Jelgavas domes saistošie noteikumi Nr.66

Jelgavā 2004.gada 19.februārī (prot. Nr. 2/10)

Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.pantu un 43. pantu

Lietoto terminu skaidrojums

Pakalpojumu sniedzējs - uzņēmums, kurš ūdensapgādes un kanalizācijas nozarē sniedz sabiedriskos pakalpojumus ūdens piegādē un notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā.
Lietotājs - ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs, kurš ar Pakalpojumu sniedzēju noslēdzis līgumu par šo pakalpojumu lietošanu.
Blakus lietotājs - ūdensapgādes un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs, kas saņem šos pakalpojumus caur Pakalpojumu sniedzēja jau esošā Lietotāja iekšējiem vai pagalma tīkliem, šķērsojot cita īpašnieka zemi, ka arī noslēdz līgumu ar Lietotāju par šo pakalpojumu lietošanu.
Notekūdeņi - ražošanas notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības un ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi, sadzīves notekūdeņi, ja tie radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ, un lietus notekūdeņi, ja tie tiek novadīti pilsētas kanalizācijas tīklā.
Pagaidu ūdensvada tīkli - tīkli, kuri izbūvēti celtniecības vajadzībām uz celtniecības laiku, un tīkli, kuri izbūvēti un tiek ekspluatēti par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem, un neatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 01.02.2000. noteikumiem Nr.38 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-99” Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves””(turpmāk - Latvijas būvnormatīvs).
Nesankcionēts pieslēgums - patvaļīga pieslēgšanās pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem vai esošiem Lietotājiem bez tehniskiem noteikumiem, saskaņota projekta, abpusēji parakstīta līguma.
Tīklu apkalpošanas robežu akts - Pakalpojumu sniedzēja un Lietotāja vai Lietotāja un blakus esoša Lietotāja sastādīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra puse.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie noteikumi nosaka savstarpējās attiecības starp Jelgavas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem un pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietotājiem. Noteikumi nosaka projektēšanas, jaunu un rekonstruējamu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijā pieņemšanas kārtību, kā arī attiecības, kas veidojas starp Pakalpojumu sniedzēju un Pakalpojumu lietotāju un norēķinu kārtību par šiem pakalpojumiem.
1.2. Noteikumi ir saistoši visām fiziskām un juridiskām personām, kas ir Jelgavas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietotāji, un ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem Jelgavas pilsētā.
1.3. Pakalpojumu sniedzēja uzdevumi:
1.3.1. dzeramā ūdens ieguve un ražošana atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 29. 04. 2003. noteikumu Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība” prasībām;
1.3.2. dzeramā ūdens piegāde, Lietotājiem nodrošinot ūdens spiedienu pilsētas ūdensvada tīklā ne mazāku par Latvijas būvnormatīvā paredzēto;
1.3.3. notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana līdz iztekai ūdenstilpē atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 22. 01. 2002. noteikumu Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” prasībām.
1.3.4. Par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un kontrolaku tehnisko stāvokli ir atbildīgi:
1.3.4.1. Dzeramā ūdens piegādes sistēmā:
1.3.4.1.1. par ielu un kvartālu maģistrālajiem ūdensvadiem - pakalpojuma sniedzējs (ūdens piegādātājs), ja tīkli ir viņu īpašumā;

1.3.4.1.2. par ūdensvada atzariem - pakalpojuma sniedzējs (ūdens piegādātājs), ja atzari ir viņu īpašumā, ko nosaka līgums un apkalpošanas zonu akts;
1.3.4.1.3. par ūdensvada atzariem, kuri atrodas īpašumā (lietojumā, valdījumā, ar līgumu nodots apsaimniekošanā) - pakalpojuma saņēmējs - ūdens lietotājs, kā nosaka līgums un apkalpošanas zonu akts;
1.3.4.1.4. par ielu hidrantiem - pakalpojuma sniedzējs - ūdens piegādātājs,
1.3.4.2. Saimnieciski- fekālās kanalizācijas notekūdeņu novadīšanas sistēmā:
1.3.4.2.1. par ielu un kvartālu maģistrālajiem vadiem (kolektoriem un spiedvadiem) - pakalpojuma sniedzējs, ja šie tīkli ir viņa īpašumā;
1.3.4.2.2. par vadu atzariem no maģistrālajiem kolektoriem - īpašnieki (lietotāji, valdītāji, ar apsaimniekošanas līgumu nodots uzturēšanā), ko nosaka līgums ar lietotāju vai apsaimniekotāju un pakalpojuma sniedzēju;
1.3.5. ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpes robežas noteiktas saistošo noteikumu “Jelgavas pilsētas teritoriju labiekārtošana, uzturēšana un aizsardzība”, kā arī savstarpējie līgumi un robežakti par apkalpes zonām;
1.3.6. pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījumā esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves (tai skaitā ūdens patēriņa skaitītāju šahtas un kanalizācijas kontrolakas), tiek ekspluatētas un remontētas par viņa līdzekļiem.

2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu
un būvju projektēšana, iebūve, pievienošana pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklam
un pieņemšana ekspluatācijā

2.1. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju projektēšanu, sagatavošanu un būvprojektēšanu veic saskaņā ar LR MK 01.04.97. noteikumiem Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”;
2.2. ūdensvada pievadu, kanalizācijas izvadu pievienošanu ielu tīkliem par pasūtītāja līdzekļiem veic Pakalpojumu sniedzējs vai viņa uzraudzībā licencēta firma;
2.3. uzbūvētajām vai rekonstruētajām ūdensvada un kanalizācijas būvēm jāatbilst apstiprinātajam projektam un izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem. Iespējamās atkāpes no projekta jāsaskaņo atbilstoši Vispārīgajiem būvnoteikumiem;
2.4. nododot ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves Pakalpojumu sniedzēja valdījumā jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam:
2.4.1. izpilddokumentācija (rasējumi, shēmas) digitālā veidā WG formātā un saskaņots projekts;
2.4.2. kārtību, kādā Pakalpojumu sniedzēja valdījumā nododami agrāk izbūvēti ekspluatācijā esoši tīkli, katrā konkrētajā gadījumā nosaka Jelgavas dome vai tās deleģēta institūcija;
2.4.3. pasūtītājs pēc būvniecības pabeigšanas ir pilnīgi atbildīgs par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu līdz objektu nodošanai Pakalpojumu sniedzēja valdījumā. Aizliegts tos izmantot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanai līdz līguma noslēgšanai ar Pakalpojumu sniedzēju.

3. Līguma noslēgšanas kārtība,
ūdens patēriņa un notekūdeņu daudzuma uzskaite, norēķinu kārtība un patēriņa aprēķināšana noteikumu
pārkāpumu gadījumos

3.1. Līguma noslēgšanas kārtība:
3.1.1. lai ūdensvada un kanalizācijas Pakalpojumu lietotājs kļūtu par Pakalpojumu sniedzēja Lietotāju, Pakalpojumu lietotājam jānoslēdz līgums par pilsētas ūdensvada un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu. Līguma noslēgšanai jāiesniedz šādu dokumentu kopijas:
3.1.1.1. fiziskām personām - pase (uzrādīšanai), to pilnvarotām personām - pilnvara, pase (uzrādīšanai);
3.1.1.2. juridiskām personām - reģistrācijas apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, bankas rekvizīti;
3.1.1.3. objekta piederības dokuments (zemesgrāmatas akts, tiesas spriedums, mantojuma apliecība, pirkšanas un pārdošanas līgums, nomas līgums u. c.), līgums par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sagatavošanu privatizācijai (tikai privatizējamām dzīvojamām mājām);
3.1.1.4. ūdensvada hidrauliskās un tehniskās pārbaudes akts par pievada izbūvi (jaunizbūvētiem un rekonstruējamiem ūdensvada pievadiem);
3.1.1.5. akts par objekta pievienošanu pilsētas kanalizācijas tīklam (jaunizbūvētiem un rekonstruējamiem kanalizācijas izvadiem);
3.1.1.6. ūdens patēriņa skaitītāja mezgla tehniskās pārbaudes (pieņemšanas) akts;
3.1.1.7.izziņa par teritorijas platību un tas izmantošanas veidu - pilsētas kanalizācijā novadāmo lielus notekūdeņu apjoma aprēķinam;
3.1.1.8.zemes gabala plāns vai skice ar apakšzemes komunikācijām - ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietu atbildības robežas noteikšanai;
3.1.2. pakalpojumu lietotājam jāuzrāda mājas grāmata un mājas inventarizācijas lieta, ja pakalpojumu apjoma noteikšanai nav uzstādīts ūdens patēriņa skaitītājs.
3.2 Lietotāja patērētā ūdens daudzuma uzskaite:
3.2.1. ūdens uzskaite tiek veikta pēc savstarpēji saskaņota un tehniski pareizi uzbūvēta uzskaites mezglā uzstādīta mērītāja rādījumiem, bet kur tas nav iespējams pēc pastāvošām normām.

Ūdens patēriņa normas vienam iedzīvotājam atkarībā
no dzīvokļa labiekārtošanas pakāpes mēnesī

3.2.2. saņemto pakalpojumu apjoma kontrolei Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uzstādīt uz ievadiem kontrolskaitītājus, paziņojot par to Lietotājam.
3.3. Notekūdeņu uzskaite un kontrole:
3.3.l. kanalizācijā ieplūstošo notekūdeņu daudzumu nosaka pēc ūdens daudzuma, ko ņem no pilsētas ūdensvada, saskaņā ar ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem, kā arī pēc notekūdeņu uzskaites ierīcēm. Ja ūdens patēriņa skaitītāju vai notekūdeņu uzskaites ierīču nav, notekūdeņu daudzumu nosaka pēc spēkā esošajām ūdens patēriņa normām un Lietotāja sniegtajām ziņām, bet ne ilgāk par līgumā norādīto laiku;
3.3.2. Uzņēmumiem- Lietotājiem jāizdara notekūdeņu sastāva analīzes akreditētā laboratorijā no kontrolakas pirms ieplūdes pilsētas kanalizācijas tīklā un analīžu rezultāti jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam. Analīžu biežums un saturs jāsaskaņo ar Pakalpojumu sniedzēju;

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija novadāmiem notekūdeņiem - MPK

Vielas, kas nav minētas tabulā, tiek pieņemtas Pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas sistēmā pamatojoties uz LR MK apstiprinātajiem Noteikumiem Nr.34 - “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.
3.3.3. Atļauts ievadīt tikai minerālās vielas, kas nesatur bioloģisko attīrīšanu pasliktinošas vielas.
Nedrīkst ievadīt:
3.3.3.1. vielas, kas var veicināt tīklu aizsērēšanu vai nogulsnēties tajos (kaļķi, smiltis, ģipsis, metāla skaidas, tekstilizstrādājumi, eļļas un utt.);
3.3.3.2. indīgas gāzes, degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina sprāgstošu maisījumu veidošanos kanalizācijas

tīklā un ietaisēs;
3.3.3.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēkam bīstamu gāzu izdalīšanos (sērūdeņradis, oglekļa oksīds, zilskābe, sērogleklis);
3.3.3.4. nešķīstošas eļļas, kā arī darvu un mazutu;
3.3.3.5. pārtikas un ražošanas atkritumus nesasmalcinātā veidā;
3.3.3.6. lokālo attīrīšanas ietaišu nosēdumus, ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, kas izveidojušies pēc cisternu un citu tilpņu skalošanas.
3.3.3.7. Novadītie notekūdeņi nedrīkst pārsniegt 40 grādu temperatūru.
3.3.3.8. Novadīto notekūdeņu pH jābūt 6,5 - 9,0 robežās.
3.3.3.9. Ražošanas notekūdeņu ķīmiskais patēriņš nedrīkst pārsniegt skābekļa bioloģisko patēriņu vairāk kā 1,5 reizes.
3.3.3.10. Pieļaujamās piejaukumu koncentrācijas (MPK) noradītas tabulā šo noteikumu punktā 3.3.2.
3.3.4. Lietotājiem, kuriem ir savi vietējie ūdens apgādes avoti un kuri notekūdeņus novada pilsētas kanalizācijas tīklos, notekūdeņu uzskaite tiek veikta atbilstoši artēziskā urbuma ūdens patēriņa skaitītāju vai uz ēku un būvju kanalizācijas izvada uzstādīto uzskaites ierīču rādījumiem;
3.3.5. gadījumos, kad dzeramais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā un netiek novadīts pilsētas kanalizācijā, notekūdeņu uzskaiti veic atbilstoši notekūdeņu uzskaites ierīcēm, t. i., tikai pēc mērītāja rādītājiem;
3.3.6. Lietotāja kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā liek ietverts tas atmosfēras nokrišņu daudzums, kurš nonāk pilsētas kanalizācijas tīklā no Lietotāja teritorijas. Tā apjomu (kubikmetri gadā) nosaka aprēķinu ceļā, Lietotājam un Pakalpojumu sniedzējam savstarpēji vienojoties.
3.4. Norēķinu kārtība par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.
3.4.1. maksu par patērēto ūdeni un notekūdeņu novadīšanu nosaka saskaņā ar Jelgavas reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem;
3.4.2. par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņām Pakalpojumu sniedzējs informē atbilstoši Latvijas Republikas likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajai kārtībai un termiņiem;
3.4.3. Norēķinu kārtība tiek noteikta līgumā Pakalpojumu sniedzējam un Lietotājam vienojoties.
3.4.4. ja līgums tiek lauzts pēc vienas vai otras puses iniciatīvas, Lietotājam jāveic pilnīgs norēķins par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem.
3.5. Patēriņa aprēķināšana noteikumu pārkāpumu gadījumā:
3.5.1. ja ir bijusi patvaļīga pieslēgšanās pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kā arī līguma nenoslēgšanas gadījumā, patēriņš liek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā; ja skaitītāja nav - atkarībā no ūdens ņemšanas vietu skaita un Latvijas būvnormatīvā noteiktajiem maksimālajiem normatīviem trīskāršā apmērā. Ja pieslēguma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pakalpojumi bez atļaujas izmantoti vienu mēnesi;
3.5.2. ja ūdens bez atļaujas tiek lietots no ugunsdzēšanas hidranta, patērētā ūdens daudzumu aprēķina atkarībā no hidranta caurteces spējas un ūdens tecēšanas ātruma -1,5 m sekundē par visu hidranta izmantošanas laiku. Ja šis laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka hidrants bez atļaujas lietots vienu mēnesi;
3.5.3. ja ir patvaļīgi mainīta ūdens patēriņa skaitītāja pievienošanas shēma, noņemtas vai bojātas plombas, veikta mehāniska iedarbība uz ūdens patēriņa skaitītāju, samazinot tā rādījumus, patēriņš tiek aprēķināts saskaņā ar trīskāršu uzstādītā ūdens patēriņa skaitītāja nominālo caurplūdi 24 stundu darba režīmā. Ja šī pārkāpuma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka pārkāpums noticis vienu mēnesi iepriekš;
3.5.4. maksa par notekūdeņu novadīšanu Pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas sistēmā, ja piesārņojošo vielu koncentrācija tajos nepārsniedz tabulā noteiktās normas, paredzēta spēkā esošā tarifā par kanalizāciju;
3.5.5. par notekūdeņu novadīšanu Pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas sistēmā ar piesārņojošo vielu koncentrāciju virs normas (MPK), “Lietotājam” tiek aprēķināta maksa tik kārtējā apmērā, cik reizes pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija un mēneša notekūdeņu daudzums. Maksa tiek aprēķināta pamatojoties uz vienas pārbaudes analīžu rezultātiem 1 mēneša laikā;
3.5.6. pakalpojumu sniedzējam nodarītā materiālā zaudējuma gadījumā līguma un šo prasību neievērošanas rezultāta, “Lietotāja” pienākums atlīdzināt visus izdevumus par attīrīšanas iekārtu darbspējas un tehnoloģisko procesu atjaunošanu.

4. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu
pievienošana blakus esoša īpašuma ūdensvadam un kanalizācijai

4.1. Ja objektu nav iespējams tieši pievienot pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot objekta ūdens pievadu un kanalizācijas izvadu saskaņā ar šiem Noteikumiem jau esoša Lietotāja iekšējiem vai pagalma tīkliem aiz Lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja, kā arī šķērsojot cita īpašnieka zemi, ja:
4.1.1. pievienošanās rakstiski saskaņota ar Lietotāju un zemes īpašnieku;
4.1.2. pievienošana nepasliktina ūdens piegādi citiem Lietotājiem;
4.1.3. sastādīts tīklu apkalpošanas robežu akts;
4.2. blakus Lietotājs par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietošanu slēdz līgumu ar Lietotāju.

5. Ūdens patēriņa skaitītāji

5.1. Pakalpojumu sniedzējam un Lietotājam atkarībā no tā, kura valdījumā (īpašumā) atrodas ūdens patēriņa skaitītāji, par saviem līdzekļiem ir jānodrošina šādu prasību izpilde:
5.1.1. “B” precizitātes klasei atbilstošu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšana ūdensvada pievados;
5.1.2. ūdens patēriņa skaitītāju pārbaude un verifikācija.
5.2. Lietotājam jāievēro šādi noteikumi:
5.2.1. pēc Pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jānodrošina pieeja ūdens patēriņa skaitītājam tā stāvokļa pārbaudei un rādījumu nolasīšanai;
5.2.2. ja Pakalpojumu sniedzējam ir radušās šaubas par Lietotāja īpašumā vai valdījumā esošā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pareizību, kā arī ja Lietotājs neizpilda šo noteikumu 5.l.2. apakšpunktā minētās prasības, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs par Lietotāja līdzekļiem veikt skaitītāja pārbaudi un nomaiņu.

6. Ūdens piegādes pārtraukšana un kanalizācijas atvienošana

6.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdens piegādi un pārtraukt notekūdeņu novadīšanu atsevišķiem Lietotājiem vai rajoniem bez iepriekšēja brīdinājuma:
6.1.1. ja pārtraukta elektroenerģijas piegāde sūkņu stacijām;
6.1.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai;
6.1.3. dabas katastrofas laikā;
6.1.4. avārijas laikā.
6.2. Pakalpojumu sniedzējam jādara viss iespējamais, lai ūdens piegādes piespiedu pārtraukums būtu iespējami īss. Šai laikā Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina alternatīva ūdens ņemšanas iespēja.
6.3. Ja Pakalpojumu lietotājs nenovērš savā īpašumā vai valdījumā esošo ūdensvada un kanalizācijas tīklu bojājumus, kas ietekmē ūdensapgādi pārējiem Pakalpojumu lietotājiem vai nodara kaitējumu citam īpašumam, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt pakalpojumu sniegšanu, brīdinot Pakalpojumu lietotāju.
6.4. Pakalpojumu sniedzējs nav atbildīgs par pārtraukumiem ūdens piegādē un notekūdeņu novadīšanā, ja Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai valdījuma esošie ūdensvada un kanalizācijas tīkli ir bojāti.
6.5. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi plānotā remonta laikā Pakalpojumu sniedzējs Lietotāju informē ne vēlāk kā piecas diennaktis iepriekš.
6.6. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt ūdensapgādes un notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanu, ja Pakalpojumu lietotājs nenoslēdz līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju.

6.7. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs, Lietotāju iepriekš brīdinot, pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu gadījumos, kas minēti Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.07.2001. noteikumos Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana”, ievērojot tajos noteiktos termiņus un nepieciešamās darbības, ja:
6.7.1. laikus nav samaksāts par izmantotajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (ja par dzīvojamās telpās saņemtajiem ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem nav samaksājusi fiziska persona, Pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt ūdens piegādi, nodrošinot Pakalpojumu lietotājam alternatīvu ūdens ņemšanas iespēju - 25 l diennaktī uz vienu personu; par to sastādāms attiecīgs akts);
6.7.2. Lietotājs ar savu darbību vai bezdarbību traucē vai kavē Pakalpojumu sniedzēja darbiniekam piekļūt pie ūdensvada vai kanalizācijas ierīcēm, kā arī kontrolierīcēm;
6.7.3. Lietotājs nesniedz ūdens patēriņa uzskaitei nepieciešamās ziņas;
6.7.4. Lietotājs ir bojājis vai patvaļīgi regulējis ūdens patēriņa skaitītājus;
6.7.5. Lietotājs neievēro noteikto ūdens lietošanas un notekūdeņu novadīšanas režīmu;
6.7.6. Lietotājs patvaļīgi pievienojis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, kā arī ierīkojis nesaskaņotu pieslēgumu, kas neatbilst hidrauliskajiem un citiem tehniskajiem parametriem.

7. Ugunsdzēsības ierīces

7.1. Ja Lietotāja ūdens mērītāja mezglā ir apvadlīnija, lai nodrošinātu ugunsdzēsības un iekšējo hidrantu un iekšējo ugunsdzēsības krānu darbību, Pakalpojumu sniedzējs noplombē apvadlīnijas aizbīdni noslēgtā stāvoklī. Lietotājs ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un saglabāšanu.
7.2. Noņemt plombu no apvadlīnijas aizbīdņa drīkst, (tikai dzēšot ugunsgrēku vai ugunsdzēsības dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi). Lietotājam 24 stundu laikā jāizsauc Pakalpojumu sniedzēja pārstāvis aizbīdņa noplombēšanai.
7.3. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut Lietotājiem lietot ūdeni no ugunsdzēsības hidrantiem, ja par izlietoto ūdeni tiks samaksāts atbilstoši ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem vai pamatojoties uz aprēķiniem.

8. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācija un aizsardzība

8.1 Pakalpojumu sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā esošos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, ūdensvada pievadus un kanalizācijas izvadus ekspluatē un remontē Pakalpojumu sniedzējs.
8.2. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs brīvi piekļūt savā valdījumā esošajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, kas atrodas zemes gabalu īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam un avāriju likvidēšanai.
8.3. Pamatojoties uz “Likumu par aizsargjoslām”, teritorijas, kurās atrodas ūdensvada un kanalizācijas tīkli, nedrīkst būt pieblīvētas ar dažādiem materiāliem, iekārtām un tajās nedrīkst celt būves. Aizliegts stādīt kokus tuvāk par pieciem metriem abpus ūdensvada un kanalizācijas cauruļvada. Jābūt iespējai brīvi piebraukt speciālajai tehnikai un mehānismiem, lai varētu likvidēt avāriju un veikt profilaktiskos darbus.
8.4. Aizliegts nepiederošām personām veikt jebkādus darbus ūdensvada un kanalizācijas tīklos.
8.5. Lietotājs ir pilnībā atbildīgs par savas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un darbību. Ja Lietotājs savām vajadzībām izmanto vietējos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no ūdensvada tīkliem, pa kuriem tiek piegādāts pilsētas ūdens. Lietotājam jāseko ūdensvada un kanalizācijas iekšējo tīklu un armatūras tehniskajam stāvoklim, un jebkura noplūde nekavējoties jālikvidē par saviem līdzekļiem.
8.6. Par zaudējumiem, kas radušies Lietotāja īpašumā vai valdījumā esošu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju bojājumu dēļ, atbildīgs ir Lietotājs.
8.7. Lietotājam jāuzrauga ūdensvada pievada aizbīdņi un aizbīdņa kapes, savas teritorijas robežās esošas ūdensvada un kanalizācijas ietaises (caurules, ūdens patēriņa skaitītāji, lūkas, skatakas, režģi, norādījumu plāksnītes u. c.), nepieļaujot to bojāšanu, appludināšanu un aizsalšanu, kā arī jāattīra no atkritumiem, ledus un sniega skataku vāki. Jāseko, lai uzstādītās plombas netiktu noņemtas vai bojātas, jānodrošina virszemes ūdeņu novadīšana no skatakām. Lietotājam jāatļauj izvietot uz ēku sienām vai žogiem plāksnītes ar norādi par hidrantu, armatūras un skataku atrašanās vietu.
8.8. Lietotājs nav tiesīgs bez saskaņošanas par Pakalpojumu sniedzēju pārtraukt ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu blakus Lietotājiem.
8.9. Atklājot ūdensvada un kanalizācijas ielu tīklu un būvju bojājumus, par to nekavējoties jāziņo Pakalpojumu sniedzējam un iespēju robežās jāiezīmē bojātā vieta.
8.10. Fiziskām un juridiskām personām, kas savas darbības rezultātā sabojājušas ūdensvada un kanalizācijas tīklus un būves, nekavējoties jāziņo par to Pakalpojumu sniedzējam, bojājumus jānovērš pašu spēkiem un par saviem līdzekļiem Pakalpojumu sniedzēja tehniskajā uzraudzībā.
8.11. Pakalpojumu sniedzēja un Pakalpojumu lietotāja attiecības, kas noteiktas šajos noteikumos, regulē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.Kontrole un atbildība par noteikumu pārkāpšanu

9.1. Par šo noteikumu neievērošanu un pārkāpšanu administratīvo protokolu ir tiesīgas sastādīt šādas amatpersonas un institūcijas:
9.1.1. Jelgavas Municipālās policijas policisti,
9.1.2. Pakalpojumu sniedzēja amatpersonas, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem noteiktas ar Jelgavas domes priekšsēdētāja rīkojumu.
9.2. Administratīvos protokolus izskata Jelgavas domes Administratīvā komisija.
9.3.Pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot pārkāpējam kvīti, var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10, sastādot administratīvo protokolu, var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50.
9.4. Par šo noteikumu pārkāpšanu iekasētā soda nauda tiek izlietota:
9.4.1. 50% paliek to institūciju rīcībā, kas uzlikušas sodu, darbinieku materiālajai stimulēšanai un tehnisko līdzekļu iegādei;
9.4.2. 50 % ieskaitīti Jelgavas pašvaldības budžetā.

Jelgavas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece I.Škutāne