Ministru kabineta 2004.gada 2.marta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”.
Grozījumi Tiesu izpildītāju likuma 37.panta trešajā daļā un 80.pantā paredz izteikt pantus jaunā redakcijā, deleģējot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kuros noteiktas zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses un minimālo apdrošināšanas summu individuālajam un grupas apdrošināšanas līgumam, lai normas saskaņotu ar Administratīvā procesa likumu.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumos Nr.312 “Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība””.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas ierosinājumu atcelt pircēju mantu glabātavu ierīkošanas aizliegumu tirdzniecības telpās. Šis ierosinājums tika pamatots ar to, ka pašreiz Latvijas Tirgotāju asociācija ir spiesta uzklausīt visdažādākās sūdzības izpausmes gan no tirgotājiem un patērētājiem, gan apsardzes darbiniekiem par nepietiekamiem līdzekļiem, lai cīnītos pret zādzībām pašapkalpošanās veikalos, kuru skaits arvien pieaug. Latvijas Tirgotāju asociācija ir saņēmusi Apsardzes uzņēmumu asociācijas atzinumu par to, ka aizliegums veikalos ierīkot pircēju mantu glabātavas veicina zādzību izdarīšanu.
Grozījumi paredz noteikt, ka mazumtirdzniecības telpās var ierīkot pircēju mantu glabātavas. Pircējs savas personiskās mantas ievieto mantu glabātavā labprātīgi, un tirgotājam nav tiesību pieprasīt, lai pircējs mantas ievietotu mantu glabātavā. Tirgotājs pircējam pieejamā vietā izvieto rakstisku informāciju par mantu glabātavas izmantošanas kārtību un priekšmetiem, kurus nedrīkst ievietot mantu glabātavā.
Noteikts, ka pircēja pienākums ir izņemt savas personiskās mantas no mantu glabātavas līdz darba laika beigām mazumtirdzniecības telpā. Mantu glabāšanas ilgums nedrīkst pārsniegt vienu diennakti. Ja mazumtirdzniecības telpā ir beidzies darba laiks vai ja mantu glabāšanas ilgums pārsniedzis vienu diennakti, tirgotājs ir tiesīgs pārvietot mantu glabātavā atstātās mantas uz atsevišķu telpu. Tirgotājs minētās mantas rūpīgi glabā un atdod pircējam pēc viņa pieprasījuma.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.204 “Kārtība, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu””.
Noteikumu “Kārtība, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu” 7.punkts paredz darba devējiem, kuri dokumentus attiecīgajā valsts institūcijā iesnieguši līdz 2003.gada 31.decembrim, darbiniekam izmaksāto vidējo izpeļņu atlīdzināt 2004.gadā. Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām iestādēm 2004.gadā šādi līdzekļi nav iedalīti, līdz ar to vidējās izpeļņas atlīdzība, ja tiks iesniegti attiecīgi pieteikumi, nebūs iespējama.
Grozījumi noteikumos paredz noteikt, ka Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes darba devējiem, kuri dokumentus attiecīgajā Iekšlietu ministrijas padotībā esošajā iestādē būs iesnieguši līdz 2004.gada 31.decembrim, darbiniekam izmaksāto vidējo izpeļņu atlīdzinās 2005.gadā.
Noteikumi paredz precizēt arī terminoloģiju, aizstājot vārdu “pārraudzībā” ar vārdu “padotībā”.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.
Likumprojekts paredz noteikt, ka garnizona un sardzes reglaments būs aizsardzības ministra apstiprinātais dokuments, kas noteiks garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas.
Atsevišķos gadījumos, lai nokomplektētu vienības dalībai starptautiskajās operācijās, aizsardzības ministrs slēgs profesionālā dienesta līgumu, nosakot individuālu līguma termiņu, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.
Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša aizsardzības atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem, saglabājot viņa esošo amatu. Karavīra atbilstību atašeja amatam nosaka Augstākā atestācijas komisija. Minētā amata izpildi uzdot karavīram ir tiesīgs aizsardzības ministrs, ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā noteikto kārtību.
