Ministru kabinets noteikumi Nr.211

Rīgā 2000.gada 27.jūnijā (prot. Nr.29 3.§)

Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu un Profesionālās izglītības likuma 23.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu.

II. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu stratēģiskie mērķi un galvenie uzdevumi

2. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu stratēģiskie mērķi ir šādi:

2.1. sagatavot izglītojamo darbībai noteiktā profesijā, veicinot viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību;

2.2. veicināt zināšanu un prasmju apguvi, attieksmju veidošanos, kas izglītojamajam nodrošina otrā vai trešā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvi un sekmē viņa konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos;

2.3. sekmēt izglītojamā pozitīvas attieksmes veidošanos pret līdzcilvēkiem un valsti, veicināt viņa pašapziņu un spēju uzņemties Latvijas pilsoņa pienākumus;

2.4. radīt motivāciju profesionālajai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamajam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās augstākās izglītības pakāpē.

3. Atbilstoši profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu stratēģiskajiem mērķiem valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts nosaka izglītības programmu galvenos uzdevumus (1.pielikums).

4. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu specifiskos mērķus un uzdevumus nosaka katrā atsevišķajā programmā atbilstoši iegūstamajai profesionālajai kvalifikācijai.

III. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligātais saturs

5. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības saturu veido šādas izglītības programmu pamatdaļas:

5.1. teorija – vispārizglītojošais un (vai) profesionālais izglītības saturs un tam atbilstošie mācību priekšmeti saskaņā ar izglītības programmu;

5.2. prakse:

5.2.1. vispārizglītojošais un (vai) profesionālais izglītības saturs un tam atbilstošie praktiskie un laboratorijas darbi mācību priekšmetos saskaņā ar izglītības programmu;

5.2.2. praktiskās mācības;

5.2.3. kvalifikācijas prakse.

6. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligātais vispārizglītojošais saturs ietver šādas izglītošanas jomas, un to veido šāds atbilstošo vispārizglītojošo mācību priekšmetu kopums:

6.1. valodas un komunikatīvās zinības:

6.1.1. latviešu valoda;

6.1.2. svešvaloda (svešvalodas);

6.1.3. izvēles mācību priekšmeti;

6.2. matemātika, dabas zinības un tehniskās zinības:

6.2.1. matemātika;

6.2.2. lietišķā informātika;

6.2.3. izvēles mācību priekšmeti;

6.3. sociālās zinības un kultūrizglītība:

6.3.1. vēsture;

6.3.2. biznesa pamati;

6.3.3. izvēles mācību priekšmeti;

6.4. sports.

7. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības obligāto profesionālo saturu veido atbilstošo profesionālo mācību priekšmetu, praktisko mācību un kvalifikācijas prakses satura kopums, kas nodrošina izglītojamajam:

7.1. pamatprasmes profesijā;

7.2. speciālās prasmes profesijā;

7.3. kopīgās prasmes nozarē;

7.4. vispārīgās prasmes un spējas;

7.5. vispārīgās un speciālās zināšanas profesijā.

8. Visās izglītības programmās attiecīgajos mācību priekšmetos iekļaujamas šādas tēmas:

8.1. veselības izglītība;

8.2. vides izglītība;

8.3. izglītība darba vides drošības jomā;

8.4. izglītība valsts aizsardzības jomā.

9. Profesionālo mācību priekšmetu, praktisko mācību un kvalifikācijas prakses saturu atbilstoši iegūstamās profesionālās kvalifikācijas pamatprasībām un specifiskajām prasībām, kas nepieciešamas pienākumu un galveno darba uzdevumu veikšanai attiecīgajā profesijā, nosaka attiecīgie profesiju standarti un izglītības programma.

10. Izglītības programmu obligātā izglītības satura sadalījums (2. un 3.pielikums) nosaka:

10.1. programmas apjomu – mācību stundu skaitu izglītojamajam visos mācību gados kopā, ietverot programmā noteiktās kontaktstundas un patstāvīgo darbu;

10.2. teorijas un prakses savstarpējo procentuālo attiecību programmā noteikto kontaktstundu apjoma ietvaros;

10.3. vispārizglītojošo un profesionālo mācību priekšmetu savstarpējo procentuālo attiecību teorijas apjoma ietvaros;

10.4. šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3.apakšpunktā minēto izglītošanas jomu savstarpējo procentuālo attiecību vispārizglītojošo mācību priekšmetu teorijas apjoma ietvaros;

10.5. prakses daļu apjomu savstarpējo attiecību prakses apjoma ietvaros.

IV. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

11. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

11.1. pozitīvo sasniegumu summēšana;

11.2. pārbaudes obligātums: izglītojamie saņem vērtējumu par izglītības programmu obligātā satura apguvi;

11.3. izglītojamā zināšanām, prasmēm un attieksmēm noteikto kritēriju atklātība un skaidrība: atbilstoši izvirzītajiem izglītības programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī mācību priekšmetu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts pamatprasību kopums iegūtās izglītības kvalitātes vērtēšanai. Mācību priekšmetu programmās tiek ietverts to obligātais saturs un pamatprasības izglītojamā sasniegumiem, kuras ir pieejamas un izprotamas visiem mācību procesa dalībniekiem;

11.4. vērtēšanas formu dažādība: izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto dažādas formas un pārbaudes veidus;

11.5. pārbaudes pieejamība: pārbaudes darbā ir jādod iespēja izglītojamajam apliecināt zināšanas, prasmes, iemaņas un attieksmes visiem apguves līmeņiem atbilstošos uzdevumos un situācijās, mācību starprezultātu un galarezultātu pārbaudēs iekļaujamajam mācību satura apjomam jāatbilst priekšmetu programmās noteiktajam saturam.

12. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē salīdzinājumā ar plānotajiem rezultātiem, raksturojot mācību priekšmeta vai programmas daļas apguves līmeni:

12.1. mācību priekšmeta apguve, praktiskās mācības un valsts noslēguma pārbaudījumi tiek vērtēti ar atzīmi 10 ballu vērtējuma skalā:

12.1.1. augsts apguves līmenis: izcili – 10, teicami – 9;

12.1.2. optimāls apguves līmenis: ļoti labi – 8, labi – 7, gandrīz labi – 6;

12.1.3. vidējs apguves līmenis: viduvēji – 5, gandrīz viduvēji – 4;

12.1.4. zems apguves līmenis: vāji – 3, ļoti vāji – 2, ļoti, ļoti vāji – 1;

12.2. kvalifikācijas prakse un izglītības programmā noteiktie ieskaites darbi tiek vērtēti vērtējuma skalā – "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

13. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu apguvi noslēdz valsts pārbaudījumi:

13.1. profesionālās vidējās izglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījumi ir:

13.1.1. kvalifikācijas eksāmens;

13.1.2. četri eksāmeni mācību priekšmetos atbilstoši īstenojamajai izglītības programmai šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3.apakšpunktā minētajās izglītošanas jomās;

13.2. arodizglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījums ir kvalifikācijas eksāmens.

14. Valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts arodizglītības standarts nosaka prasības izglītojamajam izglītības programmas apguvei noteiktajā līmenī (4. un 5.pielikums).

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

  Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.211

Valsts profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmu galvenie uzdevumi

1. Atbilstoši šo noteikumu 2.1.apakšpunktam:

Nr. p.k.	Galvenie uzdevumi	Profesionālās vidējās izglītības programmas galveno uzdevumu izpildē sasniedzamais līmenis izglītojamajam atbilstoši trešā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai	Arodizglītības programmas galveno uzdevumu izpildē sasniedzamais līmenis izglītojamajam atbilstoši otrā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai
1	2	3	4
1.1.	Nodrošināt prasmju un zināšanu apguvi un veicināt spēju attīstību izvēlētās profesionālās izglītības virzienā	Ir apguvis izvēlēto profesionālās izglītības programmu	Ir apguvis izvēlēto arodizglītības programmu
1.2.	Balstoties uz cilvēces ētisko pieredzi, sekmēt vērtību sistēmas veidošanos, kas nepieciešama patstāvīgai dzīvei sabiedrībā	Ir pilnveidotas ētiski vērtējošās prasmes. Izveidota humāna vērtību sistēma un ētiskā apziņa kā rīcības vadlīnijas. Zina lietišķo attiecību ētikas pamatprincipus	Ir izveidota humāna vērtību sistēma un ētiskā apziņa kā rīcības vadlīnijas
1.3.	Izkopt saskarsmes un sadarbības prasmes	Ir pilnveidotas saskarsmes prasmes. Prot risināt konfliktus. Prot strādāt un sadarboties grupā	Ir pilnveidotas saskarsmes prasmes. Prot strādāt un sadarboties grupā
1.4.	Paplašināt ieskatu Latvijas un pasaules kultūras mantojumā	Apzinās nacionālo kultūru kā cilvēces kultūras daļu	Apzinās nacionālo kultūru kā cilvēces kultūras daļu
1.5.	Pilnveidot estētisko uztveri	Ir pilnveidota estētiskā uztvere un prasme vērtēt, ievērojot estētisko aspektu	Ir pilnveidota estētiskā uztvere
1.6.	Sekmēt radošas darbības pieredzes apguvi un attīstīt jaunrades spējas	Ir izveidota motivācija radošai pašizpausmei	Ir izveidota motivācija radošai pašizpausmei
1.7.	Veicināt veselības nostiprināšanu un fizisko attīstību, veidot izpratni par veselību kā dzīves kvalitātes nosacījumu	Īsteno veselīgu dzīvesveidu	Īsteno veselīgu dzīvesveidu

 

2. Atbilstoši šo noteikumu 2.2.apakšpunktam:

1	2	3	4
2.1.	Attīstīt vispārīgās intelektuālās darbības prasmes un spējas	Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes, lietošanas un vienkāršas analīzes līmenī. Izmanto zināšanas un teorētisko izpratni plaša spektra kompleksā darbībā. Prot patstāvīgi iegūt un novērtēt informāciju. Izmanto plaša diapazona zināšanas un prasmes labi formulētu, bet nepazīstamu un neprognozējamu problēmu risinājumā	Spēj veikt intelektuālu darbību zināšanu, izpratnes un lietošanas līmenī. Izmanto padziļinātas zināšanas ar atbilstošu teorētisku pamatojumu šaurās darbības jomās. Patstāvīgi interpretē pieejamo informāciju. Veic kompleksas (sarežģītas) darbības – pārsvarā prognozējamās situācijās
2.2.	Iegūt profesionālajai kvalifikācijai atbilstošu praktisko un teorētisko sagatavotību	Ir šādas profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas zināšanas un prasmes: 1) detalizētas teorētiskās zināšanas un izpratne; 2) plaša diapazona prasmes, profesijai būtiskās prasmes un meistarība. Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu, ietverot veicamā darba plānošanu un pārraudzību	Ir šādas profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas zināšanas un prasmes: 1) vispārīgas zināšanas; 2) plaša diapazona prasmes un profesijai būtiskās prasmes. Spēj patstāvīgi veikt izpildītāja darbu un sasniegt rezultātu ierobežotā laikā
2.3.	Teorētiski un praktiski apgūt profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās tehnoloģijas un vidi	Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas	Zina un prot lietot atbilstošās tehnoloģijas
2.4.	Apgūt prasmi lietot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas	Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas profesionālajā darbībā	Prot izmantot informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas
2.5.	Pilnveidot latviešu valodas prasmi un apgūt vismaz vienu svešvalodu	Izkopta latviešu valodas prasme un pilnveidota svešvalodas(-u) prasme	Pilnveidota latviešu valodas un svešvalodas  (-u) prasme
2.6.	Sekmēt Latvijas vēsturiskās pieredzes izpratni Eiropas un pasaules vēstures kontekstā	Zina un izprot sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības	Apzinās sava novada, Latvijas, Eiropas un pasaules vēsturiskās attīstības kopsakarības
2.7.	Papildināt teorētiskās zināšanas un prasmes matemātikā	Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes profesionālajā darbībā	Prot lietot matemātikas zināšanas un prasmes
2.8.	Pilnveidot spēju pētīt, analizēt un vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus	Prot izmantot zināšanas par dabaszinātņu faktiem un likumiem profesionālajā darbībā. Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus un aptvert tos sistēmā un attīstībā. Izprot ekoloģiskās telpas vienotības principu un profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības	Spēj vērtēt dabā un sabiedrībā notiekošos procesus. Profesionālajā darbībā ievēro vides aizsardzības prasības
2.9.	Sekmēt sistematizēta priekšstata veidošanos par sabiedrības sociāli ekonomisko struktūru un ekonomisko procesu norisi mūsdienu sabiedrībā	Izprot tirgus ekonomikas darbības pamatprincipus. Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās. Izprot darba devēja un darba ņēmēja ekonomiskās attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus	Prot atrast savu vietu sabiedrības ekonomiskajās struktūrās un darboties tajās. Izprot darba devēja un darba ņēmēja attiecības un zina attiecīgos tiesību aktus
2.10.	Gūt priekšstatu par Eiropas Savienību kā mūsdienu Eiropas sociālekonomisko attiecību modeli	Ir priekšstats par Eiropas Savienības politisko uzbūvi, kā arī par vienotās ekonomiskās telpas un darbaspēka mobilitātes principiem	Ir priekšstats par Eiropas Savienības valstu darbaspēka mobilitātes principiem
2.11.	Attīstīt pašnovērtējuma, patstāvīgas darbības un lēmumu pieņemšanas prasmes, veicināt attieksmju veidošanos un vērtību izpratni, kas nepieciešamas profesionālai izaugsmei	Adekvāti novērtē savas spējas. Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām. Plāno laiku saskaņā ar uzdevumu. Prot izdarīt pamatotu izvēli un patstāvīgi pieņemt lēmumu pazīstamos un mazpazīstamos apstākļos. Spēj atbildēt par savas profesionālās darbības kvantitatīvo un kvalitatīvo rezultātu, uzņemas daļēju atbildību par citu veikumu. Darbībā ir mērķtiecīgs, sistemātisks un racionāls. Ir rūpīgs un precīzs. Spēj uzņemties iniciatīvu	Adekvāti novērtē savas spējas. Plāno darbību atbilstoši apstākļiem, iespējām un savām spējām. Veic noteiktu uzdevumu ierobežotā laikā. Prot pieņemt lēmumu – pārsvarā pazīstamos apstākļos. Uzņemas atbildību par profesionālās darbības rezultāta kvalitāti un kvantitāti. Darbībā ir sistemātisks un racionāls. Ir rūpīgs un precīzs

3. Atbilstoši šo noteikumu 2.3.apakšpunktam:

1	2	3	4
3.1.	Gūt izpratni par valsts, politikas un tiesību pamatiem, veidot prasmes līdzdalībai demokrātiskā sabiedrībā	Zina savas valsts politisko uzbūvi. Izprot tiesību un demokrātijas pamatprincipus un spēj īstenot savas tiesības, izmantojot demokrātiskas sabiedrības institūtus. Ir tolerants pret citu tautību un sociālo grupu cilvēkiem	Zina savas valsts politisko uzbūvi un spēj īstenot savas tiesības, izmantojot demokrātiskas sabiedrības institūtus. Ir tolerants pret citu tautību un sociālo grupu cilvēkiem
3.2.	Veidot pilsonisku attieksmi pret valsts un sabiedrības drošību	Izprot indivīda pienākumus valsts un sabiedrības drošības veicināšanā	Izprot indivīda pienākumus valsts un sabiedrības drošības veicināšanā

4. Atbilstoši šo noteikumu 2.4.apakšpunktam:

1	2	3	4
4.1.	Attīstīt mācīšanās prasmes un interesi par izglītības turpināšanu atbilstoši savām spējām un vajadzībām	Spēj mērķtiecīgi atlasīt un kritiski vērtēt informācijas avotus. Spēj pašizglītoties un apgūt jaunas prasmes. Ir motivēts jaunu tehnoloģiju apguvei. Ir motivēts profesionālās karjeras attīstībai. Ir motivēts izglītības turpināšanai	Spēj pašizglītoties un apgūt jaunas prasmes. Ir motivēts jaunu tehnoloģiju apguvei. Ir motivēts izglītības turpināšanai
4.2.	Attīstīt prasmi informēt par savu profesionālo kompetenci, sasniegumiem un darbības rezultātiem	Prot veidot un paust savu viedokli, prot uzskatāmi informēt par savas darbības rezultātu	Prot informēt par savas darbības rezultātu

 

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.211

Profesionālās vidējās izglītības programmu obligātā satura sadalījums

1.tabula

Programmu apjoms

Izglītības programmas	Programmas apjoms
Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves
	vismaz 5760 stundu
Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves
	vismaz 3120 stundu

Piezīme. Patstāvīgā darba stundu skaits nedrīkst pārsniegt 15 procentu no programmas apjoma.

2.tabula

Teorijas un prakses procentuālās attiecības

Kontaktstundas
teorija – 50 %	prakse – 50 %

Piezīme. Pieļaujamā atkāpe – pieci procenti.

3.tabula

Teorijas sadalījums

Teorija – kopā 100 %
Vispārizglītojošie mācību priekšmeti – kopā 60 %			Profesionālie mācību priekšmeti – kopā 40 %
Izglītošanas jomas – kopā 100 %
45 %	33 %	22 %
valodas un komunikatīvās zinības	matemātika, dabas zinības un tehniskās zinības	sociālās zinības un kultūrzinības
Mācību priekšmeti
latviešu valoda	matemātika	vēsture
svešvaloda	lietišķā informātika	biznesa pamati
izvēlas mācību priekšmeti	izvēlas mācību priekšmeti	izvēlas mācību priekšmeti

 Piezīme. Pieļaujamā atkāpe – trīs procenti. Izglītības programmās, kurās iepriekš apgūta vidējā izglītība, teoriju veido profesionālie mācību priekšmeti

4.tabula

Prakses sadalījums

Prakse – kopā 100 %
Izglītības programmas	Praktiskie un laboratorijas darbi vispārizglītojošajos un profesionālajos mācību priekšmetos un praktiskās mācības	Kvalifikācijas prakse	Sports
1	2	3	4
Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves	Aprēķina kā starpību starp kopējo prakses stundu skaitu un kvalifikācijas prakses un sporta mācību stundu skaitu	Vismaz 960 stundu	2 stundas katrā teorijas nedēļā
Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves	Aprēķina kā starpību starp kopējo prakses stundu skaitu un kvalifikācijas prakses mācību stundu skaitu	Vismaz 480 stundu	-

 

Piezīme. Profesionālās vidējās izglītības programmās, kuras paredz iespēju pēc ceturtā semestra iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, izglītojamajiem, kuri neturpina mācības trešā līmeņa kvalifikācijas iegūšanai, piektajā semestrī ir plānota 420 stundu prakse uzņēmumā, un tās noslēgumā – kvalifikācijas eksāmens atbilstoši otrā kvalifikācijas līmeņa prasībām.

 

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr.211

Arodizglītības programmu obligātā satura sadalījums

1.tabula

Programmu apjoms

Izglītības programmas	Īstenošanas ilgums	Programmu apjoms
Programmas, kuras izglītojamais	3 gadi	vismaz 4230 stundu
uzsāk pēc pamatizglītības ieguves	2 gadi	vismaz 2840 stundu
Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves
	1 līdz 2 gadi	vismaz 1560 stundu

Piezīme. Patstāvīgā darba stundu skaits nedrīkst pārsniegt 10 procentu no programmas apjoma.

2.tabula

Teorijas un prakses procentuālās attiecības

Kontaktstundas
teorija – 35 %	prakse – 65%

Piezīme. Pieļaujamā atkāpe –  pieci procenti.

3.tabula

Teorijas sadalījums

Teorija – kopā 100 %
Vispārizglītojošie mācību priekšmeti – kopā 60 %			Profesionālie mācību priekšmeti – kopā 40 %
Izglītošanas jomas – kopā 100 %
45 %	33 %	22 %
valodas un komunikatīvās zinības	matemātika, dabas zinības un tehniskās zinības	sociālās zinības un kultūrzinības
Mācību priekšmeti
latviešu valoda	matemātika	vēsture
svešvaloda	lietišķā informātika	biznesa pamati
izvēlas mācību priekšmeti	izvēlas mācību priekšmeti	izvēlas mācību priekšmeti

Piezīme. Pieļaujamā atkāpe – trīs procenti. Izglītības programmās, kurās iepriekš apgūta vidējā izglītība, teoriju veido profesionālie mācību priekšmeti.

4.tabula

Prakses sadalījums

Prakse – kopā 100 %
Izglītības programmas	Praktiskie un laboratorijas darbi vispārizglītojošajos un profesionālajos mācību priekšmetos un praktiskās mācības	Kvalifikācijas prakse	Sports
1	2	3	4
Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves	Aprēķina kā starpību starp kopējo prakses stundu skaitu un kvalifikācijas prakses un sporta mācību stundu skaitu	Programmās ar īstenošanas ilgumu trīs gadi - 840 stundu Programmās ar īstenošanas ilgumu divi gadi - vismaz 480 stundu	2 stundas katrā teorijas nedēļā
Programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vidējās izglītības ieguves	Aprēķina kā starpību starp kopējo prakses apjomu un kvalifikācijas prakses mācību stundu skaitu	480 līdz 840 stundu	-

 

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr. 211

Prasības izglītojamajam profesionālās vidējās izglītības programmu apguvē

 

Nr. p.k.	Prasības izglītojamajam	Programmas apguves līmenis
1.	Ir saņēmis galīgo vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "gandrīz viduvēji – 4", vai "ieskaitīts" visos programmas mācību priekšmetos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē; ir nokārtojis profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumus – eksāmenus mācību priekšmetos, saņēmis tajos vērtējumu un nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5"	Ir apgūta
2.	Ir saņēmis galīgo vērtējumu visos programmas mācību priekšmetos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē; ir nokārtojis profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumu daļu – kvalifikācijas eksāmenu – un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5"	Ir daļēji apgūta

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 27.jūnija noteikumiem Nr. 211

Prasības izglītojamajam arodizglītības programmu apguvei

Nr. p.k.	Prasības izglītojamajam	Programmas apguves līmenis
1.	Pēc pamatizglītības ieguves ir apguvis arodizglītības programmu un saņēmis galīgo vērtējumu visos programmas mācību priekšmetos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē; ir nokārtojis arodizglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5"	Ir apgūta
2.	Pēc vidējās izglītības ieguves ir daļēji apguvis arodizglītības programmu un saņēmis galīgo vērtējumu visos programmas profesionālajos mācību priekšmetos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē; ir nokārtojis arodizglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumu – profesionālās kvalifikācijas eksāmenu – un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5"	Ir daļēji apgūta

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns