Vides valsts inspekcijas instrukcija Nr. 1

Vides valsts inspektoru darbības uzraudzības kārtība

Apstiprinu Vides valsts inspekcijas priekšniece S.Krivmane 2004. gada 3. martā

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumu Nr.201 “Vides valsts inspekcijas nolikums”4.1.apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā Vides valsts inspekcija (turpmāk tekstā – VVI), reģionālās vides pārvaldes, Jūras vides pārvalde un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas veic vides valsts inspektoru (turpmāk – inspektoru) darbības uzraudzību, lai nodrošinātu vienotu vides aizsardzības normatīvo aktu ieviešanas un regulāru izpildes kontroli Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā.

2. Inspektoru darbības ārējo uzraudzību organizē vides aizsardzības galvenais valsts inspektors un veic VVI inspektori, kuru amata aprakstā noteikti šie pienākumi.

3. Iekšējo, t.i., sev padoto inspektoru darbības, uzraudzību organizē vides aizsardzības galvenais valsts inspektors un reģionu vides aizsardzības galvenie valsts inspektori.

4. Uzraudzību veic saskaņā ar iestādē apstiprinātu plānu un šo instrukciju. Neplānotas pārbaudes var tikt veiktas, ja saņemta sūdzība par vides inspektoru darbību vai bezdarbību.

II. Uzraudzības veikšanas kārtība

5. Uzraudzība ietver:

5.1. inspektoru darba plānu izpildes kontroli individuālā, struktūrvienības un iestādes līmenī;

5.2. darba rezultatīvo rādītāju izvērtējumu;

5.3. inspektora darbības pārbaudi izvēles kārtībā;

5.4. inspektora sastādīto administratīvo aktu un citu pārvaldes lēmumu tiesiskuma un lietderības pēcpārbaudi;

5.5. vides aizsardzības galvenā valsts inspektora saistošu norādījumu inspektora darba kvalitātes uzlabošanai, kas balstīti uz normatīvajiem aktiem, metodikām, Vides ministrijas rīkojumiem un apstiprinātām instrukcijām, ievērošanas kontroli.

6. Veicot inspektora darbības uzraudzību:

6.1. veic pārbaudi kopā ar inspektoru un izvērtē sastādītos administratīvos aktus (pārbaudes aktus, protokolus, lēmumus), to tiesiskumu, lietderību, kvalitāti un atbilstību reālajai situācijai;

6.2. pārbauda, vai pārbaudes tiek veiktas atbilstoši izstrādātajiem metodiskajiem dokumentiem;

6.3. pārbauda, vai dabas resursu izmantošanas un vides piesārņošanas uzskaites dati iegūti un to uzskaite tiek veikta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

6.4. pārbauda sastādīto dokumentu un administratīvo aktu tiesiskumu lietderību un kvalitāti;

6.5. pārbauda, vai doti rīkojumi un pieņemti lēmumi par konstatētajiem pārkāpumiem;

6.6. izvērtē, vai par izdarīto pārkāpumu piemērotais administratīvais sods atbilst normatīvajos aktos noteiktajam un ir samērīgs;

6.7. ja tiek konstatētas nepilnības inspektora darbībā, pieprasa paskaidrojumus no viņa.

7. Uzraudzības rezultātus atspoguļo uzraudzības ziņojumā, ko iesniedz vides aizsardzības galvenajam valsts inspektoram ārējās uzraudzības gadījumā vai reģiona vides aizsardzības galvenajam valsts inspektoram iekšējās uzraudzības gadījumā. Uzraudzības ziņojumam tiek pievienots paskaidrojums, ja tāds tiek saņemts, un citi nepieciešamie dokumenti.

8. Uzraudzības veicējs sastāda uzraudzības ziņojumu un iesniedz to uzraudzības organizētājam.

9. Ārējās uzraudzības gadījumā 15 dienu laikā no uzraudzības ziņojuma iesniegšanas vides aizsardzības galvenajam valsts inspektoram uzraudzības ziņojumu nosūta reģionu vides aizsardzības galvenajam valsts inspektoram informācijai un nepieciešamo pasākumu veikšanai.

10. Reģionu vides aizsardzības galvenais valsts inspektors par veiktajiem pasākumiem 15 dienu laikā pēc ziņojuma saņemšanas informē vides aizsardzības galveno valsts inspektoru.

11. Iekšējās uzraudzības gadījumā uzraudzības organizētājs veic pasākumus konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai.

12. Vides aizsardzības galvenais valsts inspektors informē reģionu vides aizsardzības galvenos valsts inspektorus un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroju par konstatētajiem trūkumiem un nepilnībām pārbaudītajās atļaujās.

13. Atsevišķos gadījumos informācijas iegūšanai nepieciešamos mērījumus uzraudzības vajadzībām veic akreditētās laboratorijās vai pieaicinot speciālistus – ekspertus.

III. Uzraudzības veicēja un inspektora tiesības un pienākumi

14. Uzraudzības veicējam ir tiesības:

14.1. savas kompetences ietvaros pārbaudīt lietvedību, iepazīties ar izsniegtajām atļaujām, sastādītajiem pārbaudes aktiem, protokoliem, lēmumiem, saskaņoto dabas resursu nodokļu pārskatiem un citiem dokumentiem;

14.2. mutiski aizrādīt inspektoram par konstatētajām kļūdām darbā.

15. Uzraudzības veicējam ir šādi pienākumi:

15.1. veikt inspektoru darbības kontroli;

15.2. aizpildīt uzraudzības veidlapas;

15.3. sastādīt uzraudzības ziņojumu, reģistrēt uzraudzības pārbaudēs iegūto informāciju;

15.4. sniegt konsultācijas par pārbaudes veikšanu un citiem vides aizsardzības jautājumiem;

15.5. izvērtēt veiktās iekšējās uzraudzības kvalitāti;

15.5. iesniegt uzraudzības organizētājam uzraudzības ziņojumu par uzraudzības pārbaudes rezultātiem.

16. Reģionu vides aizsardzības galvenajiem valsts inspektoriem un inspektoriem, kuru darbības uzraudzība tiek veikta, ir tiesības:

16.1. piedalīties pārbaudē;

16.2. iesniegt paskaidrojumu par uzraudzības pārbaudēs konstatētajiem trūkumiem un nepilnībām;

16.3. pieprasīt atkārtotu pārbaudi, ja uzraudzības datu ticamība ir apšaubāma;

16.4. saņemt uzraudzības veicēja konsultācijas ar inspektora darbu saistītajos jautājumos;

16.5. saņemt uzraudzības ziņojumu.

17. Reģionu vides aizsardzības galvenajiem valsts inspektoriem ir šādi pienākumi:

17.1. nodrošināt ārējās uzraudzības veikšanai nepieciešamās informācijas pieejamību;

17.2. organizēt iekšējo uzraudzību;

17.3. apkopot informāciju par iekšējās uzraudzības rezultātiem;

17.4. informēt ārējās uzraudzības veicēju par iekšējās uzraudzības rezultātiem;

17.5. apkopot informāciju par iekšējās uzraudzības rezultātiem un reizi gadā iesniegt galvenajam vides aizsardzības valsts inspektoram.

Saskaņots: Vides ministrijā 03.03.2004.

Tieslietu ministrijā 01.03.2004