Ministru kabineta rīkojums Nr.131
Rīgā 2004.gada 3.martā (prot. Nr.9 10.§)
Par Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos pamatnostādnēm 2004.–2010.gadam
1. Atbalstīt Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (turpmāk – Konvencija) pamatnostādņu 2004.–2010.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) kopsavilkumā ietverto risinājumu.
2. Noteikt Vides ministriju par
atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
3. Vides ministram līdz 2004.gada 30.decembrim iesniegt noteiktā
kārtībā Ministru kabinetā:
3.1. pievienošanās dokumentus
Konvencijas Protokolam par smagajiem metāliem, Protokolam par
noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un Protokolam par
paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa
samazināšanu;
3.2. noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālo
plānu.
4. Vides ministrijai izstrādāt un vides ministram līdz 2006.gada 30.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Konvencijas Protokola par smagajiem metāliem un Protokola par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu ieviešanas plānu.
Ministru prezidents E.Repše
Vides ministra vietā – aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis
(Ministru kabineta
2004.gada 3.marta rīkojums Nr.131)
Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos pamatnostādņu 2004.–2010.gadam kopsavilkums
Latvija ir pievienojusies Ženēvas
konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos
attālumos (turpmāk – Konvencija), kuras galvenais mērķis ir
ierobežot, samazināt un novērst robežšķērsojošo gaisa
piesārņošanu. Latvija pievienojusies vienam šīs Konvencijas
protokolam un parakstījusi trīs Konvencijas protokolus. Tomēr
līdz šim Latvijā nav izstrādāti politikas plānošanas dokumenti
Konvencijas un tās protokolu saistību izpildei.
Konvencijas pamatnostādnes 2004.–2010.gadam (turpmāk –
pamatnostādnes) ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments.
Konvencijas mērķis ir noteikt Latvijas valdības politikas
pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus, lai Latvijā laikā no
2004. līdz 2010.gadam ierobežotu robežšķērsojošo gaisa
piesārņošanu lielos attālumos, pildot Konvencijā un tās
protokolos noteiktās saistības un īstenojot Eiropas Savienības
normatīvo aktu prasības attiecībā uz gaisa piesārņojuma
ierobežošanu.
Problēmu formulējums
Veidojot valdības politiku, lai
ierobežotu robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos,
ir šādas galvenās problēmas:
• nav sagatavoti politikas dokumenti Konvencijas un tās protokolu
saistību izpildei;
• nav izveidota nacionālā sistēma, kas nodrošinātu ikgadējo
emisiju inventarizāciju un ziņojumu sagatavošanu atbilstoši
Konvencijas un Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības
lielos attālumos novēršanai un novērtēšanai Eiropā (turpmāk –
EMEP) prasībām;
• Latvijas likumdošanā ir nepilnības attiecībā uz Konvencijas un
tās protokolu prasībām;
• daļa esošo tehnoloģisko iekārtu neatbilst Konvencijas un tās
protokolu prasībām;
• trūkst gaisa kvalitātes modelēšanas speciālistu, kuri varētu
modelēt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, pārneses lielos
attālumos un nosēdumu veidošanos un sniegt integrēto novērtējumu
atbilstoši Konvencijas prasībām.
Politikas mērķi
Pamatnostādņu politikas virsmērķis
ir ierobežot robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos,
Latvijai piedaloties starptautisko līgumu par robežšķērsojošo
gaisa piesārņošanu izstrādē un saistību izpildē un samazinot
piesārņojošo vielu emisijas apjomu Latvijā.
Galvenie mērķi attiecībā uz robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu
lielos attālumos ir:
• politikas dokumentu izstrāde, ņemot vērā pasākumus, kuri jau
tiek veikti valsts un starptautiskajā līmenī;
• Konvencijas un EMEP prasībām atbilstošas nacionālās sistēmas
izveide;
• līdzsvarotam attīstības procesam atbilstošu emisiju
ierobežošanas pasākumu ieviešana, īpaši izmantojot labākās
pieejamās un ekonomiski pieņemamās tehnoloģijas un metodes,
mazatkritumu un bezatkritumu tehnoloģijas;
• Latvijas normatīvo aktu pilnveidošana saistībā ar Konvencijas
un tās protokolu prasībām;
• sadarbības un informācijas aprites veicināšana gaisa
aizsardzības jomā; Latvijā īpaši aktuāla ir sabiedrības, vides
aizsardzības institūciju un uzņēmumu nodrošināšana ar informāciju
par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.
Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai
Lai sasniegtu valdības politikas
mērķus un rezultātus, ierobežojot robežšķērsojošo gaisa
piesārņošanu lielos attālumos, veicami šādi galvenie
uzdevumi:
• nodrošināt ikgadējo emisiju inventarizāciju un ziņojumu
sagatavošanu atbilstoši Konvencijas un EMEP prasībām;
• pilnveidot normatīvos aktus atbilstoši Konvencijas un tās
protokolu prasībām;
• pievienoties Konvencijas Protokolam par smagajiem metāliem,
Protokolam par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem
un
Protokolam par paskābināšanas,
eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu;
• nodrošināt iekārtu iegādi dioksīnu un furānu analīžu veikšanai,
kā arī personāla apmācību un laboratorijas sertificēšanu Latvijas
Vides aģentūrā;
• sagatavot noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas
nacionālo plānu.
Nepieciešamais finansējums
Pamatnostādņu īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, jo attiecīgie pasākumi paredzēti nozaru stratēģiskajos dokumentos un atbilstošajās rīcības programmās.
Vides ministra vietā – aizsardzības
ministrs Ģ.V.Kristovskis