• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Teātra aroda meistarība. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2004., Nr. 37 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85298

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiesu sistēma pārmaiņu gaidās

Vēl šajā numurā

09.03.2004., Nr. 37

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Teātra aroda meistarība

Dailes teātrī 5. un 6. martā notika gaidīti un gaiši svētki – Latvijas amatierteātru iestudējumu parāde “Gada izrāde 2003”. Tie notika jau devīto reizi. Atlases skatē tika vērtēta 51 izrāde. Lai sacensība būtu taisnīgāka, teātri bija sadalīti divās grupās. A grupā – lielākie un spēcīgākie, agrāko Tautas teātru statusam atbilstošie teātri, B grupā – pārējie dramatiskie kolektīvi, arī debitanti. Rīgā savu sniegumu rādīja labākie A grupas kolektīvi, bet Jelgavā 20. un 21. martā notiks B grupas skate.
Žūrijas komisija, ko vadīja teātra zinātniece Janīna Brance, un šādām parādēm neparasti liels skatītāju pulks Dailes teātrī noskatījās 11 iestudējumus. Runājot par tiem kopumā, valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” speciāliste Dināra Klepere vispirms uzsvēra latviešu oriģināldramaturģijas lielo īpatsvaru. Bija pārstāvēti gan klasiķi Ādolfs Alunāns un Rūdolfs Blaumanis, gan mūsdienu autori Jānis Jurkāns, Hermanis Paukšs, Ēriks Vilsons, Dainis Grīnvalds un Ieva Melgalve. No ārzemju dramarurģijas – Nikolaja Gogoļa, Antona Čehova, Augusta Strindberga un Kaja Nisena lugas. “Visas šīs izrādes stāsta par cilvēku, par viņa attieksmi pret apkārtējo pasauli, par ieiešanu sabiedrībā un tās prasību iepazīšanu.
Žūrija un pēc skates notikušās diskusijas dalībnieki par “Gada izrādi 2003” atzina Tukuma pilsētas teātra studijas “Brīvā versija” izrādi “Mētelis” pēc N.Gogoļa stāsta “Šinelis” motīviem. Režisors Ilgonis Škāns izveidojis netradicionālu, bet skaidru un precīzu uzvedumu. Kritiķi to īpaši slavēja par viscaur izturēto augsto līmeni, par negaidītiem momentiem un labestīgo gaisotni.
Tikpat augstu atzinību guva Ventspils teātra izrāde “Ugunī” pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles “Purva bridējs” motīviem. Klasiķis šeit izpaužas sava laika reālistiskās literatūras pilnībā un arī mūsdienīgi, ar pašreizējiem izteiksmes līdzekļiem. Neparasts ir izrādes noslēgums, kas ļauj nojaust galveno varoņu turpmāko, traģisko likteni. “Šī izrāde ir notikums teātra dzīvē,” teica žūrijas loceklis Valdis Lūriņš. Agris Krūmiņš saņēma balvu par labāko režiju.
Jelgavas Jaunais teātris un LVU Studentu teātris katrs savā veidā rādīja Augusta Strindberga “Jūlijas jaunkundzi”.
Universitātes pārstāvis Kaspars Kotāns uzvarēja nominācijā “Labākais aktieris” .Par labāko aktrisi atzīta Valentīna Zepa, kas apbrīnojami spēlēja titullomu Madonas Tautas teātra izrādītajā Jāņa Jurkāna lugā “Amālija”. Par labāko otrā plāna lomas atveidojumu tika atzīts Jelgavas teātra spēlētājs Arvīds Matisons Dundurnieka lomā Ādolfa Alunāna lugā “Mucenieks un muceniece”.
Atsaucību un cildinājumus izpelnījās Rēzeknes Tautas teātra izrāde - Antona Čehova “Kāzas”. Režisore Māra Zaļaiskalns ir pratusi aizraut aktierus, veidojusi iespaidīgas mizanscēnas. Izrādes veiksmi palīdzējusi kaldināt scenogrāfijas un kostīmu autore Ināra Apele, kas saņēma skates balvu.
Ausekļa Limbažu teātris parādīja dāņu dramaturga Kaja Nisena lugu “Kalienskas sievietes”, kas iestudēta saskaņā ar savdabīgu starptautisku projektu. Tajā piedalījās Dānijas, Somijas un Latvijas amatieru teātri. Tie iestudēja trīs šo valstu oriģināldramaturģijas darbus, ko trīs gadus rādīja gan savā zemē, gan viesos. Izrāžu apmaiņa beidzās pērn Limbažos. Tagad limbažnieki rādīja dāņu lugu Rīgā. Tas ir smags sacerējums par kara šausmām. Režisore Inta Kalniņa un aktieri savu uzdevumu veikuši labi. Šī izrāde ieguva skates balvu par labāko muzikālo noformējumu, par ko gādājis Ingus Ulmanis un oriģinālmūzikas autors Ainārs Voitišķis.
Skates programmā bija ietverta arī izrāde bērniem. Jūrmalas teātris rādīja Guntas Mīlenbergas iestudēto Ērika Vilsona “Īkstīti” pēc Andersena pasakas motīviem. Šī muzikālā izrāde sajūsmināja lielos un mazos skatītājus, radot labu noskaņu visā skates gaitā.
Kā atzina Janīna Brance, visi teātri, kas piedalījās šajā svētku notikumā, ir sava mākslas aroda meistari, katrs ar radošu savdabību.

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!