Ministru kabineta rīkojums Nr.152

Rīgā 2004.gada 9.martā (prot. Nr.11 6.§)

Par Valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai

1. Atbalstīt Valsts atbalsta programmu novadu infrastruktūras attīstībai (turpmāk – programma).

2. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir atbildīga par Valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai īstenošanu.

3. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai katru gadu līdz 1.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu iepriekšējā budžeta gadā.

4. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz 2004.gada 1.augustam izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā noteikumu projektu par programmas īstenošanas, novērtēšanas, finansēšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

5. Jautājums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmas īstenošanai ir skatāms Ministru kabinetā kopā ar nozaru ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem 2004.gada valsts budžeta grozījumu projekta sagatavošanas procesā.

6. Iekļaut programmu jauno politikas iniciatīvu sarakstā izskatīšanai 2005.gada valsts budžeta plānošanas procesa laikā.

7. Satiksmes ministrijai izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā atbilstošu politikas plānošanas dokumenta projektu, kura ietvaros tiks risināta valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošana novadu atbalstam.

Ministru prezidents E.Repše

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

(Ministru kabineta
2004.gada 9.marta rīkojums Nr.152)

Valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai

Ievads

Valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai (turpmāk – programma) nosaka mērķus, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, kā arī kritērijus valsts atbalsta sniegšanai, sakārtojot un attīstot novadu pašvaldību infrastruktūru, kas nepieciešama kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, uzņēmējdarbību veicinošas vides attīstībai, kā arī efektīvas pašvaldību pārvaldes nodrošināšanai izveidotajos novados.

Programma izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 19.septembra rīkojumā Nr.600 “Par valsts atbalsta pasākumiem novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai” 1.3. apakšpunktā doto uzdevumu.

Programma izstrādāta, balstoties uz veikto analīzi par pašvaldību, saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 31.marta rīkojumu Nr.190 “Par novadu izveidošanas projektu”, sniegtajiem atzinumiem par 102 novadu projektu, kā arī pašvaldību sniegto izvērtējumu, kādi valsts atbalsta pasākumi ir nepieciešami novadu sekmīgai izveidošanai un attīstībai.

Atzinumos pašvaldības uzsver trīs jomas, kuru sakārtošanai ir nepieciešams noteikts valsts atbalsts, t.i., pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamās infra-struktūras sakārtošana un modernizācija, valsts autoceļu sakārtošana novados un moderno informācijas tehnoloģiju pieejamības nodrošināšana novados.

Valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai paredz sniegt atbalstu novadu pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, tai skaitā, pašvaldību autoceļu un ielu sakārtošanai. Mehānisms, kādā paredzēts sniegt valsts atbalstu novadu attīstībai, atspoguļots turpmākajā programmas izklāstā. Kā jau minēts iepriekš, programmas izveide pamatojas pašvaldību paustajā nepieciešamībā pēc valsts atbalsta novadu attīstībai un līdz ar to arī programmā piedāvātais risinājums ir izvēlēts, ņemot vērā vietējo pašvaldību pieņemtos lēmumus un pausto viedokli.

Valsts autoceļu sakārtošanu un moderno informācijas tehnoloģiju pieejamības nodrošināšanu novados nepieciešams veikt izmantojot nozaru ministriju rīcībā esošo instrumentus – gan ES struktūrfondu ietvaros pieejamo finansējumu, gan valsts budžeta finansējumu. Nozaru minis-trijām, turpinot realizēt savas funkcijas, turpmāk nepieciešams izvērtēt plānoto nozaru projektu aktualitāti tieši novadu izveides kontekstā.

Valsts autoceļu sakārtošanai turpmākajos gados kā galvenie finansējuma avoti tiek plānoti Kohēzijas un Eiropas Reģionālās attīstības fondu līdzekļi, kas pamatā paredzēti valsts galveno autoceļu un I šķiras autoceļu rekonstrukcijai, t.sk., pilsētu tranzīta ielu sakārtošanai un satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai blīvi apdzīvotās vietās. Lai nodrošinātu valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošanu, Satiksmes ministrija noteiktā kārtībā izstrādās atbilstošu politikas plānošanas iniciatīvu, kuras ietvaros tiks risināta valsts 2.šķiras autoceļu sakārtošana novadu atbalstam.

Lai atbalstītu modernu informācijas tehnoloģiju ieviešanu novados, paredzēts pilnībā ieviest Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) projektu, nodrošinot tā pieslēgumu visām vietējām pašvaldībām. Šī mērķa realizācijai iespējamais finansējums tiek paredzēts kā PVIS attīstības Nacionālais projekts Valsts un pašvaldību informācijas sistēmu attīstības Nacionālās programmas ietvaros, to finansējot no Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzekļiem un valsts līdzfinansējuma ES struktūrfondu atbalstīto projektu īstenošanai.

PVIS programmas ietvaros RAPLM paredz nepieciešamību nodrošināt arī PVIS resursu darbību un kvalitatīvu datu apmaiņu starp pašvaldībām un centrālajiem valsts reģistriem, šo mērķu īstenošanai veidojot RAPLM budžeta programmu. Šāds risinājums veido nepieciešamo sistēmu informācijas apstrādes sistēmas, datu bāžu vadības sistēmu informācijas drošības un tehniskā aprīkojuma darbības nodrošināšanai.

Apkopojot pašvaldību sniegto izvērtējumu un priekšlikumus par nepieciešamajiem valsts atbalsta pasākumiem novadu izveidei, lai sistemātiski varētu sagrupēt un analizēt pašvaldību minētos prioritāros atbalsta virzienus, RAPLM izveidota elektroniskā datu bāze. Analizējot šo materiālu, saskatāmas sekojošas prioritāšu grupas pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, atbilstoši likumā “Par pašvaldībām” un speciālajos likumos noteikto funkciju izpildei:

1.1. komunālās saimniecības sistēmas sakārtošana (ūdensapgāde, kanalizācija, attīrīšanas ietaises, notekūdeņu novadīšana, siltumapgāde);

1.2. vispārizglītojošo un pirmskolas mācību iestāžu renovācija un kapitālais remonts, sporta zāļu izbūve pie vispārizglītojošām skolām;

1.3. sporta zāļu un laukumu celtniecība, tautas namu (kultūras namu), bibliotēku renovācija, kapitālie remonti un jaunu objektu izbūve;

1.4. sociālās aprūpes sistēmas sakārtošanai nepieciešamo iestāžu izveide un izbūve;

1.5. Novada pašvaldības administrācijas ēku kapitālais remonts un jaunu ēku izbūve;

1.6. Novada administratīvās teritorijas labiekārtošana (ceļu, tiltu, ielu un laukumu rekonstrukcija un jaunu objektu izbūve un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana);

1.7. Pašvaldībā esošā dzīvojamā fonda sakārtošana un jaunu, ieskaitot sociālo māju un dzīvokļu, izbūve.

1. Programmas sasaiste ar valdības un ministrijas prioritātēm un apstiprinātiem politikas dokumentiem

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kopīgi ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju, Vides ministriju, Zemkopības ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību, izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, ir izstrādājusi programmu saskaņā ar valdības un ministrijas prioritātēm un apstiprinātiem politikas dokumentiem.

Valdības prioritātes

Deklarācija par Einara Repšes vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību nosaka, ka viena no valdības prioritātēm ir atbildīga un efektīva valsts pārvalde. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, deklarācijas 22.2.1. punktā noteikts, ka valdība īstenos vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, ievērojot Eiropas vietējo paš-valdību hartu un balstoties uz pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem, kā arī vienojoties ar pašvaldībām par procedūru un skaidriem kritērijiem. Deklarācijas 22.2.5. punkts paredz izskatīt pašvaldību budžetu finanšu avotus, lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību sociālekonomiskajā attīstībā.

Ministrijas prioritātes

Saskaņā ar Ministru kabineta vidēja termiņa darbības prioritātēm un 2003.gada rīcības plānu Reģionālās attīstības un paš-valdību lietu ministrijas vidēja termiņa prioritāte ir novadu veidošana, vairāk nekā 500 esošo pašvaldību vietā paredzot izveidot apmēram 100 novadus, koncentrējot finanšu resursus, kā arī nodrošinot efektīvāku funkciju veikšanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Apstiprinātie politikas dokumenti

Ministru kabinets 1993.gadā apstiprināja Pašvaldību reformu koncepciju. Koncepcija paredzēja pašvaldībās veikt pārkārtojumus, pamatojoties uz Eiropas vietējo pašvaldību hartai atbilstošiem vietējās pārvaldes principiem, lai garantētu demokrātiskas vietējās pārvaldes izveidi.
1996.gadā Ministru kabinets konceptuāli izskatīja Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepciju un nodeva to publiskai apspriešanai un priekšlikumu sniegšanai. Pamatojoties uz šo koncepciju, tika izstrādāts un 1998.gada 21.oktobrī Saeimā pieņemts Administratīvi teritoriālās reformas likums.
Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām paš-valdībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Saeima 2002.gada 21.martā pieņēma Reģionālās attīstības likumu. Likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, kā arī samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām. Likums nosaka, ka reģionālā politika ir valdības nostādnes un mērķtiecīga rīcība reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai. Reģionālās attīstības likums paredz no valsts budžeta finansētu reģionālās attīstības atbalsta pasākumu (programmu un tai atbilstošo, likuma mērķu sasniegšanai īstenojamo projektu kopumu) īstenošanu.
Lai gan nozīmīgi politikas dokumenti jau aktualizē valsts atbalsta nepieciešamību atsevišķu valsts teritorijas daļu attīstībai, Valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai ir pirmais politikas plānošanas dokuments, kas paredz nepieciešamo atbalstu izvērtēt un sniegt tieši veidojamo novadu kontekstā.
Valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai ir valdības rosināts reģionālās politikas dokuments. Programma atbilst Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas mērķiem un prioritātēm, Nacionālajam attīstības plānam, kā arī Sociāli ekonomiskās programmas e-Latvija pamatnostādnēm.

2. Programmas mērķis

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 31.marta rīkojumu Nr.190 “Par novadu izveidošanas projektu” pašvaldības ir sniegušas savus atzinumus par 102 novadu projektu, kā arī izvērtējumu, kādi valsts atbalsta pasākumi ir nepieciešami novadu sekmīgai attīstībai. Līdz ar to programmas mērķis noteikts, balstoties uz pašvaldību izvirzītajām prioritātēm.

Mērķis – sakārtot un modernizēt novadu pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru, lai paaugstinātu pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību iedzīvotājiem.

3. Plānotie programmas makroietekmes rezultāti, politikas rezultāti un darbības rezultāti

Makroietekmes rezultāti

1. Reģionālo atšķirību samazināšanās un nepieciešamo priekšnoteikumu veidošanās labvēlīgu un līdzvērtīgu vides, dzīves un darba apstākļu nodrošināšanai visās Latvijas pašvaldībās.
2. Ekonomiskās aktivitātes pieaugums novados.

Programmas politikas rezultāti

Programmas politikas rezultātus veidos pārmaiņas pašvaldību darbības jomā. Veiksmīgas programmas realizācijas rezultātā iedzīvotājiem būs pieejama sakārtota un attīstīta novadu infrastruktūras sistēma. Paredzama pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un pašvaldību pārvaldes efektivitātes paaugstināšanās. Politikas rezultāti tiek plānoti atbilstoši programmas mērķa definējumam.

1. Spēcīgu novadu pašvaldību izveide Latvijā.

2. Pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un pieejamības paaugstināšanās.

Programmas darbības rezultāti

Valsts atbalsta programmā novadu infrastruktūras attīstībai izvirzītā mērķa un uzdevumu veiksmīga īstenošana ļaus sasniegt plānotos rezultātus, veicinot novadu attīstību un sakārtojot infrastruktūru atbilstoši starptautisko (ES direktīvu un regulu) un nacionālo normatīvo aktu prasībām.

1. Pašvaldību organizēto komunālo pakalpojumu kvalitātes pieaugums.

2. Skolu un pirmskolas mācību iestāžu sakārtošana.

3. Sporta un kultūras objektu sakārtošana un jaunu objektu izbūve.

4. Sociālo pakalpojumu pilnveidošana atbilstoši kvalitātes prasībām.

5. Pašvaldību administrācijas ēku atbilstība veicamajām funkcijām, optimāls pašvaldību pakalpojumu sniegšanas vietu tīkls novadu teritorijās.

6. Novadu administratīvās teritorijas labiekārtošana.

7. Resursi mājokļu jautājumu risināšanai pašvaldībās.

4. Rezultatīvie rādītāji programmas makroietekmes rezultātu, politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

4.1. Makroietekmes rezultatīvie rādītāji

1. Novadu teritorijas attīstības indekss un tā izmaiņas.

2. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes standartiem Latvijā un % salīdzinoši ar vidējo ES.

3. Iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas novados, migrācijas rādītāji novados.

4. Reģistrētais bezdarba līmenis novados.

5. Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem novados un vidēji Latvijā.

4.2. Programmas politikas rezultatīvie rādītāji

1. Pašvaldību budžeta īpatsvars % no valsts kopbudžeta.

2. Pašvaldības budžeta attīstības daļas īpatsvars % no pašvaldības gada budžeta.

3. Pašvaldības piesaistīto investīciju apjoms infrastruktūras attīstībai % no pašvaldības budžeta un uz 1 iedzīvotāju novada teritorijā.

4. Iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar novadu pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem (pašvaldības pašnovērtējums, veicot iedzīvotāju aptauju).

4.3. Programmas darbības rezultatīvie rādītāji

1. Modernizēto pašvaldības komunālās saimniecības objektu skaits – dzeramā ūdens atdzelžošanas iekārtas (skaits), notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (skaits), siltumražošanas objekti (skaits), siltumapgādes tīkli (km un pieslēgumu skaits), ūdensapgādes tīkli (km un pieslēgumu skaits), kanalizācijas tīkli (km un pieslēgumu skaits), citi objekti.

2. Sakārtoto izglītības iestāžu skaits novados.

3. Jaunuzcelto un modernizēto sporta zāļu un laukumu, un kultūras namu, bibliotēku skaits novadu pašvaldībās.

4. Pilnveidoto sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju institūciju skaits novados.

5. Sakārtoto administrācijas ēku skaits.

6. Izbūvēto un sakārtoto objektu skaits (pašvaldību ceļu km, asfaltētu laukumu platība) novadu administratīvo teritoriju labiekārtošanas projektu ietvaros.

7. Sociālo dzīvokļu skaits (dzīvojamās platības kvm un izmitināto iedzīvotāju skaits) novadu pašvaldībās.

Salīdzinošie rādītāji programmas rezultātu novērtēšanai

Valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai ir izstrādāta, lai atbalstītu novadu attīstību pēc vietējo paš-valdību apvienošanās procesa noslēguma visā Latvijas teritorijā. Programma paredz sniegt atbalstu aptuveni 100 novadiem. Šo-brīd ir izveidoti 19 novadi, bet kopumā ir 536 vietējās pašvaldības. Šis apstāklis rada situāciju, ka praktiski nav pieejami salīdzinošie rādītāji par iepriekšējo periodu.

Saņemot valsts atbalstu novadu infrastruktūras attīstībai, novadu pašvaldības kļūst atbildīgas par novada teritorijā sasniegto darbības rezultatīvo rādītāju apkopošanu un pārskata sagatavošanu par to izpildi. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apkopo novadu pašvaldību sniegtos pārskatus un atbilstoši normatīvajiem aktiem iesniedz atbildīgajā institūcijā (Finanšu ministrijā) pārskatu par attiecīgās budžeta programmas rezultatīvo rādītāju izpildi.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pārskatu sastādīšanu un informācijas apkopošanu, atbildīgās institūcijas par datu apkopošanu atbilstoši konkrētajam rezultatīvajam rādītājam tiks noteiktas, saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.panta 2.punktu un 21.panta trešo daļu, izdodot Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks programmas vadības un kontroles kārtību, kā arī nosakot šo jautājumu programmas vadlīnijās.

5. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Valsts atbalsta programmas galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai definēti, balstoties uz veikto analīzi par pašvaldību sniegtajiem atzinumiem, kādi valsts atbalsta pasākumi ir nepieciešami pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai un modernizācijai.

Līdz ar to programmas ietvaros atbilstoši katra novada prioritātēm realizējami sekojoši uzdevumi novadu pašvaldību infra-struktūras sakārtošanai un modernizācijai:

5.1. komunālās saimniecības sistēmas sakārtošana:

5.1.1. ūdensapgāde,

5.1.2. notekūdeņu savākšana un attīrīšana,

5.1.3. siltumapgādes sistēma;

5.2. vispārizglītojošo un pirmskolas mācību iestāžu objektu sakārtošana un jaunu objektu izbūve:

5.2.1. vispārizglītojošo un pirmsskolas mācību iestāžu renovācija un kapitālais remonts,

5.2.2. sporta zāļu un sporta laukumu izbūve pie vispārizglītojošām skolām,

5.2.3. jaunu objektu izbūve pirmskolas mācību iestāžu izveidei;

5.3. sporta zāļu un laukumu celtniecība;

5.4. tautas namu (kultūras namu), bibliotēku renovācija, kapitālais remonts un jaunu objektu izbūve;

5.5. sociālo pakalpojumu sniedzēju (institūciju) modernizācija un jaunu objektu izbūve;

5.6. administrācijas ēku kapitālais remonts un jaunu objektu izbūve;

5.7. novada administratīvās teritorijas labiekārtošana:

5.7.1. pašvaldību ceļu, tiltu, ielu un laukumu rekonstruēšana un jaunu objektu izbūve,

5.7.2. beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana;

5.8. pašvaldību dzīvojamā fonda sakārtošana un sociālo māju un dzīvokļu izbūve;

5.9. investīciju projektu sagatavošana atbilstoši programmas mērķiem un iepriekš definētajiem uzdevumiem.

6. Uzdevumiem piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 1.decembra rīkojuma Nr.738 “Par novadu izveidošanas modeli” 5.punktā noteikto Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) ir uzdots izstrādāt likumprojektu par novadu izveidošanas kārtību 2005.gadā un tajā iekļaut normu par kārtību, kādā finansējama Valsts atbalsta programma novadu infrastruktūras attīstībai.

Ņemot vērā, ka valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai aktualitāti nosaka Ministru kabineta izvirzītā prioritāte novadu izveidei un programmā izvirzīto uzdevumu realizācijai nepieciešami papildus līdzekļi, RAPLM ierosina to iekļaut jauno politikas iniciatīvu sarakstā.

Programmas darbību iespējams uzsākt 2004.gadā, ja, pieņemot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”, tiek piešķirts attiecīgs finansējums.

6.1. Līdzšinējais finansējums

Pašvaldību infrastruktūras sakārtošana līdz šim veikta pamatā par pašvaldību un Valsts investīciju programmas (VIP) īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem.

Piešķirtais finansējums no VIP milj. Ls

1.tabula (mērķdotācijas pašvaldībām no valsts pamatbudžeta)

1998.g.	1999.g.	2000.g.	2001.g.	2002.g.	2003.g.	2004.g.
7,0	9,1	10,7	9,6	14,8 t.sk.3,7milj. Ls mērķdotācija vienreizējiem pasākumiem	10,5 t.sk.1,6milj. Ls mērķdotācija vienreizējiem pasākumiem	4,9 t.sk.0,2milj. Ls mērķdotācija vienreizējiem pasākumiem

VIP projektu virzība līdz šim ir notikusi caur daudzām nozaru ministrijām un to efektivitāte ne visos gadījumos bijusi pietiekoši augsta. Kā galvenais trūkums minams, ka no VIP piešķirtais finansējums infrastruktūras sakārtošanai līdz šim nav vērtēts novadu izveidošanas aspektā.

6.2. Nepieciešamais papildu finansējums

Situācijā, kad ES struktūrfondu finansējums nebūs pieejams daļai no pašvaldību pārziņā esošajām jomām, piemēram, vispārizglītojošo un pirmsskolas mācību iestāžu objektu sakārtošanai, pašvaldību dzīvojamā fonda sakārtošanai un sociālo māju un dzīvokļu izbūvei, sporta būvju celtniecībai, kultūras iestāžu remontam un jaunu objektu izbūvei, beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošanai, administrācijas ēku kapitālajam remontam un jaunu ēku izbūvei, šo jomu sakārtošanā īpaša nozīme būs finansējumam Valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai ietvaros.
Analizējot pašreizējo situāciju paš-valdībās, secinām, ka noteikta valsts atbalsta piešķiršana novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai veicinās to attīstību un palielinās funkciju izpildes kapacitāti, tādā veidā paaugstinot novadu pašvaldību iespējas turpmākajos gados piesaistīt ES struktūrfondu finansējumu.
Programmas mērķu sasniegšanai un tajā minēto uzdevumu realizācijai nepieciešami ievērojami finanšu resursi. Piemēram, pēc Latvijas Autoceļu direkcijas aprēķiniem pašvaldību autoceļu un ielu tīklu atjaunošanai nepieciešamais finansējums ir aptuveni 775 milj. Ls, tai skaitā pašvaldību autoceļu atjaunošanai ārpus pilsētām – 550 milj. Ls, savukārt siltumapgādes sistēmu sakārtošanai nepieciešamais finansējums ir aptuveni 100 milj. Ls, izglītības iestāžu sakārtošanai un modernizācijai 50 milj. Ls gadā, kultūras iestāžu renovācijai un modernizācijai nepieciešami aptuveni 53,88 milj. Ls.
Ņemot vērā paredzamo programmas ietekmi iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanā, uzņēmējdarbības un sociālās vides uzlabošanā, kā arī programmas 5.nodaļā ietverto uzdevumu apjomu, novadu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai nepieciešams noteikt finansējumu ne mazāk kā 33 milj. Ls apmērā katru gadu, kas atbilstoši Latvijas ekonomiskās attīstības prognozēm 2005.gadā atbilst 0,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Finansējumu atbilstoši nepieciešamā finansējuma aprēķiniem programmā ietverto uzdevumu realizācijai RAPLM ierosina iekļaut 2005.gada valsts budžeta attīstības daļā, kā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas budžeta programmu. Šī programma ir plānota kā valsts reģionālās attīstības atbalsta instruments novadu attīstībai, kuras darbības laiks paredzēts no 2005.gada līdz 2009.gadam, to finansējot no valsts budžeta pieauguma daļas.

Nepieciešamais aprēķinātais valsts atbalsts milj. Ls

2.tabula no 2005.gada līdz 2009.gadam novadu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai

2005.g.	2006.g.	2007.g.	2008.g.	2009.g.
33 milj. Ls	36 milj. Ls	40 milj. Ls	44 milj. Ls	48 milj. Ls

Pēc programmas ikgadēja finansējuma apjoma apstiprināšanas par programmas vadību atbildīgā institūcija veiks aprēķinus, lai noteiktu katram novadam iespējamā finansējuma apjomu. Šāda mehānisma izvēli noteica nepieciešamība programmas ietvaros pieejamo finansējumu proporcionāli piešķirt visiem izveidotajiem novadiem. Tā mērķis ir izvairīties no situācijas, kad tieši spēcīgākie novadi spētu sev piesaistīt neproporcionāli lielu programmas finansējuma daļu, bet novadi, kuru attīstības līmenis jau esošajā situācijā ir zemāks, saņemtu mazāku valsts atbalstu to infrastruktūras attīstībai.
Programma kā jauns papildus valsts atbalsta instruments ir nepieciešams priekšnosacījums novadu pašvaldību izveidei un to attīstības veicināšanai.
Valsts atbalsts novadu infrastruktūras attīstībai ir viens no valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.panta 2.punkta un 21.panta trešās daļas deleģējumu valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī reģionālās attīstības finansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Līdz ar to budžeta programmas novadu pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai īstenošanas kārtība, kā arī piešķirtā finansējuma izlietošanas uzraudzības un efektivitātes novērtēšanas kārtība tiks noteikta ar atbilstošiem Ministru kabineta noteikumiem un programmas vadlīnijām.

6.3. Finansējuma aprēķināšanas kritēriji, piešķiršanas mehānisms

Budžeta programmas vadībai plānots definēt skaidru mehānismu, lai noteiktu katram novadam iespējamā finansējuma apjoma aprēķināšanas kritērijus un finansējuma piešķiršanu veiktu, pamatojoties uz projektu pieteikumiem un novada domes pieņemtiem lēmumiem par prioritārajiem projektiem un līdzfinansējuma nodrošināšanu, kā arī noteiktu projekta finansējuma izmaksāšanas un piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli.
Lēmums par finansējuma piešķiršanu novada domei var tikt pieņemts pēc konkrēta projekta pieteikuma izvērtēšanas. Lai nodrošinātu valsts atbalstu pēc vietējo paš-valdību apvienošanās procesa noslēguma visiem izveidotajiem novadiem, programma paredz, ka līgums par projekta finansēšanu tiks slēgts ar aptuveni 100 novadi.
6.3.1. Novadam pieejamā projektu finansējuma iespējamā apjoma aprēķināšanas kritēriji-

1) iedzīvotāju skaits novadā;

2) novada pagastu un novada pilsētu skaits novadā;

3) novada teritorijas attīstības indekss;

4) attālums no novada administratīvā centra līdz Rīgai.

RAPLM, balstoties uz esošas situācijas analīzi, līdz katra kalendārā gada 1.septembrim precizē kritērijiem atbilstošos koeficientus iespējamā finansējuma apjoma aprēķiniem. Programmas ikgadējā finansējuma ietvaros tiek aprēķināts katram novadam pieejamā finansējuma iespējamais apjoms (proporcionāli visiem novadiem).

6.3.2. Nepieciešamā dokumentācija finansējuma piešķiršanai novadu pašvaldībām –

1) novada domes lēmums par konkrētu objektu sakārtošanu, modernizāciju vai jaunu objektu izbūvi;

2) attiecīgā projekta pieteikums;

3) novada domes lēmums par līdzfinansējuma nodrošināšanu ne mazāk kā 10% apjomā no projekta kopējās vērtības;

4) novada domes apliecinājums, ka projekta realizēšanai nav saņemts finansējums no citiem finanšu avotiem (ERAF, Kohēzijas fonda u.c.).

Projektu pieteikuma veidlapa tiks apstiprināta un konkrētās prasības noteiktas programmas vadlīnijās, kuras pēc programmas apstiprināšanas Ministru kabinetā tiks iesniegtas izvērtēšanai un apstiprināšanai Nacionālajā Reģionālās attīstības padomē.

6.3.3. Lēmuma pieņemšana par novada pašvaldības pieteiktā projekta finansēšanu -

1) projektu izskatīšanu veic reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra izveidota komisija, kurā pārstāvētas nozaru ministrijas. Par nozari atbildīgās ministrijas pārstāvis sniedz projekta atbilstības novērtējumu nozares attīstības prioritātēm un nozares politikas plānošanas dokumentiem;

2) nozares ministrijas pārstāvja negatīva projekta novērtējuma gadījumā komisija projekta pieteicējam (attiecīgajai pašvaldībai) lūdz izvērtēt minētā projekta nepieciešamību, ņemot vērā konkrētās jomas attīstības perspektīvas valstī kopumā. Ja puses atzīst pieteiktā projekta realizācijas nelietderību, pašvaldībai ir tiesības noteiktā laikā pieteikt nākamā prioritārā projekta realizāciju;

3) balstoties uz komisijas pieņemto lēmumu par atbalstu novada pašvaldības pieteiktā projekta finansēšanai, RAPLM sagatavo un slēdz finansējuma līgumu ar projekta iesniedzēju par atbalstītā projekta realizāciju;

4) ja novada pašvaldība administratīvās kapacitātes trūkuma dēļ nevar sagatavot kvalitatīvu projekta dokumentāciju, pašvaldībai ir tiesības lūgt komisiju, pamatojoties uz projekta pieteikumu un novada domes lēmumu par konkrētu objektu sakārtošanu, modernizāciju vai jaunu objektu izbūvi, piešķirt finansējumu projekta izstrādei. Finansējums var tikt piešķirts aprēķinātā iespējamā finansējuma apjoma ietvaros, nepalielinot kopējo novadam piešķiramo finansējuma apjomu.

Projekta vērtēšanas kritēriji, kā arī prasības projektu izstrādei tiks noteiktas programmas vadlīnijās.

6.3.4. Finansējuma piešķiršana un izmaksāšana novadu pašvaldībām to īpašumā esošās infrastruktūras sakārtošanai, modernizācijai un jaunu objektu izbūvei tiek veikta saskaņā ar projekta finansējuma līgumu konkrēta projekta realizācijai no RAPLM budžeta programmas.

6.3.5. Kontroles mehānisma nodrošināšana –

1) pašvaldības divas reizes gadā sniedz atskaiti RAPLM par projekta realizācijas gaitu un rezultatīvo rādītāju izpildi;

2) ja projekta realizācijas laikā kāda no pašvaldībām pieļauj pārkāpumus piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, RAPLM pārskata projekta turpmāko finansēšanu un lemj par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu (vai nepiešķiršanu) turpmākajos gados.

Iepriekš atspoguļotie jautājumi par programmas vadību un kontroli detalizēti nosakāmi, izdodot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 14.panta 2.punktu un 21.panta trešo daļu, kā arī nosakot tos programmas vadlīnijās.

7. Uzdevumu izpildes laika plānojums

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija:

1) pēc ikgadējā valsts budžeta apstiprināšanas četru nedēļu laikā atbilstoši finansējuma piešķiršanas kritērijiem aprēķina iespējamo finansējuma apjomu katram novadam;

2) pēc ikgadējā valsts budžeta apstiprināšanas izsludina projektu pieteikšanu un divu mēnešu laikā apkopo informāciju par pašvaldību iesniegtajiem projektiem;

3) pēc pašvaldību pieteikto projektu saņemšanas sešu nedēļu laikā nodrošina projektu izvērtēšanu, organizējot starpnozaru komisijas darbu;

4) atbilstoši starpnozaru komisijas lēmumam slēdz finansēšanas līgumu ar novadu pašvaldībām un paredz apstiprinātā projekta finansējuma izmaksas saskaņā ar budžeta programmas finanšu plānu;

5) divas reizes gadā apkopo iepriek-šējā periodā veikto pasākumu rezultātus un sagatavo valsts atbalsta programmas izpildes pārskatu;

6) līdz katra kalendārā gada 1.maijam iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas izpildes gaitu iepriekšējā budžeta gadā un, ja nepieciešams, ieteikumus programmas pilnveidei.

Uzdevumu izpilde tiek plānota atbilstoši katra novada prioritātēm un tām atbilstošiem konkrētiem projekta pieteikumiem laika posmā līdz 2009.gadam. Programmas darbības laiks var tikt pagarināts turpmākajiem gadiem.

8. Par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas

Atbildīgā institūcija par Valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai vadību ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Jautājumi, kas skar kādas noteiktas tautsaimniecības nozares intereses, tiek risināti sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām.
Atbildīgā institūcija par doto uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu valsts atbalsta sniegšanu novadu pašvaldībām to funkciju veikšanai nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanai, modernizācijai un jaunu objektu izbūvei, ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām.
Pašvaldības ir atbildīgas par projekta realizācijai saņemtā finansējuma likumīgu un lietderīgu izlietošanu un finanšu atskaites sniegšanu. Saņemot valsts atbalstu novadu infrastruktūras attīstībai, novadu pašvaldības kļūst atbildīgas par novada teritorijā sasniegto rezultatīvo rādītāju apkopošanu un pārskatu sagatavošanu par to izpildi atbilstoši normatīvos aktos noteiktajiem termiņiem.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sadarbībā ar nozaru minis-trijām regulāri apkopo pašvaldību sniegto informāciju par programmas uzdevumu izpildi un tās rezultātiem un, balstoties uz to, sagatavo pārskatu par Valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai izpildi.

9. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Pārskata sniegšana par Valsts atbalsta programmas novadu infrastruktūras attīstībai izpildi notiek reizi gadā. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, balstoties uz novadu domju un nozaru ministriju sniegto informāciju, veic rezultatīvo rādītāju novērtējumu, sagatavo pārskatu par programmas realizācijas gaitu un, ja nepieciešams, ieteikumus programmas pilnveidei un iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iepriekšējā budžeta gadā paveikto līdz katra kalendārā gada 1.maijam. Ziņojuma mērķis ir informēt Ministru kabinetu par programmā noteikto mērķu un uzdevumu izpildi un programmas aktualizācijas nepieciešamību.
Vienlaikus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atbilstoši normatīvajiem aktiem divas reizes gadā apkopo iepriekšējā periodā veikto pasākumu rezultātus un sagatavo, un iesniedz Finanšu ministrijā pārskatu par budžeta programmas rezultatīvo rādītāju izpildi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters