Ārzemju presē

Ņemot vērā to, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib atjaunot valstij kādreizējo politisko un stratēģisko ietekmi, norobežošanas jēdziens, lai arī tas varētu būt aizvainojošs, ir neizbēgams. Attiecībā uz politisko ietekmi runa ir par Kaukāzu, kur ASV ir ekonomiskās, politiskās un militārās intereses, bet attiecībā uz stratēģiskajām – par Baltijas reģionu. Vēsture un ģeogrāfija veicina norobežošanos. ASV iespiešanās Kaukāzā skar valstis, kas jaunāko laiku vēsturē vienmēr atradās Krievijas vitālo interešu zonā. Savukārt Igaunija, Latvija un Lietuva jau viduslaikos piederēja pie Hanzas savienības. Pie tās piederēja arī Vācija, Dānija, Zviedrija un Polija. Tātad Baltijas valstis ir Eiropas vēstures daļa.

“International Herald Tribune”

(Francija)

•

Trīs spiegošanā apsūdzētie Krievijas diplomāti no Lietuvas izbrauca jau 20.februārī. Krievijas puse lūdza skandālu pieklusināt, no savas puses solot, ka netiks izmantoti atbildes pasākumi. Tomēr Viļņas valdība publiskoja informāciju par skandālu, un saniknotie krievi apsolīja no Krievijas izraidīt vairākus Lietuvas diplomātus. Krievijas izlūkdienesti vēlas pārvērst Lietuvu par operatīvo centru, kas nodarbotos ar Baltijas un Austrumeiropas valstīm pēc visa reģiona iekļaušanās NATO un ES.

“Gazeta Wyborcza” (Polija)

•

ES attiecības ar Krieviju ir dramatiski pasliktinājušās. Tās ārlietu ministri pagājušajā nedēļā asiem vārdiem aicināja Krieviju bez kādiem priekšnosacījumiem attiecināt vienošanos “Par sadarbību un kooperāciju” arī uz jaunajām ES dalībvalstīm. Četras dienas vēlāk Eiropas Parlaments pieņēma stratēģisku dokumentu, kas ir krasā pretstatā līdzšinējai ES Krievijas politikai. To, cik sakarsēta ir atmosfēra starp Briseli un Maskavu, parādīja arī ES un Krievijas forums, ko Berlīnē sarīkoja Vācijas Ārpolitikas sabiedrība. Pēc EP Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Broka domām, ES politika iepretī Krievijai būs efektīva tikai tad, ja “eiropieši patiešām rīkosies kopīgi”. Tomēr ES galvenais diplomāts Solana nesaskata nepieciešamību izstrādāt jaunu Krievijas stratēģiju. Bez tam ir skaidrs, ka ne ES, ne Krievija nevēlēsies apdraudēt tirdzniecību 78 miljardu eiro vērtībā.

“Welt am Sonntag” (Vācija)

•

ES ir stingri apņēmusies attiecībās ar Krieviju “neiemainīt” Čečeniju pret krievvalodīgo tiesībām Latvijā un Lietuvā. Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde vizītes laikā Krievijā turēsies pie kopējās ES politikas attiecībā uz Krieviju. Līdz ar Itālijas ES prezidentūras beigām “romantiskais periods” ES un Krievijas attiecībās ir beidzies. Tagad ES dalībvalstis attiecībās ar Krieviju neīstenos “individuālas pieejas” – būs tikai vienota ES pozīcija.

“Russkij Kurjer” (Krievija)

•

Prezidente Tarja Halonena pauda daudzu somu dziļākās jūtas, pagājušonedēļ pasakot, ka “mēs nevaram rīkoties gluži kā zviedri, rūpes par savas valsts aizsardzību atstājot kaimiņvalstīm”.

“Hufvudstadsbladet” (Somija)

•

Ar saviem neveiksmīgajiem paziņojumiem Krievijas Ārlietu ministrija netieši apstiprina Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu vainu Zelimhana Jandarbijeva slepkavībā Katarā. Cik zināms, FSB pirmo reizi visā pēcpadomju periodā ķērusies pie KGB metožu izmantošanas ārzemēs.

“Gazeta Wyborcza” (Polija)

•

Desmit jaunu dalībvalstu uzņemšanu Eiropas Savienībā pavadīs nepieredzēta tulku, juristu, valodnieku, sekretāru un augstākā līmeņa ierēdņu skaita pieņemšana darbā. No šodienas līdz 2010.gadam ienācējiem no jaunajām valstīm Komisijas, ES Padomes un Eiropas Parlamenta un Eiropas Tiesas ietvaros tiks izveidots vairāk nekā 6000 darba vietu papildus pašreizējām 34 000.

“Le Monde” (Francija)

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem