Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.295
Rīgā 2004.gada 27.februārī Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”
1. Sakarā ar 2003.gada 19.jūnija likumu “Grozījumi likumā “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un 2003.gada 11.decembra likumu
“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” apstiprinu
grozījumus ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.februāra
rīkojumu Nr.111 “Par “Metodisko norādījumu par iedzīvotāju
ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” apstiprināšanu”
apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju
ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”.
2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu
grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie grozījumi piemērojami ar
2004.gada 1.janvāri.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors K.Ketners
Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”
1. Papildināt “Metodisko
norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas
kārtību” (turpmāk – norādījumi) pirmās daļas 4.punktu ar šādu
tekstu:
“Saskaņā ar likumu “Par apdrošināšanas līgumu” apdrošināšanas
atlīdzība ir apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par
apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie
pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.”
2. Izteikt norādījumu pirmās daļas
5.punkta otrās rindkopas pēdējo teikumu jaunā redakcijā:
“Šajā punktā noteiktais neattiecas uz preču un pakalpojumu
loterijām, ja tās tiek organizētas saskaņā ar Preču un
pakalpojumu loteriju likumu, lai stimulētu preču pārdošanu vai
pakalpojumu sniegšanu.”
3. Papildināt norādījumu pirmās daļas 20.punktu ar šādu
tekstu:
“Kā piemēru apskatīsim gadījumu par kompensāciju izmaksu uzņēmuma
darbiniekiem par noteikta daudzuma preču iegādi personīgajam
patēriņam uzņēmuma veikalos.
Uzņēmums, kura pamatdarbības veids
ir preču mazumtirdzniecība, saviem darbiniekiem maksā
kompensāciju par precēm, ko darbinieki iegādājušies uzņēmuma
veikalos savam patēriņam (piemēram, pārtikas, higiēnas vai
mājsaimniecības preces). Piemēram, uzņēmuma darbinieks mēnesī
uzņēmuma veikalos ir iegādājies preces par 80 latiem, par ko
viņam tiek izmaksāta 20 latu kompensācija.
Uz kompensāciju izmaksām uzņēmuma darbiniekiem par noteikta
daudzuma preču iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos
nevar attiecināt Likuma 9.panta pirmās daļas 21.punktā noteikto
normu, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli
netiek aplikta kompensācija naudā, ko fiziskajai personai izmaksā
uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī
fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā
iegādājas zināmu daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā
(uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav piemērojams gadījumos, kad
fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais patērētājs (veic šo
preču tālākpārdošanu).
Lai minēto Likuma normu varētu piemērot kompensācijai, ko
uzņēmums izmaksā fiziskajai personai par noteikta daudzuma preču
iegādi personīgajam patēriņam uzņēmuma veikalos, kompensācijas
izmaksa nedrīkst būt atkarīga no personas – kompensācijas
saņēmējas saistības ar uzņēmumu. Piemēram, ja kompensācijas par
preču iegādi izmaksā tikai uzņēmuma darbiniekiem, bet citām
fiziskajām personām, kas iegādājas preces uzņēmuma veikalos,
kompensācijas netiek izmaksātas.
Tādējādi darba devēja darbiniekiem izmaksātās kompensācijas par
preču iegādi uzņēmuma veikalos pēc būtības ir tāds ienākums, kas
saņemts uz darba attiecību pamata un tādēļ atbilstoši Likuma
8.panta otrajai daļai ir iekļaujams darbinieka uz darba attiecību
pamata gūtajā apliekamajā ienākumā.”
4. Papildināt norādījumu pirmo daļu ar 25.punktu šādā redakcijā:
“25. Ar nodokli nav apliekami
preču un pakalpojumu loteriju laimesti.
Preču un pakalpojumu izlozes (loterijas) tiek regulētas saskaņā
ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu. Loterijas tiek
organizētas, lai stimulētu preču pārdošanu vai pakalpojumu
sniegšanu. Preču loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās,
veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu, savukārt
pakalpojumu loterija ir spēle, kurā dalībnieki piedalās,
noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu.
Loterijas dalībnieks ir persona, kas pērk preci vai noslēdz
pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās
darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu. Piemēram, par
preču un pakalpojumu loteriju dalībniekiem kļūst preču pircēji
vai pakalpojumu saņēmēji, kuri nosūta aizpildītu precei
pievienoto anketu, preces etiķetes, iepakojumus vai iepakojumu
daļas, vai kādā citā veidā apstiprinot savu dalību. Loterijas
noteikumiem ir jābūt pieejamiem visiem preces, kura piedalās
loterijā, pircējiem vai attiecīgā pakalpojuma saņēmējiem.
Piemērs. Fiziskā persona, pērkot saldējumu un saskaņā ar
loterijas noteikumiem nosūtot iepakojuma daļas saldējuma
izplatītājiem, ir piedalījusies loterijā un guvusi laimestu.
Neatkarīgi no laimesta vērtības gūtais ienākums ir neapliekams
saskaņā ar Likuma 9.panta pirmās daļas 26.punktu.”
5. Izteikt norādījumu otrās daļas trešo rindkopu jaunā redakcijā un papildināt daļu ar ceturto un piekto rindkopu šādā redakcijā:
“Algas nodokli par darbinieka
gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs. Algas nodokļa
objekts ir maksātāja mēneša apliekamie ienākumi.
Darba vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, – starpība
starp kalendārā mēneša ienākumu un mēneša neapliekamā minimuma,
Likuma 10.panta otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu un
Likuma 13.pantā noteikto atvieglojumu summu.
Darba vietā, kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, –
starpība starp kalendārā mēneša ienākumu un Likuma 10.panta
otrajā daļā noteikto attaisnoto izdevumu summu.”
6. Izteikt norādījumu otrās daļas pir-mās nodaļas 2.punkta
tabulas 2., 3. un 4.rindu jaunā redakcijā:
2. Ienākumi no individuālā
darba,
uzņēmuma līguma, komercaģenta
un māklera darbības.
3. Ienākumi no individuālā uzņēmuma,
arī no zemnieku vai zvejnieku
saimniecības, ja tie nav uzņēmumu
ienākuma nodokļa objekts, un
ienākumi no individuālā
komersanta darbības.
4. Ienākumi no līgumsabiedrības,
personālsabiedrības un sadalītā
lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības
pārpalikuma.
7. Izteikt norādījumu otrās daļas pirmās nodaļas 6.punkta piemēru jaunā redakcijā:
“Ja darba devējs darbiniekam uzdāvina dāvanu (naudu vai mantu) Ls 90 vērtībā, darbiniekam pie viņa ar nodokli apliekamā ienākuma ir jāpieskaita Ls 10 (minimālā mēnešalga – Ls 80).”
8. Aizstāt norādījumu otrās daļas
pirmās nodaļas 28.punktā vārdus “Darba likumu kodeksā” ar vārdiem
“Darba likumā”.
9. Papildināt norādījumu otrās daļas pirmās nodaļas 28.punktu ar
tekstu šādā redakcijā:
“Likums “Par apdrošināšanas
līgumiem” nosaka, ka:
28.1. apdrošināšanas prēmija ir apdrošināšanas polisē noteiktais
maksājums par apdrošināšanu;
28.2. labuma guvējs personu apdrošināšanā ir persona, kurai
izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas
līgumam.”
10. Papildināt norādījumu otrās daļas otrās nodaļas 2.punktu ar tekstu šādā redakcijā:
“Ja maksātājs dokumentus, kas
apliecina attaisnotos izdevumus, nav laikus iesniedzis Valsts
ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, tie tiek ņemti vērā
tikai par laikposmu, kas nepārsniedz vienu pirmstaksācijas
periodu.
Piemēram, dokumenti, kas apliecina attaisnotos izdevumus un kas
izsniegti 2003.gadā, ir ņemami vērā līdz 2004.gada beigām.”
11. Izteikt norādījumu otrās daļas trešās nodaļas 1.punkta otro rindkopu jaunā redakcijā:
“Mēneša neapliekamā minimuma
apmērs tiek noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā. Ja,
sākoties taksācijas gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts
budžeta likums, tiek piemērots iepriekšējam gadam noteiktais
mēneša neapliekamā minimuma apmērs.
Likuma “Par valsts budžetu 2004.gadam” 28.pantā ir noteikts
mēneša neapliekamais minimums 2004.gadam 21 lata apmērā.”
12. Papildināt norādījumu otrās daļas ceturto nodaļu ar jaunu 10.2punktu šādā redakcijā:
“10.2 Šo metodisko norādījumu 10.punktā minētais neapliekamais minimums ir piemērojams arī no ārvalstīm saņemtajai pensijai. Šo neapliekamo minimumu piemēro kopā no ārvalstīm saņemtajai pensijai un pensijai, kas piešķirta vai pārrēķināta pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”, vai izdienas pensijai, vai speciālajai valsts pensijai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.”
13. Izteikt norādījumu otrās daļas sestās nodaļas 4.punkta tabulas 10.rindu jaunā redakcijā:
10. Izložu un azartspēļu laimesti,
kuri
pārsniedz 500 latu, izņemot preču
un pakalpojumu loteriju laimestus.
14. Izteikt norādījumu otrās daļas septītās nodaļas 2.7.apakšpunktā 12.rindas aizpildīšanu šādā redakcijā:
“12 – ieturētais nodoklis ir 25%
no 11.rindā iegūtās starpības. Gadījumos, ja šī summa nesakrīt ar
gada laikā (pa mēnešiem) faktiski ieturēto nodokli, uzrāda
faktiski ieturēto summu. Aprēķināto nodokli noapaļo līdz veseliem
santīmiem;”.
15. Svītrot norādījumu otrās daļas devītās nodaļas
1.3.1.apakšpunktā vārdus “(dzīvības apdrošināšanā tas ir
apdrošinātās personas radinieks vai kāda cita persona, kas saņem
atlīdzību apdrošinātās personas nāves gadījumā)”.
16. Papildināt norādījumu otrās daļas devīto nodaļu ar 3.6.apakšpunktu šādā redakcijā:
“3.6. Ja pie darba devēja
darbinieku labā noslēgtā dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas),
veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma
pievienotais apdrošināto darbinieku saraksts tiek papildināts ar
jaunu darbinieku, tiek piemēroti 3.5.apakšpunktā minētie
nosacījumi. Tā kā netiek noslēgts jauns līgums, kā arī izmaiņas
netiek veiktas pašā līgumā, bet gan līguma pielikumā, tad līguma
termiņš nemainās un ir atbilstošs gan likumā “Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli”, gan likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
noteiktajām normām.
Piemēram, 2003.gada augustā darba devējs ar apdrošināšanas
sabiedrību ir noslēdzis veselības apdrošināšanas līgumu, kura
darbības termiņš ir viens gads, un, saskaņā ar kuru ir samaksātas
veselības apdrošināšanas prēmijas par 33 darbiniekiem, kuru
saraksts ir uzrādīts līguma pielikumā. 2003.gada decembrī
darbinieku saraksts līguma pielikumā ir papildināts ar diviem
jauniem darbiniekiem. Arī attiecībā uz darbiniekiem, kas no jauna
iekļauti sarakstā, ir piemērojamas Likuma 8.panta piektās daļas
normas, kā arī Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumu
Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu
piemērošanas noteikumi” 9.10punkts.”
17. Izteikt norādījumu otrās daļas devītās nodaļas 10.punktu jaunā redakcijā:
“10. Piemērs par sociālo iemaksu un algas nodokļa aprēķinu par 2003.gadu no iemaksām privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.
18. Izteikt norādījumu trešās
daļas otrās rindkopas otro teikumu jaunā redakcijā:
“Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi
saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma
apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta
darbību, kā arī fiziskas personas īpašumā esoša individuālā
uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) darbību.”
19. Papildināt norādījumu trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:
“Saimnieciskās darbības veicējs no Likuma 3.panta trešās daļas 1., 2., 3., 7.1, 8., 9.1, 11. un 12.punktā minētajiem nerezidenta ienākumiem nodokli ietur ienākuma izmaksas brīdī un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā, ja šie maksājumi ir saistīti ar izmaksātāja veikto saimniecisko darbību un tiek ņemti vērā, nosakot ar nodokli apliekamo ienākumu, kā arī izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas Republikā taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un par tiem samaksāto ienākuma nodokli.”
20. Papildināt norādījumu trešo daļu ar jaunu 1.1nodaļu:
“1.1nodaļa. Individuālā komersanta saimnieciskās darbības ienākuma noteikšana un avansa maksājumu veikšana
1. Līdz 2004.gada 1.janvārim individuālie komersanti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus veic, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķinot saskaņā ar Likuma 11.pantu.
2. Sākot no 2004.gada 1.janvāra individuālais komersants, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina, grāmatvedību kārto un avansa maksājumus veic šādā kārtībā:
Ja ieņēmumi mazāki par Ls 45 000 |
Ja ieņēmumi lielāki par Ls 45 000 |
||
Saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina |
saskaņā |
vai saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro nodaļu |
saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro nodaļu |
Grāmatvedību kārto |
vienkāršā |
divkāršā ieraksta sistēmā |
divkāršā ieraksta sistēmā |
Avansa maksājumus veic |
saskaņā |
saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23.pantu |
saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23.pantu |
3. Individuālais komersants
piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otrās nodaļas
noteikumus apliekamā ienākuma noteikšanai piecus gadus pēc kārtas
neatkarīgi no tā, vai kādā šī perioda gadā saimnieciskās darbības
ieņēmumi ir mazāki par Ls 45 000. Ja piecu gadu perioda pēdējā
gadā individuālā komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumi ir
mazāki par Ls 45 000, viņš nākamajā taksācijas gadā var uzsākt
apliekamā ienākuma aprēķināšanu saskaņā ar Likuma 11.pantu vai
saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro
nodaļu.
4. Fiziskā persona taksācijas gadā, kurā tā uzsāk individuālā
komersanta darbību, šīs darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar
Likuma 11.pantu vai saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma
nodokli” otro nodaļu atbilstoši pašas personas prognozei
taksācijas gada ieņēmumiem no individuālā komersanta
saimnieciskās darbības.
5. Fiziskā persona, kura taksācijas gadā ir reģistrēta
komercreģistrā kā individuālais komersants, saimnieciskās
darbības taksācijas gada ienākumu aprēķina:
Pirmstaksācijas gadā |
Taksācijas gadā saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar |
Fiziskā persona saimniecisko darbību nav veikusi |
Likuma 11.pantu vai saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro nodaļu atbilstoši pašas personas prognozei taksācijas gada ieņēmumiem no individuālā komersanta saimnieciskās darbības |
Fiziskā persona ir bijusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja par tai piederošā individuālā uzņēmuma ienākumu |
Likuma 11.pantu vai saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro nodaļu |
Fiziskai personai piederošais individuālais uzņēmums ir bijis uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs |
likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” otro nodaļu |
6. Fiziskā persona, kura pirmstaksācijas gadā ir bijusi individuālā uzņēmuma īpašnieks un kura taksācijas gadā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, taksācijas gadā veic avansa maksājumus.”
21. Papildināt norādījumu trešās daļas trešo nodaļu ar jaunu 1.1punktu šādā redakcijā:
“1.1 Fiziskā persona,
kuras īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai
zvejnieka saimniecības) taksācijas gada ieņēmumi ir mazāki par Ls
45 000 un kura sava uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka
saimniecības) grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējusies divkāršā
ieraksta sistēmu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina tādā
pašā kārtībā kā individuālais komersants, kas atbilst tādiem
pašiem nosacījumiem saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma
nodokli” otro nodaļu.”
22. Izteikt norādījumu trešās daļas ceturtās nodaļas 2.punkta
tabulas 7.rindu jaunā redakcijā un papildināt tabulu ar jaunu
7.1rindu šādā redakcijā:
7. Valsts sociālās
apdrošināšanas
obligātās iemaksas par darbiniekiem,
kā arī atbilstoši Likuma 8.panta piektās
daļas noteikumiem par darbiniekiem
iemaksātās dzīvības apdrošināšanas
(ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas
un iemaksas privātajos pensiju fondos
atbilstoši licencētiem pensiju plāniem,
un dzīvības, veselības un negadījumu
apdrošināšanas (bez līdzekļu
uzkrāšanas) prēmiju summas.
7.1 Obligātās apdrošināšanas prēmiju
maksājumi par saimnieciskajā
darbībā izmantotiem
pamatlīdzekļiem.
23. Izteikt norādījumu trešās daļas ceturtās nodaļas 17.punktu jaunā redakcijā:
“17. Ja individuālais komersants
vai fiziskās personas individuālais uzņēmums (arī zemnieka un
zvejnieka saimniecība) ir reģistrēts un atrodas saskaņā ar
Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā
teritorijā un par tā saimnieciskās darbības attīstības projekta
atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir
pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, šīs
fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības
zaudējumi, kas radušies laikposmā, kad attiecīgajai teritorijai
ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, sedzami hronoloģiskā
secībā no nākamo sešu taksācijas gadu saimnieciskās darbības
apliekamā ienākuma. Ieņēmumu, kā arī izdevumu un izmaksu lielumu
nosaka atbilstoši Likuma 11.panta noteikumiem.
Lēmumu par individuālā komersanta vai fiziskās personas
individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības)
saimnieciskās darbības attīstības projekta atbilstību attiecīgās
teritorijas attīstības programmai pieņem Nacionālā reģionālās
attīstības padome saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada
27.decembra noteikumiem Nr.594 “Nacionālās reģionālās attīstības
padomes nolikums”.”
24. Svītrot norādījumu piekto daļu.
25. Svītrot norādījumu 1. un 2.pielikumu.