"Mūsu sadarbību sekmē dziļās vēsturiskās saites"

Vakar, 27. jūnijā, vienas dienas darba vizītē Latvijas Republikā uzturējās Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Pērsons (Goran Persson)

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 27.jūnijā, Jūrmalā tikās ar Zviedrijas premjerministru Jēranu Pērsonu. Valsts prezidente un Zviedrijas premjerministrs pārrunāja Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības, Baltijas jūras reģiona attīstību, kā arī Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās jautājumus.

Runājot par Baltijas jūras reģiona nākotni, abas puses bija vienisprātis, ka šim reģionam ir dinamiskas attīstības perspektīva. Latvijas prezidente vēlreiz pateicās par Zviedrijas ieguldījumu Baltijas valstu attīstībā, tajā skaitā arī par noteikto atbalstu, Latvijai integrējoties Eiropas Savienībā un NATO. V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka Latvija augstu vērtē Zviedrijas pasludināto 2000.gadu kā Baltijas valstu gadu. Šajā kontekstā Valsts prezidente kā ļoti veiksmīgu atzīmēja Francijas institūta konferenci, kas bija rīkota par godu Baltijas valstu neatkarības desmitgadei un ko atbalstīja Zviedrija.

Pārrunājot Eiropas Savienības paplašināšanos, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra nākamgad gaidāmās Zviedrijas prezidentūras nozīmību Eiropas Savienības paplašināšanās procesā. Zviedrijas premjerministrs uzaicināja Latvijas Valsts prezidenti piedalīties šā gada septembrī Zviedrijas rīkotajā konferencē par Eiropas Savienības paplašināšanos, un V.Vīķe–Freiberga šo ielūgumu pieņēma. Zviedrijas premjerministrs atzīmēja, ka Zviedrija atbalsta Helsinku sanāksmē noteikto lēmumu Eiropas Savienības paplašināšanās procesā vērtēt kandidātvalstis pēc to individuālajiem sasniegumiem. Tika pārrunāts arī NATO paplašināšanās jautājums. Zviedrijas premjerministrs vēlreiz pauda atbalstu Latvijas integrācijai NATO, kā arī uzsvēra, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu drošības garantu.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons vizītē pie Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 27.jūnijā, Zviedrijas premjerministra Jērana Pērsona darba vizītes ietvaros noritēja J.Pērsona un Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa tikšanās.

Tikšanās sākumā abas puses izteica atziņu, ka starp abām valstīm izveidojušās labas attiecības visās nozarēs. Zviedrija ir viena no svarīgākajām Latvijas partnervalstīm, īpaši saistībā ar Eiropas Savienību (ES).

Zviedrijas premjerministrs informēja Ministru prezidentu par ES dalībvalstu vadītāju apspriedē Faru, Portugālē, iztirzātajiem jautājumiem attiecībā uz ES paplašināšanos un starpvaldību konferenci.

J.Pērsons izklāstīja Zviedrijas ES prezidentūras laika (2001.gada pirmajā pusē) svarīgākās nostādnes — paplašināšanās, nodarbinātība, apkārtējās vides aizsardzība. A.Bērziņš izteica cerību, ka Zviedrijas ES prezidentūras laikā Latvija atvērs svarīgākās sadaļas ES paplašināšanās sarunās.

Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, premjerministri pieskārās jautājumiem, kas saistīti ar Zviedrijas valdības atbalstīto Baltijas gadu un Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rīgā.

Valdības preses departaments

Kopīgā preses konferencē ar Ministru prezidentu

"Latvijas un Zviedrijas divpusējās attiecības ir lieliskas," teica Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš abu valstu valdību vadītāju kopīgajā preses konferencē, pastāstot, ka galvenie temati viņa sarunā ar Jēranu Pērsonu bez divpusējām attiecībām bijuši Zviedrijas drīzā prezidentūra Eiropas Savienībā un ES paplašināšanās. A.Bērziņš uzsvēra abu pušu viedokļu saskaņu visos apspriestajos jautājumos.

Savukārt Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Pērsons teica, ka galvenie sarunu temati, tiekoties ar Latvijas valdības vadītāju, bijuši ES attīstības jautājumi. "Zviedrija jau daudzus gadus aizstāvējusi ES paplašināšanas ideju," uzsvēra J.Pērsons, paužot viedokli, ka tagad ES paplašināšanas procesā ir laba iespēja beidzot izbeigt Eiropas dalīšanu "rietumu un austrumu valstīs". Tā ir vēsturiska izdevība, un mēs nedrīkstam to neizmantot," uzsvēra Zviedrijas premjerministrs.

J.Pērsons atzīmēja arī straujo informācijas tehnoloģijas attīstību Baltijas valstīs, prognozējot, ka Baltijas jūras reģions varētu — tūlīt aiz ASV — kļūt par pasaules līderi informācijas jomā, tā nodrošinot sev straujas tirgus paplašināšanās iespējas.

"Latvijas Vēstnesis":

— Premjerministra kungs, kādu jūs paredzat mūsu valstu divpusējo attiecību turpmāko attīstību?

J.Pērsons:

— Vispirms es gribu pievienoties Latvijas Ministru prezidenta izteiktajam vērtējumam, ka mūsu divpusējās attiecības ir teicamas. Taču ir svarīgi, ka paralēli valstu oficiālajām attiecībām attīstās kontakti starp cilvēkiem ikdienas sakaru līmenī. Vietējās pašvaldības, skolas un atsevišķi indivīdi rod sev partnerus otrā valstī, un šī sadarbība iet plašumā. Būtiski mūsu sadarbību sekmē arī Zviedrijas un Latvijas vēsturiskās saites.

Es arī paredzu aizvien lielāku Zviedrijas investīciju pieplūdumu Latvijā. Pašlaik Zviedrija ir lielākā ārvalstu investētāja Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā esam kādā trešajā vai ceturtajā vietā. Esmu pārliecināts, ka mēs varam palielināt arī savu investīciju apjomu Latvijā. Es ticu, ka piecpadsmit līdz divdesmit gados Baltijas jūras reģions kļūs par vissekmīgāko tirdzniecības zonu, jo tam ir visi priekšnoteikumi.

Mūsu sadarbības nākotni es redzu ļoti veiksmīgu, un man nav iemesla slēpt savu viedokli.

"Latvijas Vēstnesis":

— Kā mūsu valstu divpusējo attiecību nākotni redz Latvijas Ministru prezidents?

A.Bērziņš:

— Es pilnīgi pievienojos Zviedrijas premjerministra optimismam. Spilgts mūsu sadarbības piemērs ir Rīgas Ekonomikas augstskolas tālākā attīstība. Izmantojot izdevību, es gribu pateikties Zviedrijas valdībai par finansiālo atbalstu šai augstskolai. Šīs augstskolas beidzēji sekmē ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijā. Mūsu sadarbības padziļināšanas gaisotnē mēs veidojam arī Baltijas jūras partneriātu mazā un vidējā biznesa iespēju plašākai izmantošanai nākamgad maijā Zviedrijas prezidentūras laikā. Mēs arī ceram, ka Zviedrijas ES prezidentūras laikā Latvijai tiks atklāts maksimāli liels sadaļu skaits.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Kopīgā preses konferencē ar Valsts prezidenti

Vakar, 27. jūnijā, pēcpusdienā, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā Jūrmalas rezidencē tikās ar Zviedrijas Karalistes premjerministru Jēranu Pērsonu.

Pēc abu augsto amatpersonu sarunas Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga žurnālistiem teica:

— Dāmas un kungi, es priecājos uzņemt šeit, Latvijā, Zviedrijas premjerministru. Īpaši vēl ņemot vērā, ka Zviedrijā šis ir Baltijas gads un ka viņi tieši šā gada laikā ir nolēmuši pievērst īpašu uzmanību mūsu reģionam. Mums bija ļoti interesanta saruna par Zviedrijas iecerēm šā reģiona attīstībā, kurā Latvija līdz ar abām savām Baltijas kaimiņvalstīm ieņem līdzvērtīgu vietu līdzās Skandināvijas valstīm un kur mēs varētu ietvert visu reģionu ap Baltijas jūru. Reģionu, kam tuvākajā nākotnē paredzama ļoti dinamiska attīstība, pateicoties šo valstu īpaši ciešajai sadarbībai. Man šķiet, tā ir ļoti interesanta un Latvijai ļoti perspektīva vīzija, skatot mūsu zemes vietu nākotnes Eiropas kartē. Šai sakarā es arī pieņēmu Pērsona kunga ielūgumu Latvijas Valsts prezidentei septembra beigās ierasties Zviedrijā uz konferenci par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesu. Kā zināms, Zviedrija nākamā gada sākumā pārņems ES prezidentūru, un šajā nozīmīgajā laikā arī izšķirsies mūsu tuvākā sarunu gaita ar ES. Mēs ceram, ka Zviedrijas prezidentūras laikā Latvijai tiks atvērtas visas sadaļas, kas mūsu valstij ļaus pabeigt sarunas ar ES līdz 2002. gadam.

Savukārt Zviedrijas Karalistes premjerministrs Jērans Pērsons pavēstīja:

— Man ir prieks būt šeit, Zviedrijai draudzīgajā Latvijā. Mums ar prezidentes kundzi bija ļoti draudzīga un konstruktīva saruna. Mēs runājām par Baltijas reģionu, par nākotnes situāciju. Mēs, protams, runājām arī par Zviedrijas un Latvijas divpusējām attiecībām, kas, kā mēs abi atzīmējām, ir brīnišķīgas. Man prieks, ka prezidente pieņēma uzaicinājumu piedalīties jau minētajā konferencē, kurā runāsim par ES paplašināšanās procesu. Procesu, kas būs Zviedrijas prioritāte mūsu prezidentūras laikā, kura sāksies nākamā gada 1. janvārī. Šajā konferencē mēs noteikti runāsim arī par prezidentūras nozīmi un ES paplašināšanās problēmām plašākā kontekstā.

"Latvijas Vēstnesis":

— Prezidentes kundze, agrākos gadus Zviedrija mūsu valstij daudz palīdzējusi aizsardzības spēju nostiprināšanā. Vai jūs šo sadarbības aspektu skārāt arī šodienas sarunā?

V.Vīķe–Freiberga:

— Zviedrija katrā ziņā atbalsta Latvijas vēlmi iestāties NATO. Zviedrija ir ieinteresēta, lai Latvija nostiprinātu savus aizsardzības spēkus un varētu iesaistīties dažādos starptautiskas sadarbības projektos. Mūsu sarunā ar Pērsona kungu arī tika minēts, ka Latvijai tā ir svarīga prioritāte un ka mēs turpināsim veltīt visas pūles, lai uzlabotu savu gatavību šajā jomā.

"Latvijas Vēstnesis":

— Kāds ir premjerministra Pērsona kunga viedoklis šajā jautājumā?

J.Pērsons:

— Kā zināt, Zviedrija ir izvēlējusies savu drošības politiku, tā ir neiesaistīšanās nekādās militārās savienībās. Šādu politiku mēs saglabāsim arī turpmāk. Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka katrai valstij ir tiesības pašai izvēlēties savas drošības struktūras. Mēs uzsveram, ka Latvijai ir tiesības izvēlēties tādu drošības struktūru, kādu jūsu valsts vēlas. Un Zviedrija atbalsta šīs jūsu valsts tiesības un jūsu izvēli. Mums ir bijusi diezgan cieša sadarbība militāros jautājumos, un es neredzu nekādus šķēršļus, kāpēc šī sadarbība nevarētu turpināties arī nākotnē.

Vakar, 27.jūnijā, Valsts prezidentes Jūrmalas rezidencē: Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas vēstnieks Zviedrijā Jānis Dripe; Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons un Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV

 

 

 

 

 

 

 

 

a