Bērnudārzi demogrāfijas bumam nav gatavi
Lai tiktu pie tik jaukām rotaļām vienaudžu vidū, Rīgā rindā gaida 1941 mazulis Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Aizejošā valdība pieņēma lēmumu
palielināt gan bērna piedzimšanas, gan bērna kopšanas pabalstus,
tādējādi cerot veicināt katastrofāli zemo dzimstību. Taču
pabalstiem ir tāda īpatnība, ka tie nav mūžīgi, palielināto bērna
kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna gada vecumam. No gada līdz
divu gadu vecumam pabalsts jau ir krietni mazāks. Tādēļ vecākiem
ļoti aktuāls ir jautājums par iespēju savu lolojumu iekārtot
bērnudārzā. Vissarežģītākā situācija ir Rīgā, kur šobrīd rindā uz
bērnudārzu gaida 1941 bērns, lielākoties vecumā līdz trim
gadiem.
Par to, vai rindas turpmāk mazināsies, kādas būs izmaiņas
uzņemšanas kārtībā pirmsskolas vecuma izglītības iestādēs, “LV”
stāsta Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta
galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Iveta
Nagla.
Pašlaik skaidri iezīmējas tendence, ka daudzas ģimenes gribētu
bērnu laist dārziņā jau gada vecumā, taču bērnudārzi šādu iespēju
tikpat kā nepiedāvā. Faktiski bērnus uzņem no divu gadu vecuma.
Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka deviņdesmito gadu sākumā
ģimenes varēja saņemt labus bērna kopšanas pabalstus līdz bērna
trīs gadu vecumam. Līdz ar to pēc grupiņām jaunākiem bērniem
nebija pieprasījuma, un tāpēc slēdza vairākus bērnudārzus visā
Latvijā.
Šobrīd visvairāk rindā gaidītāju ir Vidzemes priekšpilsētā. Ar
vietām bērnudārzos nodrošināti visi piecus un sešus gadus vecie
bērni, jo pirmsskolas sagatavošana mūsu valstī ir obligāta.
Pirmsskolas vecuma bērniem piedāvā arī nepilnu programmu – bez
dienasvidus gulēšanas. Likumu par obligāto pirmsskolas vecuma
bērnu sagatavošanu skolai pieņēma, lai nodrošinātu vienmērīgāku
pirmo klašu skolēnu sagatavotības līmeni skolai gan zināšanās,
gan psiholoģiskajā spējā adaptēties.
I.Nagla kā iemeslu lielajām rindām min arī to, ka pēdējos 15
gados Rīgā nav uzcelts neviens jauns bērnudārzs. Rīgas dome gan
ir apstiprinājusi projektu jaunam bērnudārzam ar deviņām grupām
Ziepniekkalnā, taču pagaidām nav atrasti līdzekļi, lai sāktu
celtniecības darbus. Pagājušā gada nogalē pašvaldība atjaunoja
bijušo akciju sabiedrības “Rita” bērnudārzu. Tagad tiek
reorganizēts pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Māra”, ir paredzēts
izveidot pirmsskolas izglītības iestādi ar septiņām grupām, kas
varētu sākt darboties jau martā. Grupā līdz 3 gadiem ir 12 bērni,
no 3 līdz 7 gadiem – 16. Pašvaldība pēc saviem ieskatiem var
palielināt bērnu skaitu līdz 21.
Jautāta, cik Rīga ir gatava valdības prognozētajam
demogrāfiskajam sprādzienam, I.Nagla jau tagad prognozē, ka
pašvaldība visus bērnus ar vietām bērnudārzos nevarēs nodrošināt.
Līdzīgas problēmas radās pēc 2001. gadā pieņemtā Darba likuma,
kas paredzēja, ka personai, kura kopj bērnu, jāatgriežas darbā,
kad mazulis sasniedzis pusotra gada vecumu. Šā Darba likuma norma
arī ir viens no iemesliem lielajām rindām uz bērnudārziem. I.
Nagla arī piebilda, ka pašvaldībai vienai pašai nav jārisina
valstiska līmeņa problēmas. To grūti atzīt, jo bērnudārzi tomēr
ir pilnīga pašvaldību kompetence. Taču, kā uzsvēra Rīgas domes
amatpersona, valdībai, pieņemot lēmumus, kas skar arī
pašvaldības, jāpainteresējas, vai tās spēs tos pildīt. Rīgas dome
nav iecerējusi atvērt grupiņas tikai gadu veciem bērniem. I.
Nagla uzsvēra, ka šajā agrīnajā attīstības stadijā ir ļoti liela
starpība starp gadu un pusotru gadu vecu bērnu. Uz jautājumu, ko
lai dara, piemēram, vientuļā māmiņa, kad pabalsts beidzas, bet
darbā atgriezties nevar, jo nav kur likt bērnu, I.Nagla atteica,
ka var pretendēt uz sociālajiem pabalstiem. Taču ir absurdi
saņemt pabalstu, ja ir darbavieta, kurā strādāt, saņemt algu un
arī maksāt nodokļus.
Lai samazinātu rindas, pašvaldība iecerējusi jau šogad slēgt
līgumus ar privātajiem bērnudārziem par noteiktu bērnu
skaitu.
Rīgā ir 11 speciālās pirmsskolas izglītības iestādes, kurās uzņem
bērnus ar īpašām vajadzībām, arī vairākos bērnudārzos ir
speciālas grupas šādiem bērniņiem.
Runājot par bērnu uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, tā
atšķirībā no skolām nenotiek pēc mikrorajona principa. Vecāki var
brīvi izvēlēties, kurā Rīgas bērnudārzā laist savu bērnu. Taču,
piemēram, Centra rajonā, kurā ir tikai seši bērnudārzi,
priekšroka ir šajā rajonā dzīvojošajiem. Ir atsevišķi bērnudārzi
ar krievu mācību valodu, kuri nespēj izveidot grupas. Brīvas
vietas ir arī Kurzemes rajonā.
I.Nagla atzina, ka pašvaldībai svarīgs atbalsts būtu, ja
pirmsskolas pedagogus, tāpat kā skolu skolotājus, finansētu no
valsts budžeta. Tad arī būtu vieglāk atrast līdzekļus jaunu
bērnudārza vietu radīšanai.
Rūta Kesnere, “LV”