Projekts: Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likums

Saeimas dok. Nr.2097; likumprojekts Nr.669

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2004.gada 27. janvāra sēdē akceptēts (prot. Nr.4, 7.§)
un 25.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, kas organizē sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu publiskā pasākumā un no pasākuma sākuma līdz beigām ir sastopama publiskā pasākuma norises vietā;
2) par tehnisko drošību atbildīgā persona – pilngadīga rīcībspējīga fiziskā persona, kurai ir pienākumu pildīšanai atbilstošas zināšanas, iemaņas un pieredze, kura ar pasākuma organizatoru ir noslēgusi attiecīgu līgumu un kura ir atbildīga par publiskajā pasākumā izmantojamo būvju un/vai iekārtu (piemēram, gājēju tiltiņi, skatītāju paaugstinājumu konstrukcijas, peldošas ierīces, publisko atrakciju iekārtas, transportlīdzekļi) (turpmāk – iekārtas) drošu ekspluatāciju, kā arī publiskā pasākuma norises kopējo tehnisko drošību;
3) pasākuma kārtības uzturētāji – valsts vai pašvaldības policija, zemessardze, darbinieki, kuri saņēmuši apsardzes sertifikātu, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā nodrošina sabiedriskās drošības un kārtības ievērošanu;
4) pasākuma organizators – jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, juridiskā persona vai valsts vai pašvaldību institūcija, kura plāno un organizē publisku pasākumu;
5) publisks pasākums – fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā tādu personu sapulcināšanai, kas nav pasākuma organizētāja – fiziskās personas – ģimenes locekļi, radinieki, paziņas, darbabiedri vai kopīgas personu apvienības locekļi vai pasākuma organizētāja – juridiskās personas – darbinieki vai locekļi (publisks izklaides pasākums), vai pasākums, ko publiskā vietā normatīvajos aktos noteiktā svētku un atceres dienā vai atbilstoši tradīcijām rīko valsts vai pašvaldība (publisks svētku pasākums).
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir garantēt publisko pasākumu norises drošību.
3.pants. Likuma darbība
(1) Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises organizatoriskos un tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību publiska pasākuma laikā.
(2) Likums neattiecas uz:
1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju reliģiska rakstura sarīkojumiem baznīcās un līdzīgās sakrālās ēkās vai šo reliģisko organizāciju īpašumā (valdījumā) esošajās teritorijās;
2) sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas reglamentēti likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

II nodaļa

Publiska pasākuma pieteikšana un iesnieguma izskatīšanas kārtība

4.pants. Publiska pasākuma pieteikšana
(1) Lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts rīkot publisku pasākumu, iesniedz iesniegumu un detalizētu pasākuma plānu. Ja publiska pasākuma norises vieta aptver vairāku pašvaldību administratīvo teritoriju, iesniegumu iesniedz visās attiecīgajās pašvaldībās. Pasākuma organizators nosūta iesnieguma kopiju attiecīgajai Valsts policijas iestādei, bet, ja publisku pasākumu ir paredzēts rīkot Latvijas Republikas pierobežas joslā, iesnieguma kopiju iesniedz arī Valsts robežsardzes attiecīgajā pārvaldē.
(2) Ja publiska pasākuma norises vietā atrodas vai tiek izmantotas iekārtas, pasākuma organizators pašvaldībā iesniedz attiecīgu ekspertu (speciālistu) atzinumu par iekārtu atbilstību drošības un tehniskajām prasībām.
(3) Atļauja vai speciālā atļauja (licence) publisku pasākumu rīkošanai nav nepieciešama, ja publisku pasākumu rīko valsts vai pašvaldības institūcija, kā arī publisku pasākumu rīkošanai telpās un publisku sporta pasākumu rīkošanai sporta bāzēs. Citas šajā likumā noteiktās prasības ir saistošas arī valsts un pašvaldību institūcijām.
(4) Publisku pasākumu pierobežas joslā organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
5.pants. Iesniegumā norādāmā informācija
(1) Iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda šādas ziņas:
1) pasākuma organizators (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs);
2) par tehnisko drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);

3) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta);
4) pasākuma kārtības uzturētāji;
5) publiskā pasākuma veids un mērķis;
6) publiskā pasākuma norises vieta, datums, sākuma un beigu laiks;
7) plānotais publiskā pasākuma dalībnieku skaits;
8) publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas;
9) nepieciešamais valsts un/vai pašvaldību institūciju atbalsts publiskā pasākuma netraucētai un drošai norisei.
(2) Iesniegumam pasākuma organizators pievieno līgumus, ko noslēdzis pasākuma organizators un par tehnisko drošību atbildīgā persona, kā arī pasākuma organizators un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona.
(3) Pasākuma organizators, iesniedzot iesniegumu, uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu, bet juridiskās personas pārstāvis – arī dokumentus, kas apliecina tā tiesības pārstāvēt attiecīgo juridisko personu.
6.pants. Iesnieguma izskatīšana
(1) Pašvaldība iesniegumu izskata 10 darbdienu laikā.
(2) Par iesnieguma izskatīšanas laiku un vietu pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram. Iesnieguma izskatīšanā pašvaldība var pieaicināt policijas un citu institūciju pārstāvjus.
(3) Pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais publiskais pasākums netraucēs citu publisko pasākumu norisi, kuri attiecīgajā pašvaldībā ir pieteikti agrāk, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī pieņem attiecīgu motivētu lēmumu – izsniegt atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai vai atlikt iesnieguma

izskatīšanu (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.
(4) Ja pašvaldība uzskata, ka publiskais pasākums nevar notikt iesniegumā norādītajā vietā un/vai laikā, tā var piedāvāt citu vietu un/vai laiku. Šādā gadījumā pašvaldība izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, ja pasākuma organizators piekrīt piedāvātajai vietai un/vai laikam.
(5) Ja pašvaldība neizsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Ja pašvaldība pieņem lēmumu par atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu publiskā pasākuma rīkošanai, pasākuma organizators apdrošina civiltiesisko atbildību, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar šo likumu. Pēc pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pašvaldība izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci).
7.pants. Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai
(1) Atļauja publiskā pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas dod tiesības atļaujas saņēmējam noteiktā vietā un laikā organizēt vienreizēju pasākumu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.
(2) Atļaujā norāda šādas ziņas:
1) pašvaldība, kura izsniegusi atļauju;
2) pasākuma organizators;
3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;
4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;
5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);
6) publiskā pasākuma norises laiks;
7) publiskā pasākuma mērķis un veids.
(3) Atļauju publiskā pasākuma norises laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma uzrāda to.
8.pants. Speciālā atļauja (licence) publisko pasākumu rīkošanai
(1) Speciālā atļauja (licence) publisko pasākumu rīkošanai (turpmāk – speciālā atļauja (licence)) ir pašvaldības izsniegts dokuments, kas dod tiesības speciālās atļaujas (licences) saņēmējam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nodarboties ar pasākumu organizēšanu speciālajā atļaujā (licencē) norādītajā vietā un laikā.
(2) Speciālajā atļaujā (licencē) norāda šādas ziņas:
1) pašvaldība, kura izsniegusi speciālo atļauju (licenci);
2) pasākuma organizators;

3) par tehnisko drošību atbildīgā persona;
4) par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona;
5) publiskā pasākuma norises vieta (tās juridiskā adrese);
6) publiskā pasākuma mērķis un veids.
(3) Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš ir divi gadi no lēmuma par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu pieņemšanas dienas.
(4) Speciālo atļauju (licenci) publiskā pasākuma norises laikā glabā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma uzrāda to.
9.pants. Speciālās atļaujas (licences) pārreģistrācijas kārtība
(1) Pasākuma organizators, kurš saņēmis speciālo atļauju (licenci) un kurš vēlas pagarināt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu (pārreģistrēt speciālo atļauju (licenci)), ne vēlāk kā 30 darbdienas pirms speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām iesniedz attiecīgajā pašvaldībā iesniegumu speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanai. Iesniegumā norāda ziņas par speciālās atļaujas (licences) saņēmēju (fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta un tālruņa numurs vai juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs).
(2) Pašvaldība, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga pagarināt speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, un pārreģistrēt to.
10.pants. Speciālās atļaujas (licences) anulēšanas kārtība
(1) Pašvaldība pieņem lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, ja speciālās atļaujas (licences) saņēmējs:
1) nepilda likumā paredzētos pienākumus;
2) rīkojas neatbilstoši iesniegtajam publiskā pasākuma plānam;
3) 30 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu nav saņēmis speciālo atļauju (licenci).
(2) Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, tā triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski paziņo speciālās atļaujas (licences) saņēmējam.
11.pants. Nodeva par atļauju un/vai speciālo atļauju (licenci)
(1) Atļaujas saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā pašvaldības nodevu par izklaidējoša rakstura pasākumu rīkošanu publiskās vietās.
(2) Speciālās atļaujas (licences) saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par speciālo atļauju (licenci).
(3) Speciālās atļaujas (licences) saņēmējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju.
 

III nodaļa
Pasākuma organizatora, par tehnisko drošību atbildīgās personas
un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas,
pasākuma kārtības uzturētāju, pasākuma atbildīgā speciālista
un publiska pasākuma apmeklētāju tiesības, pienākumi un atbildība

12.pants. Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība
(1) Pasākuma organizatoram ir šādas tiesības:
1) rīkot publiskus pasākumus, ja tas nav pretrunā ar likumos, citos normatīvajos aktos un pašvaldību saistošajos sabiedriskās kārtības noteikumos noteiktajām prasībām;
2) izstrādāt noteikumus, kas attiecināmi uz publiska pasākuma apmeklētāju apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kas jāievēro publiska pasākuma apmeklētājiem, ierodoties uz pasākumu un pasākuma laikā.
(2) Pasākuma organizatoram ir šādi pienākumi:
1) nodrošināt, lai publiskā pasākuma vieta būtu norobežota un iekārtota atbilstoši drošības, ugunsdrošības, sabiedriskās kārtības un vides aizsardzības prasībām;
2) rakstiski vienoties par kārtību, kādā par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona un par tehnisko drošību atbildīgā persona nodrošina šajā likumā noteikto funkciju izpildi, kā arī pārliecināties par minēto personu kompetenci;

3) nodrošināt par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas un sabiedriskās kārtības uzturētāju piedalīšanos publiskajā pasākumā;
4) nodrošināt iespēju publiskā pasākuma dalībniekiem, ja nepieciešams, saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību;
5) informēt publiskā pasākuma apmeklētājus par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz publisko pasākumu un tā laikā;
6) nodrošināt, lai nakts laikā publisko pasākumu bez vecāku vai viņu aizstājēju uzraudzības neapmeklē bērni, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu;

7) nodrošināt publiskā pasākuma organizēšanas un norises laikā šā likuma, citu normatīvo aktu un attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu ievērošanu;
8) nodrošināt ar publiskā pasākuma organizēšanu saistīto izdevumu segšanu (piemēram, par satiksmes organizēšanu, teritorijas norobežošanu un tās uzkopšanu pēc pasākuma);
9) noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu iespējamo zaudējumu atlīdzību, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma norises laikā var rasties trešajām personām;
10) nodrošināt, lai pirotehniskie pakalpojumi pasākuma laikā tiktu sniegti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
11) pārtraukt publiskā pasākuma norisi, ja netiek ievērotas šajā likumā noteiktās pasākuma organizēšanas prasības vai to pieprasa par tehnisko drošību atbildīgā persona.
(3) Kārtību, kādā tiek apdrošināta pasākuma organizatora civiltiesiskā atbildība, nosaka Ministru kabinets.
(4) Pasākuma organizators ir atbildīgs par pasākuma norises drošību kopumā un par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja pasākumu rīko valsts vai pašvaldība, atbildīgs ir institūcijas vadītājs.
13.pants. Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība
(1) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir šādas tiesības un pienākumi:
1) publiskā pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā;
2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību;
3) organizēt kontroli, lai nodrošinātu, ka publisko pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatoru noteiktām lietām;
4) pārtraukt publiskā pasākuma norisi un nekavējoties ziņot Valsts policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības;
5) uzraudzīt, lai publiskā pasākuma laikā un vietā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, par kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstiska piekrišana.
(2) Par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
14.pants. Par tehnisko drošību atbildīgās personas tiesības, pienākumi un atbildība
(1) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir tiesības saskaņā ar rakstisku vienošanos pieaicināt citus speciālistus atsevišķu iekārtu uzraudzīšanai.
(2) Par tehnisko drošību atbildīgajai personai ir šādi pienākumi:
1) visu publiskā pasākuma laiku atrasties tā norises vietā;
2) nodrošināt iekārtu tehnisko pārbaudi pirms publiskā pasākuma un, ja nepieciešams, arī publiskā pasākuma laikā;
3) sniegt rakstisku atzinumu par katras publiskajā pasākumā izmantojamās iekārtas, kā arī katras organizētās atrakcijas atbilstību drošības prasībām;
4) nodrošināt uzraudzību, lai publiskā pasākuma laikā un pasākuma vietā netiktu izmantotas iekārtas, kā arī organizētas atrakcijas, par kurām nav saņemta par tehnisko drošību atbildīgās personas rakstiska piekrišana;
5) uzraudzīt iekārtu pareizas ekspluatācijas un drošības noteikumu ievērošanu;
6) pārtraukt iekārtu izmantošanu līdz to trūkumu novēršanai, ja tiek konstatēti iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi vai nepieļaujami defekti, kuri var apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību un drošību;
7) pārtraukt jebkuras atrakcijas un iekārtu izmantošanu, ja par tehnisko drošību atbildīgā persona uzskata, ka tas var apdraudēt cilvēku dzīvību vai veselību;
8) pārtraukt iekārtu izmantošanu, ja to darbības laukumā nav nodrošināta sabiedriskā kārtība;
9) pārbaudīt, vai personālam, kurš apkalpo iekārtas, ir tiesības to darīt, un uzraudzīt, lai personāls pasākuma laikā nebūtu alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē;
10) ziņot pasākuma organizatoram par publiskā pasākuma laikā konstatētiem pārkāpumiem vai iekārtu izmantošanas pārtraukšanu.
(3) Par tehnisko drošību atbildīgā persona par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu saucama pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
15.pants. Pasākuma kārtības uzturētāju tiesības, pienākumi un atbildība
(1) Publiskā pasākuma norises laikā pasākuma kārtības uzturētājiem ir šādas tiesības:
1) aizliegt piedalīties publiskajā pasākumā personām, kuras neievēro šajā likumā noteiktās prasības un pasākuma organizatora noteikumus;

2) izraidīt personu no publiskā pasākuma, ja persona ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī.
(2) Publiskā pasākuma norises laikā pasākuma kārtības uzturētājiem ir šādi pienākumi:
1) uzturēties publiskā pasākuma vietā;
2) pieprasīt, lai publiskā pasākuma apmeklētāji ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības;
3) nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja pasākuma kārtības uzturētāji – apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, – savus pienākumus veic bez formas tērpa;
4) ja publiskā pasākuma norises laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības, apsargāt notikuma vietu;
5) kontrolēt drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.
(3) Pasākuma kārtības uzturētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
16.pants. Publiskā pasākuma apmeklētāja pienākumi un atbildība
(1) Publiskā pasākuma apmeklētājam ir šādi pienākumi:
1) ievērot sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;
2) ievērot pasākuma organizatora noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, pasākuma kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.
(2) Publiskā pasākuma apmeklētāji par šajā pantā minēto pienākumu nepildīšanu ir saucami pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa

Drošības noteikumi publiskā pasākumaorganizēšanas un norises laikā

17.pants. Iekārtu izmantošana
Pasākuma laikā ikviena persona drīkst izmantot iekārtas vai organizēt atrakcijas tikai ar atbildīgās personas par tehnisko drošību rakstisku piekrišanu.
18.pants. Publiskā pasākuma norises vieta
(1) Publiskā pasākuma norises vietu pasākuma organizators izvēlas un iekārto atbilstoši apmeklētāju skaitam, kā arī ievērojot higiēnas prasības, veterināros, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citus drošības noteikumus.
(2) Publiskie pasākumi nodrošināmi ar akustiskām atskaņošanas sistēmām operatīvai informācijas sniegšanai un publiskā pasākuma dalībnieku rīcības koordinēšanai.
(3) Par drošības un pretteroristisko pasākumu organizēšanu un nodrošināšanu publiskā pasākuma laikā ir atbildīgs pasākuma organizators.
19.pants. Sadarbība ar valsts drošības dienestiem
Attiecīgie valsts drošības dienesti informē pašvaldību, kas izsniedz atļauju vai speciālo atļauju (licenci), par plānotajā publiskajā pasākumā iespējamiem sabiedriskās kārtības un personu drošības vai teroristiskiem apdraudējumiem. Pašvaldība, pieņemot lēmumu par atļaujas vai speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, izvērtē valsts drošības dienestu sniegto informāciju.
20.pants. Rīcība apdraudējuma gadījumā
(1) Ja publiskā pasākuma dalībniekiem ir izteikti draudi vai ir citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona nekavējoties par to informē Valsts policijas teritoriālo iestādi un organizē publiskā pasākuma dalībnieku evakuāciju, kā arī norobežo apdraudējuma vietu.
(2) Ja izteikti spridzināšanas draudi, iespējamās spridzināšanas ierīces meklēšanu Rīgā un Rīgas rajonā veic Valsts policija, bet pārējā Latvijas teritorijā sākotnējās meklēšanas pasākumus veic Valsts policija, ja nepieciešams, iesaistot Nacionālos bruņotos spēkus.
(3) Ja konstatē iespējamās spridzināšanas ierīces, arī iespējamās ķīmiskās vai bioloģiskās ierīces, tās visā Latvijas teritorijā izņem un neitralizē Valsts policija, izņemot Nacionālo bruņoto spēku daļu un vienību izvietojuma rajonu, stacionāro objektu teritorijas un tiem piegulošas teritorijas, kur minētās darbības veic Nacionālie bruņotie spēki.
(4) Ja, novērtējot situāciju, draudi neapstiprinās, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona ir tiesīga pieņemt lēmumu par publiskā pasākuma turpināšanu, ņemot vērā Valsts policijas darbinieku sniegto informāciju.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Šobrīd ir tikai viens normatīvais akts, kas regulē publisko pasākumu norises kārtību, proti, likums “Par sapulcēm un gājieniem”, bet tas regulē tikai mazu daļu no visiem rīkotajiem pasākumiem, proti, sapulces un gājienus. Nav neviena normatīvā akta, kas noteiktu, ka pasākuma rīkošana ir jāsaskaņo ar pašvaldību un jāsaņem attiecīga atļauja pasākuma rīkošanai, kā arī ir noteiktas pasākuma dalībnieku tiesības un pienākumi.
1998.gada 3.decembrī Saeimas plenārsēdē tika izskatīts un nodots komisijām likumprojekts “Par publiskajiem izklaides un publiskajiem svētku pasākumiem”, bet tā virzība ir apstājusies, līdz ar ko ir nepieciešams iesniegt jaunu – alternatīvu likumprojektu.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Likumprojektā paredzēta kārtība, kādā tiek saņemta atļauja pasākuma organizēšanai, noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz atļaujas saņemšanai, termiņi to iesniegšanai un termiņš, kad tie tiek izskatīti un pieņemts lēmums, bez tam paredzēts, kādas personas var būt par pasākuma organizatoriem, to atbildība un rīcība īpašos gadījumos. Atbilstoši Latvijas valdības rīcības plāna starptautiskā terorisma apkarošanai 13.punktam likumprojektā iekļauti speciāli drošības pasākumi.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Noteikta pasākuma organizēšanas saskaņošanas un izpildes procedūra.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Tiks nodrošināta sabiedrības drošība publiskos pasākumos.
4. Ietekme uz vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

 (tūkst. latu)

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Papildus Ministru kabinetam jāizdod:
– pasākuma organizatora civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi (7.panta trešā daļa);

– jāizdara grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 10.jūnija noteikumos Nr.348 „Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi” un Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Darba grupā pie projekta izstrādes piedalījās pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Latvijas Pašvaldību savienība sniedza atzinumu par izstrādāto likumprojektu un tās iebildumi tika ņemti vērā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Konsultācijas nav veiktas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Tiesību akta izpildi nodrošinās esošās valsts un pašvaldību institūcijas, jaunu institūciju radīšana nav nepieciešama.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Ar “Latvijas Vēstnesis” un NAIS starpniecību.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
Indivīds savas tiesības var aizstāvēt likumos noteiktajā kārtībā.

Tieslietu ministrs A.Aksenoks