Eiroparlamenta vēlēšanās prognozē zemu aktivitāti

Tikai aptuveni trešā daļa Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju gatavojas piedalīties nākamajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās šā gada jūnijā, liecina pagājušā gada nogalē veiktais sabiedriskās domas pētījums ”Eurobarometer”.

Pētījuma rezultāti rāda, ka šogad EP vēlēšanās pilnīgi noteikti gatavojas piedalīties tikai 33 procenti no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Lielākā daļa vēlētāju negatavojas piedalīties EP vēlēšanās.
Aptaujas dati liecina, ka tā sauktajās vecajās dalībvalstīs uz Eiroparlamenta vēlēšanām noteikti dosies vidēji 31,7 procenti vēlētāju. Vislielāko apņēmību piedalīties EP deputātu izvēlē pauduši Grieķijas, Dānijas un Zviedrijas iedzīvotāji (virs 50%). Bet vismazāko gribu vēlēt Eiroparlamenta deputātus pauž Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji, tur par piedalīšanos vēlēšanās pārliecināti mazāk nekā ceturtā daļa no visiem balsstiesīgajiem.
Fakts, ka vēlētāju aktivitāte EP vēlēšanās būs zema, pašreizējām ES dalībvalstīm nav nekas jauns, jo arī iepriekšējās vēlēšanās iedzīvotāju aktivitāte bijusi diezgan zema un noteikti zemāka, nekā vēlot nacionālo parlamentu. Vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi pirmajās EP vēlēšanās 1979.gadā. Vēlēšanās piedalījās gandrīz divas trešdaļas (63%) visu balsstiesīgo. Ar katrām nākamajām vēlēšanām iedzīvotāju vēlme vēlēt EP deputātu samazinājusies. Pašreizējā EP sasaukuma deputātu ievēlēšanā piedalījās jau mazāk par pusi (49,4%) balsstiesīgo iedzīvotāju. Vislielākā aktivitāte, vēlot Eiroparlamentu, vienmēr bijusi Beļģijā (virs 90%). Bet, kā ierasts, visskeptiskākie pret EP deputātu izvēli vienmēr bijuši Lielbritānijas iedzīvotāji (vidēji ap 30%). Nevēlēšanos piedalīties EP vēlēšanās iedzīvotāji pamato galvenokārt ar neticību EP ietekmei lēmumu pieņemšanas procesā. Proti, eiropieši nesaskata saikni starp savu ikdienu un EP pieņemtajiem lēmumiem, tādēļ arī vēlme ietekmēt EP sastāvu ir visai neliela. Nereti vēlētāji norāda arī uz to, ka EP darbojas ļoti daudz deputātu no 15 dalībvalstīm un vienas valsts deputātu ietekme šādā parlamentā ir ļoti neliela.
Skepse par Eiroparlamenta lomu pašreizējās ES dalībvalstīs nav nekas jauns, bet “Eurobarometer” aptaujas dati liecina, ka arī topošajās dalībvalstīs visai nedaudz iedzīvotāju gatavojas vēlēt EP deputātus. Pilnīgi noteikti vēlēšanas apmeklēt gatavojas tikai 34,7 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju.
Latvijā pārliecību par piedalīšanos EP vēlēšanās pauduši 27 procenti aptaujāto, bet Lietuvā un Igaunijā vēlēšanas pilnīgi noteikti apmeklēs tikai attiecīgi 19% un 14% balsstiesīgo iedzīvotāju. Daudz apņēmīgāki par piedalīšanos EP deputātu izvēlē ir Maltas, Kipras, Ungārijas un Slovēnijas vēlētāji (40–50%).
Gan Latvijai, gan citām topošajām dalībvalstīm tik zema iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās ir ļoti neraksturīga. Bet jāņem vērā fakts, ka liela daļa aptaujāto nav spējuši sniegt konkrētu atbildi par savu līdzdalību vēlēšanās. Tas noteikti skaidrojams ar to, ka pagājušā gada nogalē, kad veikta aptauja, lielai daļai topošo dalībvalstu iedzīvotāju nebija informācijas, kas ir EP un kā tas tiks vēlēts.
Domājot par gaidāmo EP priekšvēlēšanu kampaņu, pašreizējo dalībvalstu iedzīvotāji kā svarīgākos jautājumus, par kuriem kampaņā būtu jārunā, nosaukuši nodarbinātību, pieaugošās noziedzības un imigrācijas problēmas, savukārt topošo dalībvalstu iedzīvotāji minējuši nodarbinātību un lauksaimniecību.

Artis Nīgals, “LV”

artis.nigals@vestnesis.lv

Gaidāmā vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās
(%, kas noteikti piedalīsies vēlēšanās)