Washington d.c. — 4 April 1949

The Parties to this Treaty reaffirm their faith in the purposes and principles of the Charter of the United Nations and their desire to live in peace with all peoples and all governments.

They are determined to safeguard the freedom, common heritage and civilization of their peoples, founded on the principles of democracy, individual liberty and the rule of law.

They seek to promote stability and well-being in the North Atlantic area.

They are resolved to unite their efforts for collective defence and for the preservation of peace and security.

They therefore agree to this North Atlantic Treaty:

Article 1

The Parties undertake, as set forth in the Charter of the United Nations, to settle any international dispute in which they may be involved by peaceful means in such a manner that international peace and security and justice are not endangered, and to refrain in their international relations from the threat or use of force in any manner inconsistent with the purposes of the United Nations.

Article 2

The Parties will contribute toward the further development of peaceful and friendly international relations by strengthening their free institutions, by bringing about a better understanding of the principles upon which these institutions are founded, and by promoting conditions of stability and well-being. They will seek to eliminate conflict in their international economic policies and will encourage economic collaboration between any or all of them.

Article 3

In order more effectively to achieve the objectives of this Treaty, the Parties, separately and jointly, by means of continuous and effective self-help and mutual aid, will maintain and develop their individual and collective capacity to resist armed attack.

Article 4

The Parties will consult together whenever, in the opinion of any of them, the territorial integrity, political independence or security of any of the Parties is threatened.

Article 5

The Parties agree that armed attack against one or more of them in Europe or North America shall be considered an attack against them all and consequently they agree that, if such an armed attack occurs, each of them, in exercise of the right of individual or collective self-defence recognized by Article 51 of the Charter of the United Nations, will assist the Party or Parties so attacked by taking forthwith, individually and in concert with the other Parties, such action as it deems necessary, including the use of armed force, to restore and maintain the security of the North Atlantic area.

Any such armed attack and all measures taken as a result thereof shall immediately be reported to the Security Council. Such measures shall be terminated when the Security Council has taken the measures necessary to restore and maintain international peace and security.

Article 6

For the purpose of Article 5, an armed attack on one or more of the Parties is deemed to include an armed attack:

• on the territory of any of the Parties in Europe or North America, on the Algerian Departments of France, on the territory of or on the Islands under the jurisdiction of any of the Parties in the North Atlantic area north of the Tropic of Cancer;

• on the forces, vessels, or aircraft of any of the Parties, when in or over these territories or any other area in Europe in which occupation forces of any of the Parties were stationed on the date when the Treaty entered into force or the Mediterranean Sea or the North Atlantic area of the Tropic Cancer.

Article 7

This Treaty does not affect, and shall not be interpreted as affecting in any way the rights and obligations under the Charter of the Parties which are members of the United Nations, or the primary responsibility of the Security Council for the maintenance of international peace and security.

Article 8

Each Party declares that none of the international engagements now in force between it and any other of the Parties or any third State is in conflict with the provisions of this Treaty, and undertakes not to enter into any international engagement in conflict with this Treaty.

Article 9

The Parties hereby establish a Council, on which each of them shall be represented, to consider matters concerning the implementation of this Treaty. The Council shall be so organized as to be able to meet promptly at any time. The Council shall set up such subsidiary bodies as may be necessary; in particular it shall establish immediately a defence committee which shall recommend measures for the implementation of Article 3 and 5.

Article 10

The Parties may, by unanimous agreement, invite any other European State in a position to further the principles of this Treaty and to contribute to the security of the North Atlantic area to accede to this Treaty. Any State so invited may become a Party to the Treaty by depositing its instrument of accession with the Government of the United States of America. The Government of the United States of America will inform each of the Parties of the deposit of each such instrument of accession.

Article 11

This Treaty shall be ratified and its provisions carried out by the Parties in accordance with their respective constitutional processes. The instruments of ratification shall be deposited as soon as possible with the Government of the United States of America, which will notify all the other signatories of each deposit. The Treaty shall enter into force between the States which have ratified it as soon as the ratifications of the majority of the signatories, including the ratifications of Belgium, Canada, France, Luxembourg, the Netherlands, the United Kingdom and the United States, have been deposited and shall come into effect with respect to other States on the date of the deposit of their ratifications.

Article 12

After the Treaty has been in force for ten years, or at any time thereafter, the Parties shall, if any of them so requests, consult together for the purpose of reviewing the Treaty, having regard for the factors then affecting peace and security in the North Atlantic area, including the development of universal as well as regional arrangements under the Charter of the United Nations for the maintenance of international peace and security.

Article 13

After the Treaty has been in force for twenty years, any Party may cease to be a Party one year after its notice of denunciation has been given to the Government of the United States of America, which will inform the Governments of the other Parties of the deposit of each notice of denunciation.

Article 14

This Treaty, of which the English and French texts are equally authentic, shall be deposited in the archives of the Government of the United States of America. Duly certified copies will be transmitted by that Government to the Governments of the signatories.

1949.gada 4.aprīlī Vašingtonā

Līgumslēdzējas puses apstiprina savu uzticību Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas mērķiem un principiem un savu vēlēšanos dzīvot mierā ar visām tautām un valdībām.

Tās ir apņēmušās sargāt savu tautu brīvību, kopējo mantojumu un civilizāciju, kas dibināta uz demokrātijas, personas brīvības un likuma varas principiem.

Tās meklē iespējas stabilitātes un labklājības veicināšanai Ziemeļatlantijas reģionā.

Tās ir apņēmības pilnas apvienot savus centienus kolektīvajai aizsardzībai un miera un drošības saglabāšanai.

Tādēļ tās piekrīt šim Ziemeļatlantijas līgumam:

1.pants

Puses apņemas, kā to paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas harta, atrisināt jebkuru starptautisku konfliktu, kurā tās varētu būt iesaistītas, ar mierīgiem paņēmieniem veidā, kas neapdraud starptautisko mieru, drošību un taisnīgumu, un starptautiskajās attiecībās izvairīsies no jebkāda veida draudiem vai spēka lietošanas, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem.

2.pants

Puses sekmēs mierīgu un draudzīgu starptautisko attiecību attīstību, stiprinot savas brīvās institūcijas, veicinot labāku izpratni par principiem, uz kuru pamata šīs institūcijas ir nodibinātas, un veicinot nosacījumus stabilitātei un labklājībai. Tās centīsies izskaust konfliktus to starptautiskās ekonomikas politikās un iedrošinās ekonomisko sadarbību starp jebkurām no tām vai starp tām visām.

3.pants

Lai pēc iespējas efektīvāk izpildītu Līguma mērķus, Puses, katra atsevišķi vai visas kopā, ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.

4.pants

Puses kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras Puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras Puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

5.pants

Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51.pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību. Par jebkādu šādu bruņotu uzbrukumu un visiem pasākumiem, kas tā rezultātā ir veikti, nekavējoties jāziņo Drošības Padomei. Šie pasākumi jāpārtrauc, kad Drošības Padome ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu un saglabātu starptautisku mieru un drošību.

6.pants

Par 5.pantā minēto bruņoto uzbrukumu vienai vai vairākām Pusēm uzskata bruņotu uzbrukumu, kas iever bruņotu uzbrukumu:

• jebkuras Puses teritorijai Eiropā vai Ziemeļamerikā, Francijas Alžīrijas departamentiem, Turcijas teritorijai vai salām, kas atrodas kādas Puses jurisdikcijā Ziemeļatlantijas telpā uz ziemeļiem no ziemeļu saulgriežu loka.

• jebkuras Puses bruņotajiem spēkiem, kuģiem vai lidaparātiem, kas atrodas šajās teritorijās vai virs tām, vai jebkurā vietā Eiropā, kurā jebkuras Puses spēki atradās dienā, kad šis Līgums stājās spēkā, vai Vidusjūrā vai Ziemeļatlantijas telpā uz ziemeļiem no ziemeļu saulgriežu loka.

7.pants

Līgums nekādā veidā neietekmē un arī nedrīkst tikt skaidrots kā tāds, kas jebkādā veidā ietekmē Pušu, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, tiesības un saistības, kuras tām ir saskaņā ar hartu, vai Drošības Padomes galveno pienākumu starptautiskā miera un drošības saglabāšanā.

8.pants

Katra puse apstiprina, ka neviena no šobrīd spēkā esošām starptautiskām saistībām starp to un jebkuru citu Pusi vai jeb

kuru trešo valsti nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem, un tā apņemas neuzņemties jebkādas starptautiskās saistības, kas ir pretrunā ar šo Līgumu.

9.pants

Ar šo puses izveido Padomi, kurā ikviena no tām ir pārstāvēta, lai apspriestu jautājumus par šī Līguma īstenošanu. Padome organizējama tā, lai tā būtu spējīga nekavējoties sanākt kopā jebkurā laikā. Padomei jāizveido tādas pakļautas struktūras, kādas varētu būt nepieciešamas, it īpaši tai nekavējoties jāizveido aizsardzības komiteja, kas rekomendēs pasākumus 3. un 5.panta īstenošanai.

10.pants

Puses, vienprātīgi vienojoties, var uzaicināt jebkuru citu Eiropas valsti, kas ir spējīga sekmēt šī Līguma principus un veicināt Ziemeļatlantijas telpas drošību, pievienojoties šim Līgumam. Jebkura valsts, kas tiek aicināta, var kļūt par Līguma pusi, deponējot tās pievienošanās dokumentus Amerikas Savienoto Valstu valdībai. Amerikas Savienoto Valstu valdība informēs katru Pusi par katru deponēto pievienošanās dokumentu.

11.pants

Šis Līgums ir jāratificē katrai Pusei, un no tā izrietošie nosacījumi tai ir jārealizē saskaņā ar tās attiecīgo konstitucionālo procesu. Ratifikācijas dokumenti ir jādeponē pēc iespējas ātrāk Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas paziņos visām pārējām parakstītājvalstīm par katru deponējumu. Līgums stājas spēkā starp valstīm, kas ir to ratificējušas, tiklīdz lielākā daļa parakstītājvalstu, ieskaitot Beļģijas, Francijas, Kanādas, Apvienotās Karalistes, Luksemburgas, Nīderlandes un Amerikas Savienoto Valstu, ratifikācijas ir deponētas, un attiecībā pret citām valstīm tās stājas spēkā dienā, kad tās deponē savu ratifikāciju.

12.pants

Tad, kad Līgums ir bijis spēkā desmit gadus, vai jebkurā laikā pēc tam Puses, ja kāda no tām to prasa, var kopīgi apspriesties ar nodomu pārskatīt Līgumu, ņemot vērā apstākļus, kas šajā laikā ietekmē mieru un drošību Ziemeļatlantijas telpā, ieskaitot vispasaules un reģionālus pasākumus Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas ietvaros, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību.

13.pants

Pēc tam, kad Līgums ir bijis spēkā divdesmit gadus, jebkura no Pusēm var pārtraukt dalību Līgumā gadu pēc tās denonsēšanas paziņojuma iesniegšanas Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas informēs citu Pušu valdības par katru denonsēšanas paziņojuma deponēšanu.

14.pants

Šo Līgumu, kura teksti angļu un franču valodās ir vienlīdz autentiski, deponē Amerikas Savienot Valstu valdības arhīvos. Šī valdība iesniegs pienācīgi apstiprinātas kopijas pārējo parakstītājvalstu valdībām.