Lielākie plūdi gaidāmi Daugavā

Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras novērojumu stacijās iegūtā operatīvā informācija, kā arī prognozes rāda, ka pavasara palu notece šogad veidosies paaugstinātas ziemas noteces ietekmē. Šogad Daugavā tā iespējama par 30–50 procentiem lielāka par vidējo, Vidzemes upēs – tuvu normai, turpretī Zemgales un Kurzemes upēs par 20–30 procentiem mazāka par vidējo. Palu maksimālie līmeņi un caurplūdumi lielā mērā būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma.

Plūdi Lielupē pirms diviem gadiem. Arī šogad Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās un zemāko vietu applūšana visvairāk, kā parasti, iespējama pie Staļģenes Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Marta otrās dekādes beigās gaidāma ledus uzlūšana Kurzemes upēs, straujākos Zemgales un Vidzemes upju posmos, Daugavā, Aiviekstē, Gaujas augštecē, savukārt lejtecē – marta trešajā dekādē. Ledus iešanas laikā upēs iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana.

Lielākie plūdi gaidāmi Daugavā. Visplašāk applūdīs Daugavas palienes Daugavpils, Preiļu un Jēkabpils rajonā, jo palu maksimālais līmenis var pārsniegt 1994.gadā novēroto. Ledus sastrēgumi var izveidoties Līksnas–Nīcgales posmā un Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves augšdaļā Zeļķu–Pļaviņu posmā. Ledus masām ienākot Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, ūdens līmenis pie Pļaviņām šogad var ievērojami celties.
Citās upēs ledus apstākļi nav tik bīstami. Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās un zemāko vietu applūšana visvairāk iespējama pie Staļģenes. Sastrēgums var veidoties arī pie Mežotnes, jo februārī ledus iešanas laikā lejpus Mežotnes izveidojās sastrēgums un tā galā vairākas dienas blīvējās vižņi.
Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un Carnikavas pagastā. Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās augšpus Ogres pilsētas. Ventā lejpus Kuldīgas atrodas ledus sagrūdums, ledus iešanas laikā lejteces posmā var veidoties sastrēgumi, bet plaši applūdumi nav gaidāmi.

Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras informācija