Ministru kabineta rīkojums Nr.145

Rīgā 2004.gada 5.martā (prot. Nr.9 60.§)

Par koncepciju “Par Latvijas institūta juridisko statusu”

1.Atbalstīt koncepcijas “Par Latvijas institūta juridisko statusu” kopsavilkumā ietverto risinājuma 1.varianta “b” variantu.

2.Valsts kancelejai kopīgi ar Latvijas institūtu izstrādāt un līdz 2004.gada 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā nepieciešamos tiesību aktu projektus.

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks



(Ministru kabineta
2004.gada 5.marta rīkojums Nr.145)

Koncepcijas “Par Latvijas institūta juridisko statusu” kopsavilkums

1.Risināmā jautājuma būtība

Ar Ministru kabineta 1998.gada 29.septembra rīkojumu Nr.466 ir nodibināta bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas institūts” (turpmāk – Latvijas institūts). Koncepcija par Latvijas institūta juridisko statusu ir izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2003.gada 26.maija sēdē (prot. Nr.18 2.§ 1.punkts) dotajam uzdevumam Tieslietu ministrijai vienoties ar Ārlietu ministriju, Latvijas institūtu un Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu jautājumā par Latvijas institūta juridisko statusu.
Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 12.pantu valsts uzņēmums līdz 2003.gada 31.decembrim ir pārveidojams par kapitālsabiedrību vai valsts iestādi vai uzsākama uzņēmuma likvidācija. Līdz ar to nepieciešams izlemt jautājumu par Latvijas institūta turpmāko juridisko statusu, ņemot vērā tā darbības specifiku.

Latvijas institūts ir izveidots, lai veicinātu pozitīvu Latvijas tēlu. Ministru kabinets ir noteicis šādus Latvijas institūta galvenos darbības virzienus:
1)Latvijas tēla veidošanas koordinācija;
2)informatīvo materiālu sagatavošana;
3)Latvijas tēla popularizēšanas pasākumu organizēšana Latvijā un ārvalstīs;
4)izglītošanas pasākumu organizēšana Latvijā.

Latvijas institūta līdzšinējā darbībā nav ticis izveidots mehānisms, lai nodrošinātu koordināciju starp dažādām valsts institūcijām, kuru darbība ir saistīta ar Latvijas tēla veidošanu. Koordinācijas trūkums ir atzīts par nopietnu ārējās komunikācijas problēmu. Tāpēc, mainot Latvijas institūta juridisko statusu atbilstoši Komerclikuma prasībām, vienlaikus jānodrošina tam koordinācijas funkcijas veikšana.

2.Risinājuma varianti

1.variants. Latvijas institūts – atvasināta publiska persona. Latvijas institūts saskaņā ar īpašu likumu tiek pārveidots par Latvijas starptautisko atpazīstamību veicinošu institūciju, kurai noteikts atvasinātas publiskas personas statuss. Latvijas tēla veidošanas procesu ārējai koordinācijai Ministru kabinets izveido Latvijas tēla padomi. Likumā nosakāma padomes kompetence.
“a”variants. Latvijas institūts veic tam noteiktās funkcijas Ministru kabineta padotībā ar ārlietu ministra starpniecību.
“b”variants. Latvijas institūts veic tam noteiktās funkcijas Ministru kabineta padotībā ar Ministru prezidenta starpniecību.

2.variants. Latvijas institūts – valsts tiešās pārvaldes iestāde Ministru prezidenta pārraudzībā. Lai nodrošinātu Latvijas tēla veidošanā iesaistīto valsts institūciju darbības koordināciju, tiek izveidota Latvijas tēla padome.

3.variants. Latvijas institūts – valsts aģentūra Ārlietu ministrijas pārraudzībā. Latvijas institūts tiek pārveidots par Ārlietu ministrijas padotībā (pārraudzībā) esošu valsts aģentūru. Lai nodrošinātu ar Latvijas tēlu saistīto darbību koordināciju, tiek izveidota aģentūras konsultatīvā padome – Latvijas tēla padome, kura sniedz ieteikumus un atzinumus par ārējās komunikācijas politiku.

3.Finansiālie aspekti
(ietekme uz valsts budžetu)

Papildu līdzekļi no valsts budžeta 9215 latu apmērā (vienas štata vietas izmaksas gadā) ir nepieciešami, lai noregulētu Latvijas institūta juridisko statusu atbilstoši risinājuma 1.varianta “b” variantam vai risinājuma 2.variantam un izveidotu Valsts kancelejā vismaz vienu štata vietu ārējās komunikācijas koordinācijas nodrošināšanai. Papildu finansējuma avots ir dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.