1. Risināmā jautājuma būtība

Cilvēku tirdzniecība, īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecība, pasaulē tiek uzskatīta par trešo ienesīgāko kriminālo biznesu aiz narkotiku un ieroču tirdzniecības. Latvijā tā nav jauna problēma. Kopš deviņdesmitajiem gadiem kriminogēnā situācija attiecībā uz sieviešu tirdzniecību Latvijā ir saasinājusies. Latvija ir kļuvusi par cilvēku tirdzniecības upuru sūtītājvalsti, tranzītvalsti un – arī saņēmējvalsti. Starptautisko organizāciju pētījumi liecina, ka sociālā atstumtība un ekonomiskā migrācija, meklējot labāku dzīvi turīgākās valstīs, ir galvenie faktori, kas veicina cilvēku tirdzniecību.

Vairums upuru ir jaunas sievietes, kuras individuāli pircēji, suteneri un cilvēku tirgotāji vervē, transportē, pārdod un izmanto seksuāli. Sievietes tiek pakļautas nekontrolētai vardarbībai bez jebkādām cilvēktiesībām, kļūst par upuriem jeb preci, kas nes milzu peļņu organizētās noziedzības grupām. Tiek lēsts, ka gada laikā transnacionālās noziedzīgās struktūras gūst peļņu vairāk nekā 7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Cilvēku tirdzniecības slēptās darbības dēļ nav iespējams statistiski apkopot informāciju par tās upuriem, tāpēc pasaules praksē izmanto policijas statistiku un aptuvenus dažādu avotu aprēķinus. Saskaņā ar Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem katru gadu par cilvēku tirdzniecības upuriem kļūst aptuveni 2000 Baltijas valstu iedzīvotāju.

Statistika par reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem atbilstoši Krimināllikuma 165.¹ pantam “Personas nosūtīšana seksuālai izmantošanai” (grozījumi Krimināllikumā stājušies spēkā 2000.gada 15.jūnijā) liecina, ka 2000.gadā ir reģistrēta viena krimināllieta ar 5 noziedzīgiem nodarījumiem, no tiem atklāti 5 noziedzīgi nodarījumi; 2001.gadā reģistrētas 12 krimināllietas ar 40 noziedzīgiem nodarījumiem, no tiem atklāti 38 noziedzīgi nodarījumi; 2002.gadā reģistrētas 13 krimināllietas ar 17 noziedzīgiem nodarījumiem, no tiem atklāti 12 noziedzīgi nodarījumi; 2003.gada astoņos mēnešos ir reģistrētas 10 krimināllietas ar 74 noziedzīgiem nodarījumiem, no tiem atklāts 71 noziedzīgs nodarījums.

2002.gada 25.maijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri papildina Krimināllikumu ar 154.¹ pantu “Cilvēku tirdzniecība”. Līdz šim atbilstoši 154.¹ pantam reģistrētas divas krimināllietas (apvienotas vienā) ar vienu noziedzīgu nodarījumu, kas ir atklāts.

Lai sekmētu cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu, Iekšlietu ministrija izveidojusi starpinstitūciju darba grupu, kurā iekļauti ministriju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, un izstrādājusi Valsts programmu cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.–2008.gadam (turpmāk – programma).

Programmā iekļauts šāds jautājuma risinājums:
Preventīvie pasākumi. Likumdošanas jomā noteikti Latvijas Republikas tiesību akti, kuros nepieciešami grozījumi, lai attiecīgie tiesību akti atbilstu starptautiskajos tiesību aktos noteiktajām prasībām cilvēku tirdzniecības novēršanā. Grozījumi jāizdara Krimināllikumā, Civillikumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

1) Informatīvi analītiskais darbs, tiesībaizsardzības iestāžu darbība – noteikti konkrēti pasākumi ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm; izveidota šāda koordinēta sistēma cīņai pret cilvēku tirdzniecību:

a) Valsts policijā tiek attīstīts nepilngadīgo lietu inspekcijas dienests;

b) nodrošināta operatīvās informācijas apmaiņa ar kaimiņvalstu operatīvajiem dienestiem;

c) tiek intervētas no riska valstīm ieceļojošas un uz tām izceļojošas personas, kā arī analizēta iegūtā informācija;

d) apzinātas esošās un tiek izstrādātas jaunas datu bāzes par firmām un privātpersonām, kas piedāvā darbu ārzemēs, ietverot šos datus vienotā informācijas sistēmā un nodrošinot sasaisti ar Nodarbinātības valsts dienesta datu bāzēm, nederīgo dokumentu reģistru, Latvijas tūrisma firmu reģistru;

e) tiek pilnveidota to firmu kontrole, kuru darbība saistīta ar personu iekārtošanu darbā;

f) optimizēts bezvēsts pazudušo personu meklēšanas process.

2) Izglītībā paredzēts īstenot tādus pasākumus, kas nodrošinās dažādu nozaru speciālistu (juristu, sociālo darbinieku, psihologu, pedagogu) izglītošanu jautājumos, kuri saistīti ar cilvēku tirdzniecības novēršanu; nodrošinās preventīvo izglītību, iekļaujot civilzinību (9.klasēs), veselības mācības, politikas un tiesību mācības (vidusskolas klasēs) programmās jautājumus par risku nonākt saskarsmē ar seksuālo vardarbību, cilvēku tirdzniecību un prostitūciju. Paredzēts veikt pasākumus, kas veicinās cilvēku tirdzniecības jautājuma izpēti augstskolu zinātniskajā darbībā.

3) Atbalsta pakalpojumi cilvēku tirdzniecības upuriem (rehabilitācija) – paredz īstenot uzdevumus, kas nodrošinās starpinstitucionāli koordinētus un profesionālus atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem. Atbalsta pakalpojumi ietver šo upuru tiesisko aizsardzību, juridisko palīdzību, sociālo, psiholoģisko un medicīnisko rehabilitāciju, profesionālo pārkvalifikāciju, palīdzību dzīvesvietas nodrošināšanā, dokumentu atjaunošanā, kā arī cita veida palīdzību.

2. Papildus nepieciešamais finansējums un paredzētais finansēšanas avots:

1) 2005.gadā – 222572 lati;

2) 2006.gadā – 468144 lati;

3) 2007.gadā – 643216 lati;

4) no 2008.gada – 828288 lati.

Finansēšanas avots – likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi un Eiropas Komisijas finansiālā palīdzība.
Programmas īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta papildu līdzekļu piešķiršana 2005.gadā un turpmākajos gados ir jāizskata vienlaikus ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai 2004.-2008.gadam pilns teksts.

Grozījumi programmā publicēti: Latvijas Vēstnesis, 29.12.2004., 209 (3157); Latvijas Vēstnesis, 08.12.2005., 196 (3354); Latvijas Vēstnesis, 30.12.2005., 210 (3368).