(..) ja runā par terorismu, tad Latvijā šajā ziņā (vismaz pagaidām) ir vairāk nekā mierīgi. Kā saka, mēs pagaidām viņiem (teroristiem) neesam interesanti, tie mūs neapdraud, un iedzīvotāji, vismaz šajā aspektā, te var justies droši. To gan nevar teikt par tiem, kam nākas izbraukt ārpus valsts. Tādu nav mazums un kļūs arvien vairāk. Arī pats 6. februārī, kad tur notika sprādziens metro, atrados Maskavā. Ar metro gan nebraucu, tomēr sajūta nebija patīkama, tāpēc man radās likumsakarīgs jautājums: kā valsts var aizsargāt savus pilsoņus tamlīdzīgos gadījumos? Kas kompensē morālo un materiālo kaitējumu? Kā tas notiek? Kādi likumi to regulē? Vai Latvija pievienojusies visām starptautiskajām konvencijām, kas to nosaka, un vai tādas maz ir? Ar cieņu – A. Zeberiņš Uz vēstulē uzdotajiem
jautājumiem redakcija lūdza atbildēt |
Zaudējumu atlīdzināšana terorisma upuriem
1.daļa
Katru gadu pasaulē notiek ap 10–14 tūkstoši terora aktu, kuros dzīvību zaudē vai tiek sakropļoti 50 tūkstoši cilvēku. Šie skaitļi gan nav absolūti precīzi, jo uzskaites sistēmas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Statistiku ietekmē arī politiskā nostāja un valsts intereses: vienus un tos pašus cilvēkus viena puse bieži nosauc par teroristiem, cita – par brīvības cīnītājiem. Šoreiz mūs vairāk interesē skaitļi, kuri diemžēl tiek publiskoti ļoti reti – cik cilvēku bijuši saistīti ar terora aktu upuriem un tāpēc arī, kaut netieši, kļuvuši atkarīgi no teroristu vardarbības. Cik bērnu neiegūs izglītību un nespēs sevi realizēt dzīvē, cik cilvēkiem būs nožēlojamas vecumdienas, jo zudis atbalsts? Un viss tikai tādēļ, ka viņu apgādnieki vai tuvinieki liktenīgas sagadīšanās dēļ tieši tobrīd atradušies tieši tajā vietā, kur kāds svešinieks vardarbīgi mēģinājis īstenot savus politiskos vai mantkārīgos mērķus.
Terorisms un
nacionālā likumdošana
Cik lielā mērā teroristu upuri un to tuvinieki var cerēt uz atbalstu? Cik lielu atbildību uzņemas valsts, kuras teritorijā noticis terora akts? Kādus zaudējumus sedz notiesātie teroristi? Būtu lieliski, ja mums nenāktos uzdot šos jautājumus. Diemžēl starptautiskās konvencijas nereglamentē zaudējumu kompensāciju kārtību. Šie jautājumi tiek risināti nacionālajā likumdošanā. Ir vērts iepazīties, kā kompensāciju izmaksas vardarbības upuriem tiek reglamentētas to valstu likumdošanā, kur terorisma problēma nav tikai zinātnieku teorētiskā interese vien. Kad materiāls jau tapa gatavots publicēšanai, 6.februārī Maskavā metrovagonā starp stacijām “Paveļeckaja” un “Avtozavodskaja” nogranda sprādziens. Viss notika plkst. 8.40 pēc vietējā laika, kad vilcieni ir pārpildīti, jo cilvēki dodas uz darbu. Maskavas mēra vietnieks V.Šancevs paziņoja, ka terora aktu veikusi pašnāvniece, kura uzspridzinājusi somā paslēptu spridzekli. Tā jauda sasniegusi aptuveni piecu kilogramu trotila ekvivalentu. Maskavas prokurors A.Zujevs uzskata, ka jāizveido terorisma apkarošanas resors pilsētā, jo Maskavā palielinājies realizēto terora aktu skaits. 2003.gadā vien reģistrēts 2731 teroristiskas ievirzes noziegums.
Kompensāciju
izmaksas kārtība atsevišķās valstīs
ASV
6.februārī Maskavā metrovagonā starp stacijām “Paveļeckaja” un “Avtozavodskaja” nogranda sprādziens Foto: EPA/A.F.I. |
Amerikas Savienoto Valstu (ASV)
likumdošana tiek piemērota attiecībā uz jebkuriem terora aktiem
jebkurā pasaules malā, kuri izdarīti attiecībā pret ASV pilsoni
vai patstāvīgi valstī dzīvojošu ārvalstnieku. ASV darbojas virkne
likumu, kuri reglamentē cīņu ar terorismu. 1988.gadā tika
pieņemts likums par palīdzību terorisma upuriem, kurā paredzēta
arī terorisma upuru un liecinieku aizsardzība. To varētu nosaukt
par valsts garantētu programmu palīdzības sniegšanai terora aktos
cietušajiem. Jau 1982.gadā ASV Kongress izskatīja jautājumu par
sadarbību ar vardarbības upuriem un lieciniekiem. Tika akcentēts,
ka terorisma upuri cieš fiziski, psiholoģiski un materiāli, bet
bieži tas notiek ne tikai vardarbības, bet arī tiesībsargājošo
iestāžu vienaldzības dēļ. Vainīgajai pusei tiek detalizēti
izklāstītas viņas tiesības, bet cietusī puse vai liecinieki par
savām tiesībām bieži paliek pilnīgā neziņā. ASV valdība
paredzējusi realizēt pasākumu kompleksu terorisma upuru un
liecinieku atbalstam. Pasākumus var iedalīt divās grupās:
– tie, kuri paredzēti jebkura nozieguma (t.sk. terorisma)
upuriem;
– tie, kuri paredzēti tikai terorisma upuriem.
Pirmās grupas valsts atbalsta mēri vardarbības upuriem:
a. Materiālā kompensācija – naudas izmaksas, lai
kompensētu medicīnas vai cita veida palīdzību, kas nepieciešama
cietušajiem. Izmaksas veic saskaņā ar speciālām federālajām
programmām no Noziegumu upuru atbalsta fonda, kas ir Finanšu
ministrijai pakļauta struktūra. Likumā stingri noteikts, ka par
izmaksas atteikuma iemeslu nevar būt rase, ticība, nacionalitāte,
dzimums vai profesija.
b. Piespiedu restitūcija – attiecībā pret personu, kas ar
tiesas spriedumu atzīta par vainīgu noziegumā. Tādējādi tiesa var
pieņemt lēmumu par piespiedu restitūciju, kura tiek veikta:
– tieši cietušās personas labā;
– ja cietušais nav sasniedzis 18 gadu vecumu, viņu likumīgo
pārstāvju labā;
– upuru nāves gadījumā tā tuvinieku labā.
Savā lēmumā tiesa var paredzēt likt vainīgajiem atmaksāt
cietušajiem medicīnas izdevumus, kompensēt negūtos ienākumus,
kurus cietušais nav guvis nozieguma rezultātā, un obligātā
kārtībā segt visus ar tiesas procesu saistītos izdevumus.
c. Citi pasākumi – atbildība par cietušā, liecinieka,
informatora iebaidīšanu un iespaidošanu. Par šīm darbībām ar
mērķi nepieļaut lietas normālu izskatīšanu tiesā vainīgā persona
var tikt sodīta ar naudas sodu līdz 250 tūkstošiem dolāru vai
cietuma sodu līdz 10 gadiem.
Otrās grupas valsts atbalsta pasākumi paredzēti tikai terorisma
upuriem. Tie ietver materiālās izmaksas un valdības 1992.gada
lēmumā paredzētus izglītības iegūšanas atvieglojumus teroristu
ķīlniekiem, gūstekņiem un viņu ģimenes locekļiem (upuru nāves
gadījumā).
Kādas kompensācijas saņem 2001.gada 11.septembra terora akta
Ņujorkā upuri un to ģimenes? Bojāgājušo ģimenes saņem
kompensāciju no vairākiem avotiem. Pirmkārt, no Federālā
2001.gada 11.septembra terora akta Ņujorkā bojāgājušo ģimenes saņem kompensāciju no vairākiem avotiem Foto: EPA/A.F.I. |
fonda, kurā tiek ieskaitīti valsts
līdzekļi un privātie ziedojumi. Fonda izmaksāto kopējo summu
konkretizēt vēl nevar, jo izmaksas turpinās, bet jau tagad tās ir
vairāki desmiti miljonu dolāru.
Otrkārt, Ņujorkas štata valdība izveidoja fondu, kurš savu
darbību jau beidzis, izmaksājot bojāgājušo ģimenēm 68,4 miljonus
dolāru. Treškārt, Ņujorkas pilsētas vadība izveidoja savu terora
aktu upuru atbalsta fondu. Ceturtkārt, vairākus miljonus dolārus
izmaksāja Sarkanā Krusta organizācija. Visbeidzot, daudzas
labdarības iestādes sniedza materiālo atbalstu terorisma upuriem.
Summas, kuras saņēma bojāgājušo ģimenes, ir nozīmīgas.
Apdrošināšanas kompāniju, pensiju fondu izmaksas nereti pārsniedz
fondu piešķirtās summas. Pēc Ņujorkas valdības datiem, vidējā
summa, kuru saņēma 11.septembrī bojāgājušo ģimene, bija 203 070
dolāru. Ņujorkas štats uzņēmās bēru izdevumus, apmaksāja
vienreizējo medicīnisko palīdzību cietušajiem. Taču vairāki
tūkstoši cietušo ir griezušies ar prasību tiesā par morālā un
materiālā kaitējuma kompensāciju pret Ņujorkas un Ņūdžersijas
ostu valdēm, kuras, pēc iesniedzēju domām, ielaidušas ASV
teritorijā pilotus pašnāvniekus.
Lielbritānija
Lielbritānijai ir liela pieredze
cīņā ar terorismu. Lielbritānijas kriminālā likumdošana cīņā ar
terorismu attīstījusies divos virzienos:
– pieņemtie likumi, kuri attiecas tikai uz Ziemeļīriju:
– krimināllikumi, kuri attiecināmi uz Karalistes pārējo daļu.
Likumdošana paredz pilnvaru deleģēšanu atsevišķām
amatpersonām. Iekšlietu ministram ir plašas pilnvaras atsevišķu
likumdošanas aktu piemērošanā, t.sk. terorisma aktu upuru
kompensāciju izmaksu lieluma noteikšanā. Anglijas likumdošana
paredz iespēju kompensēt radušos zaudējumus jebkura nozieguma
upuriem, t.sk. terorisma aktos cietušajiem. 2000.gada likums par
krimināltiesu pilnvarām nosaka kārtību, kādā tiesa var piespriest
vainīgajam izmaksāt kompensāciju cietušajiem un kādi apstākļi
jāņem vērā, nosakot kompensācijas apmēru. 1988.gada likums par
kriminālo justīciju nostiprināja noziegumu upuru kompensāciju
izmaksu programmu, kura ar papildinājumiem ir spēkā joprojām.
Likums paredz kompensāciju izmaksu galvenokārt par miesas
bojājumiem, kaut gan pieļauj arī kompensācijas saņemšanu zaudētā
īpašuma atjaunošanai. Kārtību, kādā tiek iesniegta prasība par
kompensāciju, un lietas izskatīšanas procedūru nosaka iekšlietu
ministra izdoti noteikumi, kurus akceptē parlamenta abas palātas.
Noteikumos noteiktas kompensāciju sākumsummas par atsevišķiem
miesas bojājuma veidiem, piemēram:
– vienkāršs deguna lūzums – 550 sterliņu mārciņu;
– redzes zaudēšana ar vienu aci – 13 000 sterliņu
mārciņu;
– dzirdes zaudēšana ar vienu ausi – 10 000
sterliņu mārciņu;
– rēta uz neprecētas sievietes
sejas – 8000 sterliņu mārciņu;
– rēta uz neprecēta
vīrieša sejas – 5000 sterliņu mārciņu.
Lielbritānijā
lielu atbalstu nozieguma upuriem sniedz sabiedriskās
organizācijas. To darbību koordinē 1979.gadā izveidotā Nacionālā
asociācija, kas saņem valdības finansējumu. Tiek veidotas arī
atsevišķas reģionālās programmas, kuras finansiāli atbalsta
Iekšlietu ministrija.
Turpmāk vēl
Mag.iur. Valdis
Voins
ASV valdības noteiktās kompensācijas (dolāros) terorisma upuriem
Gada ienākumi |
Vecums |
Kompensācijas lielums |
līdz 50 000 |
līdz 35 |
390 000 – 1 900000 |
50000– 100000 |
līdz 35 |
250 000 – 4 100000 |
100 000– 200 000 |
jebkura vecuma |
250 000– 280 000 |
>200 000 |
jebkura vecuma |
750 000– 3 700 000 |