2004. gada 26. februāra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam 26.februāra sēdi.
Pirms izskatām sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Slaktera iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu. Šis iesniegums būtu jāiekļauj darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu Brigmaņa, Strazdiņa, Emša, Ozoliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izslēgt no šā gada 26.februāra Saeimas sēdes darba kārtības 27.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi.
Deputāte Anna Seile runās “pret”.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam, un tajā ietvertās redakcijas ir komisijā diezgan vienprātīgi atbalstītas. Ir strādājusi darba grupa kopā ar speciālistiem. Lai nevilktu šā likumprojekta izskatīšanu garumā, tomēr nevajadzētu pieļaut tā izslēgšanu no darba kārtības, jo zemes reforma tuvojas beigām.
Lūdzam atstāt to dienas kārtībā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus... “Par” pieteicies runāt deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šeit, šajā otrajā lasījumā, atkal parādījās, akurāt kā pirmajā lasījumā, norma par to, ka zemes privatizācija atšķiras Rīgā un Jūrmalā no pārējām Latvijas pilsētām. Ar ko gan Ogre, Salaspils, Sigulda, Daugavpils vai Rēzekne būtu labākas vai sliktākas par Rīgu un Jūrmalu? Tāpēc šeit jāprecizē tomēr šī norma, ko savā laikā mums uzspieda Ministru kabinets, ka Rīga un Jūrmala ir kādas īpaši privileģētas pilsētas, kur šī apmaksa par zemi notiek tikai latos. Šeit jāizskata šis likumprojekts atkārtoti, un tāpēc es aicinu šodien to izslēgt no dienas kārtības.
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu – izslēdzot darba kārtības 27.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 31, atturas – 1. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Sākam izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim.
I.Emsis (ZZS).
Es lūgtu nodot šo likumprojektu kā atbildīgajai komisijai Sociālo un darba lietu komisijai. Mēs iepriekšējā sēdē jau vienu šāda tipa likumprojektu nodevām šai komisijai kā atbildīgajai. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 panta 2.punkta “c” apakšpunktu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strazdiņa, Šleseres, Druvietes, Reira, Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Godātie deputāti! Pirmais, ko es gribu izdarīt, atgādināt, ka mēs apspriežam izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nevis bērnu tiesību ierobežošanas likumā.

Un, izlasot deputātu grupas piedāvājumu, man rodas tieši tāds iespaids, ka vecāki nevar tikt galā ar saviem bērniem un piesauc likumdevēja un policistu palīdzību.
Cienījamie policisti seko mūsu bērniem, bet, atvainojiet, policija nevar aizvietot vecākus. Tas ir vismazākais ļaunums, kas var būt, ja grozījumi tiks apstiprināti.
Bet visu pēc kārtas. Sākšu ar to: neviens neslēpj, ka likumprojekts ir nacionālradikāla atbilde uz masu pasākumiem un masu manifestācijām pret izglītības reformu – 2004. Tā vietā, lai valdošās labējās partijas censtos dialoga ceļā risināt pašu izraisītās mazākumtautību vidusskolas problēmas, tās cenšas šos jautājumus nokārtot no spēka pozīcijām. Par to liecina Saeimas atkal aktualizētie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un šis piedāvātais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kura būtība ir ievest politisku cenzūru publisku pasākumu īstenošanā, kas nozīmē atgriešanos pie totalitāras valsts pārvaldes.

Šie piedāvātie grozījumi ir īpaši absurdi, jo nosaka, ka jebkuri publiski organizēti pasākumi ar jauniešu līdz 18 gadu vecumam piedalīšanos ir iepriekš jāsaskaņo ar pašvaldību un policiju. Tātad arī jebkura skolas organizēta sapulce, arī telpās, starp citu, un jebkura skolēnu ekskursija vai kolektīvs kāda pasākuma apmeklējums ietilpst šajos pasākumos. Šis jau ir solis uz tāda politiska režīma izveidošanu valstī, kas pasaulē reti kur pastāv. Naivi cerēt, ka, pārejot uz totalitāru regulāciju un pēc būtības politiski motivētu atļauju sistēmu Satversmē noteiktu miermīlīgu sapulču tiesību īstenošanu, valstī tiktu atrisinātas aktuālas mazākumtautību problēmas.
Šis nedraudzīgais valsts solis izraisīs jauniešu atbildes pretsoli, un saspīlējums sabiedrībā tikai pieaugs. Mēs varam sagaidīt dienu, kad policija vardarbīgi izdzenās nesankcionētu jauniešu mītiņu. Vai tādu mēs vēlamies jauniešu politisko aktivitāti? Un kas sekos pēc tam?
Ja runā par... tālāk, tad pēc likuma struktūras 72.pants un principā arī viss likums nav izmantojams kā instruments publisku pasākumu regulējumiem. Priekš tam eksistē speciāls likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Bērnu tiesību aizsardzības likumā nav publiska pasākuma definējuma, un faktiski, cienījamie kolēģi, mēs pie publiska pasākuma, pieturoties likuma burtam, varam pieskaitīt trīs bērnu rotaļāšanos smilšu kastē. Nevaru teikt, ka policija tajā kastē traucēs, bet valstij tas noteikti dārgi izmaksās.
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija aicina risināt mazākumtautību problēmas bez policijas iejaukšanās un varbūt vairāk pievērsties tieši izglītības reformai un dialogam starp mazākumtautībām un valdību, nevis mēģināt regulēt šo lietu ar politiskām metodēm un ar sankcijām. Paldies!
Sēdes vadītāja.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlos nedaudz paskaidrot šā likumprojekta mērķi, lai novērstu visas tās bažas un pārpratumus, ko minēja iepriekšējais runātājs.
Pirmkārt, priekšlikums nekādā veidā nav vērsts uz to, lai ierobežotu bērnu pulcēšanās un biedrošanās vai vārda brīvību, jo mēs ļoti labi saprotam, ka šādi ierobežojumi būtu pretrunā gan ar Satversmi, gan ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, gan ar Latvijas starptautiskajām saistībām.
Otrkārt, priekšlikums ir vērsts uz to, lai dažādu masu pasākumu laikā pašvaldība būtu informēta par šāda vai cita pasākuma norisi, lai varētu papildus garantēt bērnu drošību un garantēt jauniešu intereses, jo bērniem veltītiem pasākumiem, piemēram, bērnu vasaras nometnēm, kur varbūt piedalās tikai 20 vai varbūt pat 100 bērnu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāatbilst stingrām prasībām, un organizatoram ir jānodrošina, lai bērns būtu drošībā un tiktu ievērotas citas viņa intereses. Tāpat arī intereses, lai bērns netiktu kavēts pildīt savus pienākumus, tajā skaitā mācīties un ievērot izglītības iestādes kārtības noteikumus.
Nevaru piekrist izskanējušam iebildumam, ka bērniem veltītiem pasākumiem nav nepieciešams īpašs regulējums, pietiek ar vispārēju regulējumu, kas vienāds gan bērniem, gan arī pilngadīgām personām. Bērni ir tāda iedzīvotāju grupa, kura daudz vairāk pakļaujas ietekmei un manipulācijām nekā pieaugušie un daudz mazāk apzinās dažādas briesmas un bieži arī savas rīcības sekas. Ne velti rīcībspēja personām tiek piešķirta tikai no 18 gadu vecuma. Līdz tam, nodrošinot bērnu tiesības, arī pulcēšanās un biedrošanās brīvības, vienlaikus ir jādomā, kā garantēt bērnu drošību un veselību, nemaz nerunājot par pasargāšanu no jebkāda veida ekspluatācijas un izmantošanas.
Tieši tāpēc minētais grozījums ir iesniegts nevis likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, bet Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipus.
Treškārt, lai visas minētās bērnu tiesības tiktu ievērotas, ir jābūt kādai personai vai organizācijai, kas garantē kārtību un drošību un uzņemas atbildību par pasākumu norisi. Ar šādu mērķi mūsu iesniegtais likumprojekts... mūsu iesniegtais priekšlikums attiecas tieši uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantu, kur ir noteikta bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizētāju atbildība. Un tieši tādēļ, ņemot vērā visus izskanējušos argumentus bērnu drošības un aizsardzības dēļ, mūsu priekšlikuma būtība ir tā, ka pašvaldībai ir jābūt informētai par to, ka šādā vai tādā vietā notiek šāds pasākums, kur ir iesaistīts liels skaits bērnu, un tādējādi arī palīdzot nodrošināt drošību un kārtību šā pasākuma laikā, lai tiktu ievērotas bērnu intereses un bērni neciestu.
Tādēļ, kolēģi, es lūdzu atbalstīt iesniegtā likumprojekta nodošanu komisijām, lai, iespējams, kopīgi varētu tālāk diskutēt varbūt par visprecīzāko redakciju.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 18, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Dizainparauga likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim!
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Es lūgtu noteikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kā atbildīgo komiju šajā likumprojektā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kura ir arī atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts ... Nākamais darba kārtības jautājums – iesniegums no deputāta Ata Slaktera ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 26.februārī.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Atim Slakterim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Indulis Emsis.
I.Emsis (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1877B. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi likumprojektu otrajam lasījumam. Šis ir steidzams likumprojekts. Un šis ir galējais lasījums.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.

2. – vides ministra priekšlikums. Komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
3. – vides ministra priekšlikums. Nav atbalstīts. Pants redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
4. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
5. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
6. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā 4.panta ceturtā daļa.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
7. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts un izteikta līdzšinējā ceturtā daļa kā trešā daļa.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.

8. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
9. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
10. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
11. – vides ministra priekšlikums.
Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
12. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
I.Emsis.
13. – vides ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 1.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
14. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
15. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.
16. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
17. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL).
Godātie deputāti! Manis piedāvātie grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ir vērsti uz pēc iespējas lielāku Latvijas sabiedrības iesaistīšanu vides jautājumu risināšanā. Daudzi man pārmet, ka, šādi rīkojoties, es neņemu vērā uzņēmēju intereses un uzlieku tiem pārāk daudz pienākumu. Es piekrītu tam, ka uzņēmums ir sabiedrības ekonomiskais pamats. Tomēr daudzo uzņēmumu tieksme pēc nemitīgas izaugsmes, attīstības un peļņas nav tikai valsts ekonomiskās politikas virzītājs, bet vienlaicīgi arī cēlonis destruktīvām izmaiņām mūsu vides ekoloģiskajā līdzsvarā.
Komisijas noraidītā norma nodrošina reprezentatīvās iedzīvotāju daļas dalību sakarā ar šo vides jautājumu sabiedrisko apspriešanu, kas jau bija un ir noformulēta likuma 17.pantā, taču bez manis piedāvātajiem grozījumiem kalpo tikai kā skaista deklarācija. Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka, ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentas institūcijas atzinums, šis ziņojums tiks nosūtīts ierosinātājam pārstrādāšanai. Respektīvi, dialogs notiek tikai starp uzņēmumu un valsts institūciju bez jebkādas sabiedrības iesaistīšanas šajā procesā. Tajā pašā laikā ļoti bieži noslēguma ziņojuma neatbilstība programmai liecina vienkārši par kaut kādām rupjām kļūdām vai būtiskām izmaiņām, kas sabiedrībai tā arī paliek nezināms. Šāda lēmuma pieņemšanas kārtība ir laba augsne korupcijai, jo uzņēmums uz ekoloģisko jautājumu un mūsu veselības rēķina var sataupīt milzīgas summas.
Mans priekšlikums ir veikt sabiedrības aptauju gadījumā, ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai. Es stipri šaubos, ka dioksīni ūdenī vai skābais lietus šķiros kādus pēc nacionālās piederības vai pilsonības. Tāpēc nepieļausim deklaratīvas normas vides aizsardzības likumdošanā un nebaidīsimies mūsu uzņēmējiem uzlikt papildu pienākumus, kas vērsti uz vides saglabāšanu mūsu bērniem un mazbērniem. Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.
Debates... Ā, nākamais debatēs pieteicies deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Patiešām gribu vērst jūsu uzmanību uz šo priekšlikumu par sabiedriskās aptaujas lomas palielināšanu. Ne tikai tāpēc, kā jau te minēja šos argumentus, es neatkārtošos, bet tā galvenā lieta sabiedrības iesaistīšanai vides jautājumā ir tieši šīs aizas likvidēšana starp sabiedrību un valdību. Jūs paskatieties, un labi ziniet, ka arvien vairāk un vairāk, neskatoties uz ļoti lielām tur PR (Public Relations) aktivitātēm, šī plaisa starp sabiedrību un valdību veidojas arvien vairāk un vairāk. Nav noslēpums, kā jūs jau zināt, ka deputāts ir lamuvārds, deputāts ir lamuvārds un ka vispār arvien, kur vien var, notiek šī konfrontācija. Un patiešām, iesaistot sabiedrību un izskaidrojot sabiedrībai, un ja tas patiešām nāk par labu šai attīstībai un Latvijai kopumā un cilvēkiem, tad jau tāds projekts arī nesaskarsies ne ar kādu pretestību. Un normāli arī citās valstīs sabiedriskai aptaujai ir ļoti liela nozīme. Un pat neapstiprina šos projektus vispār, ja nav pozitīvs šis sabiedrības aptaujas viedoklis, tas ir, lai vienkārši būtu institūcijas vēl tāds papildu mehānisms, kā institūcijas piespiest runāt ar sabiedrību, uzrunāt. Jo kas notiek, kāda kārtējā firma grib celt parkā kaut kādu autostāvvietu vai lielveikalu, tad tā firma sarīko šo pseidosabiedrisko aptauju savā firmā, kas atrodas kaut kur varbūt ārpus Rīgas, sarīko kaut kādu simbolisku aptauju, un beigās kas notiek? Notiek tāda masveida ņirgāšanās par to sabiedrības aktīvo daļu, kuriem ir šīs sirdssāpes konkrēti par savas dzīves vides kvalitāti.
Es tiešām aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai ir komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
I.Emsis.
Godātie kolēģi! Es nedaudz pakavēšos pie šā priekšlikuma būtības, lai jūs saprastu, par ko ir runa.
Tolmačova kunga iecere sabiedrības viedoklim piešķirt lielāku lomu un nozīmi tiešām ir atbalstāma un apsveicama. Taču problēmas būtība ir šeit ierakstītajā redakcijā. Tolmačova kunga ieteiktā šā panta 2.daļas būtība ir tāda: ja Ietekmes uz vidi vērtējuma birojs atzīst, ka sabiedrības informēšana nav veikta pietiekami, tad viņš uzdod nevis sabiedrību informēt, bet pārstrādāt ziņojumu. Kolēģi, tas ir nesaprotami, jo, ja ziņojums ir labs un normāls, tad ir jāizdara neizdarītais darbs, nevis jādara darbs no jauna tikai tāpēc, ka nav izdarīta šī te sabiedrības informēšana. Tāpēc komisijas piedāvātajā redakcijā un oriģinālajā redakcijā ir teikts, ka kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, ja šajā ziņojumā ir konstatētas nepilnības vai neprecizitātes. Tātad tās ir jānovērš, un tad tikai tā lieta var tik strādāta. Vai arī uzdot ... ieklausieties.. vai arī uzdot ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu. Gadījumā, ja šī problēma ir bijusi tajā apspriešanā. Tātad komisijas redakcija precīzi pasaka, ko birojs dara katrā konkrētajā gadījumā.
Diemžēl Tolmačova kungs ir piedāvājis neadekvātu darbību. Tātad, ja nav bijusi apspriešana, viņš iesaka pārstrādāt ziņojumu. Es domāju, ka tas nav loģiski, jo tādā gadījumā ir jānodrošina apspriešana.
Tāpēc mans lūgums šajā brīdī, atbalstot Tolmačova ieceri, tomēr ir pieturēties pie komisijas lemtā un šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 17. – deputāta Tolmačova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 53, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Emsis.
18. – deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
19. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un tāpat kā iepriekšējais iestrādāts 20.priekšlikumā, kurš ir izteikts atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 19. un 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
21. – deputāta Tolmačova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts precizētā redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.

22. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
23. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
24. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
25. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
26. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
27. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
28. – deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 59, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Emsis.
29. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts 31.priekšlikumā.
Tāpat arī 30. – vides ministra priekšlikums – daļēji atbalstīts, iestrādāts 31.priekšlikumā.

Un 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš apkopo minētos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja.
Pret iepriekšminētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
32. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
33. – vides ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
34. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
35. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
36. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
37. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.

38. – vides ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Emsis.
Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu atbalstīt likumprojekta galīgo redakciju!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Dokumenta numurs 1964–B. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.
Saņemts šajā likumprojektā ir viens priekšlikums. To iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane.
Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Ziemeļatlantijas līgumu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Pīks.
R.Pīks (TP).
Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Pašreiz mums ir tāda diezgan burzma un aktuāli ir daudzi ikdienas jautājumi, un tādēļ it kā mēs pašu par sevi saprotam, pieņemam Ziemeļatlantijas līgumu, kur faktiski šobrīd, šodien tieši mēs pieliekam pēdējo punktu mūsu valsts ilgajā ceļā uz pievienošanos šim līgumam.
Varbūt es tikai dažos vārdos atgādināšu, ka visas valdības, visas Saeimas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir atbalstījušas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Arī mūsu ārpolitikas pamatvirzienos, kas tika 1995.gadā pieņemti, bija paredzēta šī pievienošanās. 1999.gadā Vašingtonas sammitā mēs tikām atzīti par kandidātvalsti oficiāli. Nākamais etaps bija 2002.gada 21.novembrī Prāgā, kur mēs tikām uzaicināti, un ļoti ātrā laikā – līdz 2003.gada 26.martam – jau mēs bijām sagatavojuši un parakstījām līguma papildprotokolus par pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam. Un gadu ir prasījis... šis pagājušais gads ir pagājis, kamēr visas Ziemeļatlantijas līguma valstis ir ratificējušas šo līgumu.
Un tātad, godājamie kolēģi, es apsveicu jūs visus, kas šo darbu ir darījuši, gan politiski, gan sagatavojušies mūsu iespēju robežās piedalīties aizsardzības spēkos Ziemeļatlantijas līguma ietvaros. Un aicinu šodien balsot otrajā lasījumā, jo neviens priekšlikums uz otro lasījumu saņemts nav. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Tā kā neviens priekšlikums uz otro lasījumu saņemts nav, tad arī debates nevar notikt par konkrētiem priekšlikumiem. Tādēļ es atvainojos deputātiem, kas ir pieteikušies debatēs. Debates mēs neuzsāksim. Un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – 5. (Aplausi.)
R.Pīks.
Paldies, godājamie kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Likums “Par Ziemeļatlantijas līgumu” pieņemts. Paldies! (Aplausi.)
Vārds īsam paziņojumam ārlietu ministrei deputātei Sandrai... Es atvainojos! Vārds īsam paziņojumam ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei!
S.Kalniete (ārlietu ministre).
Paldies! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es vēlos jums pateikties par šo balsojumu, jo šis ir patiesi vēsturisks brīdis, jo ar šo balsojumu Saeima apstiprināja Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, tādējādi atbalstot arī mūsu valsts pilntiesīgu iekļaušanos NATO. Šis notikums, kuram esam strādājuši jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajiem gadiem, tajā ir ietverts četru Saeimu, divu Valsts prezidentu, četru ārlietu ministru un astoņu Ministru prezidentu darbs.
2002.gada 21.novembrī Prāgā, pieņemot lēmumu par NATO paplašināšanu un jaunu dalībvalstu uzaicināšanu, alianses dalībvalstis

pāršķīra vēstures lapu, līdz ar šo lēmumu izdzēšot pēdējās Otrā pasaules kara atstātās pēdas un atjaunojot starptautisko taisnīgumu. Ar šo lēmumu Latvija atkal ir ieņēmusi sev piederīgo vietu Eiropas valstu saimē.
Šodien, balsojot par pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, jūs uz visiem laikiem atstājāt pagātnē okupācijas gadu desmitus. Tāpat kā tos laikus, kad Latvijas pilsoņi nevarēja justies droši un aizsargāti savā dzimtenē. Šodien ar jūsu atbalstu Latvija ir ieguvusi uzticamus sabiedrotos, uz kuru palīdzību varēsim droši paļauties grūtā brīdī un ar kuriem plecu pie pleca strādāsim, lai sargātu transatlantiskās telpas drošību, lai sargātu mūsu kopīgās demokrātiskās vērtības un padarītu drošu mūsu bērnu un mūsu bērnubērnu nākotni.
Es vēlreiz vēlos nobeigumā jums pateikties. Un tad, kad Latvijas karogs tiks pacelts pie NATO mītnes Briselē, tad es domāšu par tiem daudzajiem Sibīrijā nomocītajiem un trimdas bezcerībā nonīkušajiem. Kaut viņiem būtu bijis lemts šo brīdi piedzīvot un zināt, ka vēsture vairs nekad neatkārtosies!
Paldies! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Paldies ārlietu ministres kundzei.
Vārds īsam paziņojumam Golubova kungam.
A.Golubovs (LSP).

Cienījamie kolēģi! Jūs tikko nobalsojāt par iestāšanos NATO, par to līgumu. Bet tajā pašā laikā es gribu jums paziņot, ka pēc NATO karaspēka vadoņu nesenās uzstāšanās šeit pie mums Latvijā ir sagaidāms jau tuvākajā laikā šeit jauns karaspēks. Jūs nobalsojāt par Latvijas okupāciju! (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es iedošu vārdu deputātam Jurim Dobelim par procedūru. Lūdzu! Ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim!

J.Dobelis (TB/LNNK).
Pietkevič, aiztaisi muti ciet un klausies! Tātad...
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs, jums nav tiesību tā runāt!
J.Dobelis.
Tātad kolēģi, lūdzu, mēs bijām nupat... mēs nupat nobalsojām. Žēl, ka mēs netikām pie debatēm, jo varbūt kādam ir mainījušās domas uz otro lasījumu, un tāpēc vajadzēja atļaut debates. Bija cilvēki pieteikušies. Arī ārlietu ministrei iznāca ļoti neērts stāvoklis, jo visi te runāja, staigāja riņķī, un praktiski neviens viņā neklausījās. Un beigās Aleksandrs Golubovs... Nu, viņš ir Golubovs, tur nav ko brīnīties. Tā ka man liekas, ka mēs tik svarīgu lēmumu tādā svarīgā brīdī diezgan vieglprātīgā gaisotnē pieņēmām. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Dobeļa kungs, jūs, lūdzu, lasiet Saeimas Kārtības rulli attiecībā par likumprojekta apspriešanu!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Alberts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija diemžēl nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, un tādēļ lūdzu kolēģus nobalsot par šo te likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamā Prezidija priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2065, tie ir uz trešo lasījumu sagatavotie grozījumi Pasta likumā.
1.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
2.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
3.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
4.priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis – atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Arī 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
10. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
20. – satiksmes ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
27. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
29. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
34. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
36. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 38 . – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Tie bija visi priekšlikumi, kas iesniegti likumprojektam “Grozījumi Pasta likumā” trešajā lasījumā. Tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šā likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Pasta likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.
Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Nacionālās drošības komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likuma “Par valsts noslēpumu”” ar reģistrācijas numuru 558 trešajam lasījumam.
Neviens priekšlikums netika saņemts, un lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””. Trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2082 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””.
Ārlietu komisija ir sagatavojusi šo likumprojektu trešajam lasījumam.
1.grozījums – tieslietu ministra vietā iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
2.priekšlikums – Ārlietu komisijas priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
3. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijas atzinums – daļēji atbalstīt. Un tas ir iekļauts 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.

5. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.
6. – aizsardzības ministra priekšlikums. Komisijas viedoklis – atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
G.Bērziņš.

Ar to ir izskatīti visi priekšlikumi šajā likumprojektā. Un es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 7, atturas – 1. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifa kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Vilnis Edvīns Bresis.
V.E.Bresis (ZZS).
Godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija laika posmā no otrā līdz trešajam lasījumam par šo likumprojektu nav saņēmusi nevienu papildinājumu vai priekšlikumu. Un tāpēc komisija lūdz pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums likumā “Par grāmatvedību””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Kolēģi! Priekšlikumi trešajam lasījumam nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums “Grozījums likumā “Par grāmatvedību”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”. Otrais lasījums
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)”.
Ārlietu komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, kurš ir arī atbildīgās – Ārlietu komisijas priekšlikums. Un Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Ķikuste.
Lūdzu Ārlietu komisijas vārdā minēto likumprojektu pieņemt arī otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs 615.
Likumprojekts paredz pilnvarot Ministru kabinetu noteikt tos sprādzienbīstamus un ugunsbīstamus priekšmetus un īpaši svarīgus objektus, kuros izveidojami ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, kā arī kritērijus, pēc kādiem objekts iekļaujams to sprādzienbīstamu un ugunsbīstamu objektu sarakstā, kuros izvietojami ugunsdrošības un ugunsdzēsības glābšanas dienesti, kā arī kārtību, kādā minētajā sarakstā iekļaujami īpaši svarīgi objekti.
Aizsardzības un iekšlietu komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nolēma to konceptuāli atbalstīt. Lūdzu arī jūsu atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.marts. Paldies!

Pirms tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu – iekļaut šodienas, 26.februāra, darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Detektīvdarbības likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Paldies! Cienījamie kolēģi! Reģistrācijas nr. dokumentam 617. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu Detektīvdarbības likuma atbilstību Eiropas Kopienu dibināšanas līguma prasībām. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un nolēmusi atbalstīt konceptuāli pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 3.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Mobilizācijas likumā”.
J.Dalbiņš (TP).
Strādāsim ar dokumentu – reģistrācijas nr.616. Grozījumu būtība ir noteikt materiāli tehniskā nodrošinājuma paraugnormas civilās aizsardzības formējumu izveidei, uz kuru pamata tiks izstrādātas materiāli tehniskā nodrošinājuma normas katram formējumam, un tās apstiprinās attiecīgā ministrija, kas ir atbildīga par nozares darbību apdraudējuma gadījumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja minēto likumprojektu un nolēma konceptuāli atbalstīt.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.marts.

Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Šiliņš. Lūdzu!
V.Šiliņš (JL).
Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” (reģ. nr.352). Uz otro lasījumu ienākuši vairāki priekšlikumi.
1. – redakcionālas dabas Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš.
2. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā skatīts, atbalstīts daļēji un iestrādāts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu!
V.Šiliņš.
5. iestrādāts. 5.priekjšlikumā iestrādāts!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 32, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.
V.Šiliņš.
3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 17, neviens neatturas. Priekšlikums guvis atbalstu.
V.Šiliņš.
4. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
V.Šiliņš. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 2, atturas – 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Tālāk, lūdzu!
V.Šiliņš.
6. – deputāta Latkovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
V.Šiliņš.
7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Abalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
V.Šiliņš.
8. – Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā un atbalstīts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 6, atturas – 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
V.Šiliņš.
5.marts.
Sēdes vadītājs.
5.marts. Paldies!
Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... referenta nav.
Izskatām likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu nr.1939 – likumprojektu “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums”. Sociālo un darba lietu komisija ļoti pamatīgi izskatīja šo likumprojektu, pieaicinot ļoti daudz ekspertu, un likumprojekta būtība ir sociāli nodrošināt personas, kas strādā atsevišķās profesijās, kurās pēc noteikta laika nostrādāšanas darbs saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai arī kļūst sociāli bīstams. Arvien biežāk izskan jautājums par speciālu izdienas pensiju noteikšanu dažādām strādājošo profesijām. Pagājušā gada beigās pieņēmām šādu likumu par SAB darbiniekiem. Izdienas pensijas piešķiršanas motivācija ir saistīta ar to, ka pēc noteikta vecuma sasniegšanas darbs noteiktās profesijās ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu.
Izskatot likumprojektu, Sociālo un darba lietu komisijā notika plašas debates un tika pieaicināti daudzi eksperti. Tātad pirmkārt piedalījās komisijas sēdē labklājības ministre Dagnija Staķe, Kultūras ministrijas vecākā referente teātru jautājumos Ilze Kļaviņa, Kultūras ministrijas vecākā referente mūzikas jautājumos Dace Vilsone, tāpat piedalījās Latvijas Nacionālās operas galvenais baletmeistars Aivars Leimanis, Latvijas Teātru darbinieku savienības priekšsēdētāja Lolita Kalna, tāpat piedalījās arī no Finanšu ministrijas Budžeta departamenta labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vadītāja Anita Ķemme un daudzi arodbiedrību pārstāvji.
Likumprojektā minēto profesiju pārstāvjiem profesionālā darbība ir saistīta ar zināmu specifiku. Tiem jābūt labā fiziskā un garīgā formā. Ievērojot mākslinieku šībrīža atalgojuma līmeni, faktiski līdz likumā “Par valsts pensijām” noteiktam vecumam nav iespējams ne strādāt, ne arī šo formu uzturēt. Jo es domāju, ka mēs neviens nevaram iedomāties baletdejotāju 62 gadu vecumā, dejojot uz skatuves uz

pirkstgaliem. Bet mēs nevaram arī pieņemt, ka viņš varētu to nedarīt, ja viņš ir oficiāli darbā. Tātad ir vienīgā iespēja viņam šo darbavietu pamest.
Vai šeit noteikti der izglītība mūža garumā, arī tik noteikti to nevar apgalvot. Ir jāpiemin, ka pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem šis likumprojekts attiektos aptuveni uz 500 personām. Tas paredz izdienas pensijas izmaksu 50% apmērā no mākslinieka vidējās darba samaksas pēdējo piecu gadu laikā. Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kultūras sektorā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2003.gadā bija 165 lati. Pēc aptuveniem aprēķiniem uz izdienas pensiju 2005.gadā varētu pretendēt 50 mākslinieki. Turklāt potenciālie izdienas pensijas saņēmēji, protams, ir motivēti turpināt strādāt un meklēt iespēju pārkvalificēties, jo šī izdienas pensija nebūs tik liela, lai viņš varētu tā labi nodrošināt savu dzīvi un iztiku, lai varētu būt priecīgs par to, ka nevarēs strādāt.
Komisijā tika izvērtēta iespēja, ko paredz arī šodien spēkā esošā likumdošana, kas nosaka iespēju personas sociālajai aizsardzībai jau no ātrāka vecuma, tas ir, no 1998.gada 1.jūlija spēkā ir likums par privātajiem pensiju fondiem. Līdz ar to tātad varētu iemaksāt šos līdzekļus privātajos pensiju fondos. Bet vai no 165 latiem mākslinieks savā dzīves laikā var atļauties iemaksāt šos līdzekļus privātajos pensiju fondos?
Bet arī tad viņi šo pensiju varētu saņemt no 55 gadu vecuma. Minēto tiesību iegūšana vēl no ātrāka vecuma ir paredzēta Ministru kabineta 1998.gada 28.aprīļa noteikumos par profesijām, kurās strādājošajiem var paredzēt speciālu pensiju plānus arī privātajos pensiju fondos. Tomēr, ievērojot mākslinieku niecīgo atalgojumu, tika atzīts, ka šāda veida apdrošināšana būtu grūti realizējama, jo reālā darba samaksa neļauj efektīvi izmantot privāto pensiju fonda sistēmas iespējas.
Vienlaikus jāpiemin, ka tas arī neaptvertu to personu grupu, uz kurām neattiektos iepriekšējā apdrošināšana. Tie ir mākslinieki, kuriem būtu jāpensionējas tuvāko gadu laikā. Tādējādi nav iespējams veidot pietiekamu uzkrājumu, lai kaut minimāli persona tiktu sociāli aizsargāta.
Nu, komisiju ietekmēja arī vēl aspekts par to, ka tomēr mēs esam ļoti ieinteresēti, lai arī mākslinieku aprindās ienāktu jaunie mākslinieki. Bet kā tie cilvēki, kuriem Dievs ir devis šo talantu, kuriem tas būtu jāattīsta, jāpiedalās šajā mākslas darbā, kā lai viņi uzdrošinās šos savus talantus izkopt, iet uz šo profesiju, ja labi zina, ka 38 gados, 40, 50 gados viņi nebūs vairs spējīgi strādāt, un, kā jau teicu, arī māksliniekam nav gluži piemērojama šī pārkvalificēšanās uz citām profesijām.
Protams, arī starp māksliniekiem būs ļoti daudzi cilvēki, kuri atradīs citu nodarbošanos, kuri strādās kā pedagogi un tā tālāk. Bet šis likums pasargātu tos nedaudzos mūsu māksliniekus, kuriem tomēr šī iespēja būtu liegta.
Tādēļ arī Sociālo un darba lietu komisija lēma pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu pie šī likumprojekta, protams, būs vēl pietiekoši jāpiestrādā, bet es arī Saeimu lūgtu atbalstīt likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Tautas partijas deputātu iesniegtais likumprojekts par valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensijām mākslinieku sabiedrībā tika uzņemts ļoti pozitīvi. Es varu tikai atzīmēt to, ka visā šā likumprojekta apspriešanas gaitā mākslinieki neaicināti paši ļoti aktīvi piedalījās, virzīja savus priekšlikumus, kaut gan likumprojekts faktiski vēl nav pieņemts pirmajā lasījumā, bet aktivitātes ir milzīgas.
Te jau Stalidzānes kundze minēja, cik šo te mākslinieku... gan sabiedrisko organizāciju, gan profesionālo organizāciju pārstāvju piedalījās šī likumprojekta apspriešanā. Es gribu teikt, ka ļoti lielu izpratni šis likumprojekts arī saņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, un es gribētu teikt tā, ka ļoti labi, ka deputātu vidū ir profesionāli mākslinieki, kā Ausma Kantānes kundze, kura atbalsta šo likumprojektu, kā Raimonds Pauls... Un mēs varam tikai pateikties šiem cilvēkiem, kuri ļoti labi izprot šo problēmu, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams.
Es aicinu nobalsot deputātus pirmajā lasījumā un turpināt pilnveidot šo likumprojektu, ko gaida mākslinieki! Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru un teātru mākslinieku izdienas pensiju likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 20. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Stalidzānei! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J.Stalidzāne (LPP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13.marts.
Sēdes vadītāja.
13.marts. Paldies! Iebildumu nav.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Lūdzu!
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie deputāti! Grozījumi Valsts statistikas likumā paredz izmaiņas, lai neradītu neizpratni par normu pielietojumu. Centrālā statistikas pārvalde var izdot ārējos normatīvos aktus tikai uz likuma, Ministru kabineta un starptautisko normu pamata. Ministru kabinets katru gadu ar noteikumiem apstiprina programmu, kur ir norādīti statistisko veidlapu kodi, pēc kuriem Centrālā statistikas pārvalde katru gadu apstiprina statistiskās veidlapas. Ievērojot iepriekšminēto, nav nepieciešams statistiskās veidlapas apstiprināt ar Ministru kabineta noteikumiem, jo faktiski tas jau ir izdarīts ar ikgadējās programmas apstiprināšanu. Un arī ir nepieciešams saskaņot likuma normu ar likuma “Par vides aizsardzību” normām.
Komisija izskatīja likumprojektu, akceptēja to pirmajam lasījumam un ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 5.marts.
Sēdes vadītājs.
Un izskatīšana otrajā lasījumā?
S.Fjodorovs. 18.martā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies!
Nākamais – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Vaidere.
I.Vaidere (TB/LNNK).
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā” ir nepieciešams, lai sakārtotu attiecības dzelzceļa transporta jomā, kuras pašlaik pamatā tiek risinātas kā privāttiesiskas attiecības, un pašlaik dzelzceļa nozarē nav tieša starptautiska, publiska, tiesiska regulējuma.

Līdz šim nav bijušas noteiktas kompetentās institūcijas, nav definētas arī pierobežas dzelzceļa administrācijas, kas veiktu kontroli un nodošanu. Nav definēts arī dienesta personāls.
Minētais likumprojekts, minētais nolīgums šo jomu lielā mērā sakārtos. Es īpaši gribu uzsvērt arī šā nolīguma lomu nākotnē, jo tas palīdzētu risināt arī visai samilzušās problēmas valsts un Valgas ekonomiskajās attiecībās un ļautu nākotnē runāt par Valgas dzelzceļa mezgla izmantošanu arī kopīgi ar Latviju. Tāpat šim nolīgumam būtu arī liela nozīme Eiropas Savienības dzelzceļa tīkla attīstībā pēc pievienošanās, savienojot Eiropas Savienības Ziemeļvalstis ar valstīm Eiropas Savienības vidienē un dienvidos. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Vaidere.
Lūdzu Saeimu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 2.martu!
Sēdes vadītājs.
2.marts. Paldies! Iebildumu nav.

Nākamais – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Škapars. Lūdzu!
Ē.Škapars (JL).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu nr.2085. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 46 priekšlikumus.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Škapars.
2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

Ē.Škapars.
3. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Škapars.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Ē.Škapars.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Škapars.
6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Škapars.
7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
Ē.Škapars.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Ē.Škapars.
9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Škapars.
10. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
Ē.Škapars.
11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.
Ē.Škapars.
12. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 44, atturas – 1. Priekšlikums nav guvis atbalstu.
Ē.Škapars.
13. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 34, atturas – 8. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 13. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 34, atturas – 13. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!
Ē.Škapars.
14. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 15. – finanšu ministra Dombrovska priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti... Atklājam debates par 14.priekšlikumu. Gundars Bērziņš. Lūdzu!
G.Bērziņš (TP).
Godātie kolēģi! Iepriekšējā balsojumā, ja jūs sapratāt, par ko jūs nobalsojāt, tie, kas balsoja “pret”, par to, ka apbedīšanas pakalpojumi no 1.maija tiks aplikti ar pievienotās vērtības nodokli. Protams, ļoti svarīgi ir visas dzīves laikā maksāt nodokļus, bet valdībai tas šķiet

tik būtiski, ka ir jāpieņem lēmums ar 1.maiju aplikt arī apbedīšanas pakalpojumus. Par to jūs nobalsojāt, lai jūs saprastu, par ko jūs nobalsojāt vienkārši.
14. un 15.priekšlikums skar masu informācijas līdzekļu aplikšanu ar 5% pievienotās vērtības nodokļa likmi.
Tas, ko es gribētu atzīmēt: Tautas partijai ļoti pozitīvi ir tas, ka Saeima un valdība ir sapratusi, ka iepriekš pieņemtā redakcija, kur ir reglamentēts tas, ka pēc apjoma tiks noteikts, kuriem masu informācijas līdzekļiem būs piemērota 5% likme un kur būs 18%, ir skaidrs, ka šī norma ir pilnīgi nederīga, un ir piedāvāts šo normu mainīt.

Jāatzīst, ka masu informācijas līdzekļu, sevišķi drukāto masu informācijas līdzekļu, tirgū reklāmas apjomi gandrīz visiem lielajiem dienas un nedēļas laikrakstiem pārsniedz 50%. Eiropas Savienības valstīs, kur tirgus ir lielāks, ir diezgan bieži un raksturīgi, ka 80% no ieņēmumiem vispār veido reklāmas ieņēmumi. Un, nešaubīgi, šīs lietas, teiksim, risinājums iepriekšējā tekstā bija nepietiekams un visi tie tiktu aplikti.
Šobrīd atšķirīga ir varbūt pieeja, un doma abos priekšlikumos – 14. un 15. ir vienāda, un principā es domāju, ka mēs šobrīd piekritīsim otrajā lasījumā arī tam, ka būtu šī Dombrovska kunga redakcija, tikai es gribu norādīt uz tām atšķirībām, kas ir šajos priekšlikumos. Es neesmu pats pārliecinājies, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja teica, ka tas ir saskaņots ar Preses izdevēju asociāciju. Es ceru, ka mēs nākamajā sēdē uzklausīsim viņus pašus.
Un kāda ir tā būtiskākā atšķirība? Tautas partija piedāvā, ka masu informācijas līdzekļi, arī elektroniskie, jo masu informācijas līdzekļu definīcija ietver sevī ne tikai drukātos, bet arī elektroniskos masu medijus, tiek aplikti ar 5% likmi, izņemot divus gadījumus. Erotiskie, pornogrāfiskie izdevumi, kas bija arī iepriekš, un reklāmizdevumi. Katram masu informācijas līdzeklim, saņemot darbības uzsākšanas atļauju vai veicot kādu periodisku izdevumu reģistrāciju un iznākšanu, licencē ir fiksēti uzdevumi un mērķi. Un, manuprāt, būtu ļoti vienkārši un viegli kontrolēt – tikai gadījumos, ja šis izdevums tiek izveidots ar pilnīgi 100% vajadzību ievietot reklāmas sludinājumus, būtu piemērojama 18% likme.
Paskatāmies, kas ir rakstīts finanšu ministra priekšlikumā. Nelasīšu varbūt sākumā, tātad saistībā ar reklāmizdevumiem, tātad te ir definīcija: “Kuru saturiskā ievirze un uzdevumi ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana.” Man šķiet, ka šinī gadījumā subjektīva vērtējuma iespējamība ir ļoti augsta, jo šeit ir noteikta komercsludinājumu publicēšana. Kā jau es minēju, pēc finansiālā apjoma jebkuram izdevumam tas šobrīd jau ir 50%. Tad attieksies uz viņu šis vai neattieksies? Un es aicināšu vēl debatēt uz trešo lasījumu. Protams, es domāju, ka šeit ir laba iespēja panākt tādu pilnīgu sapratni un kompromisu, jo lielās līnijās, es saprotu, arī “Jaunajam laikam” varbūt zudušas tās ambīcijas, ka šis iepriekšējais priekšlikums bija ļoti ideāls, un viņi ir sapratuši, ka tā bija rupja kļūda, un tas jau ir liels solis uz priekšu. Es ceru, ka uz trešo lasījumu kopā ar Preses izdevēju asociāciju vēl noņemsim visas šaubas, jo šeit ir šaubas tikai par pielietošanu. Bet šinī gadījumā es piekristu, ka šobrīd tiek uzskatīts, ka 14.priekšlikums iekļauts 15., kaut gan es vēlreiz uzsveru: man šķiet, pielietošanas jautājumā šeit ir iespējami subjektīvi vērtējumi.
Sēdes vadītājs.
Paldies! Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14. un 15.priekšlikumu.
Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, pieci deputāti ir iesnieguši lūgumu – turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 3, neviens neatturas.
Turpinām izskatīt likumprojektu! Lūdzu, Škapara kungs!
Ē.Škapars.
16. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
Ē.Škapars.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
Ē.Škapars.
18. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Ē.Škapars.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Ē.Škapars.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

Ē.Škapars.
21. – finanšu ministra priekšlikums. Ir iestrādāts komisijas 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Ē.Škapars.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
Ē.Škapars.
24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
Ē.Škapars.
25. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
Ē.Škapars.
26. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Škapars.
Arī 27. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Škapars.

28.priekšlikums – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Ē.Škapars.
29. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP).
Godātie deputāti! Saistībā ar Tautas partijas iesniegto priekšlikumu, kas varbūt skar pamatā vienu sfēru, un šobrīd mēs esam piekrituši, ka turpinās diskusija arī uz trešo lasījumu un ka problēmas risinājums ir iespējams arī trešajā lasījumā. Es vienkārši izstāstīšu, kāda šobrīd ir šī te problēma un ko mēs piedāvājam. Šobrīd likums “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas tiek pieņemts, paredzēs to, ka, ievedot no trešajām valstīm dažādas izejvielas un citas ražošanai nepieciešamas lietas, muitas nodoklis būs jāmaksā, ievedot uz robežas. Un jūs zināt, pantos, kur iepriekš ir minēta priekšnodokļa apmaksas kārtība, ja eksporta apjoms nepārsniedz 50% no ražošanas apjoma, tad tas ir pamatā iespējams vienreiz gadā.
Un ievedot dažādus šos materiālus un piemēram, ja lauksaimniekiem... piemēram, ļoti konkrēts gadījums: Latvijā diezgan grūti ir šobrīd iegādāties, teiksim, dzīvniekus, govis ganāmpulka paplašināšanai, un pamatā pagājušajā gadā no Igaunijas Latvijā vien ir ievesti apmēram 500 šķirnes lopi, kuru katra cena ir diemžēl ļoti, ļoti augsta. Un ievedot, piemēram, šos te lopus uz robežas, tas maksā desmitos tūkstošu latu, uzreiz ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis pilnā apjomā par šo kravu. Kaut gan formāli veidojas situācija, ka ievedējs, paņemot kredītu, praktiski iegūst uzreiz tiesības šo summu pieprasīt atpakaļ kā priekšnodokli, jo viņa bilancē ir šī pārmaksātā summa. Faktiski viņam šo summu ir tiesības pieprasīt nākamajā gadā, nu vidēji garākais termiņš varētu būt gads vai pusgads, un tad vēl tas ir saistīts ar trīs vai cik mēnešu pārbaudi un citām lietām. Un šādā veidā summas, kas tiek no uzņēmējiem iesaldētas, ir ļoti lielas. Mans vērtējums un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrija apstiprināja, ka summas varētu būt mērāmas desmitos miljonu latu.
Faktiski šie priekšlikumi nekādā veidā neietekmē tekošo nodokļu iekasēšanu, jo jāiemaksā ir tieši tikpat, cik jāiemaksā ir arī iepriekšējā sistēmā, tikai ir problēma, ka uzņēmējam nav jākreditē valsts par desmitiem miljonu latu gada laikā.
Mēs piedāvājam ko? Ka ievedot šīs preces un dažādus līdzekļus...tā kā tas ir arī vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, šī kārtība nebūtu jauna, gan pilnībā šāda sistēma darbojas tikai divās Eiropas Savienības valstīs, bet pietiekami dinamiskās valstīs, tātad tas nav pretrunā arī ar direktīvām... ka ievedot šīs preces, nevis summa būtu jāsamaksā uz robežas un tanī brīdī vai veicot atmuitošanu, bet tā būtu jāiekļauj ikmēneša deklarācijā par pievienotās vērtības nodokli, kur summētos summas, kas ir jāiemaksā budžetā un summas, uz kurām uzņēmējiem ir tiesības saņemt atpakaļ kā priekšnodokli, un tad tas atlikums, reālā summa, kas pienākas budžetam, uzņēmējs vienkārši to samaksātu.
Kāda varbūt ir problēma? Es arī diskutējot un arī piekrītot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai, Finanšu ministrijai, šobrīd analizējot situāciju, es piekrītu tam, ka šeit varētu būt... jo par to, ka, piemēram, saistībā ar lauksaimniekiem šis gadījums nav korekts un nav ekonomiku veicinošs, to arī Finanšu ministrija atzina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.
Kas šinī priekšlikumā varbūt varētu būt bīstams? Man šķiet, ka bīstama varētu būt patēriņa preču ievešana, jo tanī brīdī tās patēriņa preces, teiksim, ienāk, un tās nav pārdotas, un tanī brīdī nesamaksā nodokli, un tad notiek kaut kādi pastarpināti darījumi.
Jā, es piekrītu, ka tas priekšlikums varbūt savā veidā satur zināmas bīstamības, un tāpēc varbūt arī mēs šodien nu tā mierīgi esam piekrituši, ka šobrīd otrajā lasījumā atbalstām komisijas variantu. Jā, patēriņa precēm ir liela bīstamība.
Un es domāju, ka uz trešo lasījumu mēs meklēsim tālākos kompromisus, jo Finanšu ministrija arī minēja, ka to gadījumu, kas ir minēts saistībā ar lauksaimniekiem, ir iespējams risināt arī esošajā situācijā un atrast risinājumu.
Tāpēc Tautas partija uzskata, ka tas ekonomikas attīstībai un tautsaimniecībai ir ļoti svarīgi. Un strādāsim tālāk kopīgi ar priekšlikumu pilnveidošanu, lai izslēgtu arī visas tās negatīvās parādības, kas varētu būt.
Tāpēc es vienkārši paudu savu viedokli, bet šobrīd mēs piekrītam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklim.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Paldies!
Lūdzu ziņotāju par nākošo priekšlikumu.
Ē.Škapars.
30. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Netiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
31. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
32. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Arī 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
38. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
39. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
41. – finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
43. – Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.

44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Un arī 45. un 46. – Juridiskā biroja priekšlikumi – ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Ē.Škapars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2.marts. Paldies!
Ē.Škapars.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Izskatīsim likumprojektu, kura numurs ir 2088.
1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir daļēji atbalstījusi un ietvērusi savā 2.priekšlikumā. Komisija lūdz atbalstīt 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
3.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, kur ir pateikusi, ka līdzšinējā kārtībā, izmantojot privatizācijas sertifikātus, varēs izpirkt zemi pilsētās joprojām par šiem parastajiem sertifikātiem, un, ja gadījumā netiks noslēgts triju mēnešu laikā līgums ar Hipotēku un zemes banku, šis zemes piešķiršanas lēmums zaudēs spēku. Lai paātrinātu zemes reformu, šāda norma tiek lūgta atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Urbanovičs. Un šie priekšlikumi – 4., 5. un 6. – ir skatāmi kopsakarībā. Komisija ir noraidījusi 4. un 5.priekšlikumu tāpēc, ka ir sagatavojusi jaunu redakciju kā 6.priekšlikumu, un šeit ir ļoti koncentrēti pateikusi, kas notiek tad, ja netiek izpildīti visi nosacījumi, netiek šā gada laika izgatavoti zemes plāni, un ka joprojām tiem zemes lietotājiem, kuri nebūs gribējuši šā gada laikā izpildīt visus likuma nosacījumus un reģistrēt savu īpašumu, saglabāsies nomas tiesības, kaut arī īpašuma tiesības būs valstij vai pašvaldībai.(Starpsauciens” Balsot!”)

Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 4. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 44, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts
Deputāti lūdz balsojumu arī par 5. – deputāta Solovjova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 66, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts. Un deputātiem nav iebildumu pret 6. – atbildīgās komisijas priekšlikumu.

A.Seile.
Paldies! 7.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Un šajā priekšlikumā tiek pateikts, ka zeme, kura pēc zemes reformas pabeigšanas paliek brīva, tiek piešķirta valstij vai pašvaldībai cita likuma noteiktā kārtībā. Tas ir likums “Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām”. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.

8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, lūdzot precizēt datumu, un ir jāskata kopsakarībā 8., 9. un 10.priekšlikums. Komisija savā 10.priekšlikumā ierosina izslēgt otrā lasījuma tekstu. Un, ja šis priekšlikums tiek atbalstīts, tad 8. un 9.priekšlikums faktiski nav vairs balsojams.
Sēdes vadītāja.
Pret komisijas viedokli par 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Par 9.priekšlikumu atklājam debates.
Deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mūsu rokās ir iespēja, spēks un vara. Un tāpēc es gribu teikt, ka mēs varam nobalsot par jebkuru likuma grozījumu, arī tādu, kāds piedāvāts 17.pantam. Taču pēc mūsu balsojuma vēlētājs spriedīs par Saeimas kompetenci un godaprātu. Pret šādu grozījumu, ar kuru 2004.gada februārī gribam noteikt, kas bija jāizdara zemes īpašniekam līdz pagājušā 2003.gada 31.decembrim, būtu jāiebilst katram šajā zālē sēdošam juristam, kuru šeit nav mazums.
Jāiebilst tāpēc, ka likumdevējs nedrīkst uzlikt pilsonim pienākumu ar atpakaļejošu datumu, jo zemes īpašniekam vai arī mantiniekam ir tiesības griezties ar savu vajadzību Centrālajā zemes komisijā, kā to nosaka šā likuma 17.pants, līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim. Ja mēs pieņemsim piedāvāto grozījumu komisijas akceptētajā variantā, tad kurš no mums ies pie tiesas un izskaidros, kāpēc Centrālā zemes komisija atsakās skatīt lūgumus, ko zemes īpašnieks iesniedzis likumā noteiktā termiņā šā likuma darbības laikā.
Tādēļ es nevaru piekrist komisijas viedoklim un lūdzu neakceptēt piedāvāto aplamību, bet nobalsot par jurista Pētera Simsona priekšlikumu. Paldies par uzmanību! Lūdzu atbalstīt Pētera Simsona priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, deputāte Anna Seile!
A.Seile.
Godātie deputāti! Manuprāt, Jaundžeikara kungs īsti neizprot Simsona kunga ierosinājuma būtību. Lieta ir tā, ja mēs izslēdzam visu otrā, tas ir, pirmā lasījuma redakciju, tādā gadījumā paliek spēkā spēkā esošā likuma redakcija, kura pasaka, ka Centrālajā zemes komisijā un tiesā var neierobežoti pārsūdzēt jebkuru lēmumu par kompensācijas vai mantošanas tiesību piešķiršanu. Bet tas, ko Simsona kunga ierosinājums pasaka, pasaka to, ka tikai ja līdz šā gada beigām – līdz 2004.gada 31.decembrim – pieprasīta kompensācija, tad to vēl var piešķirt un tās tiesības var pārsūdzēt. Tātad faktiski Simsona priekšlikums sašaurina šo pieprasījuma loku. Komisija lūdz atstāt veco kārtību – visu izslēdzot laukā.
Es ierosinu nebalsot par Simsona ierosinājumu, bet atbalstīt 10. – komisijas priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 9. – deputāta Simsona priekšlikumu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 31, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
10.priekšlikumu iesniegusi komisija. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Paldies! Visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
A.Seile.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 8.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Pagājušajā nedēļā mēs atbalstījām steidzamības kārtībā otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”, kurus bija izstrādājusi Tieslietu ministrija saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu, kurš noteica, ka ir jāmaina advokatūras darbības tiesiskais regulējums.
Darba grupa izstrādāja ļoti apjomīgu šo grozījumu projektu, un pagājušajā nedēļā steidzamības kārtībā mēs atbalstījām tikai to minimāli nepieciešamo, lai mēs būtu izpildījuši Satversmes tiesas sprieduma prasības. Bet tātad ir izstrādāts apjomīgāks grozījumu projekts Advokatūras likumā, kurš pašreiz konkrēti jau piedāvā pilnveidot zvērinātu advokātu disciplinārlietas ierosināšanas un izskatīšanas mehānismu, tiek noteikta jauna zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanas kārtība, kura palielinās iespēju pretendentiem tikt uzņemtiem zvērinātu advokātu palīgu amatā, un savukārt zvērināti advokāti varēs brīvi izvēlēties pretendentus savu palīgu amatam. Tāpat tiek samazināts arī darbību termiņš zvērinātu advokātu palīgu amatā, pēc kura izbeigšanās tas dod tiesības zvērinātu advokātu palīgam kārtot advokāta eksāmenu. Un savukārt, lai nodrošinātu zvērinātu advokātu palīgu zināšanu un sniegtās juridiskās palīdzības kvalitātes pārbaudi, tiek noteikta zvērinātu advokātu palīgu eksaminācija pēc noteikta laika perioda, kas arī ir ļoti būtisks likuma grozījums, jo viena daļa juristu tieši par to bija izteikuši pārmetumus, ka Zvērinātu advokātu padome ļoti subjektīvi dažkārt pieiet jautājumam par advokātu eksāmenu rīkošanu vispār un pēc tam paši var subjektīvi arī pēc nokārtota eksāmena lemt par to, vai cilvēks var kļūt par zvērinātu advokātu vai nevar kļūt.
Bez tam šajā likumprojektā ir arī precizētas normas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 16.februāra direktīvas ieviešanu par to, ka Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kuriem ir savās mītnes zemēs varbūt citādi amatu nosaukumi, profesijas nosaukumi, šis likumprojekts tātad paredz precīzu kārtību, kādā šādi advokāti var piedalīties Latvijā konkrēti tiesas procesos.
Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimai atbalstīt pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.marts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Dokuments nr.1949. Šo likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets, sagatavojusi arī Zemkopības ministrija, un

likumprojekta saturs nosaka to, ka vajag noslēgt cukura nozares līgumu starp cukurbiešu audzētāju nevalstiskajām organizācijām un cukurbiešu pārstrādātājiem.
Šis likumprojekts darbosies tikai līdz 1.maijam, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, un tas ir izveidots, lai tiktu jau ātrāk saskaņoti starp ražotājiem un audzētājiem šo Eiropas Savienības direktīvu nosacījumi.
Komisija tāpēc, ka šī likuma darbības termiņš ir paredzēts tik īss, tikai līdz 1.maijam, lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 5, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Seile.
Komisija ir izvērtējusi šo likumprojektu un atbalstījusi arī pirmajā lasījumā. Lūdzu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
A.Seile.
Komisija uzskata, ka jau nākamajā plenārsēdē varētu skatīt šo likumprojektu, tas ir, 4.martā. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.marts.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.marts un izskatīšanas laiks – 4.marta sēdē. Paldies!
A.Seile.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Jevgenijai Stalidzānei. Lūdzu!
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde – pulksten 11.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Pīkam.
R.Pīks (TP).
Godājamie kolēģi, Ārlietu komisijas locekļi! Ārlietu komisijas sēde – pulksten 11.15 Ārlietu komisijā. Paldies!

Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dobelim.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Lai kā tas arī nebūtu, es tomēr gribētu pievērst uzmanību tam svinīgajam brīdim, kāds šodien mums bija. Žēl, ka mums iznāca tik pliekana šī brīža atzīmēšana. Bet tas, ko Latvija iesāka 1991.gada rudenī, kad Augstākās padomes Prezidijs pirmo reizi nolēma piedalīties Ziemeļatlantijas asamblejas sēdēs ar savu lēmumu, to nedrīkst aizmirst. Un šodien diemžēl mēs esam tādi vieglprātīgi kaut kā, un uz to, kas mūsu vēsturē ir svarīgs, mēs skatāmies ārkārtīgi vieglprātīgi. Tas viss, kas šodien notika, tiks atzīmēts, un vēsturnieki kādreiz to pētīs un brīnīsies, kāpēc Saeimas deputāti daudzu desmitu gadu padarīto darbu nav pratuši svinīgi atzīmēt. Vienīgā atzīmēšana ir to cilvēku, kam nepatīk neatkarīga Latvija, ņirgāšanās par šo datumu. Nekas cits.
Tā ka es tomēr apsveicu visus kolēģus, it īpaši tos, kas no pirmsākumiem ir strādājuši šajā virzienā, un es esmu ļoti priecīgs, ka šis darbs ir pilnvērtīgi beidzies un sākas nākamais šī darba cēliens. Paldies! (Aplausi.) (No zāles deputāts Gundars Bērziņš: “Lai dzīvo Dobelis!”)
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Ēriks Jēkabsons, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Vilis Krištopans, Krišjānis Peters, Ēriks Škapars, Mareks Segliņš, Atis Slakteris, Jevgenija Stalidzāne, Jānis Straume, Māris Kučinskis un Ainars Baštiks. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šā gada 26.februāra sēde ir slēgta. Paldies!