Finansu ministrs:

- par dīzeļdegvielas akcīzes nodokli

No trešdienas, 28.jūnija, plkst.0.00 stāsies spēkā grozījumi likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem, kas paredz par 3 santīmiem samazināt akcīzi dīzeļdegvielai (no 13 santīmiem par litru līdz 10 santīmiem).

Finansu ministrs Gundars Bērziņš uzsver, ka jauno, pazemināto akcīzes nodokli Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks aprēķināt jau no trešdienas un ministrs uzmanīgi sekos līdzi dīzeļdegvielas cenas svārstībām Latvijas tirgū. Pašlaik gan ir augsts naftas pasaules cenu līmenis, taču prognozētais cenas samazinājums tieši no akcīzes likmes samazinājuma ir 3-3,5 santīmi litrā.

Kā zināms, grozījumus likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem ierosināja finansu ministrs G.Bērziņš. Grozījumi paredz nekavējoties samazināt akcīzi dīzeļdegvielai un līdz 2003.gada 1.janvārim nepalielināt akcīzes nodokli benzīnam. Lēmums par dīzeļdegvielas akcīzes samazinājumu tika pieņemts, analizējot makroekonomiskos faktorus un nodokļu ieņēmumus. Lēmums atbilst ES prasībām, tas veicinās Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju un nesamazinās budžeta ieņēmumus, jo palielināsies degvielas patēriņš. Saeima grozījumus likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem pieņēma 15.jūnijā.

Finansu ministrijas preses dienests

- par iekšzemes kopprodukta pieaugumu

Centrālās statistikas pārvaldes paziņotie dati par iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada pirmajā ceturksnī par 5,3% ir augsts novērtējums iepriekšējās, Andra Šķēles vadītās, valdības darbam un tās pieņemtajiem, bet sabiedrībā gan bieži nenovērtētajiem lēmumiem.

Dati par iekšzemes kopproduktu apliecina, ka A.Šķēlem kārtējo reizi, vadot valdību, ir izdevies apturēt lejupslīdi Latvijas tautsaimniecībā un atjaunot ekonomikas attīstību. To nodrošinājusi konservatīva finansu politika, tautsaimniecības attīstību stimulējošu lēmumu pieņemšana un nodokļu sloga samazināšana uzņēmējdarbībai.

Andra Bērziņa vadītā valdība ir apņēmusies turpināt A.Šķēles valdības iesākto konservatīvo finansu politiku un nodokļu samazināšanu. Ja šī apņemšanās tiks konsekventi īstenota, tas ļaus cerēt, ka Latvijas tautsaimniecības attīstība turpināsies.

Latvija jau ar pērnā gada iekšzemes kopprodukta rādītājiem (0,1% pieaugums) bija izvirzījusies Baltijas valstu priekšgalā, un arī šā gada pirmā ceturkšņa dati Latvijā ir augsti.

Finansu ministrijas Finansu ministra birojs

Par iekšzemes kopprodukta apjomiem

2000.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 1999.gada pirmajiem trijiem mēnešiem, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms palielinājās par 5,3%, kas liecina, ka Latvijas ekonomikā ir atgriezusies stabilitāte. Iekšzemes kopprodukta pieaugumu veicināja apjomu kāpums pakalpojumu nozarēs - par 5,7% un rūpniecības nozarēs - par 3,1%.

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu un citu sadzīves priekšmetu remonta nozares (īpatsvars IKP struktūrā 18,6%) apjomi pieauga par 6,1%. Vairumtirdzniecības apgrozījums, rēķinot faktiskajās cenās, šā gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 1999.gada 1.ceturksni ir pieaudzis par 24%. Mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 5,6%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība ir pieaugusi par 2,2%, bet nepārtikas preču - par 7,2%. Mazumtirdzniecībā vislielākais pieaugums bija tirdzniecībai ar automašīnu rezerves daļām - par 29%; parfimērijai un kosmētikai - 19%; medikamentiem un farmācijai - 13%; apaviem - 19%; mājsaimniecības precēm - 10%; elektroprecēm, radio un TV precēm - 9%. Dažām preču grupām bija apgrozījuma kritums: samazinājušies lietotu automašīnu pirkumi par 7,5%, apģērbu un audumu mazumtirdzniecība - par 3%.

Transporta, glabāšanas un sakaru nozarē (īpatsvars IKP struktūrā 16,8%) apjomi ir palielinājušies par 6,3%. To veicināja kravas pārvadājumu (īpatsvars nozarē 22,3%) apjomu pieaugums par 26%, kā arī apjomu pieaugums transporta palīgdarbību un papilddarbību nozarē (īpatsvars nozarē 38,1%) par 4,5%, tai skaitā ostās par 7,1%.

Joprojām ir saglabājies pietiekami augsts pieprasījums pēc nekustamo īpašumu izmantošanas, nomas un komercdarbības nozares (īpatsvars 8,7%) pakalpojumiem. Apjomi šajā nozarē ir kāpuši par 12%. To veicināja pieprasījuma pieaugums pēc pakalpojumiem, kas saistīti ar datoriem, reklāmu, arhitektūras, projektēšanas un konsultāciju darbiem, kā arī darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Pārvarēta lejupslīde apstrādes rūpniecībā (īpatsvars IKP struktūrā 14,6%). Šajā nozarē apjomi ir palielinājušies par 2,8%. Metālu un to izstrādājumu ražošana pieaugusi par 20%, kokapstrādes rūpniecība - par 10%. Lai gan pārtikas produktu ražošana kopumā samazinājusies par 4,5%, atsevišķās tās nozarēs ražošana palielinājusies. Ražošanas apjomi pieauguši gaļas un gaļas produktu ražošanā par 3,2%; zivju un zivju produktu ražošanā - par 8,2%; kā arī augļu un dārzeņu pārstrādē un konservēšanā - par 13%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē apjomi 2000.gada pirmajā ceturksnī palielinājušies par 55%, ko veicināja kūdras produkcijas, ģipša, smilts un grants ieguves pieaugums.

Strauji attīstās viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm - mežsaimniecība, kuras apjomi 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir palielinājušies par 37%.

Lauksaimniecības, medniecības un ar to saistīto pakalpojumu nozarē apjomi ir palielinājušies par 0,7%. Lopkopības produkcijas ražošanas apjomi palielinājās par 3,9%, tai skaitā gaļas ražošana - par 16%. Turpretī ir samazinājusies piena ražošana par 4,3% un olu ražošana par 3,5%. Augkopībā ir samazinājums par 10%.

Zvejniecības nozarē apjomi ir palielinājušies par 8,4%. Nozveja 2000.gada 1.ceturksnī bija par 9% lielāka nekā pagājušā gada 1.ceturksnī. Palielinājums tāljūras zvejā bija 12%. Strauji attīstījusies zivsaimniecību darbība.

1999.gadā, salīdzinot ar 1998.gadu, IKP apjoms pieauga par 0,1%, 1998.gadā salīdzinājumā ar 1997.gadu - par 3,9% un 1997.gadā, salīdzinot ar 1996.gadu,- par 8,6%. 1999.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu laika posmu iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukta apjoms samazinājās par 1,5%, bet 1998.gada 1.ceturksnī palielinājās par 9,5% un 1997.gada 1.ceturksnī - par 5%.

Iekšzemes kopprodukts pēc darbības veidiem

Centrālās statistikas pārvaldes informācija