Lai saņemtu likumā paredzētās sociālās garantijas, atvaļinoties no dienesta, ir jāpierāda slimības cēloņa sakarība ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu.
Karavīra bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt, iesniedzot aizsardzības ministram attiecīgu iesniegumu. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Dienesta laikā iegūtas slimības cēloņa saistību ar dienesta pienākumu izpildi nosaka Arodslimību un staru patoloģiju centrs.
Pieņemti noteikumi “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”, kuri nosaka Medību saimniecības attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.
Fonda līdzekļi tiek plānoti Zemkopības ministrijas pamatbudžetā kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, fondu pārvalda Zemkopības ministrija.
Fonda padomes personālsastāvu uz trim gadiem apstiprina zemkopības ministrs. Fonda padomē ir: zemkopības ministrs; divi Zemkopības ministrijas pārstāvji; Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis; Latvijas Terioloģijas biedrības pārstāvis; Vides ministrijas pārstāvis; Valsts meža dienesta pārstāvis; Latvijas Mednieku asociācijas pārstāvis; valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārstāvis; Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pārstāvis; kooperatīvās sabiedrības “Latvijas Meža īpašnieku asociācija” pārstāvis; Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis; Latvijas Dabas fonda pārstāvis. Noteikts, ka fonda padomes locekļi nesaņem atalgojumu par darbu fonda padomē un par fonda līdzekļiem netiek veidotas institūcijas vai darba vietas fonda apkalpošanai.
Fonda padome: izvērtē fonda līdzekļu izlietojuma gada pārskatu un to izlietojuma projektu nākamajam gadam; izskata iesniegtos projekta pieteikumus, izvērtē to pamatotību un atbilstību fonda mērķiem; pieņem lēmumu par iesniegtā projekta iekļaušanu finansējamo projektu sarakstā vai lēmumu par iesniegtā projekta finansējuma noraidījumu; nepieciešamības gadījumā uzaicina iesniedzēju vai tā pilnvarotu personu, lai saņemtu informāciju par iesniegto projektu.
Pieņemti “Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas, kā arī medību trofeju izvešanas kārtību”.
Noteikumi nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.
Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati, par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats; par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 latu; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 lati; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 latu; par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 centimetrus, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 latu; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kilogramiem, – 100 latu; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0,6 kilogramiem, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 latu; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 latu.
Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats.
Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu.
Pieņemti “Noteikumi par mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību”.
Noteikumi nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību.
Noteikts, ka apmācību organizē: komercreģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras reģistrācijas apliecībā vai statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos; nevalstiska organizācija, kuras statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos; profesionālās vidējās izglītības iestādes, koledžas, universitātes tipa augstskolas, kuru darbību reglamentējošā dokumentā paredzēta personu apmācība medību jautājumos. Juridiska persona, kura organizē apmācību, ievieto sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Noteikts, ka apmācības ilgums zināšanu apguvei mednieka eksāmena kārtošanai – ne mazāk kā 40 stundas, bet apmācības ilgums zināšanu apguvei medību vadītāja eksāmena kārtošanai – ne mazāk kā 24 stundas.
Mācību organizētājs izstrādā apmācības programmu, apmācības norisi dokumentē žurnālā, kurā izdara atzīmes par mācību tēmām, stundu skaitu, pasniedzējiem un apmācības dalībniekiem.
Izdevumus, kas saistīti ar apmācību, sedz apmācības dalībnieks. Mācību organizētājs nosaka kārtību, kādā veicama samaksa par apmācību, kā arī tās apmēru.
Pēc pilna apmācības kursa noklausīšanās mācību organizētājs apmācības dalībniekam izsniedz izziņu par apmācību. Apmācība ir obligāts priekšnosacījums, ja persona vēlas kārtot eksāmenu mednieka vai medību vadītāja apliecības saņemšanai, izņemot tās personas, kuras Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē vai Ogres meža tehnikumā ir sekmīgi nokārtojušas kursu medību saimniecībā. Eksāmenu pieņem mednieku eksaminācijas komisija.
Mednieka teorētisko zināšanu pārbaudes programmā ietver šādas tēmas: medības regulējošie normatīvie akti; medījamo dzīvnieku bioloģija; medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas un medību saimniecības veidošanas pamatprincipi; medību organizācija; medību veidi un paņēmieni; drošības prasības medībās; medību šaujamieroči un munīcija, medību ieroču aprites kārtība un atļautie medību rīki; medījuma pirmapstrāde; medību ētika un tradīcijas; medījamo dzīvnieku bīstamākās slimības; medību suņi un to izmantošana medībās; medību trofejas.

Mednieka praktisko iemaņu pārbaudes programmā ietver: prasmju pārbaudi, šaujot pa kustīgu un stāvošu mērķi; drošības prasību ievērošanu, šaujot pa kustīgu un stāvošu mērķi.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot Medību likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmēru, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apmēru.
Zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi nomedījot medījamo dzīvnieku (neatkarīgi no medījamā dzīvnieka dzimuma un vecuma) vai izpostot medījamā dzīvnieka alu, migu vai ligzdu, atlīdzināmi valstij.
Nelikumīgi nomedījot alni, staltbriedi, mežacūku, stirnu, medni vai rubeni, nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtība atlīdzināma valstij.
Zaudējumus, kas radušies, nelikumīgi nomedījot medījamo dzīvnieku vai izpostot medījamā dzīvnieka alu, migu vai ligzdu, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu: Z = D_min × K, kur (Z – nodarītais zaudējumu apmērs vai nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtība (latos)); D_min – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga (latos); K – zaudējumu vai nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības aprēķināšanas koeficients.
Ja limitētais medījamais dzīvnieks nelikumīgi nomedīts ārpus normatīvajos aktos noteiktā termiņa, zaudējumus par katru limitēto medījamo dzīvnieku atlīdzina divkāršā apmērā.
Ja limitētais medījamais dzīvnieks ievainots nelikumīgās medībās, zaudējumus par katru limitēto medījamo dzīvnieku atlīdzina 50 procentu apmērā.
Zaudējumus un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību atlīdzina saskaņā ar Valsts meža dienesta, Vides ministrijas vai Valsts policijas pilnvarotās amatpersonas sastādīto protokolu. Protokolā norāda zaudējumu apmēru un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības apmēru.
Akceptēts likumprojekts “Cukura nozares likums”.
Pašlaik Latvijā cukuru ražo divas cukurfabrikas: akciju sabiedrība “Jelgavas cukurfabrika” un akciju sabiedrība “Liepājas cukurfabrika”. Valsts noteiktā cukura ražošanas kvota 2003.gadam ir 62 000 t A kvotas cukura un 4 000 t B kvotas cukura. Cukurbietes audzē apmēram 400 saimniecībās ap 15 000 ha lielā platībā.
Šobrīd Latvijas cukura iekšējo tirgu un cukura nozari regulē un aizsargā likums “Par cukuru”, 2004.gada 1.maijā likums zaudēs spēku, jo tas daļēji pārņem Eiropas Savienības cukura nozares regulu prasības. Lai nodrošinātu cukura nozares politikas administrēšanu pēc iestājas Eiropas Savienībā, nepieciešams jauns likums. Jaunais Cukura nozares likums noteiks nacionālo likumdošanu un dalībvalstu izvēli cukura nozarē, kuras nav paredzētas likumprojektā par lauksaimniecību un lauku attīstību, saglabājot likumā “Par cukuru” noteikto cukurbiešu piegādes pamatapjoma sadales mehānismu, cukurbiešu audzētāju reģistra uzturēšanas kārtību un informācijas apmaiņas kārtību.
Spēkā esošais likums “Par cukuru” nosaka Latvijā ražotā cukura iekšējā tirgus ekonomisko un tiesisko aizsardzību, nodrošinot Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto cukuru, kā arī aizsargā Latvijas cukurbiešu audzētājus un rada vienādus ekonomiskos nosacījumus visiem cukura ražotājiem. Likums “Par cukuru” paredz arī cukurbiešu audzētāju reģistru un katram cukurbiešu audzētājam aprēķināto cukurbiešu piegādes pamatapjomu. Ar šā gada 1.janvāri cukurbiešu audzētāju reģistru uztur sabiedriskā organizācija “Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija”, kuras sastāvā esošajiem biedriem pieder ap 65 % cukurbiešu piegādes pamatapjoma.
No likuma “Par cukuru” tiek izņemtas normas par iekšējā tirgus aizsardzību un atbalstu cukura ražošanas veicināšanai, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Likumprojekts paredz noteikt: vispārējo nozares terminu definējumus; tirgus intervences pasākumu administrēšanu; cukura importa un eksporta speciālo atļauju (licenču) izsniedzējinstitūciju; cukura ražošanas kvotu, cukurbiešu piegādes pamatapjomu un cukurbiešu audzētāju reģistra administrēšanu; nozaru vienošanās līguma un cukurbiešu piegādes līguma slēgšanas kārtību; informācijas apmaiņas kārtību.
Pieņemti “Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, kuri nosaka latviešu literārās valodas normas citvalodu cilmes personvārdu (fiziskas personas vārda (vārdu) un uzvārda (dubultuzvārda)) atveidē (personvārdu izteikšanā ar latviešu valodas skaņām un burtiem atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem) un lietošanā, kā arī citvalodu personvārdu atveides pamatnoteikumus latviešu valodā un kārtību, kādā personvārdi rakstāmi un identificējami dokumentos neatkarīgi no to cilmes.
Noteikumu mērķis ir nodrošināt personvārda rakstības atbilstību latviešu valodas normām un aizsargāt personu pret nepamatotu tās vārda un uzvārda pārveidošanu, kā arī pret iestāžu atteikšanos atzīt tāda personas dokumenta piederību attiecīgajai personai, kurā tās vārda un uzvārda ieraksts atšķiras no ieraksta citā (agrāk izdotā) šīs personas dokumentā.
Personas vārds un uzvārds ir šīs personas privātās dzīves neatņemama sastāvdaļa, un tās ierobežojums, atveidojot vai pielīdzinot personas vārdu vai uzvārdu, pieļaujams tikai leģitīmu mērķu sasniegšanai.
Latviešu valodā oficiālo personvārdu sistēmu veido vārdi un uzvārdi. Latviešu valodā lieto vispirms vārdu, pēc tam uzvārdu. Personvārdi iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Personvārdi ir valodas vienības – īpašvārdi personas nosaukšanai. Personvārdus raksta ar lielo sākumburtu.
Latviešu valodā ir divi galvenie personvārdu lietošanas un rakstības principi: personvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes; citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā (valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls) un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.
Latviešu valodā personvārdiem (tāpat kā citām lokāmajām vārdu šķirām) gramatiskās nozīmes ? dzimti, skaitli, locījumu ? izsaka ar lokāmajām galotnēm. Galotne atkarībā no konteksta ir mainīga.
Personvārdus lieto pamatformā (vienskaitļa nominatīvā) un citos locījumos (atkarībā no teksta). Personvārda galotni nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un normas.
Citvalodu cilmes personvārdus latviešu valodā atveido iespējami tuvu to izrunai oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atveides (cittautu vārdu un uzvārdu rakstīšana latviešu valodā atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem) tradīcijas. Ja iespējami divi viena personvārda atveides varianti, izvēlas oriģinālvalodas rakstībai tuvāko variantu.
Atveidojot citvalodu īpašvārdus latviešu valodā, papildus šo noteikumu prasībām ņem vērā Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta (Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta) izstrādātos norādījumus par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ieteikumus, kas tiek publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
No citām valodām pārņemtos personvārdus (izņemot nelokāmos, kuri beidzas ar patskani ā, ē, i, ī, o, u vai ū) latviešu valodā atveido lokāmā un personas dzimumam atbilstošā vīriešu dzimtes vai sieviešu dzimtes formā.
Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas kandidatūru Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekļa amatam”.
Ministru kabinets apstiprināja Igora Ludborža kandidatūru Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekļa amatam.
Ārlietu ministrijai uzdots paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par Latvijas Republikas izvirzīto kandidatūru Eiropas Kopienu Revīzijas palātas locekļa amatam.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments