Aktīvie nodarbinātības pasākumi līdzšinēji ir īstenoti kā valsts atbalsta programma, un valsts budžeta finansējums minētajam pakalpojumam jānodrošina, neraugoties uz palīdzības saņēmēja – darba devēja, kas nodrošina nodarbinātības pakalpojumus personām, kuras pakļautas sociālās atstumtības riskam, – piederību valsts, pašvaldību, privātam vai nevalstiskam sektoram.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 8.martam,

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments