"Šī vizīte dod impulsu mūsu valstu sadarbībai"

Vakar, 27. jūnijā, divu dienu darba vizīti Latvijas Republikā noslēdza Meksikas ārlietu ministra vietnieks Huans Reboljedo Gots (Juan Rebolledo Gout)

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 27.jūnijā, Jūrmalā tikās ar Meksikas ārlietu ministra vietnieku Huanu Revoljedo Gotu.

Tikšanās laikā pārrunātas Latvijas un Meksikas tuvināšanās iespējas ekonomikas jomā, kā arī sadarbība starptautisko organizāciju ietvaros.

V.Vīķe–Freiberga atzinīgi novērtēja Meksikas progresu pēdējā laikā, pievēršot abu valstu uzmanību dažādu līmeņu sadarbības padziļināšanai uzņēmējdarbībā. Apspriestas investīciju iespējas Latvijā, kā arī veidi, kā veicināt abu valstu uzņēmēju kontaktus. H.R.Gots pauda patiesu savas valsts ieinteresētību abu valstu uzņēmēju sakaru veidošanā. Meksikas ārlietu ministra vietnieks atzīmēja, ka noslēgtais tirdzniecības līgums starp Meksiku un Eiropas Savienību (ES), kā arī Latvijas pakāpeniskā iekļaušanās sekmēs abu valstu attiecību padziļināšanos.

Valsts prezidenta preses dienests

Preses konferencē

Vakar, 27. jūnijā, notika Meksikas ārlietu ministra vietnieka Huana Reboljedo Gota un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa kopīgā preses konference.

Māris Riekstiņš, atklājot preses konferenci, teica:

— Man ir patiess prieks piedalīties šajā preses konferencē tā iemesla dēļ, ka Gota kungs ir pirmais tik augsta līmeņa Meksikas pārstāvis, kas oficiālā vizītē uzturas Latvijā. Es ceru, ka šī vizīte dos impulsu abu mūsu valstu sadarbības stiprināšanā ļoti dažādās jomās — ekonomikas un izglītības jautājumos, kā arī politiskā dialoga tālākā attīstīšanā. Latvija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Meksiku, kā jūs to zināt. Eiropas Savienībai (ES) ir ļoti ciešas ekonomiskas un politiskas attiecības ar šo valsti, un Latvijai kā ES kandidātvalstij, protams, nākotnē šajā dialogā būs nozīmīga loma. Domāju, ka Saprašanās memorands, ko mēs šodien parakstījām, arī kalpos par ļoti vērtīgu instrumentu, lai politisko dialogu virzītu tālāk.

Šodienas sarunu laikā mēs pieskārāmies arī mūsu ekonomisko attiecību aktivizēšanai, un es informēju savu kolēģi par to, ka mēs gatavojam Latvijas ārlietu ministra vizīti Meksikā, kurā acīmredzot varētu piedalīties arī Latvijas uzņēmēju pārstāvji. Jau patlaban ir daži pozitīvi sadarbības projekti saimnieciskā jomā, un, kā pienākas vasaras dienās, piemēram, gribētu minēt uzņēmuma "Rīgas piensaimnieks" projektu, kas saistīts ar saldējuma eksportu uz šo valsti. Tāpat mēs runājām par mūsu attiecību aktivizēšanu izglītībā, un varu informēt par to, ka Meksikas puse dod iespēju vairākiem Latvijas studentiem ar stipendijām studēt Meksikā. Par to mēs esam ļoti pateicīgi. No savas puses Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ir piedāvājusi vienam Meksikas studentam nākamā gada vasarā piedalīties Valmierā rīkotajā Baltijas vasaras skolā, ko rīko Vidzemes Augstskola. Protams, mēs diskutējām arī par mūsu sadarbību starptautiskajās organizācijās, un te vispirms man jāmin Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), kurā līdz šim Latvija un Meksika ir viena otru balstījusi, atbalstot otras valsts kandidatūras dažādās ANO apakškomitejās. Un mēs diskutējām par nepieciešamību un iespējām šo sadarbību paplašināt arī turpmāk.

Paldies kolēģim Gota kungam par to, ka viņš atradis laiku mērot šo tālo ceļu!

Meksikas ārlietu ministra viceministrs Huans Reboljedo Gots žurnālistiem teica:

— Es gribētu pievērsties diviem aspektiem, par kuriem savas vizītes laikā domāju. Pirmais ir tas, ka mana vizīte varētu būt atbilde tiem lielajiem soļiem, lielajam progresam, ko veikusi Latvija. Otrs ir tas, ka šādā veidā, apciemojot cits citu, mēs varam palielināt spējas sadarboties nākotnē. Īpaši ņemot vērā to, ka Latvija gatavojas iestāties ES. Un, tā kā Meksika ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumu ar ES, tad nākotnē, kad jūs būsit iestājušies šajā organizācijā, mūsu sadarbībai pavērsies plašas iespējas.

Es esmu ārkārtīgi pateicīgs Latvijas valdībai par iespēju satikt tik daudz dažādu cilvēku — parlamenta locekļu un citu amatpersonu. Jo es gribu vēlreiz uzsvērt, ka tikai tādā veidā — savstarpēji pievēršot uzmanību — mēs varam paplašināt un veicināt mūsu attiecības ne tikai divpusējā plāksnē, bet arī starptautisko organizāciju ietvaros. Tas ir ļoti svarīgi manai valstij, un tāpēc es vēlreiz gribētu izteikt savu pateicību par šo brīnišķīgo iespēju apciemot Latviju.

Pēc tam M.Riekstiņš un H.Reboljedo Gots atbilkdēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kādās jomās Meksika ir ieinteresēta sadarboties ar Latviju?

H.Gots: — Man jāteic, ka mūsu valstīm katrai ir sava vēsture, tādējādi mums ir lielas iespējas sadarboties kultūras jomā. Taču xes nevaru noliegt arī faktu, ka bizness un ekonomiskās attiecības ir tikpat svarīgas. Un mums ir svarīgi pietuvināties Baltijas valstīm, Baltijas jūras reģionam, kā arī Krievijai. Tāpēc es varētu teikt, ka vissvarīgākā mums šķiet rūpnieciskā ražošana, kā arī dažāda tehniskā un tehnoloģiskā sadarbība, kurai ir ārkārtīgi liels potenciāls.

— Vai pastāv iespēja tuvākajā laikā Latvijā atvērt Meksikas vēstniecību?

H.Gots: — Ir jāteic, ka mūsu attiecībām jākļūst ciešākām, tās ir jāattīsta, un tad arī radīsies nepieciešamība atvērt mūsu vēstniecību šajā valstī. Un es ticu, ka mūsu attiecības tiks bagātinātas, tādēļ Meksikas vēstniecība Latvijā varētu tikt atvērta pietiekami drīz.

— Vai tika runāts par iespējām ieviest bezvīzu režīmu starp Latviju un Meksiku?

M.Riekstiņš: — Mēs runājām par vīzu jautājumiem, par to situāciju, kāda pastāv, ja cilvēki vēlas no vienas valsts ieceļot otrā, un pēc kādiem nosacījumiem var vīzu iegūt. Šobrīd situācija ir tāda, ka Meksikas iedzīvotāji var vīzu saņemt ļoti atvieglotā kārtībā, ieceļojot lidostā "Rīga", bet Latvijas pilsoņiem šīs formalitātes jākārto caur vēstniecību. Es informēju savu kolēģi par to, ko Latvija veikusi iepriekšējos dažos gados tieši pilsoņu ceļošanas atvieglošanā, tajā skaitā noslēdzot veselu virkni bezvīzu līgumu ar ES valstīm, bet ne tikai ar ES valstīm,— arī ar Japānu, Singapūru, un par citiem projektiem šajā sakarībā.

Mēs vienojāmies, ka tuvākajā laikā ekspertu līmenī varētu izstrādāt priekšlikumus par to, kādā veidā ceļošanu starp mūsu valstīm varētu atvieglot. Kā viena no iespējām tika pārrunāta ceļošanas atvieglošana noteiktām iedzīvotāju kategorijām, piemēram, uzņēmējiem. Un vienojāmies arī, ka Latvijas puse iepazīstinās Meksikas pusi ar līgumiem, kādi patlaban bezvīzu jautājumā ir ar jau manis minētajām ES valstīm un citām valstīm, ar kurām mums šādi līgumi pastāv.

— Kad paredzēta Latvijas ārlietu ministra vizīte Meksikā? Vai tā varētu notikt vēl šogad?

M.Riekstiņš: — Patlaban par precīziem datumiem vēl neesam vienojušies. Jautājums ir, vai mēs to pagūsim šogad, drīzāk tas varētu būt nākamais gads, ņemot vērā to, ka ārlietu ministram šā gada otrā puse un nākamā gada pats sākums būs ļoti aizņemts Eiropas Padomē.

— Sarunās ar Latvijas Ministru prezidentu jūs, Gota kungs, kā iespējamo sadarbības aktivizēšanas veidu minējāt semināru rīkošanu. Kādos jautājumos, jūsuprāt, būtu šādi semināri lietderīgi?

H.Gots: — Mēs ceram rīkot seminārus par īpašām tēmām un vēlamies to darīt tādēļ, lai rastu cilvēkus ar kopīgām interesēm abās pusēs — lai šie cilvēki spētu kontaktēties, attīstīt savas kopīgās intereses. Mēs esam nolēmuši arī apmainīties ar informāciju par to, kādas varētu būt šīs biznesa intereses, un tādā veidā, es ceru, mēs varēsim stabilizēt un attīstīt mūsu ekonomiskās attiecības.

— Vai esat, Gota kungs, nogaršojis "Rīgas piensaimnieka" saldējumu, par kura eksportu uz Meksiku ir sagatavots projekts? Ja esat, kāds jums tas šķiet?

H.Gots: — Vēl neesmu baudījis "Rīgas piensaimnieka" saldējumu, bet zinu, ka šodien to paspēšu pagaršot. Faktiski es pat nedošos atpakaļ uz Meksiku, kamēr šo saldējumu nebūšu nogaršojis.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 27.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Meksikas ārlietu ministra vietnieku Huanu Reboljedo Gotu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs uzsvēra, ka Latvijas un Meksikas divpusējo attiecību attīstības potenciāls ir ievērojams gan ekonomikā, gan politikā, gan kultūrā. Noslēgtie līgumi un ministru vizītes ir solis ceļā uz abu valstu sadarbības paplašināšanu, tomēr būtiski ir arī starpparlamentārie kontakti, kuri būtu jāintensificē.

Atbildot uz Meksikas ārlietu ministra vietnieka jautājumu par politisko situāciju Latvijā, R.Pīks pastāstīja, ka pēdējās parlamenta vēlēšanās piedalījās vairāk nekā divdesmit sarakstu, no kuriem Saeimā pārstāvētas sešas partijas, un četras no tām veido pašreizējo valdības koalīciju. Neraugoties uz nelielām politiskām svārstībām, situācija visumā ir stabila, un valdība turpina iesākto kursu uz Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Tikšanās gaitā pārrunāta arī integrācijas procesa norise, kā arī problēmas, kas saistītas ar apkārtējās vides aizsardzību.

Saeimas preses dienests

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Pie Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja

Arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Meksikas ārlietu ministra vietnieku Huanu Reboljedo Gotu.

Tikšanās gaitā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības un ekonomiskās sadarbības padziļināšanas iespējas, Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanās jautājumi, kā arī Krievijas vieta Eiropas un Āzijas procesos.

Sarunas ievadā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs augstu novērtēja Meksikas interesi par Latviju un tās vēlmi uzturēt un attīstīt dialogu starp abām valstīm gan parlamentu, gan valdību līmenī, kā arī starptautisko organizāciju ietvaros. G.Krasts akcentēja, ka Meksikai un Latvijai veidojas kvalitatīvi jauni augsta līmeņa kontakti un ka Meksika ir viena no potenciāli nozīmīgākajām mūsu valsts partnerēm Latīņamerikas reģionā. Sarunas dalībnieki pauda abpusēju ieinteresētību kontaktu nodibināšanā starp Latvijas un Meksikas parlamentāriešiem, kas veicinātu informācijas apmaiņu par politiskajiem un likumdošanas procesiem abās valstīs.

Pārrunājot ekonomiskās sadarbības iespējas, tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka ekonomiskie sakari būtu jāpadziļina, ņemot vērā globalizācijas procesu, kas gan politiskā, gan ekonomiskā līmenī tuvina valstis, starp kurām ir lieli attālumi. G.Krasts pauda viedokli, ka ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības padziļināšanu varētu stimulēt atbilstošu institūciju izveidošana Latvijā un Meksikā, kurās abu valstu darījumu cilvēki varētu iegūt informāciju par partnervalsts ekonomisko vidi un investīciju iespējām. Kontaktus veicinošs faktors būtu ekspertu un uzņēmēju delegāciju apmaiņa, kā arī informatīvas datu bāzes izveidošana.

Pārrunāti Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi un abu valstu sadarbība Eiropas organizācijās, ar kurām Meksikai izveidojušās nozīmīgas politiski ekonomiskās attiecības. Viesis interesējās par Latvijas panākumiem ES integrācijas procesā un Latvijas sabiedrības attieksmi pret dalību ES.

Sarunas gaitā spriests arī par Latvijas un Krievijas attiecībām NATO paplašināšanās kontekstā, kā arī par lielās kaimiņvalsts iespējamās attīstības perspektīvām.

Saeimas preses dienests