Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra sēdē

Nobeigums. Sākums – “LV” Nr.31, 26.02.2004.

Pieņemti noteikumi “Dabas parka “Cirīšu ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka dabas parka “Cirīšu ezers” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību un tā funkcionālo zonējumu, lai saglabātu teritorijas bioloģisko daudzveidību, kā arī ainavisko, kultūrvēsturisko un atpūtas vērtību. Parka teritorijā ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Parkā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas: dabas lieguma zona; dabas parka zona. Parka platība ir 1297 ha. Parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu pielikumā, bet funkcionālo zonu robežas ? šo noteikumu pielikumā.
Noteikts, ja parka teritorijā paredzēts masu pasākums (ieskaitot reliģisko), kurā piedalās vairāk nekā 200 cilvēku, pasākuma organizētājs nodrošina parka dabas vērtību un atpūtas resursu saglabāšanu, to iepriekš saskaņojot ar reģionālo vides pārvaldi un pašvaldību.
Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu meža biotopu un īpaši aizsargājamo augu sugu aizsardzību Cirīšu ezera salās.
Dabas lieguma zonā: ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz dabas liegumiem; aizliegts organizēt tūristu apmetnes, kurās tūristi uzturas ilgāk par trim diennaktīm; aizliegts apmeklēt Cirīšu ezera salas grupās, kurās ir vairāk par 30 cilvēkiem.
Dabas lieguma zonā nepieciešams veikt dabas aizsardzības plānā paredzētos pasākumus, ieskaitot pasākumus īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanai.

Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu parka ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu atpūtai un izglītošanai.
Dabas parka zonā: ir spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasības, kas attiecas uz dabas parkiem; aizliegts braukt ar ūdens motocikliem Cirīšu un Ruskuļu ezerā; atļauts lietot motorlaivas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kas saskaņoti ar reģionālo vides pārvaldi.
Cirīšu ezera krasta ainavu veido pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās”, kuri nosaka kārtību, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās.
Noteikts, ka starptautiskajās operācijās piedalās šādi militārie formējumi: Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā esošie militārie formējumi; militārie formējumi, kas īpaši izveidoti uz operāciju laiku. Militāro formējumu komplektē no profesionālā militārā dienesta karavīriem un militārajiem darbiniekiem. Starptautiskajās operācijās var piedalīties obligātā militārā dienesta karavīri, kas nodienējuši vismaz pusi dienesta laika.
Noteikts, ka pirms piedalīšanās starptautiskajā operācijā militārā formējuma personāls apgūst apmācības kursu, kas notiek saskaņā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandiera apstiprinātu programmu Nacionālo bruņoto spēku mācību centros. Ja nepieciešams, Aizsardzības ministrija var vienoties ar citas valsts Aizsardzības ministriju, bruņotajiem spēkiem vai starptautisko organizāciju par apmācības kursa rīkošanu citā valstī.
Piedalīšanās starptautiskajās operācijās nedrīkst būt ilgāka par sešiem mēnešiem (bez pārtraukuma).
Aizsardzības ministrija nodrošina militāro formējumu ar materiāltehniskajiem un finanšu resursiem. Aizsardzības ministrija var vienoties ar citas valsts aizsardzības ministriju, bruņotajiem spēkiem vai starptautisko organizāciju par militārā formējuma materiāltehnisko nodrošinājumu.
Militārā formējuma personāla atalgojumu nosaka saskaņā ar pielikumu. Pildot dienesta pienākumus Afganistānā, militārā formējuma personāla atalgojums tiek noteikts, piemērojot koeficientu 1,3. Pildot dienesta pienākumus Irākā un Kuveitā, militārā formējuma personāla atalgojums tiek noteikts, piemērojot koeficientu 1,6. Par nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu militārā formējuma personālam, kurš ieņem virsnieka amatu, tiek noteikta mēneša piemaksa 200 latu, bet militārā formējuma personālam, kurš ieņem instruktora vai kareivja amatu, – 150 latu. Militārā formējuma personālam militāro mācību laikā ārvalstīs pirms nosūtīšanas uz starptautiskajām operācijām tiek noteikta mēneša piemaksa 120 latu.
Aizsardzības ministrija no ministrijas budžeta līdzekļiem militārā formējuma personālam sedz ceļa izdevumus līdz dienesta vietai un atpakaļ.
Noteikts, ka pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas karavīram un militārajam darbiniekam ir tiesības ieņemt iepriekšējo amatu.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1995.gada 20.jūnija noteikumi Nr.158 “Kārtībā, kādā veidojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments