Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.295

Rīgā 2004.gada 27.februārī Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”

1. Sakarā ar 2003.gada 19.jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un 2003.gada 11.decembra likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” apstiprinu grozījumus ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 “Par “Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” apstiprināšanu” apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”.
2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie grozījumi piemērojami ar 2004.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors K.Ketners

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”

1. Papildināt “Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” (turpmāk – norādījumi) pirmās daļas 4.punktu ar šādu tekstu:
“Saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanas līgumu” apdrošināšanas atlīdzība ir apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.”

2. Izteikt norādījumu pirmās daļas 5.punkta otrās rindkopas pēdējo teikumu jaunā redakcijā:
“Šajā punktā noteiktais neattiecas uz preču un pakalpojumu loterijām, ja tās tiek organizētas saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu.”
3. Papildināt norādījumu pirmās daļas 20.punktu ar šādu tekstu:
“Kā piemēru apskatīsim gadījumu par kompensāciju izmaksu uzņēmuma darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos.

Uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir preču mazumtirdzniecība, saviem darbiniekiem maksā kompensāciju par precēm, ko darbinieki iegādājušies uzņēmuma veikalos savam patēriņam (piemēram, pārtikas, higiēnas vai mājsaimniecības preces). Piemēram, uzņēmuma darbinieks mēnesī uzņēmuma veikalos ir iegādājies preces par 80 latiem, par ko viņam tiek izmaksāta 20 latu kompensācija.
Uz kompensāciju izmaksām uzņēmuma darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos nevar attiecināt Likuma 9.panta pirmās daļas 21.punktā noteikto normu, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu).
Lai minēto Likuma normu varētu piemērot kompensācijai, ko uzņēmums izmaksā fiziskajai personai par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos, kompensācijas izmaksa nedrīkst būt atkarīga no personas – kompensācijas saņēmējas saistības ar uzņēmumu. Piemēram, ja kompensācijas par preču iegādi izmaksā tikai uzņēmuma darbiniekiem, bet citām fiziskajām personām, kas iegādājas preces uzņēmuma veikalos, kompensācijas netiek izmaksātas.
Tādējādi darba devēja darbiniekiem izmaksātās kompensācijas par preču iegādi uzņēmuma veikalos pēc būtības ir tāds ienākums, kas saņemts uz darba attiecību pamata un tādēļ atbilstoši Likuma 8.panta otrajai daļai ir iekļaujams darbinieka uz darba attiecību pamata gūtajā apliekamajā ienākumā.”

4. Papildināt norādījumu pirmo daļu ar 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Ar nodokli nav apliekami preču un pakalpojumu loteriju laimesti.
Preču un pakalpojumu izlozes (loterijas) tiek regulētas saskaņā ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu. Loterijas tiek organizētas, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu, savukārt pakalpojumu loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu. Loterijas dalībnieks ir persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu. Piemēram, par preču un pakalpojumu loteriju dalībniekiem kļūst preču pircēji vai pakalpojumu saņēmēji, kuri nosūta aizpildītu precei pievienoto anketu, preces etiķetes, iepakojumus vai iepakojumu daļas, vai kādā citā veidā apstiprinot savu dalību. Loterijas noteikumiem ir jābūt pieejamiem visiem preces, kura piedalās loterijā, pircējiem vai attiecīgā pakalpojuma saņēmējiem.
Piemērs. Fiziskā persona, pērkot saldējumu un saskaņā ar loterijas noteikumiem nosūtot iepakojuma daļas saldējuma izplatītājiem, ir piedalījusies loterijā un guvusi laimestu. Neatkarīgi no laimesta vērtības gūtais ienākums ir neapliekams saskaņā ar Likuma 9.panta pirmās daļas 26.punktu.”

5. Izteikt norādījumu otrās daļas trešo rindkopu jaunā redakcijā un papildināt daļu ar ceturto un piekto rindkopu šādā redakcijā:

“Algas nodokli par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.
Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, – starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma, Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un Likuma 13.pantā noteikto atvieglojumu summu.
Darba vietā, kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, – starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu summu.”
6. Izteikt norādījumu otrās daļas pir-mās nodaļas 2.punkta tabulas 2., 3. un 4.rindu jaunā redakcijā:

2. Ienākumi no individuālā darba,
uzņēmuma līguma, komercaģenta
un māklera darbības.
3. Ienākumi no individuālā uzņēmuma,
arī no zemnieku vai zvejnieku
saimniecības, ja tie nav uzņēmumu
ienākuma nodokļa objekts, un
ienākumi no individuālā
komersanta darbības.
4. Ienākumi no līgumsabiedrības,
personālsabiedrības un sadalītā
lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības
pārpalikuma.

7. Izteikt norādījumu otrās daļas pirmās nodaļas 6.punkta piemēru jaunā redakcijā:

“Ja darba devējs darbiniekam uzdāvina dāvanu (naudu vai mantu) Ls 90 vērtībā, darbiniekam pie viņa ar nodokli apliekamā ienākuma ir jāpieskaita Ls 10 (minimālā mēnešalga – Ls 80).”

8. Aizstāt norādījumu otrās daļas pirmās nodaļas 28.punktā vārdus “Darba likumu kodeksā” ar vārdiem “Darba likumā”.
9. Papildināt norādījumu otrās daļas pirmās nodaļas 28.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Likums “Par apdrošināšanas līgumiem” nosaka, ka:
28.1. apdrošināšanas prēmija ir apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu;
28.2. labuma guvējs personu apdrošināšanā ir persona, kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam.”

10. Papildināt norādījumu otrās daļas otrās nodaļas 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Ja maksātājs dokumentus, kas apliecina attaisnotos izdevumus, nav laikus iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, tie tiek ņemti vērā tikai par laikposmu, kas nepārsniedz vienu pirmstaksācijas periodu.
Piemēram, dokumenti, kas apliecina attaisnotos izdevumus un kas izsniegti 2003.gadā, ir ņemami vērā līdz 2004.gada beigām.”

11. Izteikt norādījumu otrās daļas trešās nodaļas 1.punkta otro rindkopu jaunā redakcijā:

“Mēneša neapliekamā minimuma apmērs tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā. Ja, sākoties taksācijas gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, tiek piemērots iepriekšējam gadam noteiktais mēneša neapliekamā minimuma apmērs.
Likuma “Par valsts budžetu 2004.gadam” 28.pantā ir noteikts mēneša neapliekamais minimums 2004.gadam 21 lata apmērā.”

12. Papildināt norādījumu otrās daļas ceturto nodaļu ar jaunu 10.²punktu šādā redakcijā:

“10.² Šo metodisko norādījumu 10.punktā minētais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai. Šo neapliekamo minimumu piemēro kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.”

13. Izteikt norādījumu otrās daļas sestās nodaļas 4.punkta tabulas 10.rindu jaunā redakcijā:

10. Izložu un azartspēļu laimesti, kuri
pārsniedz 500 latu, izņemot preču
un pakalpojumu loteriju laimestus.

14. Izteikt norādījumu otrās daļas septītās nodaļas 2.7.apakšpunktā 12.rindas aizpildīšanu šādā redakcijā:

“12 – ieturētais nodoklis ir 25% no 11.rindā iegūtās starpības. Gadījumos, ja šī summa nesakrīt ar gada laikā (pa mēnešiem) faktiski ieturēto nodokli, uzrāda faktiski ieturēto summu. Aprēķināto nodokli noapaļo līdz veseliem santīmiem;”.
15. Svītrot norādījumu otrās daļas devītās nodaļas 1.3.1.apakšpunktā vārdus “(dzīvības apdrošināšanā tas ir apdrošinātās personas radinieks vai kāda cita persona, kas saņem atlīdzību apdrošinātās personas nāves gadījumā)”.

16. Papildināt norādījumu otrās daļas devīto nodaļu ar 3.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

“3.6. Ja pie darba devēja darbinieku labā noslēgtā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma pievienotais apdrošināto darbinieku saraksts tiek papildināts ar jaunu darbinieku, tiek piemēroti 3.5.apakšpunktā minētie nosacījumi. Tā kā netiek noslēgts jauns līgums, kā arī izmaiņas netiek veiktas pašā līgumā, bet gan līguma pielikumā, tad līguma termiņš nemainās un ir atbilstošs gan likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, gan likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajām normām.
Piemēram, 2003.gada augustā darba devējs ar apdrošināšanas sabiedrību ir noslēdzis veselības apdrošināšanas līgumu, kura darbības termiņš ir viens gads, un, saskaņā ar kuru ir samaksātas veselības apdrošināšanas prēmijas par 33 darbiniekiem, kuru saraksts ir uzrādīts līguma pielikumā. 2003.gada decembrī darbinieku saraksts līguma pielikumā ir papildināts ar diviem jauniem darbiniekiem. Arī attiecībā uz darbiniekiem, kas no jauna iekļauti sarakstā, ir piemērojamas Likuma 8.panta piektās daļas normas, kā arī Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” 9.¹⁰punkts.”

17. Izteikt norādījumu otrās daļas devītās nodaļas 10.punktu jaunā redakcijā:

“10. Piemērs par sociālo iemaksu un algas nodokļa aprēķinu par 2003.gadu no iemaksām privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

18. Izteikt norādījumu trešās daļas otrās rindkopas otro teikumu jaunā redakcijā:
“Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskas personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.”

19. Papildināt norādījumu trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Saimnieciskās darbības veicējs no Likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 7.¹, 8., 9.¹, 11. un 12.punktā minētajiem nerezidenta ienākumiem nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar izmaksātāja veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.”

20. Papildināt norādījumu trešo daļu ar jaunu 1.¹nodaļu:

“1.¹nodaļa. Individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākuma noteikšana un avansa maksājumu veikšana

1. Līdz 2004.gada 1.janvārim individuālie komersanti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus veic, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķinot saskaņā ar Likuma 11.pantu.

2. Sākot no 2004.gada 1.janvāra individuālais komersants, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina, grāmatvedību kārto un avansa maksājumus veic šādā kārtībā:

3. Individuālais komersants piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otrās nodaļas noteikumus apliekamā ienākuma noteikšanai piecus gadus pēc kārtas neatkarīgi no tā, vai kādā šī perioda gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par Ls 45 000. Ja piecu gadu perioda pēdējā gadā individuālā komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par Ls 45 000, viņš nākamajā taksācijas gadā var uzsākt apliekamā ienākuma aprēķināšanu saskaņā ar Likuma 11.pantu vai saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro nodaļu.
4. Fiziskā persona taksācijas gadā, kurā tā uzsāk individuālā komersanta darbību, šīs darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar Likuma 11.pantu vai saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro nodaļu atbilstoši pašas personas prognozei taksācijas gada ieņēmumiem no individuālā komersanta saimnieciskās darbības.
5. Fiziskā persona, kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, saimnieciskās darbības taksācijas gada ienākumu aprēķina:

6. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.”

21. Papildināt norādījumu trešās daļas trešo nodaļu ar jaunu 1.¹punktu šādā redakcijā:

“1.¹ Fiziskā persona, kuras īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki par Ls 45 000 un kura sava uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējusies divkāršā ieraksta sistēmu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina tādā pašā kārtībā kā individuālais komersants, kas atbilst tādiem pašiem nosacījumiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro nodaļu.”
22. Izteikt norādījumu trešās daļas ceturtās nodaļas 2.punkta tabulas 7.rindu jaunā redakcijā un papildināt tabulu ar jaunu 7.¹rindu šādā redakcijā:

7. Valsts sociālās apdrošināšanas
obligātās iemaksas par darbiniekiem,
kā arī atbilstoši Likuma 8.panta piektās
daļas noteikumiem par darbiniekiem
iemaksātās dzīvības apdrošināšanas
(ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas
un iemaksas privātajos pensiju fondos
atbilstoši licencētiem pensiju plāniem,
un dzīvības, veselības un negadījumu
apdrošināšanas (bez līdzekļu
uzkrāšanas) prēmiju summas.
7.¹ Obligātās apdrošināšanas prēmiju
maksājumi par saimnieciskajā
darbībā izmantotiem
pamatlīdzekļiem.

23. Izteikt norādījumu trešās daļas ceturtās nodaļas 17.punktu jaunā redakcijā:

“17. Ja individuālais komersants vai fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šīs fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu nosaka atbilstoši Likuma 11.panta noteikumiem.
Lēmumu par individuālā komersanta vai fiziskās personas individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai pieņem Nacionālā reģionālās attīstības padome saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumiem Nr.594 “Nacionālās reģionālās attīstības padomes nolikums”.”
24. Svītrot norādījumu piekto daļu.
25. Svītrot norādījumu 1. un 2.pielikumu.