Bažas par sekmīgu Eiropas lietu koordināciju

Ar Eiropas Savienību (ES) saistītu jautājumu koordinācija līdz šim Latvijā veikta nepilnīgi, un pastāv bažas, vai tā uzlabosies arī pēc 1.maija, kad Latvija pievienosies ES. To piektdien, 27. februārī, secināja Saeimas Eiropas lietu komisijas (ELK) deputāti, uzklausot atbildīgo institūciju ziņojumus par ES lietu koordinācijas un nacionālo pozīciju izstrādāšanas kārtību. ELK sēdē ziņojumus sniedza Eiropas lietu biroja, Ārlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji.

ELK deputāti pauda šaubas par Eiropas lietu biroja gatavību nodrošināt valsts politikas izstrādes un īstenošanas koordināciju ES jautājumos. Deputāte Vineta Muižniece vēlējās zināt, kādēļ birojā strādā tikai divi darbinieki. Eiropas lietu biroja vadītājas vietniece Elīna Melngaile paskaidroja, ka 1.martā savus pienākumus sāks pildīt vēl trīs darbinieki.

Tomēr ELK priekšsēdētāja biedrs Oskars Kastēns pauda šaubas, vai arī ar pieciem darbiniekiem Eiropas lietu birojs spēs panākt izvirzītos mērķus. E.Melngaile atzina, ka biroja darbinieku skaits varētu būt palielināms, tomēr tas būs skaidri redzams tikai gada beigās. ES jautājumu koordināciju ierobežo arī nepietiekamās finanses, kas neļauj atbildīgo struktūru darbā iesaistīt visaugstākās klases speciālistus, rezumēja ELK priekšsēdētājs Guntars Krasts.
Labu speciālistu trūkumu atzina arī Tieslietu ministrijas pārstāvji. Ministrija no reorganizētā Eiropas integrācijas biroja pārņēmusi ES tiesību pārņemšanas koordinācijas un kontroles funkcijas. Tomēr zemā atalgojuma dēļ no visiem Eiropas integrācijas biroja darbiniekiem uz Tieslietu ministriju strādāt pārgājuši tikai četri. Pārējie par pieņemamākiem atzinuši privātā sektora piedāvājumus.
ELK sēdē tika konstatēts, ka koordinācija, piemēram, brīvas preču aprites nodrošināšanas jautājumos, ir visai vāja. Par šo jautājumu atbildīgās Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja, ka ministrijas apņēmušās no tām atkarīgo ES likumdošanas ieviešanu paveikt līdz 1.maijam. Tomēr nav zināms, vai ar šo datumu domāta likumu stāšanās spēkā vai arī tikai uzsaukšana Valsts sekretāru sanāksmē un iesniegšana Ministru kabinetā.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzina, ka tie nav spējīgi pasteidzināt vai citādi ietekmēt citu nozaru ministriju darbu šajos jautājumos. G.Krasts secināja, ka līdzās Iepirkuma likuma grozījumiem šī ir otra lielākā problēma, gatavojoties dalībai ES.

Saeimas ES informācijas centrs