Latvijas kartē iezīmējas Amatas novads

Amatas pagasta padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte

Amatas novadu jau pirms diviem gadiem bija iecerējuši veidot Cēsu rajona Amatas un Drabešu pagasti. Beidzot ieceres nonākušas līdz to īstenošanai. Pavisam drīz Latvijā, sekojot Kandavas un Līvānu novadu piemēram, būs trešais novads. Pagasti nolēmuši apvienoties, jo tos saista gan vēsturiska saikne, gan arī kopīgas nākotnes ieceres. Turklāt veiksmīgi risināta administratīvi teritoriālā reforma, kas daudziem pagastiem Latvijā ir solis tālākā nākotnē, saistīts ar ne vienu vien problēmu un neziņu. Ar reformas formālo pusi iepazīstināja Drabešu pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Ontužāns, Amatas pagasta padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte un Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks Arvīds Pīlēģis.

Drabešu pagasts atrodas Latvijas vēsturiskajā novadā Vidzemē, apmēram 80 km attālumā no Rīgas, Vidzemes augstienes ziemeļaustrumos. Pagasta teritorija ir 120 kvadrātkilometru, pusi platības aizņem meži, tāpēc arī pagasta teritorijā pēc neatkarības atgūšanas dominējošo lauksaimniecisko ražošanu nomainījusi kokrūpniecība. Lauksaimniecībā tiek izmantota zeme 38 kvadrātkilometru platībā. Drabešu pagasta ļaudis ļoti lepojas ar skaistajām ainavām, neatkārtojamiem dabas skatiem. Puse pagasta atrodas valsts nozīmes dabas aizsardzības teritorijā — Gaujas nacionālajā parkā —, un Drabešu pagastā ir atrodami arī lielākie dabas un kultūras pieminekļi — Zvārtas iezis, Āraišu muzejparks, Livonijas ordeņa pilsdrupas. Arī Drabešu pagasta padomes priekšsēdētājs atzina, ka daba devusi Drabešu pagastam iespēju veicināt tūrismu vistiešākajā nozīmē, taču tas ir jāattīsta un jāpilnveido.

Jau no paša rīta 21.jūnijā viesus sagaidīja pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Ontužāns, par pagastu reformu atbildīgais Māris Timermanis, pagasta uzņēmēji Leons Valdmanis, Egons Garklāvs un Jānis Leišavnieks, kā arī Sociālās aprūpes dienesta un mājas aprūpes biroja vadītājs Andris Jansons. Draudzīgā iepazīšanās gaisotnē runājot par administratīvi teritoriālo reformu, pagasta priekšsēdētājs uzsvēra, ka svarīgākais ir izvērtēt tieši iedzīvotāju zaudējumus un ieguvumus reformas gaitā.

Arī Drabešu pagasta nākotnes lemšanā nopietni apsvērti iespējamie ieguvumi un zaudējumi, ja apvienošanās notiktu ar pilsētu — Cēsīm — un ar citu pagastu. Kaut ko izlemt bija nepieciešams, jo varēja redzēt, ka tālāka attīstība nebūs iespējama bez pārmaiņām. Kā minēja viens no idejas autoriem Pēteris Ontužāns — reformu lēmumu pieņemšanu veicināja pašsaglabāšanās instinkts. Drabešu pagasta īpatnība ir tā, ka pagastam ir septiņas apdzīvotas vietas, bet nav izteikta administratīvā centra — pat pagasta nams atrodas nošķirti. Tāpēc apsvērtas visdažādākās iespējas ar vairāku tuvāko pašvaldību darbiniekiem, noliekot malā personīgās ambīcijas un intereses, lai izvērtētu iespējas pacelt pagasta iedzīvotāju dzīves līmeni un konkurētspēju. Jau tagad Drabešu pagasts ir nopietni pievērsies ekonomiskās vides dažādošanai, veicinot tūrisma un alternatīvu lauksaimniecības nozaru attīstību. Pagasta padomes primārais jautājums ir izglītība. Ļoti daudz tiek investēts šajā jomā, lai jauniešiem sniegtu alternatīvas darba tirgū valstī, lai tāds spēcīgs konkurents kā Cēsu Valsts Draudzīgā aicinājuma ģimnāzija neaizvilinātu spējīgākos jauniešus un pagasta skolēniem būtu iespējams ar savu izglītības līmeni konkurēt Latvijā. Drabešu pagasta teritorijā ir trīs skolas — Drabešu internātpamatskola, Līvu sākumskola un Ieriķu pamatskola. Uzņēmējs Leons Valdmanis uzsvēra, ka veciem cilvēkiem vietējā pašvaldība nozīmē draudzīgu sarunu par viņa problēmām, ka lielākā daļa cilvēku ir ļoti neuzņēmīgi, tāpēc ir jādomā, kā pēc apvienošanās nepazaudēt un stiprināt saikni ar cilvēkiem. Māris Timermanis atzina, ka arī ārvalstu ekspertiem tāpēc ir grūti izprast Latvijas pašvaldību problēmas, jo apjukumu rada jau esošo pagastu iedzīvotāju skaits. Pagastos šimbrīžam daudz problēmu rodas mazā administratīvo darbinieku skaita dēļ, jo viņiem ir jāpilda daudz pienākumu, bet neviens nespēj visās jomās visu izpildīt kvalitatīvi, jo tas vispār nav viena cilvēka spēkos. Tāpēc arī Drabešu pagasts nonācis pie secinājuma, ka pašvaldībai ir jābūt ar tādu kapacitāti, lai būtu nodalīta lēmējvara no izpildvaras, katram pašvaldības darbiniekam būtu savas noteiktas funkcijas, kas jāpilda. Pēc pagastu apvienošanās līdz vēlēšanām nākamajā gadā priekšsēdētājs un viņa vietnieks būs gan izpildvaras, gan lēmējvaras īstenotāji, un arī deputāti jutīs atbalstu un zinās, pie kā griezties. Pēc vēlēšanām struktūru reorganizēs un tiks iecelts izpilddirektors.

Amatas pagasta padomes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzina, ka zināmas bažas par savu vietu jaunajā novadā pašvaldības darbiniekiem ir. Darbinieku skaita samazinājums nav tik liels, kā parasti tiekot uzsvērts plašsaziņas līdzekļos, jo lielā pašvaldībā ir jāattīsta gan plānošanas daļa, gan ekonomikas daļa un arī citas nozares. Salīdzinājumam ar nākotnē padarāmo E. Eglīte minēja, ka līdz šim Amatā pildītas tikai pašvaldības elementārākās funkcijas ar minimāliem līdzekļiem, un atzina, ka apvienošanās attīstībai sniegs lielākas iespējas.

Iepazīstinot ar otra novada pagasta īpatnībām, E. Eglīte pastāstīja, ka Amatas pagasta teritorija ir 108 kvadrātkilometri un iedzīvotāju ir nepilnas trīs reizes mazāk nekā Drabešu pagastā. Amatas pagastā ir divas apdzīvotas vietas — Ģikši un Spāre. Par apvienošanos runājot, E. Eglīte atzina: nebaida tas, ka Amatas pagasts pēc apvienošanās paliks novada nomalē. Jo pagasts apzinās, ka apvienošanās ieguvumi būs daudz lielāki nekā zaudējumi — investīciju piesaistes iespējas, tūrisma programmu izstrādes iespējas. Pagasta padomes priekšsēdētāja izteica cerību, ka labais, ko gūs novads, sasniegs arī pagasta iedzīvotājus. Iedzīvotāji tika informēti, izplatot informāciju un arī aptaujas anketas, par apvienošanos reformu sākumā.

Sociālā aprūpe

— mobilās mājas

aprūpes vienības pārziņā

Drabešu pagasta padome pastiprināti strādā, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniedzamo pašvaldības pakalpojumu kvalitāti. Pagasta sociālā aprūpes centra un mobilās mājas aprūpes vienība, kas veidota, lai palīdzētu gados veciem, vientuļiem cilvēkiem, invalīdiem, ir vienīgā Latvijā, kas sociālo aprūpi veic šādā, turklāt nu jau ļoti atzītā veidā. Drabešu sociālās aprūpes centra un mobilās mājas aprūpes vienībā strādā seši darbinieki. Sociālās aprūpes dienesta mājas aprūpes biroja vadītājs Andris Jansons pastāstīja, ka šāda mobilā vienība strādā pagastā no 1999.gada 1. septembra, un tās aprūpē ir 15 mājas un 18 cilvēki. Mobilās vienības pastāvīgie darbinieki ir piecas sievietes, kas ikdienā apbraukā aprūpējamo mājas un padara grūtos un atbildīgos darbus — sākot ar ēdiena gatavošanu un beidzot ar aprūpējamā nomazgāšanu.

Pagasta iedzīvotāji ir atzinuši, ka šāda aprūpes vienība ir ērta un pietiekami labi spēj pildīt sociālās aprūpes funkcijas, jo agrāk pašvaldības šai jomai doto līdzekļu ieguldījumu nav bijis iespējams novērtēt, un dažam kaimiņam uzticētā blakusdzīvojošā slimā cilvēka aprūpe tika veikta visai pavirši. Sociālās aprūpes mobilās vienības darbinieces pēc izturētā konkursa apguvušas īpašu apmācības kursu Zviedrijas speciālistu uzraudzībā. Sākumā bijusi jūtama iedzīvotāju neuzticēšanās jaunievedumam. Taču ar laiku aprūpējamo skaits pieaudzis un mobilās aprūpes vienības darbinieki pierādījuši, ka uz viņiem var paļauties. Dienesta vadītājs uzsvēra, ka tagad ir nodrošināti sakari starp dežurējošajiem mobilās vienības darbiniekiem, atzīstot, ka tas ir ļoti būtiski, jo reiz pat izglābta kāda cilvēka dzīvība, pateicoties mobilās vienības darbinieku iespējai saņemt informāciju un operatīvi rīkoties.

Vaicāts par to, kā apvienošanās ar Amatas pagastu ietekmēs mobilās mājas aprūpes vienības darbību, A. Jansons atzina, ka būs nepieciešams palielināt darbinieku skaitu un finansējumu, taču arī lielākas teritorijas — novada — iedzīvotājiem aprūpi būs iespējams nodrošināt. Amatas pagasta sociālās aprūpes darbiniece Genofeva Bicāne piekrita, ka sociālās aprūpes ziņā arī Amatas pagasts pēc apvienošanās tikai iegūs, jo tiks apgūta ne tikai jaunā informācija par nepieciešamo sociālo aprūpi, bet, domājams, šāds pašvaldības sniegtais pakalpojums būs pieejams arī Amatas pagasta iedzīvotājiem.

Uzņēmējdarbība

kā būtisks

attīstības priekšnoteikums

Vairākkārt tika uzsvērts, ka pagasta veiksmīgai attīstībai ļoti svarīga ir uzņēmējdarbības veicināšana. Pēteris Ontužāns uzsvēra, ka pagastā ir ļoti daudz uzņēmīgu cilvēku, kas vēlas strādāt, dodot darba iespējas arī citiem. Drabešu pagastam ir pamats lepoties ar panākumiem — pagastā ir izveidojušies un darbojas vairāki lieli kokrūpniecības uzņēmumi — SIA "CED", firma "Kalna rauduvītes", SIA "EKJU" — un arī vairāki mazi koksnes pārstrādes uzņēmumi. Pēdējos gados Drabešu pagastā attīstījusies mazā un vidējā uzņēmējdarbība — kokapstrādes programmējamo darbagaldu projektēšana un izgatavošana, metālapstrāde, līniju lāzeru ražošana Ieriķos, tekstilizstrādājumu ražotne pagasta "Mētrās", uzcelta arī viesnīca "Melturi". No lauksaimniecības uzņēmumiem jāmin lielākā zemnieku saimniecība (z/s) "Āraiši", kā arī 10 lielākās zemnieku saimniecības, kas nodarbojas ar piena lopkopību. Tiek meklētas arī alternatīvas saimniekošanas metodes — krāšņumaugu audzēšana, lauku tūrisma attīstība. Viss izklausās tiešām perspektīvi un labi. Taču — patiesībā uzņēmēju sirdīs krājas rūgtums par valsts īstenoto, uzņēmējdarbību gremdējošo politiku. "LV" bija iespēja iepazīties ar uzņēmēju darbu klātienē, apmeklējot lielākās z/s "Āraiši" milzīgās siltumnīcas, kas pletās 1 ha platībā, bija arī tikšanās ar Latvijas un Vācijas kokapstrādes kopuzņēmuma SIA "CED " (Cēsis— Deutschland ) prezidentu Jāni Herbstu.

"Āraišos" viesus sagaidīja z/s komercdirektors Džordžs Veldre. Viņš lepni pastāstīja par plašajām tirgus iespējām — audzētajiem dārzeņiem netrūkst pircēju ne Vidzemē, ne Rīgā. Saimniecībā pastāvīgi strādā 30 cilvēki, un sezonā tiek novākts līdz pat 5 t tomātu dienā. Vaicāts par pagastu apvienošanās ietekmi uz zemnieku saimniecības darbību, Dž. Veldre atbildēja, ka lielākai vienībai vienmēr būs lielākas iespējas, jo to respektēs gan sadarbības partneri, gan kaimiņi. Tāpat esot arī tirgū. Taču tieši reformas "Āraišus" neskars. Galvenais — jādomā par iedzīvotāju labklājību un iespējām.

SIA "CED" dibināta 1993.gadā. Šodien kokapstrādes kopuzņēmums kļuvis par mūsdienīgu rūpnīcu, kas gadā izgatavo un eksportē vairāk nekā 23 000 kubikmetru dažādu zāģmateriālu. SIA prezidents J.Herbsts skaidroja, kāpēc samazinājis uzņēmumā strādājošo skaitu no 230 līdz 200 un domā samazināt vēl un vēl, kāpēc pazemināta vidējā darbinieka alga — mērķis tam ir viens: izdzīvot, godīgi strādājot un maksājot visus likumos paredzētos nodokļus. No uzņēmēja mutes izskanēja skarbi, bet ar argumentiem pamatoti vārdi: "Latvijas valdība nekad nav interesējusies un nekad neinteresēsies par ražotāju." Gaismaspili uz sava rēķina uzņēmējs celt neļaus, jo jau tagad ražošana strādā, nevis lai pelnītu, bet gan lai izdzīvotu un izturētu šo gadu, kad zaudējumi iepriekšējā gadā bijuši milzīgi tieši eiro kursa krišanās dēļ. J. Herbsts atzina, ka maksā apmēram 15 000 latu par elektrību. Ja tiks pievienoti vēl 10% šai summai vien tāpēc, ka "jābūvē stikla pilis", cietīs tikai cilvēki un maksās par šo projektu vienīgi tauta un neviens cits. Turklāt arī Vācijas partneri teikuši, ka pat bagātās rietumvalstis sev tādu ēku nevarot atļauties uzcelt un Latvija visas pasaules priekšā gribot vienīgi izrādīties. Uzņēmuma prezidents minēja, ka daudzi uzņēmumi darbojas savstarpēji saistītā tīklā un, vienam sabrūkot, iespējams vesela uzņēmējdarbības kompleksa sabrukums Latvijā, ja nemainīsies valsts pieeja uzņēmējdarbībai. Minot svarīgākos uzņēmējdarbību gremdējošos faktorus, J. Herbsts izteica savu rūgtumu: "Latvijā lielākā problēma ir valdības neieinteresētība uzņēmēju problēmās. Valsts amatpersonas sarunās atzīst, ka nodokļos netiek samaksāti 40%, kaut es samaksāju pilnīgi visu, taču neviens neko nedara, lai nodrošinātu kārtību nodokļu iekasēšanā. Valstij ir jādod arī kaut kas pretī tam, ko tu ieguldi tās attīstības labā. Es strādāju pēc principa — ja uzņēmējs var godīgi strādāt godīgā vidē, tad strādā. Es, strādājot godīgi, nemitīgi cīnos par izdzīvošanu, un tāpat ir ar pārējiem Latvijas "kociniekiem". Pagaidām visi skaļie vārdi par attīstību ir tukša runa. Kur meklējama vaina? Ne jau birokrātijā, bet Latvijas cilvēku drausmīgi pērkamajās dvēselēs." Taču uzņēmēji, vienalga ar kādiem līdzekļiem cīnoties par savām tiesībām, nespēj neko ietekmēt, nobeigumā atzina SIA "CED" prezidents.

Amatas pagasts ļoti lepojas ar Spāres speciālo internātskolu. Tajā mācās 145 Cēsu rajona bērni. Ar skolas ikdienas darbu, panākumiem un saimniecību žurnālistus iepazīstināja, pēc abu pašvaldību darbinieku vārdiem, lielākais reformu atbalstītājs un idejas tēvs — Spāres speciālās skolas direktors Jānis Bresis. Vaicāts par to, kas rada grūtības, viņš atjokoja: "Politiskā vara traucē dzīvot!" Spāres speciālā skola darbojas vecā muižā, kas celta ap 1600.gadu. No 1954.gada šeit darbojas skola bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. 10.klase ir ardodklase, kurā audzēkņi var apgūt lauksaimnieka profesiju, pēc skolas beigšanas saņemot apliecību par arodmākas iegūšanu. Skolai ir senas darba tradīcijas — darbinieki un skolēni apsaimnieko skolai piederošo zemi, un šo to no izaudzētā iespējams arī pārdot. J. Bresis teica, ka bērniem Spāres skolā tiek mācīta mīlestība pret zemi, turklāt skola nav noslēgts gredzens — skolēni netiek gatavoti ideālai lauku dzīvei, idillei, bet mācās nopietni strādāt. Skolas direktora vietniece lauksaimniecības darbā Māra Cire, rādot viesiem skolēnu padarīto, teica, ka galvenais viņu darba mērķis ir iemācīt bērniem strādāt un patstāvīgi dzīvot.

Tādi ir pagaidām vēl divi pastāvīgi— Amatas un Drabešu — pagasti.

Jau tuvākajā laikā paredzēts pieņemt Ministru kabineta lēmumu par Amatas novada izveidošanu, ar ko Latvijas kartē tiks iezīmēts Latvijā jau trešais — Amatas — novads.