Nav paredzēti līdzekļi eiroparlamentāriešu algām

Jau pēc dažiem mēnešiem, 12. jūnijā, Latvijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Tajās balsosim par mūsu valsts pārstāvjiem EP. Bet pagaidām nav skaidrības, vai ievēlētie deputāti saņems arī algu, jo vēl nav rezervēti līdzekļi no Latvijas ievēlēto tautas kalpu algām.

Problēmas ar Eiropas
lietu koordināciju

Pagājušopiektdien, 5. martā, Saeimas specializētais atašejs Eiropas Savienībā (ES) Inese Kriškāne Eiropas lietu komisijā ziņoja, ka EP deputātu algas tiek izmaksātas no dalībvalstu budžetiem, tādēļ nacionālajā likumdošanā jāparedz kārtība, kādā eiroparlamentāriešiem tiek izmaksāts atalgojums. Vēl šā gada janvārī ES dalībvalstu ārlietu ministri diskutēja par EP deputātu atalgojumu, tā vienādošanu, kā arī citiem principiem. Tā kā pagaidām vienošanās nav panākta, eiroparlamentārieši, tāpat kā līdz šim, algu saņems no savas valsts budžeta.
Latvijā par jautājumiem, kas saistīti ar ES institūcijām, ir atbildīga Ārlietu ministrija, tādēļ tā arī vainojama neskaidrībās ar EP deputātu atalgojumu, “Latvijas Vēstnesim” skaidroja Saeimas Eiropas lietu komisijā. Eiropas lietu komisijas sēdē Guntars Krasts apgalvoja, ka Ārlietu ministrija nav pievērsusi Finanšu ministrijas un valdības uzmanību informācijai, kas saistīta ar eiroparlamentāriešu algām. To apstiprināja arī Finanšu ministrijas pārstāvji. G. Krasts uzskata, ka Ārlietu ministrijai bija atbilstoši jāreaģē uz lēmumu, ka EP deputātu algas arī turpmāk maksās no dalībvalstu budžeta. Šis ir kārtējais piemērs sliktajai ES jautājumu koordinācijai, teica G. Krasts. Savukārt deputāts Staņislavs Šķesters uzskata, ka saskatāma skaidra Ārlietu ministrijas nolaidība.

Jautājumu skatīs vēlreiz

Eiropas lietu komisija lūdza Ārlietu ministriju beidzot nosūtīt visu nepieciešamo informāciju Finanšu ministrijai, lai valdībā varētu sākt diskusiju par šo jautājumu. Tuvākajā laikā, iespējams, jau nākamnedēļ, Eiropas lietu komisija domā atgriezties pie šā jautājuma. Lai arī kopš jautājuma izskatīšanas Saeimā pagājušas vairākas dienas, Ārlietu ministrijas ES Politikas departamenta padomnieks Gints Apals sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” pastāstīja, ka ministrija vēl tikai plāno šo jautājumu darīt zināmu valdībai. Sīkāku informāciju par šo jautājumu un neskaidrībām, kas radušās, Ārlietu ministrija sola sniegt šodien.

Algas joprojām atšķirīgas

“Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, ka visi 626 EP deputāti savās tiesībās un darba pienākumos ir līdzīgi, bet viņu darba samaksa – ļoti atšķirīga. Eiroparlamentāriešu atalgojums ir vienāds ar nacionālās valsts parlamenta deputātu darba samaksu. Piemēram, Itālijas deputāts ik mēnesi saņem 12 tūkstošus eiro, bet viņa kolēģis no Spānijas tikai nepilnus trīs tūkstošus. Latvijas un vairāku citu jauno dalībvalstu Eiroparlamenta deputātu mēnešalga būt tikai aptuveni tūkstotis eiro. Šā gada janvāra beigās ES Ministru padome (dalībvalstu ārlietu ministri) izskatīja jautājumu par EP deputātu algu sistēmas maiņu. Padome dokumenta projektu noraidīja bez mēģinājuma panākt vienošanos par noteiktā algas apmēra samazinājumu vai kādām citām izmaiņām. EP deputātu vilšanos jo lielāku padara tas, ka līdz ar reformas projekta noraidīšanu vairs nav iespēju vienādot EP deputātu algas. Lai arī vairākums parlamentāriešu vēlas reformas īstenošanu, projekta atkārtotu virzīšanu EP neiespējamu padara īsais laika posms, kas atlicis līdz jauna parlamenta vēlēšanām. Paredzēts, ka šā sasaukuma EP likumdošanas process tiks apturēts jau aprīļa beigās. Tas nozīmē, ka pašreizējā sistēma, visticamāk, saglabāsies vēl vismaz piecus gadus.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv