“Lattelekom” prāvā mierizlīgums
Vakar valdības namā tika parakstīts mierizlīgums ieilgušajā SIA “Lattelekom” akcionāru prāvā.
Tas noticis dažas stundas pēc tam, kad Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) savāca nepieciešamo deputātu parakstu skaitu, lai jau šodien pēcpusdienā sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi, kurā izvērtēs minētā mierizlīguma atbilstību valsts interesēm.
Mierizlīgumu tiesvedībā starp
Latvijas valsti un telekompāniju koncernu “TeliaSonera”, kurai
pieder “Lattelekom” līdzīpašnieks “Tilts Communications” (TC),
parakstīja demisionējušās valdības tieslietu ministrs Aivars
Aksenoks, “TeliaSonera” prezidents Norvēģijā, Dānijā un Baltijas
valstīs Kenets Karlbergs un “Lattelekom” prezidents Gundars
Strautmanis.
Mierizlīguma parakstīšanu A. Aksenoks skaidroja ar ieilgušās
tiesvedības negatīvo ietekmi uz telekomunikāciju attīstību
Latvijā, kaitējumu investīciju videi, neprognozējamo tiesāšanās
iznākumu un izdevumiem, kas, turpinot tiesāšanos Stokholmas
starptautiskajā tiesā, kur prāva bija paredzēta aprīlī, pieaugtu
līdz vairāk nekā 22 miljoniem latu jau iztērēto 16 miljonu vietā.
Tieslietu ministrs akcentēja arī nepieciešamību beidzot sākt
“Lattelekom” kapitāldaļu privatizāciju atklāti, bez tiesvedības
spiediena un ierobežojumiem.
Attiecībā uz ZZS pārmetumiem par mierizlīguma slēgšanas
sasteigtību un iespējamo neizdevīgumu Latvijas pusei A. Aksenoks
paskaidroja, ka šādu rīcību noteikuši vairāki iemesli: minētā
tiesāšanās ar neprognozējamām sekām, tiesu darbu izmaksu
sadārdzināšanās, pašreiz labvēlīgā situācija “Lattelekom”
monopolstāvokļa nepieļaušanai nākotnē. Turklāt šis mierizlīgums
bijis Latvijai izdevīgākais no visiem līdz šim
sagatavotajiem.
Mierizlīgums paredz, ka pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo
51% Lattelekom” kapitāldaļu saglabās “TeliaSonera”. Abas puses
arī parakstījušas turpmākās sadarbības dokumentu par kārtību, kā
notiks “Lattelekom” un šim uzņēmumam šobrīd piederošo SIA
“Latvijas mobilais telefons” (LMT) 23% kapitāldaļu turpmākā
pārdošana. Latvijas valstij vēl pieder 27% LMT kapitāldaļu,
savukārt “TeliaSonera” un “Sonera Holding B.V.” – 49% abām
kopā.
Latvijas valstij mierizlīgums paredz arī kompensāciju par
tiesvedības izdevumiem viena miljona latu vērtībā, kuru maksās
“TeliaSonera”. Vēl deviņus miljonus latu koncerns samaksās, ja
2004. gada laikā visas “Lattelekom” daļas nonāks tā kontrolē, vai
arī tās iegūs valsts.
Tiesvedība starptautiskajā arbitrāžas tiesā 2000. gadā sākās ar
“Tilts Communications” prasību pret Latvijas valsti par iepriekš
līdz 2013. gadam noteiktā “Lattelekom” fiksēto sakaru pakalpojumu
monopolstāvokļa saīsināšanu līdz 2003. gadam, kā arī par līgumā
paredzēto telekomunikāciju tarifu nenodrošināšanu noteiktajā
apmērā. Par to tika prasīta 87 miljonus latu liela kompensācija.
Savukārt Latvija tiesā iesniedza pretprasību 599 miljonu latu
vērtībā par iepriekš jumta līgumā TC noteikto saistību
nepildīšanu – vilcināšanos ar telekomunikāciju tīkla
modernizāciju, norunāto investīciju nenodrošināšanu un vēl
gandrīz desmit citiem līguma pārkāpumiem.
Guntars Laganovskis, “LV”