Ministru kabineta noteikumi Nr.127
Rīgā 2004.gada 8.martā (prot. Nr.11 2.§)
Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi
Izdoti saskaņā ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 7.pantu
1. Noteikumi nosaka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas saglabāšanas, aizsardzības, izmantošanas, kultūrvēsturiskās vides pārveidošanas, kā arī attīstības projektu īstenošanas kārtību un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības.
2. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas nozīmīgākās saglabājamās kultūrvēsturiskās vērtības ir:
2.1. vēsturiskā plānojuma
(telpas) struktūrā:
2.1.1. ielas un laukumi, kuru izveidē nozīmīga ir ielu un
laukumu apbūves līnija (būvlaide) un ēku dzegas augstuma
līnija;
2.1.2. kvartālu iekšējā telpa ar apzaļumojumu;
2.2. Vecrīgas siluets;
2.3. arheoloģiskais kultūrslānis un arheoloģiskie
elementi;
2.4. neapbūvējamas publiskās ārtelpas, kuru robežas precizē
teritorijas plānojumā (izņemot apakšzemes inženiertehniskās
komunikācijas):
2.4.1. Akadēmijas laukums;
2.4.2. Alberta laukums;
2.4.3. Dailes teātra apkārtne starp Bruņinieku, Brīvības un
Šarlotes ielu;
2.4.4. Doma laukums;
2.4.5. Herdera laukums;
2.4.6. Jēkaba laukums;
2.4.7. Līvu laukums;
2.4.8. Pils laukums;
2.4.9. Rātslaukums;
2.4.10. Strēlnieku laukums;
2.4.11. Vašingtona laukums;
2.5. parki un dārzi:
2.5.1. Esplanāde;
2.5.2. Grīziņkalns;
2.5.3. kanālmalas apstādījumi;
2.5.4. Kronvalda parks;
2.5.5. Lielie kapi;
2.5.6. Vērmanes parks;
2.5.7. Viestura dārzs;
2.5.8. Ziedoņdārzs;
2.6. ielu un pagalmu apzaļumojums saskaņā ar teritorijas
plānojumu;
2.7. vēsturiskās ūdensteces un ūdens-tilpes:
2.7.1. Daugava Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības
zonas robežās;
2.7.2. Rīgas pilsētas kanāls;
2.8. vēsturiskā apbūve:
2.8.1. kultūrvēsturiski unikālas ēkas;
2.8.2. kultūrvēsturiski ļoti vērtīgas ēkas;
2.8.3. kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas.
3. Kultūrvēsturiskās vides būtiski pārveidojumi ir šādi:
3.1. Rīgas vēsturiskajā
centrā:
3.1.1. jauna apbūve, kas saistīta ar pilsētas attīstības
plānā norādītās dabas pamatnes samazināšanu;
3.1.2. jebkura zemesgabala apvienošana vai sadalīšana, ja tā
ir pretrunā ar vēsturisko plānojuma struktūru;
3.1.3. kvartāla funkciju maiņa, vairākkārt palielinot
transporta novietošanas slodzi un pieplūdumu tajā;
3.1.4. ēku apjoma izmaiņas un netipiski apbūves risinājumi
tradicionālajā apbūves vidē, arī jumtu konfigurācijas izmaiņas,
kas negatīvi ietekmē publisko ārtelpu un no publiskās ārtelpas ir
redzamas bez īpašām optiskām palīgierīcēm no šādiem skatu
punktiem:
3.1.4.1. Sv.Pētera baznīcas torņa skatu platformas;
3.1.4.2. Doma baznīcas torņa zvana platformas;
3.1.4.3. Stacijas pulksteņa restorāna;
3.1.4.4. Republikas laukumā esošās augstceltnes augšējā
stāva;
3.1.4.5. projektētās jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas
vietas augšējo stāvu atzīmes;
3.1.4.6. Salu tilta, Dzelzceļa tilta, Akmens tilta un Vanšu
tilta;
3.1.4.7. Balasta dambja visā tā garumā;
3.1.4.8. AB, CD un EF dambja;
3.1.4.9. Daugavas lejpus Rīgas vēsturiskā centra;
3.1.4.10. skatu punktiem, kas vērsti uz ielu perspektīvu
noslēgumiem;
3.1.4.11. viesnīcas “Reval Hotel Latvia” augšējā
stāva;
3.1.4.12. Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnes augšējā
stāva;
3.1.5. jaunu ēku būvniecība, ja to atsevišķu daļu augstums
pārsniedz 24 metrus;
3.2. Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā – jauna
apbūve, kas saistīta ar pilsētas attīstības plānā norādītās dabas
pamatnes samazināšanu.
4. Ja tiek izmantotas Rīgas
vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ēkas un būves, tās
laikus remontē un restaurē. Veicot remontu, saglabā ēkas apjomu,
jumta formu, fasāžu apdari, vēsturiski oriģinālos logus un
durvis, konstruktīvo sistēmu un plānojumu, kā arī
kultūrvēsturiski vērtīgos interjerus un iekārtas.
5. Ēku rekonstrukcija (pārbūve) nav pieļaujama, ja:
5.1. ēka ir valsts
aizsargājams kultūras piemineklis un tās rekonstrukcija iznīcina
ēkas kultūrvēsturisko vērtību;
5.2. ēka pēc iecerētās rekonstrukcijas neiekļausies
pilsētvidē formas, mēroga, proporciju un lietoto materiālu
dēļ.
6. Rekonstruējot (pārbūvējot) ēku, aizliegts:
6.1. vienkāršot fasāžu
arhitektūru;
6.2. mainīt vēsturiski oriģinālos logus un ārdurvis ēku
fasādēs, kas redzamas no publiskās ārtelpas (izņemot gadījumus,
ja saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
atzinumu tās ir mazvērtīgas vai to oriģinālo daļu zudums ir
lielāks par 50 %), kā arī lietot spoguļstiklus un plastmasas
apdari.
7. Lai noteiktu attiecīgās kultūrvēsturiskās vides vērtībai atbilstošas prasības, Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona tiek sadalīta šādās daļās (1. un 2.pielikums):
7.1. Vecrīga (daļa
Nr.1):
7.1.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama vietās, kur jaunas
ēkas nav pretrunā ar vēsturisko telpas struktūru vai tās vēlākiem
kvalitatīviem pārveidojumiem. Saglabājams apkārtējās vēsturiskās
apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma, respektējami
tradicionālie materiāli;
7.1.2. projektējot jaunu apbūvi, tās augstums līdz
galvenajai dzegai nedrīkst pārsniegt pusi no blakus esošo ēku
galveno dzegu augstuma atzīmju summas;
7.1.3. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru
vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku
apjomiem;
7.1.4. rekonstruējot esošo apbūvi, saglabājama vēsturiskā
jumtu forma;
7.2. bulvāru loks (daļa Nr.2):
7.2.1. nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, izņemot
detālplānojumā paredzētās būves, kas nepieciešamas parku un esošo
ēku funkcionēšanai;
7.2.2. projektējot jaunu apbūvi, tās augstums līdz
galvenajai dzegai nedrīkst pārsniegt pusi no blakus esošo ēku
augstuma atzīmju summas (izņemot gadījumus, ja viena kvartāla
robežās dominē vienota dzegas līnija, – šādā gadījumā jaunā
apbūve projektējama līdz vienotai dzegas līnijai). Saglabājams
apkārtējās apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma,
respektējami tradicionālie materiāli;
7.2.3. rekonstruējot esošo apbūvi, saglabājama vēsturiskā
jumtu forma;
7.3. jūgendstila centrs (daļa
Nr.3):
7.3.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama, respektējot
attiecīgajā kvartālā esošo vaļējās vai slēgtās apbūves
veidu;
7.3.2. projektējot jaunu apbūvi, tās augstums līdz
galvenajai dzegai nedrīkst pārsniegt pusi no blakus esošo ēku
augstuma atzīmju summas (izņemot stūra ēkas, kur pieļaujams
piegulošās augstākās apbūves augstums). Saglabājams apkārtējās
apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma, respektējami
tradicionālie materiāli;
7.3.3. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru
vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku
apjomiem;
7.3.4. rekonstruējot esošo apbūvi, saglabājama vēsturiskā
jumtu forma;
7.4. Centrāltirgus (daļa Nr.4):
7.4.1. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru
vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku
apjomiem;
7.4.2. Centrāltirgus un spīķeru teritorijā jaunu ēku
būvniecība pieļaujama tikai tad, ja tiek saglabāti vēsturiskie
atklātie tirdzniecības laukumi un esošo vēsturisko ēku dominējošā
loma;
7.4.3. rekonstruējot esošo apbūvi, saglabājama vēsturiskā
jumtu forma;
7.5. Rīgas centra nomale un Citadeles austrumu daļa (daļa
Nr.5):
7.5.1. projektējot jaunu apbūvi, saglabājams apkārtējās
vēsturiskās apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma,
respektējami tradicionālie materiāli;
7.5.2. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru
vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku
apjomiem;
7.5.3. Citadelē jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad,
ja netiek aizsegts Vecrīgas siluets skatā no Daugavas;
7.5.4. rekonstruējot esošo apbūvi, saglabājama vēsturiskā
jumtu forma;
7.6. Rīgas centra perifērija (daļa Nr.6):
7.6.1. projektējot jaunu apbūvi, tās augstums līdz
galvenajai dzegai nedrīkst pārsniegt pusi no blakus esošo ēku
augstuma atzīmju summas, saglabājams apkārtējās vēsturiskās
apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma, respektējami
tradicionālie materiāli;
7.6.2. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru
vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku
apjomiem;
7.6.3. projektējot jaunu apbūvi, saglabājams apkārtējās
vēsturiskās apbūves mērogs, raksturs, proporciju sistēma,
respektējami tradicionālie materiāli;
7.7. Ķīpsalas vēsturiskā daļa (daļa Nr.7):
7.7.1. nav pieļaujama tādu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru
vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku
apjomiem;
7.7.2. projektējot jaunu apbūvi, tās augstums līdz
galvenajai dzegai nedrīkst pārsniegt augstāko esošo vēsturisko
ēku, saglabājams apkārtējās vēsturiskās apbūves mērogs, raksturs,
proporciju sistēma, respektējami tradicionālie materiāli;
7.7.3. rekonstruējot esošo apbūvi, saglabājama vēsturiskā
jumtu forma;
7.7.4. saglabājams un papildināms apzaļumojums un publiska
pieeja Daugavai;
7.8. Andrejsala–Pētersala–Citadeles rietumu daļa (daļa
Nr.8):
7.8.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad, ja netiek
aizsegts Vecrīgas siluets skatā no Daugavas un saglabāta publiska
pieeja Daugavai;
7.8.2. publisko ārtelpu tīkls saistāms ar Viesturdārzu,
nodrošināma pieeja Daugavai;
7.9. Daugavas salas: Ķīpsala (izņemot vēsturisko daļu),
Klīversala un Mūkusala, Lucavsalas gals un Zaķusalas gals, kas
ietilpst aizsardzības zonā (daļa Nr.9):
7.9.1. jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai tad, ja tiek
veidots publiskās ārtelpas tīkls un nodrošināta iespēja no
publiskiem skatu punktiem redzēt Vecrīgas panorāmu;
7.9.2. apbūves augstums atbilstoši detālplānojumā
noteiktajam atsevišķās vietās var būt palielināts, attālinoties
no pilsētas centra, bet ne augstāks par Pētera baznīcas smaili
vai 121 m;
7.10. pilsētas ganības (daļa Nr.10):
7.10.1. jaunu ēku būvniecība
pieļaujama tikai tad, ja tiek veidots kopējais detālplāns visai
daļai vai kopēja shēma ar atsevišķu kvartālu detālplānu;
7.10.2. apbūves augstums atbilstoši detālplānojumā
noteiktajam atsevišķās vietās var būt palielināts, bet ne
augstāks par Pētera baznīcas augšējo skata laukumu vai 76
m;
7.11. Daugava un upes abas krastmalas, ieskaitot Āgenskalna
līča piekrasti, Zaķusalas, Andrejsalas, Ķīpsalas, Klīversalas,
Mūkusalas un Lucavsalas piekrasti (daļa Nr.11):
7.11.1. saglabājamas neapbūvētas kā publiskā ārtelpa;
7.11.2. veidojot kopējo telpu gar krastmalu, pieļaujamas
hidrobūves, kas nepieciešamas akvatorijas ekspluatācijai, un
demontējamas ēkas (kuģu, laivu piestātnes, kafejnīcas), kas
veicina ūdenstilpes izmantošanu;
7.11.3. Andrejostā pieļaujama stacionāra būvniecība, kas
saistīta ar kuģniecību.
8. Lai aizsargātu kultūras mantojumu, papildus šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām jāievēro šādas prasības:
8.1. daļās Nr.1, 2, 3, 4 un 5
pirms darbu uzsākšanas vai to laikā nodrošināmi arheoloģiskās
izpētes darbi, ja būvniecības vai rekonstrukcijas gaitā paredzama
arheoloģiskā kultūrslāņa vai arheoloģisko liecību
atsegšana;
8.2. daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6 un 7 jaunbūves vai
teritorijas labiekārtojuma projekta dokumentācijai pievienojama
attiecīgās teritorijas attīstības analīze;
8.3. daļās Nr.1, 2, 3 un 7 vēsturiskā uzslāņojuma (karogu
turētāji, vēja rādītāji, piemiņas, informācijas un citas zīmes)
demontāža pieļaujama tikai ar Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcijas atļauju;
8.4. daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5
un 7 aizliegts:
8.4.1. nomainīt oriģinālās ārdurvis un logus, izņemot
gadījumus, ja to praktiskā saglabāšana nav iespējama vai tie nav
redzami no publiskās ārtelpas. Ja oriģinālās ārdurvis vai logi
jau nomainīti ar ēkas stilam neatbilstošiem vai tie atrodas ēkās
un būvēs, kam nav kultūrvēsturiskas vērtības, pēc saskaņošanas ar
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju atļauts tos
nomainīt ar jauniem, kas pēc dalījuma, formas un detaļām atbilst
attiecīgās ēkas stilam;
8.4.2. aizsegt logu un durvju ailas ar necaurredzamām
žalūzijām (izņemot logu un durvju ailas ēkās, kurās tādas bijušas
līdz 1940.gadam);
8.4.3. iestrādāt oriģinālo durvju vērtnēs telekomunikāciju
ierīces vai ciparu kodu atslēgas. Tās iestrādājamas sienās,
nebojājot ēkas dekoratīvo apdari;
8.4.4. mainīt jumta konfigurāciju vietās, kur jumti ir
redzami no publiskās ārtelpas un šo noteikumu 3.1.4.apakšpunktā
minētajiem skatu punktiem, kā arī mainīt jumtu iesegumu ar to
celtniecības laikam neraksturīgiem materiāliem;
8.4.5. izvietot uz ēkām tādas tehniskās ietaises
(vēdināšanas ietaises, telekomunikācijas, satelīttelevīzijas
antenas) un reklāmu, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē
kultūrvēsturisku vērtību uztveri.
9. Ēku un būvju rekonstrukcijas, restaurācijas un attīstības projektus Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā īsteno, ievērojot normatīvos aktus un šo noteikumu 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētās prasības, kā arī saskaņojot projektu un saņemot atļauju Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā šādos gadījumos:
9.1. ja paredzēta valsts
aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošo kultūras
pieminekļu pārveidošana;
9.2. ja paredzēta ēku fasāžu vai jumtu pārveidošana daļās
Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6 un 7;
9.3. ja paredzētas jaunbūves daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6, 7 un
11;
9.4. ja daļās Nr.8, 9 un 10 paredzētas jaunbūves, kuru
galvenās dzegas augstums pārsniedz 21,3 metrus;
9.5. ja daļās Nr.8, 9, 10 un 11 paredzētas jaunbūves, kuru
augstums pārsniedz 24 metrus vai kuru apbūves laukums pārsniedz
3000 m2;
9.6. ja labiekārtošanas projekti daļās Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6
un 7 paredz ielu, laukumu un pagalmu šķērsprofilu pārveidošanu un
to ieseguma materiālu nomaiņu, citu stacionāru labiekārtošanas
elementu vai arhitektūras formu uzstādīšanu.
10. Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcija ne retāk kā reizi divos gados
iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par riska faktoriem un
prioritāriem pasākumiem Rīgas vēsturiskā centra un tā
aizsardzības zonas saglabāšanā.
11. Ja tiek nojauktas ēkas vai demontētas to daļas, ēku
kultūrvēsturiski vērtīgās detaļas saglabā objektā. Ja tas nav
iespējams, ēkas īpašnieks tās pārvieto saskaņā ar Valsts kultūras
pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumu, lai izmantotu
citu objektu restaurācijā.
12. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija:
12.1. konsultējoties ar
UNESCO Pasau-les mantojuma komiteju, izstrādā kritērijus Rīgas
vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas būtiskiem
pārveidojumiem, kas saskaņojami ar Pasaules mantojuma
komiteju;
12.2. saskaņojot ar Rīgas Domi un, ja nepieciešams,
konsultējoties ar Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un
attīstības padomi, nosaka ēku, būvju un atsevišķu to elementu
kultūrvēsturisko vērtību atbilstoši šādiem vērtību
līmeņiem:
12.2.1. kultūrvēsturiski unikālas ēkas;
12.2.2. kultūrvēsturiski ļoti vērtīgas ēkas;
12.2.3. kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas;
12.2.4. ēkas ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību;
12.2.5. ēkas bez kultūrvēsturiskas vērtības;
12.2.6. vidi degradējošas ēkas.
13. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izvērtē attīstības projektus, ņemot vērā ēku, būvju un atsevišķu to elementu kultūrvēsturiskās vērtības līmeņus.
Ministru prezidents E.Repše
Kultūras ministre I.Rībena
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 12.martu.
1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 8.marta noteikumiem Nr.127
Kultūras ministre I.Rībena
2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 8.marta noteikumiem Nr.127
Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas sadalījuma atbilstoši saglabāšanas režīmam robežu apraksts
1. Vecrīga (daļa Nr.1) –
robežas veido šādu ielu ass līnija: K.Valdemāra iela, Basteja
bulvāris, Aspazijas bulvāris, 13.Janvāra iela un 11.Novembra
krastmala.
2. Bulvāru loks (daļa Nr.2) – robežas veido šādu ielu ass
līnija: K.Valdemāra iela, Basteja bulvāris, Aspazijas bulvāris,
13.Janvāra iela, 11.Novembra krastmala, Krasta iela,
Centrāltirgus iela, dzelzceļa dienvidu nogāze, Gogoļa ielas
viadukts, Stacijas laukums, Satekles iela, Elizabetes iela,
Eksporta iela, pilsētas kanāla zaļā josla un Citadeles
iela.
3. Jūgendstila centrs (daļa Nr.3) – robežas veido šādu ielu
ass līnija: Elizabetes iela, Eksporta iela, Hanzas iela, Pulkveža
Brieža iela, Mednieku iela, Dzirnavu iela, Zaļā iela, E.Melngaiļa
iela, K.Valdemāra iela, Bruņinieku iela, Brīvības iela, Matīsa
iela, A.Čaka iela, Ģertrūdes iela, Avotu iela, Lāčplēša iela un
E.Birznieka-Upīša iela.
4. Centrāltirgus (daļa Nr.4) – robežas veido šādu ielu ass
līnija: Krasta iela, Centrāltirgus iela, dzelzceļa dienvidu
nogāze, Gogoļa iela un Turgeņeva iela.
5. Rīgas centra nomale un Citadeles austrumu daļa (daļa
Nr.5) – robežas veido šādu ielu ass līnija: K.Valdemāra iela,
Palīdzības iela,
A.Briāna iela, Tallinas iela,
A.Čaka iela, Matīsa iela, Avotu iela, Ģertrūdes iela, A.Čaka
iela, Matīsa iela, Brīvības iela un Bruņinieku iela.
6. Rīgas centra perifērija (daļa Nr.6) – sastāv no divām
daļām, kuru robežas veido šādu ielu ass līnija:
6.1. pirmajai daļai – Hanzas
iela, Eksporta iela, Pētersalas iela un Pulkveža Brieža
iela;
6.2. otrajai daļai – E.Melngaiļa iela, K.Valdemāra iela,
Palīdzības iela, A.Briāna iela, Tallinas iela, A.Čaka iela,
Matīsa iela, Avotu iela, Lāčplēša iela, E.Birznieka-Upīša iela,
Elizabetes iela, Satekles iela, Marijas iela, Gogoļa iela,
Turgeņeva iela, Maskavas iela, Lāčplēša iela, dzelzceļa loks,
Duntes iela, Skanstes iela, Vesetas iela un tās ass turpinājums
līdz E.Melngaiļa ielai.
7. Ķīpsalas vēsturiskā daļa
(daļa Nr.7) – robežas veido šādu ielu ass līnija: Loču iela,
Zunds, Enkura iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas iela, Āzenes iela un
Balasta dambis.
8. Andrejsala–Pētersala–Citadeles rietumu daļa (daļa Nr.8) –
sastāv no divām daļām, kuru robežas veido šādu ielu ass
līnija:
8.1. pirmajai daļai – Muitas
iela, Citadeles iela, pilsētas kanāla zaļā josla un Eksporta
iela;
8.2. otrajai daļai – Pētersalas iela, Rīgas Preču stacijas
dzelzceļa līnija, Rīgas Preču stacija, ostas dzelzceļa līnija,
Lugažu iela, Eksporta iela un Andrejsala.
9. Daugavas salas: Ķīpsala (izņemot vēsturisko daļu), Klīversala un Mūkusala, Lucavsalas gals un Zaķusalas gals, kas ietilpst aizsardzības zonā (daļa Nr.9) – sastāv no piecām daļām, kuru robežas veido šādu ielu ass līnija:
9.1. pirmajai daļai – Loču
iela, Zunds un Daugava;
9.2. otrajai daļai – Enkura iela, Zvejnieku iela, Ķīpsalas
iela, Āzenes iela, Balasta dambis un tā turpinājums līdz
Āgenskalna līcim, Āzene un Zunds;
9.3. trešajai daļai – Āgenskalna līcis, Raņķa dambis un tā
turpinājums līdz Jelgavas ielas dzelzceļa viaduktam, Jelgavas
iela, Bieķensalas iela, Mūkusalas iela, Kuģu iela un tās
turpinājums līdz Āgens-kalna līcim;
9.4. ceturtajai daļai – Lucavsalas daļa uz ziemeļrietumiem
no Salu tilta;
9.5. piektajai daļai – Zaķusalas daļa 700 m uz
ziemeļrietumiem no Salu tilta.
10. Pilsētas ganības (daļa
Nr.10) – robežas veido šādu ielu ass līnija: Rīgas Preču stacijas
dzelzceļa līnija, Rīgas Preču stacija, dzelzceļa loks, Duntes
iela, Skanstes iela, Vesetas iela un tās ass turpinājums līdz
E.Melngaiļa ielai, E.Melngaiļa iela, Hanzas iela un Pulkveža
Brieža iela.
11. Daugava un upes abas krastmalas, ieskaitot Āgenskalna
līča piekrasti, Zaķusalas, Andrejsalas, Ķīpsalas, Klīversalas,
Mūkusalas un Lucavsalas piekrasti (daļa Nr.11), – robežas veido
ielu satiksmes joslas un apstādījumi tauvas joslā.
Piezīme. Ja teritorijas robeža aprakstā noteikta pa ielas ass
līniju, attiecīgās teritorijas robežās tiek ietverta ielas apbūve
šīs teritorijas pusē un ielas telpa līdz ielas viduslīnijai.
Kultūras ministre I.Rībena