Projekts: Likums par lauksaimniecības produktu krājumu deklarēšanu un maksājuma piemērošanu liekajiem krājumiem saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai

Saeimas dok.Nr.2123; likumprojekts Nr.676

Zemkopības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2004.gada 24.februāra sēdē akceptēts (prot. Nr.8, 36.§)
un 1.martā iesniegts Saeimas izskatīšanai

1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) deklarācijas iesniedzējs – persona, kuras īpašumā 2004.gada 1.maijā ir produkta krājums, kas ir vienāds ar vai lielāks par piecām

tonnām graudaugiem (Latvijas kombinētās nomenklatūras kodi: 1001; 1002 00 00; 1003 00; 1004 00 00; 1005; 1007 00) un ir vienāds ar vai lielāks par 500 kg pārējiem produktiem;
2) deklarējamie produkti – produkti, kas noteikti Eiropas Komisijas regulas Nr.1972/2003 4.panta 5.punktā attiecībā uz Latviju;
3) deklarējamā produkta krājums – deklarācijas iesniedzēja īpašumā un brīvā apgrozībā esošais produkta apjoms.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir apzināt Latvijā brīvā apgrozībā esošos produktu krājumus, nosakot produktu normālos un liekos krājumus 2004.gada 1.maijā, un izvairīties no tirgus kropļošanas riska, nosakot kārtību, kādā piemērojams maksājums par produktu liekajiem krājumiem.
3.pants. Deklarējamā produkta normālais un liekais krājums
(1) Par deklarējamā produkta normālo krājumu uzskatāms 2002.gada 1.maijā un 2003.gada 1.maijā esošā produkta krājuma apjoma vidējais aritmētiskais lielums vai 2003.gada 1.maijā esošais produkta krājuma apjoms (ja komercdarbība sākta pēc 2002.gada 1.maija), pieskaitot produkta krājuma apjomu, kas radies objektīvu krājumu veidošanās apstākļu darbības rezultātā.
(2) Deklarējamā produkta lieko krājumu veido 2004.gada 1.maijā deklarācijas iesniedzēja īpašumā esošais produkta krājuma apjoms, kas pārsniedz deklarējamā produkta normālā krājuma apjomu.
4.pants. Objektīvie krājumu veidošanās apstākļi
Objektīvie krājumu veidošanās apstākļi ir deklarējamo produktu normālo krājumu apjoma aprēķināšanā vērā ņemami deklarācijas iesniedzēja objektīvi krājumu veidošanās apstākļi, kas ir rakstiski pierādāmi plānoti uzņēmuma ražošanas vai tirdzniecības jaudu palielināšanas pasākumi, kuru mērķis nav ļaunprātīgi izmantot Eiropas Savienības un Latvijas ievedmuitas likmju atšķirības un Eiropas Savienības piemērojamās eksporta subsīdijas deklarējamiem produktiem.
5.pants. Produktu krājumu deklarācija
Produktu krājumu deklarācijas (turpmāk – deklarācija) paraugu, maksājuma aprēķina paraugu un kārtību nosaka Ministru kabinets.
6.pants. Deklarācijas iesniedzēja pienākumi
(1) Deklarācijas iesniedzējs:
1) aizpilda deklarāciju par katru attiecīgo produktu, kas klasificēts Latvijas kombinētās nomenklatūras astoņu zīmju ietvaros;
2) aprēķina maksājumu par deklarējamo produktu liekajiem krājumiem saskaņā ar Eiropas Komisijas regulā Nr.1972/2003 noteikto;
3) līdz 2004.gada 1.jūnijam samaksā valsts budžetā aprēķināto maksājumu par deklarējamo produktu liekajiem krājumiem un iesniedz deklarāciju tajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā deklarācijas iesniedzējs ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs.
(2) Ja maksājuma summas apmērs ir izteikts naudas izteiksmē par vienu vienību, maksājuma aprēķinam izmanto Latvijas Bankas noteikto eiro kursu 2004.gada 1.maijā.
7.pants. Atbildība
(1) Ja deklarācijas iesniedzējs neuzrāda ar maksājumu apliekamo objektu vai sniedz nepatiesas ziņas, Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem bezstrīdus kārtībā piedzen visu valsts pamatbudžetā ieskaitāmo par attiecīgo objektu aprēķināto maksājuma summu, kā arī soda naudu divkāršā apmērā no šīs summas.
(2) Ja deklarācijas iesniedzējs ir nokavējis maksājuma termiņu, par katru nokavēto dienu tiek aprēķināta soda nauda piecu procentu apmērā no laikā nesamaksātās summas.
(3) Ja deklarācijas iesniedzējs neievēro deklarācijas iesniegšanas termiņu, tam aprēķina soda naudu šādā apmērā:
a) līdz 15 dienām – 15 latu;
b) līdz 30 dienām – 30 latu;
c) pēc 30 dienām – 250 latu.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās soda naudas samaksa neatbrīvo no pienākuma iesniegt deklarāciju.
8.pants. Informācijas iesniegšana
Valsts ieņēmumu dienests apkopo informāciju par deklarācijās veiktajiem ierakstiem un līdz 2004.gada 15.septembrim iesniedz to Zemkopības ministrijā.
Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.
 
 

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Sakarā ar tirdzniecības režīmu maiņu, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), ar 2004.gada 1.maiju jāievieš pārejas pasākumi tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem.
Paredzamo pārejas pasākumu ieviešanas pamats ir Eiropas Komisijas, pamatojoties uz kandidātvalstu Pievienošanās līguma 2.3.pantu un Pievienošanās akta 41.pantu, izstrādātā un apstiprinātā regula Nr.1972/2003 “Par pārejas pasākumiem attiecībā uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem sakarā ar Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas iestāšanos ES”, kas stāsies spēkā līdz ar jauno dalībvalstu Pievienošanās līguma spēkā stāšanās brīdi.
Regula ir izstrādāta ar mērķi novērst spekulatīvus tirdzniecības darījumus, kas varētu izkropļot Kopējo tirgus organizāciju sistēmas paplašinātajā Kopienā, sakarā ar Eiropas Savienības paplašināšanos. Spekulatīvos darījumus var veikt jebkuri jauno un esošo ES dalībvalstu uzņēmēji (gan tirgotāji, gan ražotāji u.c.), negodīgi izmantojot Latvijas un ES ievedmuitu un cenu atšķirības un veidojot mākslīgus produktu krājumus jaunajās dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, lai tos izdevīgi pārdotu paplašinātajā Kopienas teritorijā, vai eksportējot uz trešajām valstīm un atkārtoti pieprasot eksporta kompensācijas.
Regulas 4.pants nosaka, ka jaunās dalībvalstis par 2004.gada 1.maijā brīvā apgrozībā esošu produktu liekajiem krājumiem iekasē maksājumus no to īpašniekiem, turklāt lai nodrošinātu, ka minēto maksājumu piemēro pareizi, jaunās dalībvalstis veic 2004.gada 1.maijā pieejamo krājumu uzskaiti.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra protokollēmumu, lai izpildītu Latvijai uzliktās jaunās dalībvalsts pienākumus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, tika uzdots Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju (Valsts ieņēmumu dienestu) un Tieslietu ministriju izstrādāt tiesību aktu projektus, kas nepieciešami pārejas pasākumu administrēšanai attiecībā uz brīvā apgrozībā esošo lauksaimniecības produktu krājumu deklarēšanu un lieko krājumu aplikšanu ar Eiropas Savienības muitas nodokli.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Likumprojekta būtība ir izpildīt Latvijai noteiktos jaunās dalībvalsts pienākumus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr.1972/2003 “Par pārejas pasākumiem attiecībā uz tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem sakarā ar Kipras, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas iestāšanos ES”.
Likumprojekts saskaņā ar iepriekšminētās regulas doto uzdevumu Latvijai kā jaunajai dalībvalstij nosaka:
– personu loku, kuriem būs jāiesniedz deklarācijas par īpašumā esošiem lauksaimniecības produktu krājumiem;
– nosaka Valsts ieņēmumu dienestu kā likuma izpildes kontrolējošo institūciju;
– kā arī nosaka soda mērus deklarācijas iesniedzējiem likuma nosacījumu nepildīšanas gadījumā.

3. Cita informācija.
Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Likumprojekta precīzas piemērošanas un tā nosacījumu izpildes (krājumu deklarēšanas un lieko krājumu maksājuma piemērošanas) gadījumā makroekonomiskā vide netiks ietekmēta negatīvi. Jo likumprojekta mērķis ir ieviest pārejas pasākumus lauksaimniecības produktu tirdzniecībā sakarā ar iestāšanos ES, lai novērstu iespējamos spekulatīvos darījumus. Spekulatīvo darījumu novēršanai, kas var tikt veikti ar mērķi izmantot krasās atšķirības ārējās tirdzniecības politikās pirms un pēc 1.maija, ir jāpiemēro lieko krājumu maksājumi. Tādējādi netiktu negatīvi iespaidots ES lauksaimniecības produktu koptirgus. Likumprojekta piemērošana nodrošinās vienlīdzīgu Latvijas un citu ES dalībvalstu uzņēmēju vienlīdzīgu konkurenci importēto produktu cenu ziņā un taisnīgu ES eksporta subsīdiju budžeta izlietojumu.
Likumprojekta piemērošana tieši neietekmēs lauksaimniecības produktu cenu kāpumu pēc 1.maija.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Likumprojekts neietekmēs pamata un pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražotāju, tirgotāju (attiecīgo produktu krājumu īpašnieku) komercdarbību salīdzinoši ar to darbību pirms 1.maija, taču liegs gūt krasu peļņas palielinājumu no spekulatīviem darījumiem, ļaunprātīgi izmantojot ārējās tirdzniecības režīma maiņu sakarā ar iestā-
šanos ES.
Likumprojekta noteiktā krājumu deklarēšana un maksājumu piemērošana par liekajiem krājumiem būs vienreizējs pasākums ar noteiktu piemērošanas termiņu. Sakarā ar likumprojekta apstiprināšanu palielināsies komersantu slogs attiecībā uz iesniedzamajiem dokumentiem Valsts ieņēmumu dienestā 2004.gada maijā, kas savukārt atkarīgs no komersanta īpašumā esošajiem pasākumiem pakļautajiem lauksaimniecības produtiem.
Likumprojekta noteikto pasākumu uzraudzību un kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.
Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. Ls)

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod, un vai ir sagatavoti to projekti.
Likumprojekts dod deleģējumu Ministru kabineta noteikumu izstrādei un pieņemšanai “Par produktu deklarāciju lieko krājumu noteikšanai un maksājuma aprēķina kārtību”.
MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt produktu deklarāciju formu un lieko produktu krājumu maksājuma aprēķina formu, kas deklarācijas iesniedzējam jāaizpilda.
Produktu deklarācijas forma ietvers arī noteiktus objektīvos krājumu veidošanās apstākļus, kuri ņemami vērā normālo krājumu aprēķināšanai uz 2004.gada 1.maiju. MK noteikumi noteiks arī papildu informācijas un dokumentu sniegšanas kārtību objektīvo krājumu veidošanās apstākļu patiesuma izvērtēšanai.

MK noteikumu projekts atrodas izstrādes procesā un tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā pēc likumprojekta stāšanās spēkā.
2. Cita informācija.
Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Likumprojekts atbilst:
1) “Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā” nosacījumiem (41.pants);
2) Eiropas Komisijas 2003.gada 10.novembra regula (EK) Nr.1972/2003 “Par pārejas posma pasākumiem, kas jānosaka attiecībā uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās dēļ”, publicēta ES Oficiālajā žurnālā – Official Journal L 293, 11/11/2003 p. 0003 – 0006.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Likumprojekts nav pretrunā ar Latvijas Republikas un Marakešas protokolu “Par Latvijas pievienošanos Marakešas līgumam par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu”.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums.

5. Cita informācija.

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Uz konsultācijām tika aicināti to nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuras saistītas ar pasākumos ietverto produktu nozari.
Konsultācijas notika ar: Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi; Pārtikas nozaru sadarbības padomi; Latvijas Tirgotāju asociāciju; Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību; Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociāciju; Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienību.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Nevalstisko organizāciju pozīcija: pasākumi – deklarācijas aizpildīšana – būs ļoti sarežģīta gan ražotājiem, gan tirgotājiem, jo problemātiska ir informācijas iegūšana par noteiktiem periodiem normālo krājumu aprēķināšanai, un lielākai daļai komersantu deklarācijas aizpildīšanas problēmas var radīt produktu deklarēšana pēc Kombinētās nomenklatūras klasifikācijas.
Iebildumi par likumprojektu kopumā nav saņemti.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti, un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Presē tika ievietota Zemkopības ministrijas preses relīze par paredzamajiem pārejas pasākumiem lauksaimniecības produktu tirdzniecībā sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Konsultācijas notikušas ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības Ģenerāldirektorāta ekspertiem.
5. Cita informācija.
Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Uzraudzību un kontroli par to, kā deklarācijas iesniedzējs ievēro šo likumu, veiks Valsts ieņēmumu dienests likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajā kārtībā.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Paredzams, ka sabiedrības informēšanas pasākumi tiks veikti 2004.gada marta mēnesī.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.
Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija.
Likumprojekts šo jomu neskar.

  Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis