Ārzemju presē

Krievijas laikraksts “Izvestia” piedāvā apjomīgu materiālu par izglītības reformu Latvijā. Sniegta analīze, uzklausīti dažādi cilvēki, arī amatpersonas, Latvijā un Krievijā.

“Izvestija” (Krievija)

•

Baltijas valstu krievu aktīvisti uzskata, ka krievu valodai jākļūst par vienu no oficiālajām ES valodām, jo pēc paplašināšanās ES ietvaros dzīvos aptuveni seši miljoni krievu. Jāsāk esot ar krievu pārstāvniecību Eiropas Parlamentā.

“Russkij kurjer” (Krievija)

•

Pēc diviem mēnešiem notiks ES paplašināšanās. Bet Eiropas politiskie līderi sāk runāt par ES budžeta samazināšanu. Kāds EK komisārs paplašināšanos salīdzina ar uzvalka šūšanu – Eiropas līderi uzvalku ir pasūtījuši, bet par audumu negrib maksāt. Zaļā gaisma paplašināšanai tika dota, bet, kad pienācis laiks uzņemties saistības, ES līderi vēlas ietaupīt naudu uz jauno dalībvalstu rēķina. Patiesībā nauda nav galvenais. Jautājums ir, vai ES pēc paplašināšanās spēs normāli funkcionēt. Spēcīga Eiropas Komisija ir viens no labākajiem risinājumiem, lai nerastos fragmentācija un nesāktos “visu karš pret visiem”.

“Financial Times” (Anglija)

•

Atsevišķās problēmas, kas parādās Maskavas un Viļņas attiecībās, ir uzskatāmas par izņēmumu, nevis likumsakarību. Citāda situācija ir ar Latviju. Krievus diskriminējošā Izglītības likuma pieņemšana kārtējo reizi izceļ Latvijas nacionālistu pārspīlētās aktivitātes. Neraugoties uz to, Krievijai nevajadzētu krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvību pārvērst par politisku šovu. Problēmas risināšana jāuztver pragmatiski.

“Trud” (Krievija)

•

Igaunijas pārstāvis Eiropas Komisijā Sīms Kallass aicinājis ES ieņemt stingru nostāju turpmākajās attiecībās ar Krieviju, nepieļaujot nekādus izņēmumus.

“EU Observer” (Beļģija)

•

Putina Krievija joprojām sevi uzskata par lielvaru. Svarīgākais tās stratēģijas mērķis ir tuvākajā nākotnē atjaunot Krievijas ietekmi bijušajās PSRS valstīs. Krievijas pārveidošana par ekonomisku pievilkšanas punktu NVS valstīm būs svarīgs spēks, kas atradīsies jaunās Krievijas stratēģiskās ietekmes pamatā. Kā kompensāciju par ekonomisko atbalstu Kremlis pieprasīs politisko lojalitāti. Taču Krievija centienos īstenot šos mērķus nedrīkst aizmirst, ka imperiālā politika ir ļoti dārga. Turklāt NVS valstīm suverenitāte nozīmē neatkarību no Krievijas. Tātad Kremlim jācenšas panākt, lai tā vadošā loma tiktu atzīta brīvprātīgi. Krievijas aktivitātes NVS var izraisīt sāncensību ar ES. Pret tām varētu iebilst arī Ķīna.

“Die Welt” (Vācija)

•

Krievi ar pieaugošām dusmām secina, ka Viduseiropas integrācija Eiropas Savienībā viņiem rada daudz nopietnākas problēmas nekā NATO paplašināšanās. Saprātīgas Eiropas politikas galvenajam mērķim vajadzētu būt pacietīgai Krievijas kā lielvaras reintegrācijai rietumu valstu kopienā tādā veidā, lai šo procesu Maskavā īstenotu tie, kuri ir saglabājuši “vēsu prātu”.

“Le Figaro” (Francija)

•

Laila Freivalde ir pietiekami gudra, lai saprastu, cik slikti klājas Krievijas demokrātijai. Būtu lieliski, ja viņa atliktu sānis Ārlietu ministrijas piesardzīgo ierēdņu sagatavoto tekstu un runātu skaidru valodu par vienu no lielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem mūsdienās.

“Aftonbladet” (Zviedrija)

•

Somijas Aizsardzības ministrijas darba grupa secinājusi, ka valsts bez jebkādām problēmām un relatīvi īsā laikā varētu iestāties NATO. Priekšnoteikums šādai līdzdalībai ir politiskais lēmums atteikties no kopš Otrā pasaules kara praktizētās nepievienošanās aliansēm.

“Tagesspiegel” (Vācija)

•

Kļuvis zināms, ka Buša pretinieks no demokrātu nometnes būs Dž.Kerijs. Tagad līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām Kerijam un viņa komandai vajadzētu īstenot šādu stratēģiju – novērot Buša administrācijas darbu, komentēt to un piedāvāt alternatīvus risinājumus. Pēc identiska principa Lielbritānijā darbojas opozīcijas “ēnu kabinets”. Nav šaubu, ka savā kampaņā Bušs agresīvi vicinās kara cirvi un īstenos masīvu reklāmas kampaņu. Kerijam jābūt gatavam stāties pretī Buša propagandas plūdiem.

“International Herald Tribune”

(Francija)

•

Otavas konvenciju par kājnieku mīnu aizliegumu pieņēmusi 141 valsts. Kājnieku mīnu aizliegums kļuvis par starptautisku standartu. Savukārt ASV paziņojusi, ka tā neatbalsta kājnieku mīnu aizliegumu. Kārtējo reizi amerikāņi parāda sevi no sliktākās puses – lielākajai daļai pasaules konvencijas standarti ir pieņemami, bet tikai ne amerikāņiem. Buša administrācijai skatījums uz dažādiem jautājumiem ir tik šaurs, cik vien var būt. Savas taktiskās vajadzības amerikāņi stāda augstāk par pārējās pasaules vienoto viedokli. Tā vietā lai rādītu priekšzīmi, amerikāņi uzspļauj multilaterālismam.

“International Herald Tribune”

(Francija)

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem