Latvijas un Krievijas attiecības. Joprojām daudz neatbildētu jautājumu

Piektdien, 27.februārī, notika Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Andra Teikmaņa un Krievijas ārlietu ministra vietnieka Vladimira Čižova konsultācijas. V.Čižovs bija pieklājības vizītē pie ārlietu ministres Sandras Kalnietes, kā arī tikās ar valsts sekretāru Māri Riekstiņu. Tikšanos laikā pārrunāti turpmāko divpusējo attiecību, sabiedrības integrācijas un sadarbības jautājumi.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Teikmanis, valsts sekretārs Māris Riekstiņš un Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Čižovs preses konferencē Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I

Ārlietu ministrijas konsultācijās izvērtēts Latvijas un Krievijas dialoga saturs, raksturs, pozitīvie notikumi un dialoga attīstīšanas turpmākās iespējas. Latvijas puse izteica vērtējumu, ka neredz perspektīvu ilgstošai viena jautājuma politikas turpināšanai, un aicināja Krievijas kolēģi iesaistīties saturīgā un konstruktīvā dialogā. Konsultāciju laikā bija iespējams pārliecināties, ka nav notikušas būtiskas izmaiņas Krievijas puses uzskatos par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, par jau ilgstoši nenoslēgto līgumu parakstīšanu, par PSRS valsts aizņēmuma mērķobligāciju kompensēšanu, par fizisko personu naudas noguldījumiem “Rūpniecības bankā” un “Vņešekonombank”, par kompensācijām politiski represētajiem. Humanitārajā plāksnē paliek neatbildēti tādi jautājumi kā sociālais atbalsts Afganistānā kritušo mātēm un Černobiļas avārijas seku likvidētājiem. Tomēr abas puses atzina nepieciešamību šos jautājumus konstruktīvi izskatīt turpmākajās sarunās.
Vienlīdz svarīgs jautājums ir jau parakstīto līgumu nepildīšana. Šajā jomā tika uzdoti vairāki nopietni jautājumi Krievijas pusei par līguma par starptautiskajiem autopārvadājumiem un militāro pensionāru sociālās aizsardzības līguma normu ievērošanu un izpildi. Tika atzīmēts, ka pārvietošanās iespējas pāri Latvijas un Krievijas robežai mūsu valsts iedzīvotājiem būtu vienkāršākas, ja Krievijas puse pēc paritātes principiem piemērotu līgumu par savstarpējiem braucieniem.
Joprojām neatbildēts paliek aktuālais jautājums par Krievijas administratīvo ierobežojumu negatīvo ietekmi uz divpusējo ekonomisko sadarbību, tāpat kā Krievijas muitas spējām apkalpot autokravu plūsmu.
Nozīmīga sarunas daļa tika veltīta ES un Krievijas sadarbības jautājumiem nākotnē, it īpaši tiem, kas balstās kopējās vērtībās un izpratnē par demokrātijas un tiesiskuma principu ievērošanu. Arī Latvijas, tāpat kā visas ES, interesēs ir izveidot ilgtspējīgas un noturīgas stratēģiskās attiecības ar Krieviju, kas atbilstu mūsu iedzīvotāju interesēm. Katrs no divpusēji neatrisinātiem jautājumiem attiecas uz kādu no četrām kopējām telpām, ko ES un Krievija apņēmās kopīgi veidot pagājušajā gadā. Latvijas puse aicināja Krieviju ES paplašināšanos uztvert vairāk kā jaunas iespējas Krievijas ekonomiskajai attīstībai un politiskajam dialogam ar ES. Šajā ziņā Latvijas un ES gaidas attiecībā uz Krieviju pilnībā sakrīt.
Abām pusēm bija kopīga izpratne, ka nepieciešams laikus attiecināt partnerības un sadarbības līgumu uz visām ES valstīm, lai jau 1.maijā abu valstu iedzīvotāji varētu izmantot jaunās sadarbības iespējas.
Tā kā Krievijas Ārlietu ministrija pievērsusi pastiprinātu uzmanību atsevišķu Lat-vijas vēstures jautājumu interpretēšanai un šo interpretāciju publiskošanai, Krievijas kolēģim tika uzdāvināti Latvijas vēsturnieku komisijas pētījumu 10 sējumi. Vienlaikus Krievijas pusei izteikts lūgums atļaut Latvijas vēsturniekiem izmantot arhīvu fondus, ieskaitot tos, kurus Latvija nav saņēmusi atpakaļ no Krievijas.

Pēc Ārlietu ministrijas Preses centra informācijas