Likums, kas nepieciešams gan pašiem likumdevējiem, gan komersantiem

62% Latvijas komersantu un 65% Saeimas deputātu uzskata, ka jēdzienam “lobisms” mūsu valstī ir negatīva pieskaņa. Tajā pašā laikā 94% uzņēmēju un 89% tautas kalpu atzīst, ka Latvijas uzņēmēji izmanto lobēšanas paņēmienus. Jādomā, tieši tāpēc 50% komersantu un 84% deputātu izjūt nepieciešamību pēc lobēšanu reglamentējošas likumdošanas. Tā vēsta ziņu aģentūras BNS veiktais pētījums, kurā aptaujāts 2/3 Saeimas deputātu un vairāki desmiti Latvijas komersantu. Tātad, kā liecina aptauja, Latvijā nav šaubu par biznesa pārstāvju centieniem ietekmēt likumdošanas procesu, tika secināts konferencē “Lobēšana jeb Kādēļ uzņēmumiem un asociācijām ir jāietekmē lēmumi Eiropas Savienībā” pagājušonedēļ, 26. februārī.

Maza distance starp indivīdu
un lēmumu pieņēmēju

Latvijas sabiedrība ir ļoti maza, tādēļ neliela ir distance starp indivīdu jeb interešu grupu un lēmumu pieņēmējiem. Gandrīz katram indivīdam ir iespējams bez starpniekiem nokļūt līdz lēmumu pieņēmējiem un panākt, lai interešu grupas viedoklis tiktu iekļauts politiskajā dienaskārtībā. Pēc Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektora, bijušā Saeimas deputāta Kārļa Leiškalna teiktā, to veicina arī Saeimas Kārtības rullis, kurā noteikts, ka likumprojekta vai likuma grozījumu ierosinājumam nepieciešama tikai piecu deputātu iniciatīva. Vēl vienkāršāk ir ar jau “atvērtajiem likumiem”, šajos gadījumos katrs deputāts var sagatavot un iesniegt ierosinājumus. Saeimas komisiju sēžu atklātības princips nodrošina, ka ieinteresētā puse ar lietpratēja tiesībām var piedalīties komisijas sēdēs un paust savu viedokli. Lai gan visi indivīdi un interešu grupas likuma priekšā ir vienlīdzīgas, K. Leiškalns atzina, ka “straujās stratifikācijas rezultātā ir redzamas atšķirības starp to spējām definēt intereses, panākt interešu iekļaušanu dienaskārtībā un – vēl vairāk – panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu”. Tādēļ, pēc viņa uzskata, Latvijā jāveidojas profesionāliem lobistiem kā starpniekiem, kuri saņem atlīdzību par kādas grupas interešu iekļaušanu sabiedrības un politiskajā dienaskārtībā. “Lobistam ir jābūt neitrālam gan attiecībā uz interešu grupām, gan lēmumu pieņēmējiem – līdzīgi kā advokātam, kas, aizstāvot slepkavu, neaizstāv pašu slepkavošanu,” pārliecināts K. Leiškalns.

Nepieciešams likums

Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks uzsvēra – katrai personai ir svarīgi zināt iespējas, kā paust savu viedokli, un zināt, kā tiek pieņemti lēmumi. Viņš norādīja, ka Latvijā nepieciešams lobisma likums, jo tas dotu legālu iespēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu, nodrošinātu atklātību, dotu visiem vienādas iespējas, kā arī noteiktu, ka lobētājam ir jādeklarē finanšu avoti, un noteiktu robežas, cik tālu lobēšana pieļaujama. Lai arī ar likumu vien korupciju un lielo biznesa grupējumu ietekmi uz politiku nebūs iespējams novērst, tomēr likums padarītu lobēšanu atklātu un pieejamu visiem. Atsaucoties uz Skandināvijas politiskās kultūras piemēru, kurā lobēšana netiek reglamentēta ar likumu, jo lēmumu pieņemšana pašsaprotami nozīmē rēķināšanos ar visām ieinteresētajām pusēm, A. Aksenoks secināja, ka “Latvijas politiskā kultūra ir tāda, ka, liekas, lobēšanas noregulējums ir nepieciešams”. Viņš informēja, ka partija “Jaunais laiks” nolēmusi izstrādāt jaunu likuma koncepciju.

Vēl esam neprofesionāli

Uzņēmējs un Saeimas deputāts Ainārs Šlesers atzina, ka pašlaik Latvijā lobisms notiek neprofesionālā līmenī. Uzņēmējiem būtu jāvienojas un jāveido spēcīgas asociācijas, jānāk pie politiķiem ar konkrētiem priekšlikumiem, kā līdz šim ir pietrūcis. Savukārt BNS veiktajā intervijā Tautas partijas deputāts Jānis Lagzdiņš paudis viedokli, ka Latvijā nav nepieciešams radīt lobēšanu kā biznesu. Lobēšana jāveic tikai nevalstiskajām organizācijām, lai aizstāvētu sabiedriskās intereses, tāpēc nevalstiskās organizācijas statusam un kapacitātei turpmāk būtu jānostiprinās.
Pašlaik Latvijā lobisms asociējas ar korupciju, jo plašākā sabiedrībā trūkst izpratnes par to. Tieši tādēļ svarīgi radīt vidi, lai lēmumu pieņemšana būtu caurskatāma. Dziļāka izpratne par lobēšanu ļaus arī labāk aizstāvēt savas intereses ne vien Latvijā, bet arī pārnacionālās institūcijās, kuru ietekme uz mūsu likumdošanas procesu jūtama jau tagad.

Karīna Janova

Sekmīgas lobēšanas
priekšnoteikumi:

– informatīvā tīkla izveidošana un agrīna iesaiste;
– saproti, ko grib ES institūcijas, un rīkojies proaktīvi;
– pazīsti struktūru un cilvēkus;
– rīkojies atbilstoši eirointegrācijas principiem;
– meklē sabiedrotos, veido alianses, pazīsti oponentus;
– ievēro lēmumu pieņemšanas kārtību un līmeni;
– vienmēr turpini darboties līdz rezultāta sasniegšanai;
– pazīsti atšķirības kultūrā;
– izmanto pastāvīgos pārstāvjus.

Lobēšana dažādās
ES valstīs

Lobēšanu regulē likums: Lielbritānijā, Vācijā.
Lobēšana ar likuma palīdzību tiek regulēta vāji vai netieši: Austrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā.
Likums neregulē lobēšanu: Somijā, Zviedrijā, Grieķijā, Īrijā, Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā.