Pieteikšanās ES naudai pēc diviem mēnešiem

Pieteikšanās tik ļoti gaidītajai Eiropas fondu naudai varētu sākties pēc aptuveni diviem mēnešiem, vakar, 3.martā, preses konferencē teica Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis. Latvija ir pabeigusi obligātos pamatdarbus, lai mūsu valsts jau visdrīzākajā laikā būtu tiesīga sākt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu apgūšanu, savukārt norādīja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Gints Freimanis un finanšu ministrs Valdis Dombrovskis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ir sagatavoti un ar Eiropas Komisiju saskaņoti abi pamatdokumenti, kas nepieciešami, lai sāktu līdzekļu apgūšanu, – Attīstības plāns, kas saskaņots vēl pērnā gada nogalē, un Programmas papildinājums, kas savukārt apstiprināts pirms dažām dienām – 1.martā. Kā norādīja V. Dombrovskis, ES normatīvie akti nosaka Programmas papildinājuma saskaņošanu triju mēnešu laikā pēc Attīstības plāna apstiprināšanas, tātad Latvija dokumentu saskaņojusi pat agrāk, nekā noteikts.

Darāmā vēl daudz

Lai arī galvenie dokumenti ir saskaņoti, tomēr darāmā vēl daudz – jāveic starpniekinstitūciju akreditācija, kā arī ministrijām jāizstrādā vadlīnijas. Šie divi soļi ir būtiski, lai Latvijā varētu sākt struktūrfondu apgūšanu.
G. Freimanis norādīja, ka turpmāk struktūrfondu apgūšana pāries no Finanšu ministrijas uz partnerinstitūcijām, kas tieši strādās ar potenciālajiem naudas saņēmējiem jeb projektu realizētājiem. Finanšu ministrijas uzdevums turpmāk būs aktīvi koordinēt un sekot procedūru un dokumentācijas izstrādei, bet pamatdarbs gulsies uz ieviešanas aģentūrām un nozaru ministrijām. Līdz šim pārsvarā esam koncentrējušies uz struktūrfondu apgūšanas juridiskās un administratīvās bāzes veidošanu. Galvenos vilcienos tas ir paveikts. Tagad jādara viss nepieciešamais, lai piešķirtā nauda tiktu sekmīgi apgūta, – jāiedarbina izveidotais mehānisms.

Varētu būt arī problēmas

V. Dombrovskis atzina, ka var rasties šķēršļi struktūrfondu apguvē. Viens no iespējamiem šķēršļiem – likums, kas regulē valsts un pašvaldību iepirkumus. Pašreizējā likuma redakcija paredz iepirkuma izpildes pretendentam paziņot par saviem īstajiem īpašniekiem. ES norādījusi, ka šāda norma uzskatāma par uzņēmēju intereses aizskarošu un līdz ar to arī svītrojamu no Latvijas normatīvajiem aktiem. Problēmas varētu rasties gadījumā, ja kāds uzņēmums apstrīdētu konkrētu lēmumu par iepirkumu. Ministrs norādīja, ka pašreizējā likuma redakcijā pastāv risks, ka tiesvedības procesā taisnība varētu būt apstrīdētāja pusē. Līdz ar to Eiropas Komisija varētu atzīt, ka aizskartas uzņēmēju intereses, un atteikt attaisnoto izdevumu atmaksu konkrētajam projektam.
Nu jau demisionējusī valdība iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā, lai tas atbilstu ES normām, bet vakar, 3.martā, Saeimas Tautsaimniecības komisija valdības izstrādātos grozījumus noraidījusi. Tomēr V. Dombrovskis norādīja, ka “komisijas lēmums vēl nav Saeimas lēmums”.

Ejam kopsolī

Izvērtējot citu topošo dalībvalstu veikumu struktūrfondu apgūšanā, Latvija iet kopsolī ar pārējām jaunajām valstīm, teic V. Dombrovskis. Neviena valsts šobrīd vēl nerealizē projektus ar struktūrfondu līdzekļu piesaisti. Arī mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija esot aptuveni tajā pašā ceļa posmā, kur Latvija. Piemēram, Igaunija plāno Programmas papildinājuma dokumentu saskaņot līdz 9.martam. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā tiek veikts struktūrfondu ieviešanas aģentūru audits. Latvijā šo procesu veiks konkursā uzvarējusī auditorfirma “PricewaterhouseCoopers”.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Ieviešanas aģentūras:

• Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, strādās ar publiskās infrastruktūras projektiem;

• Lauku atbalsta dienests, strādās ar lauku, zivsaimniecības infrastruktūras un lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības projektiem;

• Profesionālās izglītības attīstības programmu aģentūra, strādās ar izglītības projektiem;
• Valsts nodarbinātības aģentūra, strādās ar nodarbinātības projektiem;
• Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, strādās ar nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības projektiem;
• Sabiedrības integrācijas fonds, strādās ar sociāliem projektiem;
• Sociālās palīdzības fonds, strādās ar sociāliem projektiem.

Avots: Finanšu ministrija