Irākas Pārvaldes padome paraksta pagaidu konstitūciju

Vakar, 8.martā, Irākas Pārvaldes padome Bagdādē parakstīja pagaidu konstitūciju, kas ir būtiskākā sastāvdaļa Vašingtonas plānā, lai valsts suverenitāti šā gada 30.jūnijā nodotu irākiešiem.
Pārejas valdības ārlietu ministrs Hošjars Zebari konstitūcijas parakstīšanu nosauca par galveno atzīmi ceļā uz varas pārņemšanu no okupācijas spēkiem civilo iestāžu rokās.
Vienošanās starp šiītu vairākumu un sunnītu un kurdu minoritātēm ir pierādījums, ka Irāka turpmāk spēs pārvarēt atšķirības starp tās iedzīvotāju grupām, teica H.Zebari.
Konstitūcijas parakstīšana notika steidzīgi sarīkotā ceremonijā, tiklīdz šiītu pārstāvji nedēļas nogalē atteicās no saviem iebildumiem.
Konstitūcijas parakstīšana iepriekš bija atlikta divas reizes – vispirms pēc uzbrukumiem šiītu musulmaņiem viņu reliģisko svētku laikā pagājušajā otrdienā, kad bojā gāja vismaz 181 cilvēks, un pagājušajā piektdienā, kad pēdējā brīdī pirms parakstīšanas ceremonijas šiītu pārstāvji izteica savus iebildumus pret sagatavoto un sākotnēji saskaņoto konstitūcijas tekstu.
Piecu šiītu grupu pārstāvji, kuri atteicās parakstīt konstitūciju piektdien, nedēļas nogali pavadīja svētajā pilsētā Nedžefā, apspriežoties ar garīdzniekiem, tai skaitā ar ājatollu Ali as Sistani.
Svētdien viņi paziņoja, ka, neraugoties uz joprojām pastāvošajām nopietnajām iebildēm pret sagatavoto dokumentu, politiskā procesa attīstības interesēs viņi pagaidu konstitūciju bez izmaiņām parakstīs pirmdien.
Šiītu iebildumi pret pagaidu konstitūcijas tekstu bija galvenokārt vērsti divos virzienos.
Pirmkārt, viņi noraidīja 2005.gadā paredzētā referenduma kārtību. Referendumā būs jāapstiprina Irākas pastāvīgā konstitūcija. Šiīti norādīja, ka gadījumā, ja trīs provinces ar divu trešdaļu balsu vairākumu noraidīs konstitūcijas projektu, tās iegūs veto tiesības, lai gan absolūtais vairākums būs izteikuši savu atbalstu irākiešu konstitūcijai.
Šiīti pauda bažas, ka šī norma sunnītu un kurdu minoritātēm piešķirtu pārāk lielu ietekmi Irākas konstitucionālo pamatu izveidē.
Otrkārt, šiīti iebilda pret pagaidu konstitūcijā noteikto Prezidenta padomes struktūru.
H.Zerabi uzsvēra, ka piektdien radušās domstarpības izrietējušas no nepareizas konstitūcijas interpretācijas. “Es domāju, ka viņi nepareizi saprata šo pantu. Tās patiesībā nav veto tiesības.”
Parakstītais dokuments veido pārejas perioda valdības likumisko ietvaru, kā arī nosaka pilsoniskās pamattiesības – gan publiskās, gan privātās.
Pagaidu konstitūcija satur mājienus, ka nākotnes Irāka varētu būt federāla valsts, uz ko uzstāja kurdu minoritāte. Šis dokuments arī nosaka, ka vienai ceturtdaļai no nākamgad ievēlamās likumdevēja iestādes deputātiem jābūt sievietēm.
Saskaņā ar ASV izstrādāto plānu Irākas valdībai valsts pārvaldīšana jāpārņem 30.jūnijā, bet pagaidu likumdevēja vēlēšanām jānotiek līdz nākamā gada janvāra beigām.
Īsi pirms konstitūcijas parakstīšanas uz Bagdādes centru nemiernieki izšāva vairākas raķetes. Viena no tām trāpīja kādā ēkā, izsitot logus, taču neviens netika ievainots.

Pēc LETA informācijas