Vācija – Latvija: kopīgu nākotni veidojot

Neparasti kupli apmeklēts, ar vairāk nekā desmit ārvalstu vēstnieku klātbūtni bija Rīgas Diplomātiskā salona vakars aizvadītajā piektdienā Žurnālistu jeb Reiterna namā. To ievadīja Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieka Ekarta Herolda priekšlasījums “Vācija – Latvija: vēsturiskajā pieredzē balstoties, kopīgu nākotni veidojot”.

Vācijas vēstnieks Ekarts Herolds priekšlasījumā Rīgas Diplomātiskajā salonā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pieredzējušais diplomāts sniedza dziļu ieskatu Vācijas un Latvijas attiecībās, senās un jaunākās vēstures faktus aplūkojot Latvijas drīzās dalības Eiropas Savienībā (ES) un NATO kontekstā.
Ekarts Herolds atgādināja, ka jau 1991.gada 28.augustā, tikai nedēļu pēc Latvijas valstiskās suverenitātes atgūšanas, tika atjaunotas abu valstu diplomātiskās attiecības.
“Tas, ka Vācijas un Latvijas diplomātiskās attiecības tika atjaunotas tik ātri, parādīja Vācijas vēlmi veidot ciešu un konstruktīvu sadarbību ar Latviju, “ teica vēstnieks, uzsverot, ka viņa valsts galvenais mērķis jau tobrīd bijusi partnerattiecību veidošana sabiedrības pārveides procesā, kā arī palīdzība Latvijai, iestājoties nozīmīgās starptautiskajās organizācijās. E. Herolda vērtējumā, kopš 1991.gada veiksmīgās abu valstu sadarbības pamats nepārprotami bijusi 800 gadus ilgā kopējā abu zemju vēsture, kas joprojām tieši ietekmē mūsu tagadni un nākotni.
Veicot samērā plašu ekskursu astoņu gadsimtu vēsturē, Vācijas vēstnieks pauda viedokli, ka, tieši pateicoties misionārismam un reformācijai, Latvija kļuvusi par Rietumeiropas un kristīgās kultūras daļu. Lauku iedzīvotāju vidū šo ietekmi padziļināja hernhūtieši. E. Herolda ieskatā, īpaša loma Latvijā bijusi vācu mācītājiem, kuri, prazdami latviešu valodu, kļuva par starpniekiem starp latviešiem un vāciešiem.
Īpaši E. Herolds pakavējās pie Hanzas savienības kā pirmās starptautiskās institūcijas, kas veicināja daudzveidīgu un aktīvu sadarbību starp astoņām Hanzas pilsētām Latvijā un to partnerēm, īpaši Brēmeni, Hamburgu, Lībeku. Tieši šajā laikā notika īpaši intensīva cilvēku un zināšanu apmaiņa, kas rosināja arī daudzu amatnieku iniciatīvu, par ko liecina arī Lielā un Mazā ģilde, Melngalvju nams un daudzas citas tālaika celtnes Rīgā.
Vācijas vēstnieks analizēja arī aizvadītā gadsimta asiņaino pieredzi, kas Vācijai un Latvijai bijusi īpaši sāpīga, pretrunīga un pamācoša. Zīmīga vēstures paralēle bijusi arī pagājušā gadsimta astoņdesmito – deviņdesmito gadu mijā, kad, brūkot Berlīnes mūrim, radās divu līdz tam šķirto vācu valstu apvienošanās iespēja. Demokrātijas atjaunošana bijušajā Austrumvācijā sasaucās ar Latvijas valstiskās suverenitātes atjaunošanu.
Janvāra barikāžu laiks Latvijā Ekartam Heroldam šķiet pārsteidzoši līdzīgs demonstrācijām Leipcigā, kad tikai tautas mierīgā, brīvības alkās motivētā pašapziņa ļāva izvairīties no asinsizliešanas.
Par abu valstu sadarbības vektoru vēstnieks E.Herolds nosauca uzdevumu veidot kopīgu nākotni. Negaidīts, ļoti aktuāls uzdevums un drošas nākotnes ķīla ir sadarbība cīņā pret starptautisko terorismu. Iekšējās drošības jomā īpaši nozīmīgas Latvijai un Vācijai būs partnerattiecības NATO un Eiropas Savienībā (ES).
Paredzot, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā starptautiskā tirdzniecība attīstīsies galvenokārt daudzpusējā ietvarā, kura iekšienē būtisku dimensiju veidos Vācijas un Latvijas partnerattiecības, E. Herolds uzsvēra, cik relatīvs mūsdienu pasaulē ir priekšstats par lielām un mazāk valstīm. «Pieredze kopš Eiropas apvienošanas sākuma liecina, ka arī mazākas valstis, piemēram, Luksemburga un Īrija, ar sava ieguldījuma kvalitāti un savu politisko pārstāvju iespaidu spēj panākt ietekmi, kas ir daudz lielāka salīdzinājumā ar šo valstu iedzīvotāju skaitu,” uzsvēra Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks.
“Eiropas korim ir nepieciešama Latvijas balss,” – tāds bija vēstnieka E.Herolda priekšlasījuma moto.
Vakara turpinājumā izdevniecības “Jumava” prezidents Juris Visockis pasniedza vēstniekam E.Heroldam nule klajā nākušo grāmatu “No Berlīnes mūra līdz 38. paralēlei”, kas tematiski sasaucas ar daudzām priekšlasījumā paustajām atziņām. J.Visockis uzsvēra, ka Latvijas nākotne Eiropas Savienībā ir un arī turpmāk būs “Jumavas” uzmanības centrā.

“LV” informācija