Ārzemju presē

Krievija patiesībā nekad nav atteikusies no interesēm Baltijas reģionā. Izmantojot savas ekonomiskās intereses, Maskava cenšas ietekmēt politisko situāciju Baltijas valstīs.

“Le Figaro” (Francija)

•

Lai arī kad stātos spēkā CFE līgums un Baltijas valstis neuzsāktu pievienošanās procesu šim līgumam, tas nedrīkst ierobežot NATO kolektīvās aizsardzības spējas šajā reģionā, kā arī pašu baltiešu aizsardzības spējas.

“The Wall Street Journal
Europe” (ASV)

•

Kritizētāji lēš, ka patiesībā jaunajiem ES komisāriem nebūšot nekādas teikšanas un nekāda darba. Taču tas daudziem jaunpienācējiem nepatīk. Briselē ir pārsteigti par jauno komisāru izteikumiem un lielajām kandidātvalstu cerībām. Jaunajās ES dalībvalstīs uz Savienību joprojām raugoties no ārpuses un jautājot, ko tā varētu darīt viņu labā. “Nav pietiekami attīstīta atziņa, ka drīz tās pašas būs ES dalībnieces.” ES iesaka jaunajiem arī pēc uzņemšanas Savienībā uzstāties atturīgi, ja viņi cer uz komisāra amata pilnvaru pagarināšanu.

“Berliner Zeitung” (Vācija)

•

2004. gada decembris tuvojas. ES būs jāpilda Turcijai pirms pieciem gadiem dotais solījums – nodrošiniet brīvības un demokrātijas standartus, atrisiniet Kipras jautājumu, un ES atzīs “Turcijas eiropeisko likteni”. Nu Turcija progresu sasniegusi. ES jātur dotais vārds. Bet pilnīgi droši mēs vēl nevaram būt – Kipras jautājuma risināšana vēl var nonākt strupceļā.

“Financial Times” (ASV)

•

Pēc Vācijas kanclera Šrēdera vizītes Turcijā esot gandrīz droši, ka ES pieņems lēmumu par iestāšanās sarunu sākšanu. Lielākās problēmas, kādas ES būšot ar Turciju kā dalībvalsti, neradīšot tās ekonomika vai politiskā sistēma, bet gan tās lielums, vēsture un ģeogrāfija. Ja ES kādu dienu izveidošoties par politisku savienību, konflikti būšot ieprogrammēti. Tad visas cerības piekopt kopēju Eiropas ārējo un drošības politiku piedzīvošot neveiksmi, jo intereses izrādīšoties pārāk atšķirīgas. Iespējams, ka pat tad, ja izdotos pieņemt konstitūciju, ES pēc pāris gadiem vairs būšot tikai brīvās tirdzniecības zona ar kopēju valūtu vai arī tās nebūšot vispār. ES valdību vadītājiem pietiekot drosmes, lai uzņemtu arvien vairāk valstu, taču tās nepietiekot, lai nodrošinātu ticamu nākotni pašai Savienībai.

“Berliner Zeitung” (Vācija)

•

Krievijā iezīmējas spēcīga tendence – tiesiskās normas un konstitucionālās procedūras ieņem arvien mazāku lomu; visu nosaka personības, kas atrodas pie varas. Arī tagad, atlaižot valdību pirms prezidenta vēlēšanām, Putins pierādīja, ka konstitūcijas “gars” viņam nav svarīgs. Notiek konstitucionālo procedūru profanācija.

“Gazeta.ru” (Krievija)

•

Priekšvēlēšanu kampaņa Krievijā pārvērtusies par anekdoti. Priekšvēlēšanu kampaņas ASV un Krievijā radikāli atšķiras. Putinam pašlaik jāuztraucas tikai par divām lietām. Pirmkārt, svarīgi, lai uz vēlēšanām atnāktu vismaz puse valsts pilsoņu. Otrkārt, Putins var saņemt tik lielu atbalstu (piemēram, 85% vai 90%), ka tās drīzāk izskatīsies kā vēlēšanas Turmenistānā vai Ziemeļkorejā. Bet tas nāktu tikai par sliktu Krievijas starptautiskajam tēlam.

“Nezavisimaja gazeta” (Krievija)

Pēc ĀM Preses analīzes  nodaļas materiāliem

.