Nr.
p.k.

Problēma

Risinājums (pasākumi)

Atbildīgā institūcija

Sadarbības institūcija

Termiņš

1

2

3

4

5

6

1.

Akūtu zarnu infekciju (turpmāk – AZI) epidemioloģiskā uzraudzība – reģistrācija un monitorings uzliesmojumu identificēšanai un pretepidēmijas pasākumu veikšanai infekcijas perēkļos

1.1.

Netiek ziņots par katru AZI gadījumu, kā arī ziņošana nav savlaicīga (bieži tiek ziņots tikai pēc laboratoriskās pārbaudes pozitīvo rezultātu saņemšanas), līdz ar to nav iespējams identificēt visus uzliesmojumus un savlaicīgi organizēt pretepidēmijas pasākumus, kas veicina infekcijas tālāku izplatīšanos.

Nodrošināt ziņošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par katru AZI gadījumu (t.sk. par visiem diarejas gadījumiem, izņemot precizētas neinfekcijas etioloģijas diarejas) un negaidot laboratorisko pārbaužu rezultātus.

Ārstniecības personas

SVA, SVA
filiāles

Pastāvīgi

1.2.

Ne visi novēlotās ziņošanas gadījumi tiek nodoti izvērtēšanai VSI.

Informēt VSI par katru konstatēto gadījumu, kad netika ievērota infekcijas slimību reģistrācijas kārtība atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

SVA filiāles

VSI

Pastāvīgi

1.3.

Nav efektīva mehānisma ārstniecības personu aktīvai iesaistīšanai AZI gadījumu reģistrācijā.
Netiek efektīvi izmantotas ārstniecības personu motivācijas metodes, lai veicinātu AZI reģistrāciju.

1.3.1. Sagatavot un iesniegt VM priekšlikumus par ārstniecības personu aktīvu iesaistīšanu infekcijas slimību reģistrācijā, ietverot tajā, kā ārstniecības personas darba vērtējuma kritēriju arī infekcijas slimību gadījumu reģistrācijas kvalitāti;
1.3.2. Līgumos ar ārstniecības personām paredzēt nosacījumus, lai veicinātu infekcijas slimību reģistrāciju un pacientu laboratorisku pārbaudi.

VOAVA

Slimokases
VM

1.3.1. –2004.gada II ceturksnī



1.3.2. – Līgumu slēgšanas laikā

1.4.

Ne vienmēr ārstniecības personu rīcībā ir nepieciešamie normatīvie akti.

Nodrošināt infekcijas slimību reģistrāciju reglamentējošo normatīvo aktu izplatīšanu ārstniecības iestādēm (īpašu uzmanību pievērst Rīgas ārstniecības iestādēm).

VOAVA

Slimokases

Nekavējoši pēc normatīvā akta pieņemšanas

1.5.

Nav pietiekama ārstu informētība par AZI reģistrācijas nozīmi, AZI epidemioloģisko situāciju, epidemioloģijas aktualitātēm.

Nodrošināt uzstāšanos ārstniecības personu semināros, informējot par noteikto infekcijas slimību gadījumu reģistrācijas kārtību, epidemioloģiskās uzraudzības uzdevumiem un nozīmi, AZI epidemioloģisko situāciju valstī un attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

SVA filiāles

SVA
Slimokases
Ārstniecības iestādes

Ne retāk kā reizi pusgadā katrā SVA filiāles pārziņā esošajā teritorijā

1.6.

Nepieciešama plānveida kontroles paplašināšana par ārstniecības personu ziņošanu AZI gadījumos.

Paplašināt ārstniecības personu plānveida kontroli par savlaicīgu un pilnīgu ziņošanu AZI gadījumos, pārbaudot medicīnisko dokumentāciju, ieskaitot:
1. “Ārstu mājas izsaukumu reģistrācijas žurnālus (031/u)” primārās veselības aprūpes ārstu praksēs;
2. “Slimnieku uzņemšanas un hospitalizācijas atteikumu reģistrācijas žurnālus (001/u)” slimnīcās;
3. “Mikrobioloģijas un parazitoloģijas izmeklējumu reģistrācijas žurnālus (252/u)” mikrobioloģijas laboratorijās (salīdzinot pacientu ar AZI simptomiem vēršanos pēc medicīniskās palīdzības, viņu laboratorisko izmeklēšanu un ziņošanu par tiem).
VSI informēt par ziņošanas prasību pārkāpumiem slimokases un SVA filiāles.

VSI

MADEKKI
VOAVA
Slimokases
SVA filiāles

2004.gads

2.

AZI gadījumu diagnostika

2.1.

Nepilnīga AZI gadījumu diagnosticēšana sakarā ar to, ka nav vienotas pieejas AZI gadījumu laboratoriskajai diagnostikai, līdz ar to novērojams neatšifrētas etioloģijas AZI gadījumu skaita pieaugums. Atsevišķas AZI slimības, kas bieži sastopamas Eiropas valstīs, netiek diagnosticētas rutīnas kārtībā Latvijā (piem., kampilobakterioze, E.coli O157 izraisītās saslimšanas, kriptosporidioze u.c.). Ir teritorijas ar ilgstoši zemu atsevišķu AZI saslimstības līmeni un lielu noņemto sākotnējo AZI diagnožu īpatsvaru. Nereti AZI pacientiem pēc ārstēšanas kursa netiek veikta kontroles laboratoriskā pārbaude, līdz ar to netiek atklāti izraisītāju nēsāšanas gadījumi (potenciālie infekcijas avoti).

2.1.1. Izstrādāt vienotu AZI slimnieku mikrobioloģiskās izmeklēšanas kārtību un iesniegt VM izskatīšanai un apstiprināšanai;

SVA
LIC

VM

2004.gada II cet.

2.1.2. Līgumos starp slimokasēm un ārstniecības personām paredzēt 2.1.1. apakšpunktā minētās kārtības ievērošanu;

VOAVA
Slimokases

VM

Līgumu slēgšanas laikā

2.2.

Bieži novēlota un neadekvāta sākotnējās un galīgās diagnozes noteikšana AZI pacientiem.

2.2.1.Sagatavot priekšlikumus jautājumiem par AZI diagnostiku, klīniku, epidemioloģiju un profilaksi, lai iekļautu ģimenes ārstu sertifikācijas teorētiskajā eksāmenā;

LIC
SVA

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija,
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija

2004.gada
IV ceturksnis

2.2.2. Piedalīties Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pilnsapulcēs ar informāciju par AZI profilaksi.

Latvijas
Ģimenes ārstu asociācija,
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija

SVA
LIC

2004.gada
IV ceturksnis

2.3.

Netiek nodrošināta regulāra kontrole par AZI diagnostisko darbu ārstniecības iestādēs.

SVA informēt MADEKKI par ārstniecības personu darbu, ja ir aizdomas, ka tās ir uzstādījušas nepareizu diagnozi, kas radījusi sekas, piem., infekcijas slimības izplatīšanos.

SVA filiāles
MADEKKI

SVA
VSI

Pastāvīgi

3.

AZI gadījumu un uzliesmojumu epidemioloģiskā izmeklēšana

3.1.

Veicot AZI uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, ne vienmēr tiek izmantotas modernās praktiskās epidemioloģijas metodes epidemiologu nepietiekamu zināšanu dēļ.

3.1.1.Organizēt semināru SVA filiāļu epidemiologiem par uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, izmantojot modernās praktiskās epidemioloģijas metodes (piem., „gadījums – kontrole” pētījums);

SVA

–

2004. gada
IV ceturksnis

3.1.2. Nodrošināt epidemiologu kvalifikācijas celšanu apmācību kursos;

SVA

–

Pastāvīgi

3.1.3. Piedalīties VSI organizētajos semināros par AZI profilakses aktuālajiem jautājumiem.

VSI

SVA

Pēc nepieciešamības

4.

Starpnozaru sadarbība

4.1.

Nepietiekama sadarbība starp sabiedrības veselības, pārtikas un veterinārmedicīnas sektoriem.

Nodrošināt pastāvīgās starpnozaru darba grupas darbību, risinot sadarbības jautājumus AZI un citu infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības jomā.

VM
ZM

SVA
VSI
PVD

Pastāvīgi

4.2.

Nav sadarbības līguma starp SVA, VSI un PVD, lai koordinētu darbību epidemioloģiskās uzraudzības jautājumos.

Nodrošināt sadarbības līguma starp SVA, VSI un PVD slēgšanu. SVA

SVA
VSI
PVD

VM
ZM

2004. gada
III ceturksnis

4.3.

Nepietiekama AZI problēmas un profilakses nozīmes apzināšanās un sadarbība starp institūcijām lokālajā līmenī.

Sniegt informāciju par saslimstību ar AZI un profilakses jautājumiem ieinteresētajām institūcijām (pašvaldības, slimokases, ārstniecības iestādes, PVD teritoriālās pārvaldes, VSI Kontroles un uzraudzības daļas, skolu valdes un rajona izglītības pārvaldes u.c.). Nepieciešamības gadījumā aktualizēt AZI profilakses jautājumu risināšanu pašvaldību līmenī, ierosinot konkrētus pasākumus.

SVA filiāles

Pašvaldības, slimokases, ārstniecības iestādes, PVD teritoriālās pārvaldes, VSI Kontroles un uzraudzības daļas, skolu valdes un rajona izglītības pārvaldes u.c.

Reizi pusgadā; nelabvēlīgas AZI situācijas gadījumā – pēc nepieciešamības

4.4.

Vispārējo izglītības iestāžu, pirmsskolas iestāžu, ārstniecības iestāžu un sociālās aprūpes iestāžu nepietiekamais materiāli tehniskais nodrošinājums tieši vai netieši veicina AZI, t.sk., pārtikas izraisīto saslimšanu izplatīšanos (neapmierinoši, slikti darba un sadzīves apstākļi u.c.)

4.4.1. Sniegt informāciju vietējām pašvaldībām par AZI saslimšanas gadījumiem pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs, kas ir pašvaldību iestādes vai uzņēmumi;
4.4.2. Kopīgi ar pašvaldībām izvērtēt, kā samazināt AZI saslimšanas gadījumus 4.4.1. apakšpunktā minētajās iestādēs un uzņēmumos.

SVA filiāles
VSI
PVD

Pašvaldības

Pēc nepieciešamības

5.

Veselības izglītošanas pasākumi AZI profilakses jautājumos

5.1.

Nepietiekamas pārtikas uzņēmumu darbinieku zināšanas higiēnas jautājumos vienotas izglītības sistēmas trūkuma dēļ.

5.1.1. Izvērtēt normatīvos aktus un, ja nepieciešams, sagatavot priekšlikumus higiēnas apmācības pastiprināšanai pārtikas apritē iesaistītajiem darbiniekiem;
5.1.2. Izstrādāt un apstiprināt vienotu higiēnas apmācības programmu personām, kuras nodarbinātas pārtikas apritē, nosakot procedūru darbinieku higiēnas apmācībā gūto zināšanu pārbaudei.

VM

LPC
PVD
SVA
ZM

5.1.1.– 2004. gada II ceturksnis
5.1.2. – 2004.gada III ceturksnis

5.2.

Nepietiekams iedzīvotāju, īpaši bērnu, izglītības līmenis AZI profilakses jautājumos. Nepilnīga AZI gadījumu reģistrācija sakarā ar pacientu negriešanos pēc medicīniskās palīdzības saslimšanas gadījumā.

5.2.1. Organizēt informatīvā materiāla par AZI slimībām un profilakses pasākumiem sagatavošanu, ko paredzēts izvietot vispārējās izglītības iestādēs un ārstniecības iestādēs;

SVA

VVC

2004.gada
IV ceturksnis

5.2.2. aktualizēt SVA mājaslapu, kā arī sniegt plašsaziņas līdzekļiem informatīvos materiālus par AZI slimībām un profilakses pasākumiem;

SVA

–

Pastāvīgi

5.2.3. Izstrādāt informatīvo materiālu par piesardzības pasākumiem AZI slimnieku kontaktpersonām pretepidēmijas pasākumu organizēšanas veicināšanai infekcijas perēkļos, iesaistīt informatīvo materiālu izplatīšanā ģimnes ārstus;

SVA

SVA filiāles
Ārstniecības
personas

2004.gada
IV ceturksnis

5.2.4. Organizēt sabiedrības informēšanu par AZI profilaksi Latvijas Radio I programmā raidījumā “Uz veselību!”;

VVC

SVA
LIC

Reizi ceturksnī

5.2.5. Informatīvi izglītojoši semināri reģionos skolu valžu speciālistiem par AZI profilaksi.

SVA filiāles

VVC
Pašvaldības

Pēc nepieciešamības

6.

Higiēnas prasību kontrole

6.1.

Liels grupveida AZI, tai skaitā pārtikas izraisīto saslimšanas gadījumu skaits, kas saistīts ar higiēnas prasību pārkāpumiem pārtikas apritē.

6.1.1. Nodrošināt pastiprinātu uzraudzību pārtikas riska objektos, tai skaitā vispārējās izglītības un pirmsskolas izglītības iestāžu, veselības un sociālās aprūpes iestāžu virtuvēs, krēma konditorejas ražošanas uzņēmumos, NBS un IEM pārtikas uzņēmumos;

PVD

VM
SVA

6.1.1. un 6.1.2. pastāvīgi

6.1.2. Nodrošināt savstarpējās informācijas apmaiņu starp PVD un SVA par pārtikas kontroles rezultātiem un konstatētajām neatbilstībām higiēnas un nekaitīguma prasībām, to tendencēm.