Dedzot gaišumu lasītāju sirdīs

Šodien, 5.martā, Reiterna namā Rīgā kārtējā Diplomātiskā salona sanākšanas vadmotīvs ir “Vācija – Latvija. Vēsturiskajā pieredzē balstoties, kopīgu nākotni veidojot”. Paredzēts Vācijas vēstnieka Ekarta Herolda priekšlasījums. Taču “Latvijas Vēstneša” lasītājiem īpaši interesants var šķist fakts, ka svinīgi atvērs mūsu laikraksta ārpolitikas redaktora Jāņa Ūdra grāmatu “No Berlīnes mūra līdz 38. paralēlei”. Autors saviem darbiem devis arī žanra apzīmējumu – dokumentāli publicistisks aprakstu krājums. Izdevumu klajā laidis apgāds “Jumava”.
Četru fotofilmu kadri kā četri ceļi iezīmē rakstītāja došanos pasaulē, lai iepazītu četras zemes – Vāciju, Maroku, Indonēziju un Koreju. Šīm valstīm ir dažāda vēsture, politiskā pieredze un kultūra, bet šoreiz tās vieno autora skatījums un stāstījums, pūloties dažādajās pasaules malās apjaust un iezīmēt kopīgo tik atšķirīgajā tautu attīstības gaitā.
Grāmatā ietvertie svešzemju apraksti tapuši, mēģinot žurnālista emocionālos un klātuma iespaidus savīt ar vērīga pētnieka pamatīgumu. Kā tas izdevies, par to jāspriež lasītājiem. Ar melnbaltiem fotoattēliem papildināto krājumu aizsāk “Ievads”, bet noslēdz publicistiski autobiogrāfiska apcere “Ticība, cerība, mīlestība”.
Uz grāmatas pēdējā vāka Jānis Ūdris vēlreiz dažās rindkopās cenšas pievērst lasītāja domas pašam svarīgākajam:
“Jaunais gadu tūkstotis atnācis ar jauniem izaicinājumiem. Starptautiskais terorisms būtībā jau pieteicis trešo pasaules karu, kurā islāma fundamentālisti vēršas pret kristīgās pasaules pamatvērtībām.
Laikā, kad tumsa tīko apvīt pasauli, Dievs Latvijai sūta gaismu, un mūsu zeme iemirdzas aizvien spožāk. Kā maza, spoža podziņa pie Eiropas vestes, pasaules joprojām pāršujamajā, tīrāmajā un vietām pielāpāmajā uzvalkā.
Ceru, ka mana grāmata vairos gaismu lasītāju sirdīs, Latvijai Eiropā atgriežoties.”

Andris Sproģis, “LV”

andris.sprogis@vestnesis.lv