Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Atkritumu apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.) šādus grozījumus:

1.Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

2. 1.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdu “īpašnieks” ar vārdiem “tās valdītājs”;

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

“4) atkritumu apsaimniekošana — atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas;”;

papildināt pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) atkritumu uzglabāšana — atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai).”

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Šā likuma mērķi ir:

1) noteikt atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu;

2) veicināt atkritumu apsaimniekošanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, lai samazinātu apglabājamo atkritumu daudzumu.”

4. Papildināt 7.panta 2.punktu, 8.panta 6.punktu un 9.panta 4.punktu pēc vārda “objektu” ar vārdiem “sadedzināšanas iekārtu”.

5. 7.pantā:

izslēgt 6.punktu;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) nosaka atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidus.”

6. Papildināt likumu ar 8.¹ pantu šādā redakcijā:

“8.¹ pants. Reģionālo vides pārvalžu izdotos administratīvos aktus, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu, var apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā.”

7. 9.pantā:

papildināt ievaddaļu pēc vārda “pagastu” ar vārdu “novadu”;

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1) organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plāniem;”;

papildināt pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā.”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2)Ministru kabinets izdod ieteikumus pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

8. Izteikt III nodaļu šādā redakcijā:

“III nodaļa. Atkritumu apsaimniekošanas plāni

10.pants. (1) Atkritumu apsaimniekošana tiek veikta atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts, reģionālajiem un pašvaldību plāniem.

(2) Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par:

1) atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi;

2) noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku;

3) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm;

4) plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu;

5) institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu;

6) aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai;

7) iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu;

8) pasākumiem tādu atkritumu, kuri aerobos vai anaerobos apstākļos var sadalīties, apglabājamā daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi;

9) pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai.

(3) Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā papildus šā panta otrās daļas nosacījumiem nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionus, kā arī sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas un apsaimniekošanas pamatprincipus.

(4) Pēc atkritumu apsaimniekošanas plāna projekta izstrādes plāna izstrādātājs nodrošina sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, dodot iespēju vismaz 30 dienas iesniegt priekšlikumus par attiecīgo projektu. Sabiedrības viedokļus izvērtē pirms lēmuma pieņemšanas par plāna apstiprināšanu.

10.¹ pants. (1) Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteikto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu pašvaldības, savstarpēji sadarbojoties, organizē atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna izstrādi.

(2) Papildus šā likuma 10.panta otrajā daļā minētajai informācijai atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauj informāciju par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu.

(3) Atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu apstiprina ikviena pašvaldība, kura atrodas attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Pašvaldību lēmumus par atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna apstiprināšanu iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei.

(4) Ja pašvaldības nepiedalās atkritumu apsaimniekošanas reģionālā plāna izstrādē, tās organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādāšanu savām administratīvajām teritorijām un apstiprina tos. Pašvaldību lēmumus par atkritumu apsaimniekošanas pašvaldību plānu apstiprināšanu iesniedz attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei.”

9. 11.pantā:

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Reģionālā vides pārvalde, iepriekš informējot pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts veikt atkritumu apsaimniekošanas darbības, pirms attiecīgo darbību veikšanas izsniedz atļaujas atkritumu savākšanai, pārkraušanai, šķirošanai un uzglabāšanai.

(2) Reģionālā vides pārvalde atbilstoši atkritumu pārvadājuma galamērķim, iepriekš informējot par to attiecīgo pašvaldību, izsniedz atļaujas atkritumu pārvadāšanai savā pārraudzībā esošajās teritorijās.

(3) Ministru kabinets nosaka atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu apsaimniekošanas atļaujās izvirzāmās prasības un apstiprina atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas un uzglabāšanas atļauju veidlapas.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Termiņš lēmuma pieņemšanai par atļaujas izsniegšanu, pagarināšanu, pārskatīšanu vai anulēšanu nedrīkst būt garāks par 90 dienām.”

10. Aizstāt V nodaļas nosaukumā vārdu “īpašnieku” ar vārdu “valdītāju”.

11. Izteikt 12.panta tekstu šādā redakcijā:

“Atkritumu savākšana, šķirošana, uzkrāšana, uzglabāšana, pārkraušana, apglabāšana vai pārstrāde ir atļauta tikai tam paredzētajās vietās.”

12. 13.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs:

1) piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un noslēdzot līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību;

2) sedz sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas izmaksas, ietverot dalītās vākšanas un šķirošanas izmaksas.”;

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdu “īpašnieku” ar vārdu “valdītāju”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ir fiziskā vai juridiskā persona, kuras faktiskajā varā atkritumi atrodas.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Sadzīves atkritumi pēc to nodošanas atkritumu pārstrādes vai apglabāšanas uzņēmumiem pāriet šo uzņēmumu īpašumā.”

13. 14.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “īpašnieks” ar vārdu “valdītājs”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Juridiskās personas, kuras bīstamos atkritumus uzglabā ilgāk par 12 mēnešiem, saņem normatīvajos aktos noteiktās atļaujas bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un veic šā panta trešās daļas 3.punktā minētās darbības.”;

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) saņem atļauju bīstamo atkritumu savākšanai, uzglabāšanai, pārkraušanai, pārstrādei vai apglabāšanai, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir izsniegta atļauja A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai;”.

14. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Juridiskā persona, kura nodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, slēdz līgumus ar tām pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā tiek veiktas attiecīgās darbības.”

15. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Pašvaldība nosaka poligonus, kuros tiks apglabāti tās teritorijā savāktie sadzīves atkritumi. Ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc sadzīves atkritumu poligona darbības uzsākšanas tiek slēgtas visas sadzīves atkritumu izgāztuves to pašvaldību administratīvajās teritorijās, no kurām savāktie sadzīves atkritumi tiek apglabāti poligonā. Slēgtās izgāztuves tiek rekultivētas saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu un reģionālajiem plāniem.”

16. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Atkritumu poligona, izgāztuves, sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu pārstrādes objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs:

1) pirms darbības uzsākšanas saņem normatīvajos aktos noteiktās atļaujas;

2) apsaimnieko atkritumu poligonu, izgāztuvi, sadedzināšanas iekārtu vai atkritumu pārstrādes objektu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas atļaujā minētajām prasībām, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

3) veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar atkritumu poligona vai izgāztuves slēgšanu, kā arī sadedzināšanas iekārtas vai atkritumu pārstrādes objekta darbības izbeigšanu.”

17. 20.pantā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) pēc pieprasījuma sniedz valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai informāciju par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā šā panta 1.punktā minēto informāciju un citu vides informāciju;”;

aizstāt 3.punktā vārdu “īpašnieka” ar vārdu “valdītāja”.

18. Papildināt likumu ar V¹ nodaļu šādā redakcijā:

“V¹ nodaļa. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana

20.¹ pants. (1) Elektriskās un elektroniskās iekārtas ir tādas iekārtas, ko darbina ar elektrisko strāvu vai elektromagnētisko lauku, un iekārtas elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka ģenerēšanai, piegādei un mērīšanai, kas konstruētas izmantošanai ar spriegumu, kurš nepārsniedz 1000 voltus maiņstrāvai un 1500 voltus līdzstrāvai, un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām kategorijām.

(2) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir elektriskās un elektroniskās iekārtas, kas uzskatāmas par atkritumiem, ieskaitot visas sastāvdaļas, detaļu blokus un palīgmateriālus, kas ir attiecīgās iekārtas daļa brīdī, kad iekārta kļūst par atkritumu.

(3) Mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, kuri radušies mājsaimniecībā vai citur, ja tie rakstura un daudzuma ziņā pielīdzināmi mājsaimniecībā radītajiem elektriskajiem un elektroniskajiem atkritumiem.

20.² pants. (1) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs ir jebkura persona, kas neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, arī neatkarīgi no distances līguma:

1) izgatavo un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas ar savu firmas zīmi;

2) pārdod ar savu firmas zīmi elektriskās un elektroniskās iekārtas, ko izgatavojušas citas personas, izņemot gadījumus, kad uz iekārtas ir arī izgatavotāja firmas zīme;

3) savas komercdarbības ietvaros importē vai eksportē elektriskās un elektroniskās iekārtas.

(2) Personu, kas pilnībā nodrošina maksājumus saskaņā ar noslēgto līgumu (aizdevuma, nomas, īres vai nomaksas pirkuma līgums vai cits līgums attiecībā uz iekārtām neatkarīgi no tā, vai līguma noteikumos paredzēta iekārtu īpašumtiesību nodošana), neuzskata par ražotāju, ja uz to neattiecas šā panta pirmās daļas nosacījumi.

(3) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji reģistrējas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un institūcijā un sniedz informāciju par Latvijas tirgū piedāvāto elektrisko un elektronisko iekārtu daudzumu un kategorijām, kā arī par savākto, atkārtoti izmantoto, pārstrādāto, reģenerēto un eksportēto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daudzumu un kategorijām.

20.³ pants. Elektrisko un elektronisko iekārtu izgatavotājs veic elektrisko un elektronisko iekārtu izstrādi un ražošanu tā, ka ir iespējama to demontāža un reģenerācija, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu, to sastāvdaļu un materiālu atkārtota izmantošana un pārstrāde. Elektrisko un elektronisko iekārtu izstrādē un ražošanā nedrīkst lietot paņēmienus, kuri apgrūtina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu atkārtotu izmantošanu, izņemot gadījumus, kad šādu paņēmienu lietošana būtiski uzlabo vides aizsardzības vai drošības prasību piemērošanu.

20.⁴ pants. (1) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu dalītu savākšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.

(2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai dibināt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrību, vai arī slēgt līgumu ar šādu komercsabiedrību.

(3) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs nodrošina to, ka mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšana izveidotajā savākšanas sistēmā notiek bez maksas.

(4) Komersants, kas piegādā jaunas mājsaimniecības elektriskās vai elektroniskās iekārtas tieši to lietotājam, pieņem mājsaimniecības elektrisko vai elektronisko iekārtu atkritumus bez maksas, ja attiecīgā iekārta ir līdzīga tipa un veikusi tādas pašas funkcijas kā piegādātā iekārta.

(5) Savāktie elektrisko vai elektronisko iekārtu atkritumi tiek nodoti apstrādes uzņēmumiem (iekārtām), ja šo iekārtu operatori ir saņēmuši normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, izņemot neizkomplektētas elektriskās vai elektroniskās iekārtas, kuras paredzēts izmantot atkārtoti.

20.⁵ pants. (1) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs maksā dabas resursu nodokli saskaņā ar likumu “Par dabas resursu nodokli”.

(2) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs, kas noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi un nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu atbilstoši šā likuma nosacījumiem, ir atbrīvojams no nodokļa samaksas par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām saskaņā ar likumu “Par dabas resursu nodokli”.

20.⁶ pants. Ražotājs, kas piedāvā tirgū elektriskās un elektroniskās iekārtas pēc 2005.gada 13.augusta un nav izvēlējies šā likuma 20.4panta otrajā daļā minētos elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas veidus, šā likuma 20.4panta pirmajā daļā minēto pasākumu veikšanu garantē ar bankas garantiju vai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

20.⁷ pants. (1) Līdz 2005.gada 13.augustam tirgū piedāvātajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām atkritumu apsaimniekošanas izmaksas tiek segtas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) prasības elektrisko un elektronisko iekārtu marķēšanai;

2) prasības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanai un apstrādei;

3) elektrisko un elektronisko atkritumu savākšanas, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomus un termiņus, kā arī prasības ziņojuma sniegšanai par šo darbību izpildi;

4) prasības informācijas sniegšanai patērētājiem, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes, atkārtotas izmantošanas, pārstrādes un reģenerācijas iekārtu operatoriem, kā arī prasības sabiedrības un Eiropas Komisijas informēšanai.”

19. Aizstāt 21.panta pirmajā daļā vārdu “īpašniekam” ar vārdu “valdītājam”.

20. Izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts teritorijā ir aizliegts ievest jebkādus atkritumus apglabāšanai, jebkāda veida sadedzināšanai vai ilgstošai uzglabāšanai.”

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 9. — 14.punktu šādā redakcijā:

“9. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim izdod:

1) šā likuma 9.panta otrajā daļā minētos ieteikumus;

2) šā likuma 7.panta 9.punktā un 11.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 15.maija noteikumi nr.191 “Noteikumi par atkritumu apglabāšanas un pārstrādes veidiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 12.nr.) un Ministru kabineta 2001.gada 9.oktobra noteikumi nr.432 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 21.nr.), ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

10. Atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļaujas, kas izdotas saskaņā ar šo likumu, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām. Atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām var pagarināt līdz termiņam, kurā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāsaņem atļauja A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai.

11. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim iekļauj atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā šā likuma 10.panta otrās daļas 8.punkta un trešās daļas prasības.

12. Šā likuma V1 nodaļa stājas spēkā 2004.gada 1.augustā.

13. Šā likuma 20.4 panta pirmā, otrā, trešā un ceturtā daļa attiecībā uz mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem stājas spēkā 2005.gada 13.augustā.

14. Šā likuma 20.5pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem likumā “Par dabas resursu nodokli”.”

22. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 75/439/EEC, 75/442/EEC, 78/176/EEC, 82/883/EEC, 91/157/EEC, 91/689/EEC, 96/59/EC, 1999/31/EC, 2000/76/EC, 2002/96/EC.”

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 19.februārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 9.martā