• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Veselības ministrijas 2004. gada 27. februāra instrukcija Nr. 14/13 "Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.2004., Nr. 38 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85346

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.76

Par M.Rozes komandējumu

Vēl šajā numurā

10.03.2004., Nr. 38

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Veselības ministrija

Veids: instrukcija

Numurs: 14/13

Pieņemts: 27.02.2004.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

 

Veselības ministrijas instrukcija Nr.14/13

Rīgā 2004.gada 27.februārī

Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtība

Izdots saskaņā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 9.panta trešo daļu

I nodaļa. Vispārīgs nosacījums

1. Dzemdībpalīdzību nodrošina valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādēs.

II nodaļa. Dzemdībpalīdzības
nodrošināšana grūtniecības periodā

2. Dzemdībpalīdzību grūtniecības periodā nodrošina ginekologs-dzemdību speciālists, vecmāte un ģimenes ārsts atbilstoši specialitātes nolikumam, grūtniecības riskam un atbilstoši 1.pielikumā noteiktajai kārtībai.
3. Grūtniecības risku izvērtē ginekologs-dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts grūtniecības pirmās vizītes laikā, nosakot aprūpes līmeni (fizioloģiski vai individualizēti noritoša grūtniecība), ko apstiprina ar ierakstu Mātes pasē (Nr.113/u).

III nodaļa. Dzemdībpalīdzības
nodrošināšana dzemdību periodā

4. Dzemdībpalīdzību dzemdībās nodrošina ginekologs-dzemdību speciālists un vecmāte atbilstoši specialitātes nolikumā noteiktajam.
5. Grūtnieces un dzemdētājas hospitalizāciju dzemdībpalīdzības nodrošināšanai veic atbilstoši hospitalizācijas medicīniskajām indikācijām 3 līmeņu dzemdībpalīdzības iestādēs:
5.1. I līmeņa dzemdībpalīdzības iestādes ir visas Latvijas Republikas valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādes, kas nodrošina perinatālo aprūpi atbilstoši šādām medicīniskajām indikācijām:
5.1.1. savlaicīgas dzemdības no 37 grūtniecības nedēļām,
5.1.2. grūtniecības patoloģija, kurai nav nepieciešama II vai III līmeņa stacionārā veselības aprūpe;
5.2. II līmeņa dzemdībpalīdzības iestādes ir visas Latvijas Republikas valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādes, kas nodrošina perinatālo aprūpi atbilstoši šādām medicīniskajām indikācijām:
5.2.1. savlaicīgas dzemdības no 37 grūtniecības nedēļām,
5.2.2. priekšlaicīgas dzemdības no 28. līdz 36.grūtniecības nedēļai ieskaitot, ja auglis ir dzīvs,
5.2.3. grūtniecības patoloģija, kur nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpe,
5.2.4. ekstragenitāla patoloģija, kurai nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpe,
5.2.5. mātes dzimumorgānu iedzimtas vai iegūtas (labdabīgas) patoloģijas, kurām nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpe,
5.2.6. iedzimtas augļa attīstības anomālijas, kur nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpe,
5.2.7. izosensibilizācija (Rh, ABO u.c.),
5.2.8. grūtnieces ar izolējamām infekcijas slimībām, ja mātei nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpes nodrošināšana,
5.2.9. inducēta grūtniecība;
5.3. III līmeņa dzemdībpalīdzības iestādes ir visas Latvijas Republikas valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādes, kas nodrošina perinatālo aprūpi visām grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem atbilstoši šādām medicīniskajām indikācijām:
5.3.1. savlaicīgas dzemdības un dzemdības atbilstoši II līmeņa patoloģijai,
5.3.2. priekšlaicīgas dzemdības no 22. līdz 28.grūtniecības nedēļām ieskaitot, ja auglis ir dzīvs,
5.3.3. smagas ekstragenitālas patoloģijas,
5.3.4. smaga grūtniecības patoloģija,
5.3.5. izosensibilizācija (Rh, ABO u.c.),
5.3.6. iedzimtas augļa attīstības anomālijas, ja plāno veikt agrīnu ķirurģisku korekciju (speciālista slēdziens),
5.3.7. smagas mātes dzimumorgānu iedzimtas vai iegūtas (labdabīgas un ļaundabīgas) patoloģijas,
5.3.8. daudzaugļu grūtniecība ar 3 un vairākiem augļiem.

IV nodaļa. Jaundzimušo veselības
aprūpes nodrošināšana
(28 kalendāra dienas pēc piedzimšanas)

6. Jaundzimušā aprūpi nodrošina neonatologs, vecmāte, pediatrs, ģimenes ārsts, bērnu māsa un citas ārstniecības personas atbilstoši specialitātes nolikumā noteiktajam un jaundzimušā veselības stāvoklim saskaņā ar 2.pielikumu.
7. Jaundzimušā patoloģijas izvērtēšanu un ārstēšanu veic neonatologs, pamatojoties uz dzemdībpalīdzības nodrošināšanas hospitalizācijas medicīniskajām indikā-cijām.
8. Jaundzimušā iespējamo risku nosaka neonatologs, bērnam izrakstoties no dzemdību stacionāra, ko apstiprina ar ierakstu Mātes pasē (Nr.113/u), vai stacionāra jaundzimušo nodaļas neonatologs, apstiprinot to izraksta dokumentācijā saskaņā ar Labklājības ministrijas rīkojumu Nr.393 „Par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedību”.

V nodaļa. Palīdzības nodrošināšana
nedēļniecei (sievietei – 42 kalendāra dienas pēc dzemdībām) un
jaundzimušajam, kurš dzimis
neplānotās ārpusstacionāra dzemdībās

9. Dzemdības, kas neplānoti notikušas ārpus valsts, pašvaldību vai privātām ārstniecības iestādēm, tiek uzskatītas par neplānotām ārpusstacionāra dzemdībām.
10. Nedēļniecei, kurai notikušas neplānotas ārpusstacionāras dzemdības, dzemdībpalīdzību pēcdzemdību periodā nodrošina valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādēs atbilstoši šajā rīkojumā 6.punktā noteiktajām hospitalizācijas medicīniskajām indikācijām.
11. Neplānotās ārpusstacionāra dzemdībās dzimušo jaundzimušo veselības aprūpi nodrošina valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādēs atbilstoši hospitalizācijas medicīniskajām indikācijām.
12. Dzemdībpalīdzību pirmsslimnīcu etapā sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādes notikuma vietā, kā arī transportējot pacienti un jaundzimušo uz ārstniecības iestādi.

Veselības ministre I.Circene

1.pielikums

Fizioloģiski noritošas grūtniecības novērošanas kārtība

Aprūpes laiks

Ārstniecības persona
(atbilstoši kompetencei un specialitātes nolikumam)

Anamnēzes un grūtnieces riska novērtējums

Izmeklēšana

Pasākumi

Informācija un medicīniskā dokumentācija

Klīniskā

Laboratoriskā

Sijājošā diagnostika
(skrīnings)

1

2

3

4

5

6

7

Grūtniecības posms

Pirmreizējais apmeklējums:
līdz 12.grūtniecības nedēļai.
Ja grūtniecības laiks lielāks, papildus veicama tam atbilstošā izmeklēšana un pasākumi.

– Ginekologs-dzemdību speciālists;
– vecmāte;
– ģimenes ārsts

– Sūdzības;
– ģimenes, dzīves, reproduktīvā anamnēze;
– profesija un darba apstākļi;
– veselībai kaitīgie ieradumi;
– sociālais stāvoklis;
– grūtnieces un ģimenes attieksme pret esošo grūtniecību;
– noteikt dzemdību termiņu;
– izslēgt vai apstiprināt atbilstību riska grupai, nepieciešamības gadījumā sastādīt individuālu novērošanas plānu un nodrošināt papildus nepieciešamo izmeklējumu veikšanu.

– ĶMI;
– apskate un izmeklēšana pa orgānu sistēmām;
– ginekoloģiskā izmeklēšana;
– ģenētiskā riska grupas grūtniecei**: augļa US ar skausta krokas mērījumu (vienlaicīgi ar bioķīmisko skrīningu).

– Pilna asins aina;
– feritīna noteikšana;
– urīna analīze;
– AB0 un Rh piederība;
– bērna tēva AB0 noteikšana 0 grupas grūtniecei;
– bērna tēva Rh piederības noteikšana Rh negatīvai grūtniecei;
– antieritrocitāro antivielu noteikšana;
– HBsAg;
– SED un TPHA;
– IFA anti-HIV ½ (ar pirmstesta konsultēšanu);
– maksts floras pH bakteriskopija;
– ginekoloģiska onkocitoloģija, ja nav veikta pēdējā gada laikā līdz grūtniecībai;
– ģenētiskā riska grupas grūtniecei**(10±1 grūtniecības nedēļā):
augļa Dauna sindroma un citu iedzimto anomāliju bioķīmiskais skrīnings
(PAPP-A, brīvais - HGT).

– Ja stājas grūtniecības uzskaitē pie ginekologa, saņemt primārās veselības aprūpes ārsta atzinumu;
– ja ir uzskaitē sakarā ar kādu slimību, saņemt speciālista atzinumu;
– ģenētiskā riska grupas grūtniecei**: ārsta-ģenētiķa konsultācija pēc indikācijām Valsts medicīnas ģenētiskajā centrā.

Informēt par:
– profesionālā kaitīguma,
– nikotīna, alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmi uz grūtniecības norisi,
– toksoplazmozes infekcijas riska faktoriem,
– iedzimtu augļa attīstības anomāliju diagnostikas iespējamību,
– vīrusu hepatīta “C” diagnostikas iespēju;
– izsniegt “Māmiņas dienasgrāmata” (1.daļu);
– izsniegt “Izrakstu” (veidlapa Nr. 27/u) darba devējam atbrīvojumam no profesionāla kaitīguma.

16.-18.grūtniecības nedēļa

– Ginekologs-dzemdību speciālists;
– vecmāte;
– ģimenes ārsts

– Sūdzības;
– klīnisko un laboratorisko izmeklējumu rezultātu novērtējums;
– HIV pēctesta konsultēšana;
– nepieciešamības gadījumā sastādīt individuālu novērošanas plānu un nodrošināt papildus nepieciešamo izmeklējumu veikšanu.

– ĶMI noteikšana;
– AT;
– dzemdes augstuma noteikšana;
– US sijājošā diagnostika;
– ģenētiskā riska grupas grūtniecei**: augļa US.

– Urīna analīze;
– ģenētiskā riska grupas grūtniecei** (16±1 grūtniecības nedēļā):
– augļa Dauna sindroma un citu iedzimto anomāliju bioķīmiskais skrīnings
(- FP, brīvais - HGT).

– Vecāku skolas I nodarbība;
– ginekologa konsultācija sievietēm, kuru grūtniecību novēro pie ģimenes ārsta;
– ģenētiskā riska grupas grūtniecei** (16±1 grūtniecības nedēļā): ārsta-ģenētiķa konsultācija pēc indikācijām Valsts medicīnas ģenētiskajā centrā.

– Izsniegt Mātes pasi;
– personām no 18 gadu vecuma, kuras dzīvo kopā ar grūtnieci, rekomendēt krūšu kurvja orgānu Rtg izmeklēšanu, ja tā nav veikta pēdējo 12 mēnešu laikā;
– izskaidrot:
– grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma izmantošanas kārtību,
– “Izziņas dubulta apmēra bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanai” izdošanas noteikumus,
– grūtnieces aprūpes kārtību;
– marķēt grūtnieces un nedēļnieces individuālo karti (veidlapa Nr.111/u) atbilstoši riska vai individuālās aprūpes grupai.

25.-26.grūtniecības nedēļa

– Ginekologs-dzemdību speciālists;
– vecmāte;
– ģimenes ārsts

Sūdzības;
– augļa kustību raksturs.

– ĶM noteikšana;
– AT;
– dzemdes augstuma noteikšana;
– augļa sirdsdarbības izmeklēšana;

– Hb un Feritīna noteikšana;
– urīna analīze;
– rēzus antivielu noteikšana Rh negatīvām grūtniecēm.

Vecāku skolas II nodarbība

29.-30.grūtniecības nedēļa

– Ginekologs-dzemdību speciālists;
– vecmāte;
– ģimenes ārsts

Sūdzības

– ĶM noteikšana;
– AT;
– dzemdes augstuma noteikšana;
– augļa sirdsdarbības izmeklēšana.

– Hb un Feritīna noteikšana;
– urīna analīze;
– SED;
– IAF anti HIV ½.

Vecāku skolas III nodarbība.

– Informēt par:
– ģimenes dzemdību iespējām un noteikumiem,
– nepieciešamību izvēlēties bērnam ģimenes ārstu.

34.-36.grūtniecības nedēļa
(34.: nulliparas;
36.: visas)

– Ginekologs-dzemdību speciālists;
– vecmāte;
– ģimenes ārsts

Sūdzības

– ĶM noteikšana;
– AT;
– dzemdes augstuma noteikšana;
– augļa sirdsdarbības izmeklēšana;
– augļa guļas noteikšana;
– US.

– Urīna analīze;
– Hb un Feritīna noteikšana;
– antieritrocitāro antivielu noteikšana Rh negatīvām grūtniecēm.

– Vecāku skolas IV nodarbība;
– ģimenes ārsta vai pediatra, medicīnas māsas grūtnieces apmeklējums mājās;
– ģimenes ārsta vai pediatra rakstisks apliecinājums par jaundzimušā aprūpes nodrošināšanu.

Informācija par prasībām jaundzimušā dzīves telpas iekārtošanai.

38.-40.grūtniecības nedēļa
(38.: nulliparas;
40.: visas)

– Ginekologs-dzemdību speciālists;
– vecmāte;
– ģimenes ārsts

Sūdzības

– ĶM noteikšana;
– AT;
– dzemdes augstuma noteikšana;
– augļa sirdsdarbības izmeklēšana;
– augļa guļas noteikšana.

– Urīna analīze

Vecāku skolas V nodarbība

41.grūtniecības nedēļa

Ginekologs-dzemdību speciālists;

Sūdzības

– ĶM noteikšana;
– AT;
– dzemdes augstuma noteikšana;
– augļa sirdsdarbības izmeklēšana;
– augļa guļas noteikšana.

Urīna analīze

Konsultācija pie dzemdību speciālista stacionārā

Pēcdzemdību posms

Līdz izrakstīšanai no stacionāra

– Ginekologs-dzemdību speciālists;
– vecmāte

– Sūdzības;
– pēcdzemdību posma novērtējums;
– krūts ēdināšana.

Klīniskās analīzes pēc vajadzības

Izvērtēt papildu dzemdību atvaļinājumu noteikšanas nepieciešamību*

6.-8.nedēļa pēc dzemdībām

Ginekologs-dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts

– Sūdzības;
– krūts ēdināšana.

– Vispārējā veselības stāvokļa izvērtējums;
– ginekoloģiska izmeklēšana.

– Krūšu kurvja orgānu Rtg izmeklēšana;
– rekomendēt vecāku skolas VI nodarbību.

– Dzemdību atvaļinājuma noformēšana saskaņā ar dzemdību stacionāra rekomendācijām;
– “Izziņas dubulta apmērā bērna piedzimšanas pabalsta saņemšanai” noformēšana;
– pēcdzemdību epikrīzes nodošana ģimenes ārstam (veidlapa Nr.027/u), ja aprūpi veicis ginekologs-dzemdību speciālists.
Izsniegt “Māmiņas dienasgrāmata” (2.daļu).


Dzemdniecībā biežāk lietoto izmeklējumu saīsinājumi:

ABO – asins grupas noteikšana;

AT – arteriālā asinsspiediena noteikšana;
Hb – hemoglobīna noteikšana;
HbsAg – Austrālijas antigēna noteikšana;
HIV pēctesta konsultēšana;
IFA anti-HIV ½ – imūnfermentatīvā analīze;
ĶM – ķermeņa masas noteikšana;
ĶMI – ķermeņa masas indeks;
Maksts floras pH bakteroskopija – iztriepe, krāsota pēc Grama;
Rh – rēzus faktors;
SED – mikroprecipitācijas reakcija ar inaktivētu serumu;
TPHA – Treponema Pallidum pasīvā hemaglutinācijas reakcija;
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.

Tabulā lietoto apzīmējumu skaidrojums:

* Papildu dzemdību atvaļinājumu (14 kalendāra dienas) nosaka, ja:
– dzemdības noritējušas ar III smaguma pakāpes ekstragenitālu patoloģiju, dekompensāciju, uz viena pāra orgāna iztrūkuma fona;
– dzemdības noritējušas uz atklātas plaušu tuberkulozes fona;
– dzemdības noritējušas uz HIV imūndeficīta sindroma fona;
– dzemdētājai ir ļaundabīgs audzējs, neatkarīgi no lokalizācijas, procesa klīniskās izplatības un ārstēšanas posma;
– grūtniecība noritējusi ar smagu preeklampsiju vai eklampsiju;
– grūtniecība atrisināta ar operāciju (izņemot starpeni paplašinošas operācijas), dzemdību stangu vai vakuumekstraktora uzlikšanu vai dzemdību roku paņēmienu pielietojumu;
– veikta placentas manuāla izdalīšana vai dzemdes dobuma manuāla vai instrumentāla pārbaude, neatkarīgi no pēcdzemdību dienas;
– dzemdībās bijis asins zudums un anēmijas korekcijai dzemdībās vai vēlākās pēcdzemdību dienās veikta asins komponentu (plaz

mas un eritrocītu masas) pārliešana;
– pievienojušies vispārīgi pēcdzemdību strutaini – septiski sarežģījumi;
– auglis dzimis iegurņa priekšguļā;
– dzemdībās dzimuši 2 vai vairāki bērni;
– dzemdībās bijis III pakāpes starpenes plīsums.
** Ģēnētiskā riska grupa ar augstu risku attiecībā uz iedzimtām augļa attīstības anomālijām:
– grūtniece vecāka par 35 gadiem;
– bērna tēvs vecāks par 45 gadiem;
– abiem vai vienam no vecākiem ir iedzimtas orgānu vai orgānu sistēmas anomālijas, vai gēnu vai hromosomālas slimības;
– viens vai abi vecāki saņēmuši jonizētu radiāciju;
– vecākiem ir asinsradniecība;
– neskaidru iemeslu dēļ ģimenē ir bijuši vairāk nekā divi spontāni aborti, atkārtotas priekšlaicīgas dzemdības, dzimuši nedzīvi bērni vai bērni miruši agrīnā vecumā;
– ģimenē ir dzimis bērns ar iedzimtu augļa attīstības anomāliju(ām);
– grūtniecei akūta vīrusa infekcija esošās grūtniecības I trimestrī;
– medikamentu lietošana esošās grūtniecības I trimestrī.

Veselības ministre I.Circene

2.pielikums

Jaundzimušā veselības aprūpes kārtība

Bērna vecums

Ārstniecības persona

Mātes anamnēzes un jaundzimušā riska novērtējums

Izmeklēšana

Pasākumi

Informācija un medicīniskā dokumentācija

Klīniskā

Laboratoriskā

Sijājošā diagnostika (skrīnings)

Papildus (paaugstinātai riska grupai)

1

2

3

4

5

6

7

8

0-2 stundas

– Neonatologs (II vai III perinatālās aprūpes līmeņa iestādē) vai pediatrs (I aprūpes līmeņa iestādē)*;
– ginekologs un dzemdību speciālists;
– vecmāte

– Bērna veselības stāvokļa riska izvērtēšana;
– iespējamo kontrindikāciju izvērtēšana VHB vakcinācijai.

– Vispārējā stāvokļa izvērtējums;
– izvērtējums pēc Apgara skalas 1. un 5. minūtes beigās un 10.minūtes beigās, ja 5.minūtes vērtējums - 7 ballēm;
– jaundzimušā primārā apskate, ieskaitot barības vada un anus caurejamības pārbaudi;
– ķermeņa masas, garuma, galvas/krūšu apkārtmēra noteikšana.

Ja māte ir Rh negatīva un/vai grūtniecības laikā atrastas antieritrocitāras antivielas, nabassaites asinsvados nosaka:
– asins grupu;
– Rh piederību;
– bilirubīna līmeni;
– tiešo Kumbsa testu;
– cita veida riska faktoru gadījumā izmeklējuma apjomu nosaka klīniskā situācija.

– Jaundzimušā 30 minūšu ilgs āda-āda kontakts ar māti;
– zīdīšanas uzsākšana ½ stundas laikā pēc dzimšanas;
– palīdzības sniegšana, uzsākot zīdīšanu;
– jaundzimušā primārā aprūpe;
– pirmreizējā gonoblenorejas profilakse;
– VHB vakcinācija;
– augsta riska vai patoloģiju gadījumā – pasākumi atbilstoši klīniskai situācijai.

Jaundzimušā attīstības vēsture – forma #097/u

2 stundas

Bērnu māsa

Vispārējā stāvokļa izvērtēšana

– Jaundzimušā pieņemšana pēcdzemdību nodaļā;
– atkārtota nabassaites atliekas apstrāde;
– atkārtota gonoblenorejas profilakse

Jaundzimušā attīstības vēsture- forma #097/u

2 stundas līdz
izrakstam

– Neonatologs;
– bērnu māsa

Atkārtota bērna veselības stāvokļa riska izvērtēšana

– Adaptācijas perioda norises izvērtējums;
– krūts ēdināšanas un ķermeņa masas dinamikas izvērtējums;
– 3.dienā iespējamo kontrindikāciju izvērtējums BCG vakcinācijai.

5. vai izraksta (ja <5.) dienā FKU un iedzimtās hipotireozes (TSH) skrīnings.

Ikdienas jaundzimušā apkope;
– 3.-5.diena: BCG vakcinācija;
– līdz 12 stundām: vakcinācija pret VHB (ja ir nozīmēta un nav veikta);
– krūts ēdināšanas nostabilizēšana;
– ķermeņa masas dinamikas kontrole.

Jaundzimušā attīstības vēsture – forma #097/u

Izraksta diena

– Neonatologs;
– bērnu māsa

Ģimenes apstākļu un veselības riska izvērtēšana.

– Veselības stāvokļa izvērtēšana;
– ķermeņa masas dinamikas izvērtējums.

– Mātes apmācība zīdaiņa kopšanai un aprūpei;
– Ģimenes ārsta vai pediatra informēšana par turpmāko jaundzimušā veselības aprūpi.

– Jaundzimušā attīstības vēsture – forma #097/u;
– “Mātes pase” – forma 113/u.

No izraksta no dzemdību iestādes līdz 28 dienām

– Pediatrs;
– ģimenes ārsts;
– bērnu māsa

– Veselības riska faktoru identificēšana pēc dzemdību iestādes dokumentiem;
– sociālo riska faktoru identificēšana.

– Bērna veselības stāvokļa novērtējums;
– krūts ēdināšanas efektivitātes izvērtējums;
– ķermeņa masas dinamikas izvērtējums.

Jaundzimušo izrakstot ātrāk par 4.dienu, FKU un iedzimtās hipotireozes skrīnings (TSH), ja skrīnings netika veikts vai ir pieprasījums no Valsts medicīniskās ģenētikas centra par atkārtotu izmeklēšanu.

Atbilstoši riska faktoriem.

– Primārās veselības aprūpes ārsta pirmreizējā apskate mājās vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas un vienu reizi trešajā dzīves nedēļā;
– zīdīšanas veicināšana;
– primārās veselības aprūpes māsas vai ārsta palīga pirmreizējā jaundzimušā apskate mājās vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas un turpmāk vienu reizi 10 dienās līdz bērna viena mēneša vecumam;
– vecāku apmācība zīdaiņa kopšanai un aprūpei.

“Bērna attīstības vēsture”- forma #112/u

* Perinatālās aprūpes dzemdībpalīdzības iestāžu līmeņi norādīti Veselības ministrijas 2004.gada 27.02 Instrukcijas Nr. 14/13 “Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtība” 6.punktā.

Veselības ministre I.Circene

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!